Darbības ar dokumentu

Precizēts 31.01.1997., Latvijas Vēstnesis Nr.33 (748)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 37

Rīgā 1997.gada 21.janvārī (prot. nr.5 5.§)

 Militārpersonu dienesta gaitas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par valsts aizsardzību" 12.panta 8.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. aktīvais militārais dienests - aktīvais militārais dienests uz brīvprātības pamata un obligātais dienests;

1.2. daļa (atsevišķa daļa) - militārais (militarizētais) formējums ar juridiskas personas tiesībām;

1.3. karavīri - aktīvā militārā dienesta virsnieki, virsdienesta karavīri (instruktori un kareivji) un obligātā dienesta instruktori un kareivji;

1.4. militārās struktūrvienības - Nacionālie bruņotie spēki, Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests, Militārās pretizlūkošanas dienests, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kā arī citas valsts aizsardzības institūcijas, kurās dien militārpersonas;

1.5. militārā mācību iestāde - mācību iestāde, pēc kuras beigšanas iegūst militāro izglītību un virsnieka pakāpi;

1.6. rezerves karavīri - rezerves uzskaitē esošie karavīri līdz likumā noteiktajam maksimālajam vecumam;

1.7. virsnieku sagatavošanas kursi - uz militārās mācību iestādes bāzes (vai augstākajā civilajā mācību iestādē atbilstoši militārās mācību iestādes programmai) organizēti kursi, kur personas ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību iegūst militārajam dienestam nepieciešamās zināšanas un virsnieka pakāpi.

2. Šie noteikumi nosaka militārpersonu dienesta gaitu.

3. Aktīvā militārā dienesta un rezerves karavīriem un ierindas dienesta un ārrindas dienesta zemessargiem piešķir šādas dienesta pakāpes:

Vispārējās dienesta pakāpes	Jūras spēku dienesta pakāpes	Zemessardzes dienesta pakāpes
Kareivju grupa
kareivis	matrozis	zemessargs
dižkareivis	dižmatrozis	vecākais zemessargs
Instruktoru grupa
kaprālis	kaprālis	Zemessardzes kaprālis
seržants	seržants	Zemessardzes seržants
virsseržants	bocmanis	Zemessardzes virsseržants
virsniekvietnieks	virsniekvietnieks	Zemessardzes virsniekvietnieks
Virsnieku grupa Jaunākie virsnieki
leitnants	leitnants	Zemessardzes leitnants
virsleitnants	virsleitnants	Zemessardzes virsleitnants
kapteinis	kapteiņleitnants	Zemessardzes kapteinis
Vecākie virsnieki
majors	kapteinis	Zemessardzes majors
pulkvežleitnants	komandkapteinis	Zemessardzes pulkvežleitnants
pulkvedis	jūras kapteinis	Zemessardzes pulkvedis
Augstākie virsnieki
ģenerālis	admirālis	Zemessardzes ģenerālis

4. Rezervē ieskaitīto militārpersonu dienesta pakāpēm pievieno vārdu "rezerves", bet atvaļināto (noņemot no militārā dienesta uzskaites) militārpersonu dienesta pakāpēm - vārdu "atvaļināts". Militāro mācību iestāžu audzēkņiem, piešķirot attiecīgo dienesta pakāpi, tai pievieno vārdu "kadets".

5. Ikviena persona, iestājoties aktīvajā militārajā dienestā vai ierindas dienestā, dod zvērestu.

6. Personām, kuras ir dienējušas citu valstu armijās (bruņotajos formējumos), pirms zvēresta došanas jāatsakās no citu valstu armijās dotā zvēresta izpildes, apliecinot to ar savu parakstu.

II. Militāro struktūrvienību komplektēšana

7. Militārās struktūrvienības komplektē no Latvijas pilsoņiem, kuri ir iesaukti aktīvajā militārajā dienestā vai uzņemti ierindas dienestā.

8. Aktīvajā militārajā dienestā uz brīvprātības pamata ieskaita virsniekus un virsdienesta karavīrus, ja viņi līdz likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt aktīvajā militārajā dienestā ne mazāk kā piecus gadus.

9. Obligātajā dienestā iesauc vīriešus vecumā no 19 līdz 25 gadiem vai uz brīvprātības pamata - vīriešus vecumā no 18 gadiem.

10. Sievietes, kurām nav bērnu, kas ir jaunāki par trijiem gadiem, aktīvajā militārajā dienestā var ieskaitīt uz brīvprātības pamata vecumā no18 līdz 40 gadiem.

11. Virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kas aktīvajā militārajā dienestā ir iesaukti no rezerves, var noteikt pārbaudes laiku līdz trijiem mēnešiem.

