Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par ostām

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 2.pantā vārdus "ar kuģošanu saistītai".

2. 4.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums. Tās ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums, ja tās iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.";

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

papildināt sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ostas zemes nomas maksas maksimālo apmēru katrā ostā nosaka Ministru kabinets.";

izteikt septītās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Citās ostās, izņemot Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, zemes nomas līgumu slēdz, ievērojot šā likuma 24.pantu."

3. Izteikt 7.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošina ziemas navigāciju ostā, ja osta nav slēgta ledus dēļ;".

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ostas valdi izveido attiecīgās pilsētas dome šādā sastāvā: valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Venstpils ostu valdēs jāiekļauj pašvaldību iestāžu amatpersonas un Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonas; tajās var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu."

5. Izslēgt 9.panta pirmo daļu un uzskatīt otro un trešo daļu attiecīgi par pirmo un otro daļu.

6. 14.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un ledus nodevas saņem ostas pārvalde, bet tonnāžas nodevu ostās, izņemot Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, nosaka saskaņā ar šā likuma 27.pantu;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Trīs procenti no visām nodevām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izmantojami maksājumiem starptautiskajām jūrniecības un zvejniecības organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija, bet pēc šo saistību izpildīšanas - arī citiem mērķiem atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam."

7. Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdu "maksimālos".

8. Papildināt 19.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām."

9. Papildināt likumu ar astoto nodaļu šādā redakcijā:

"Astotā nodaļa
Papildu nosacījumi mazajām ostām

23. pants. Mazās ostas jēdziens

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģu ceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

24.pants. Zemes nomas līgumu īpatnības

(1) Ostās esošo ēku un būvju īpašniekiem to darbības nodrošināšanai tiek garantētas zemes nomas tiesības, ievērojot starp ostas pārvaldi un ēku un būvju īpašniekiem noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus, ja attiecīgajā laikposmā tiek nodrošināta zvejniecība un zivju apstrāde.

(2) Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas un būves, kuras tiek iznomātas tikai zvejniecības un zivju apstrādes procesa nodrošināšanai, kā arī par zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana

Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības. Ostas noteikumos paredzētā kārtība, kādā ostas tiek izmantotas zivsaimniecības vajadzībām, saskaņojama ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi.

26.pants. Ostas pārvaldes sastāvs

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valsts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Zemkopības ministrijas) pārstāvi un vienādās proporcijās pašvaldības un ostā funkcionējošo uzņēmumu pārstāvjus.

27.pants. Nodevas

Ostās, kurās piestātnes pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, pēc ostas pārvaldes un piestātnes īpašnieka savstarpējas vienošanās līdzekļi, kas iegūti no tonnāžas nodevas, tiek pārskaitīti piestātnes uzturēšanai un atjaunošanai."

10. Papildināt Pārejas noteikumu 5.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.141 "Grozījumi Likumā par ostām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 11.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 24.martā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 10.aprīlī