12. Aktīvajā militārajā dienestā nevar iesaukt un ierindas dienestā nevar uzņemt personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

13. Virsnieki slēdz Aizsardzības ministrijā līgumu par aktīvā militārā dienesta pildīšanu uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

14. Pēc šo noteikumu 13.punktā minētā līguma termiņa notecējuma, pamatojoties uz pušu vienošanos, dienesta laiku var pagarināt - katru reizi uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem, vai uz pilnu izdienas laiku līdz likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

15. Virsnieku amatos var iecelt personas, kas beigušas militārās mācību iestādes vai virsnieku sagatavošanas kursus, kā arī aktīvajā militārajā dienestā iesauktās personas, kurām iepriekš ir piešķirtas iekšlietu iestāžu, Zemessardzes, Drošības dienesta vai prokuroru speciālās vai militārās dienesta pakāpes. Šādos gadījumos karavīru dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

16. Virsniekus aktīvajā militārajā dienestā iesauc un virsnieku sastāvā ieskaita ar pavēli aizsardzības ministrs.

17. Virsdienestā iesauc obligātajā dienestā izdienējušos karavīrus, kā arī rezerves karavīrus vecumā līdz 40 gadiem ar vidējo izglītību, kuri pēc veselības stāvokļa un morālajām īpašībām, izglītības un militārās sagatavotības ir derīgi aktīvajam militārajām dienestam.

18. Virsdienesta karavīri slēdz militārajās struktūrvienībās (daļās) līgumu par aktīvā militārā dienesta pildīšanu uz laiku, kas nav mazāks par trijiem gadiem.

19. Pēc šo noteikumu 18.punktā minētā līguma termiņa notecējuma, pamatojoties uz pušu vienošanos, virsdienesta laiku var pagarināt - katru reizi uz laiku, kas nav mazāks par trijiem gadiem, vai uz pilnu izdienas laiku līdz likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

20. Obligātajā dienestā izdienējušos karavīrus virsdienestā ar pavēli ieskaita un rezerves karavīrus virsdienestā iesauc militāro struktūrvienību priekšnieki (daļu komandieri).

21. Kandidātus virsnieku un virsdienesta karavīru amatiem (turpmāk - kandidāts) izvēlas militāro struktūrvienību priekšnieki (daļu komandieri) sadarbībā ar attiecīgajām valsts dienesta pārvaldēm (nodaļām).

22. Kandidāta iesaukšanai aktīvajā militārajā dienestā ir nepieciešami šādi dokumenti:

22.1. pase;

22.2. dokuments par izglītību;

22.3. dokumenti, kas apliecina dienesta (darba) stāžu un izdienu virsnieku (virsdienesta karavīru) amatos;

22.4. raksturojums no pēdējās dienesta (darba) vietas vai sabiedriskas organizācijas vai valsts amatpersonas ieteikums;

22.5. veselības pārbaudes lapa ar medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par kandidāta derīgumu aktīvajam militārajām dienestam.

23. Kandidāta veselības pārbaudi veic attiecīgā valsts dienesta pārvalde (nodaļa) pēc militārās struktūrvienības priekšnieka (daļas komandiera) pieprasījuma.

24. Ja ir pieņemts pozitīvs lēmums par kandidāta atbilstību aktīvā militārā dienesta prasībām, kandidāts aizpilda iesniegumu ar lūgumu iesaukt viņu aktīvajā militārajā dienestā:

24.1. virsnieki - uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem; iesniegums adresējams aizsardzības ministram;

24.2. virsdienesta karavīri - uz laiku, kas nav mazāks par trijiem gadiem; iesniegums adresējams militārās struktūrvienības priekšniekam (daļas komandierim).

25. Uz virsnieka iesnieguma jābūt militārās struktūrvienības priekšnieka (daļas komandiera) ieteikumam un augstākas amatpersonas priekšlikumiem par virsnieka turpmāko dienesta gaitu.

26. Pamatojoties uz šo noteikumu 25.punktā minēto ieteikumu un priekšlikumiem, aizsardzības ministrs izdod pavēli par kandidāta iesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā, ieskaitīšanu aktīvā militārā dienesta virsnieku sastāvā un virsnieka dienesta pakāpes piešķiršanu un nosūta virsnieku norīkojuma saņemšanai uz valsts dienesta pārvaldi (nodaļu) pēc virsnieka dzīvesvietas.

27. Lēmumu par virsdienesta karavīriem pieņem un pavēli par iesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā izdod militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) un nosūta karavīru uz attiecīgo valsts dienesta pārvaldi (nodaļu) norīkojuma saņemšanai.

28. Valsts dienesta pārvalde (nodaļa) pēc tam, kad saņemts aizsardzības ministra pavēles izraksts par virsnieka iesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā un ieskaitīšanu aktīvā militārā dienesta virsnieku sastāvā vai daļas komandiera pavēles izraksts par karavīra iesaukšanu virsdienestā, triju dienu laikā sagatavo attiecīgos dokumentus, noņem karavīru no rezerves uzskaites un izsniedz viņam norīkojumu ierasties dienesta vietā.

29. Aktīvajā militārajā dienestā iesauktajiem karavīriem, ņemot līdzi norīkojumu, karavīra dienesta apliecību, dienesta gaitas sarakstu un šo noteikumu 22.punktā minētos dokumentus, jāierodas:

29.1. virsniekiem un virsniekvietniekiem - Aizsardzības ministrijas Personāla nodaļā;

29.2. virsdienesta karavīriem (izņemot virsniekvietniekus) - pie attiecīgo militāro struktūrvienību priekšniekiem (daļu komandieriem).

30. Militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) septiņu dienu laikā nosūta attiecīgajai valsts dienesta pārvaldei (nodaļai) apliecinājumu par karavīra ierašanos dienesta vietā.

31. Militāro struktūrvienību priekšnieki (daļu komandieri) pavēlē par aktīvajā militārajā dienestā iesaukto virsnieku un virsdienesta karavīru ieskaitīšanu šo struktūrvienību (daļu) personālsastāva sarakstā un viņu iecelšanu amatā var noteikt pārbaudes laiku līdz trijiem mēnešiem.

32. Pārbaudes laiku neizturējušos karavīrus no aktīvā militārā dienesta rezervē atvaļina:

32.1. virsniekus - aizsardzības ministrs;

32.2. virsdienesta karavīrus - militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris).

33. Ja aktīvajā militārajā dienestā iestājas sievietes, viņām piešķir attiecīgās virsnieku, virsniekvietnieku un virsdienesta karavīru dienesta pakāpes.

34. Uzņemšanas un komplektēšanas kārtību Zemessardzē nosaka citi normatīvie akti.

III. Dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana un paaugstināšana dienesta pakāpē

35. Obligātajā dienestā un virsdienestā iesauktajiem karavīriem un ierindas dienestā uzņemtajiem zemessargiem pirmo kareivja (matroža, zemessarga) dienesta pakāpi piešķir militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris), izdodot pavēli par viņu ieskaitīšanu militārās struktūrvienības (daļas) personālsastāva sarakstā. Aktīvajā militārajā dienestā iesauktie rezerves karavīri un ierindas dienestā uzņemtie zemessargi saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

36. Pirmo instruktora dienesta pakāpi - kaprālis - militārpersonām piešķir militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) - tikai pēc instruktoriem noteiktā apmācības kursa beigšanas.

37. Pirmo virsnieka dienesta pakāpi - leitnants (Zemessardzes leitnants) - militārpersonām piešķir:

37.1. pēc militārās mācību iestādes beigšanas;

37.2. personām ar augstāko izglītību - pēc virsnieku sagatavošanas kursu beigšanas un virsnieku sagatavošanas programmas pārbaudījumu nokārtošanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

37.3. par kaujas nopelniem.

38. Militārpersonas dienesta pakāpēs paaugstina pakāpeniski, izņemot virsniekvietnieka un pirmo virsnieka dienesta pakāpi, kurās var paaugstināt no jebkuras zemākas dienesta pakāpes.

39. Militārpersonas paaugstina dienesta pakāpē, ja tās ir pozitīvi atestētas un atbilst visām tām prasībām, kuras noteiktas paaugstināšanai dienesta pakāpē vispār un katrā dienesta pakāpē atsevišķi.

40. Militārpersonas dienesta pakāpēs paaugstina pēc noteiktā izdienas laika, ja ieņemamajā amatā paredzēta attiecīga dienesta pakāpe, kā arī par kaujas nopelniem - par piedalīšanos kaujas uzdevumu izpildē, parādot varonību un drošsirdību (neatkarīgi no izdienas iepriekšējā dienesta pakāpē).

41. Kareivjus un instruktorus dienesta pakāpēs paaugstina ar militārās struktūrvienības priekšnieka (daļas komandiera) pavēli.

42. Virsniekvietnieka dienesta pakāpē var paaugstināt militārpersonas pēc virsniekvietnieku sagatavošanas kursu beigšanas un atestēšanas: Nacionālo bruņoto spēku ietvaros - Nacionālo bruņoto spēku komandieris, citās militārajās struktūrvienībās - aizsardzības ministrs.

43. Virsniekus var paaugstināt šādās kārtējās dienesta pakāpēs:

43.1. virsleitnanta (Zemessardzes virsleitnanta) dienesta pakāpē - leitnantus (Zemessardzes leitnantus) pēc triju gadu izdienas leitnanta pakāpē vai pēc Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas beigšanas, vai, ja ir augstākā izglītība, pēc divu gadu izdienas;

43.2. kapteiņa (Jūras spēkos - kapteiņleitnanta, Zemessardzē - Zemessardzes kapteiņa) dienesta pakāpē - virsleitnantus (Zemessardzes virsleitnantus) pēc triju gadu izdienas virsleitnanta pakāpē;

43.3. majora (Jūras spēkos - Jūras spēku kapteiņa, Zemessardzē - Zemessardzes majora) dienesta pakāpē - militārās mācību iestādes vai virsnieku sagatavošanas kursus beigušos kapteiņus (kapteiņleitnantus, Zemessardzes kapteiņus) ar augstāko izglītību pēc triju gadu izdienas kapteiņa (kapteiņleitnanta, Zemessardzes kapteiņa) dienesta pakāpē;

43.4. pulkvežleitnanta (Jūras spēkos - komandkapteiņa, Zemessardzē - Zemessardzes pulkvežleitnanta) dienesta pakāpē - majorus (Jūras spēku kapteiņus, Zemessardzes majorus) ar militāro izglītību pēc četru gadu izdienas majora (Jūras spēku kapteiņa, Zemessardzes majora) dienesta pakāpē;

43.5. pulkveža (Jūras spēkos - jūras kapteiņa, Zemessardzē - Zemessardzes pulkveža) dienesta pakāpē - komandējošā sastāva amatos pulkvežleitnantus (komandkapteiņus, Zemessardzes pulkvežleitnantus) ar augstāko militāro izglītību; apgādes, apkalpes, administratīvā, juridiskā un tehniskā nodrošinājuma dienesta speciālistus ar atbilstošu augstāko izglītību un militāro izglītību pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa, Zemessardzes pulkvežleitnanta) dienesta pakāpē;

43.6. ģenerāļa (Jūras spēkos - admirāļa, Zemessardzē - Zemessardzes ģenerāļa) dienesta pakāpē - pulkvežus (jūras kapteiņus, Zemessardzes pulkvežus) ar augstāko militāro izglītību, ja viņus ieceļ ģenerāļu (admirāļu) amatos.

44. Jaunākos virsniekus, kuri nav beiguši militārās mācību iestādes vai virsnieku sagatavošanas kursus, var paaugstināt kārtējā dienesta pakāpē tikai līdz kapteiņa (kapteiņleitnanta, Zemessardzes kapteiņa) dienesta pakāpei - pēc sešu gadu izdienas katrā dienesta pakāpē. Minētajiem virsniekiem jāiegūst militārā izglītība piecu gadu laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā; ja minētā prasība netiek izpildīta, viņus nevar atestēt augstākam amatam (iecelt augstākā amatā).

45. Ja vecākie virsnieki neatbilst šo noteikumu 43.3., 43.4. un 43.5.apakšpunktā noteiktajām prasībām, minētās prasības viņiem jāizpilda piecu gadu laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā; ja tās netiek izpildītas, viņus nevar atestēt augstākam amatam (iecelt augstākā amatā).

46. Virsnieku dienesta pakāpē paaugstina pēc militārās struktūrvienības priekšnieka (daļas komandiera) rakstiska ieteikuma.

47. Kārtējā dienesta pakāpē instruktoru var paaugstināt:

47.1. seržanta pakāpē - kaprāli pēc triju mēnešu izdienas kaprāļa pakāpē;

47.2. virsseržanta (Jūras spēkos - bocmaņa) pakāpē - seržantu pēc sešu mēnešu izdienas seržanta pakāpē, ja viņš beidzis seržantu sagatavošanas kursus.

48. Militārpersonas, kurām ir ievērojami trūkumi dienestā vai nenoņemti disciplinārsodi, kārtējā dienesta pakāpē nepaaugstina līdz trūkumu novēršanai un disciplinārsodu noņemšanai, kaut arī tās atbilst pārējām dienesta pakāpes paaugstināšanas prasībām. Lēmumu par pakāpes paaugstināšanas aizturēšanu, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, pieņem militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) vai augstāki priekšnieki, izdodot pavēli, kurā norāda pakāpes paaugstināšanas aizturēšanas iemeslu un termiņu. Militārpersonas nevar paaugstināt dienesta pakāpē, ja pret tām ir ierosināta krimināllieta vai tās tiek sauktas pie kriminālatbildības, vai izcieš piespriesto sodu.

49. Vecākā zemessarga un Zemessardzes instruktoru dienesta pakāpju piešķiršanas, paaugstināšanas un atņemšanas kārtību nosaka citi normatīvie akti.

50. Ar tiesas spriedumu dienesta pakāpi karavīram var atņemt, ja viņš ir izdarījis kādu no Latvijas kriminālkodeksā minētajiem noziegumiem.

51. Ja tiesas spriedums par dienesta pakāpes atņemšanu tiek atcelts, militārpersonai dienesta pakāpi atjauno.

IV. Iecelšana amatos, pārvietošana un atestēšana

52. Militārpersonas var iecelt tikai štatu sarakstā noteiktajos brīvajos amatos. Virsniekus ieceļ tikai štatu sarakstā noteiktajos virsnieku amatos.

53. Ja militārpersonai amata pienākumus uzdod pildīt uz laiku, to ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

54. Ja neparedzētu apstākļu dēļ priekšnieks amata pienākumu pildīšanu ir pārtraucis, viņa amata pienākumu pildīšanu uzņemas nākamā pēc amata augstāka amatpersona un par to ziņo pakļautības kārtībā.

55. Militārpersonas, kuras ir beigušas militārās mācību iestādes vai kuras iesauktas aktīvajā militārajā dienestā uz brīvprātības pamata, ieceļ amatos pēc ierašanās dienesta vietā ar datumu, kas norādīts militārās mācību iestādes vai valsts dienesta pārvaldes (nodaļas) izsniegtajā norīkojumā.

56. Militārpersonas iecelšana amatā amatu apvienošanas kārtībā nav pieļaujama.

57. Virsnieku un virsdienesta karavīru nevar iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei un svainībā līdz otrajai pakāpei.

58. Aizsardzības ministrijas militāro struktūrvienību komandieru amatos (izņemot Nacionālo bruņoto spēku komandiera un Zemessardzes komandiera amatus), arī daļas komandiera amatā un tam pielīdzinātos amatos, virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs; iepriekš attiecīgās kandidatūras tiek izvērtētas Aizsardzības ministrijas Augstākās atestācijas komisijas sēdē.

59. Pārējos virsnieku amatos ieceļ: Nacionālo bruņoto spēku ietvaros - Nacionālo bruņoto spēku komandieris, citās Aizsardzības ministrijas militārajās struktūrvienībās - aizsardzības ministrs.

60. Ja ir nepieciešams steidzami iecelt brīvā amatā virsnieku un augstākam priekšniekam (komandierim) nav tiesību iecelt virsnieku amatā, viņš virsniekam ar pavēli uzdod pildīt pienākumus uz laiku līdz diviem mēnešiem un par to ziņo pakļautības kārtībā.

61. Virsnieku trūkuma dēļ atsevišķos gadījumos jaunāko virsnieku amatos var šo noteikumu 59.punktā noteiktajā kārtībā iecelt pozitīvi atestētus virsniekvietniekus vai virsdienesta virsseržantus.

62. Virsnieku amatos militārpersonas ieceļ pēc militārās struktūrvienības priekšnieka (daļas komandiera) rakstiska ieteikuma.

63. Instruktorus un kareivjus amatos ieceļ militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris), izņemot šo noteikumu 61.punktā minēto gadījumu.

64. Virsniekus, virsdienesta karavīrus un ierindas dienesta zemessargus pārvieto no vienas militārās struktūrvienības (daļas) uz citu militāro struktūrvienību (daļu) pēc paša vēlēšanās vai dienesta interesēs. Obligātā dienesta karavīrus pārvieto tikai dienesta interesēs.

65. Virsniekus, kā arī virsniekvietniekus un virsseržantus, kas ir iecelti jaunāko virsnieku amatos, pārvieto tās amatpersonas, kurām saskaņā ar šiem noteikumiem ir tiesības iecelt viņus amatos.

66. Obligātā dienesta un virsdienesta karavīrus pārvieto:

66.1. Aizsardzības ministrijas ietvaros no vienas militārās struktūrvienības uz otru - ar aizsardzības ministra pavēli;

66.2. Nacionālo bruņoto spēku (Aizsardzības ministrijas militāro struktūrvienību) ietvaros - ar Nacionālo bruņoto spēku (Aizsardzības ministrijas militāro struktūrvienību) komandiera (priekšnieka) pavēli;

66.3. attiecīgā bruņoto spēku veida (daļas) ietvaros - ar attiecīgā bruņoto spēku veida (daļas) komandiera pavēli, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētās militārpersonas.

67. Pārvietojot militārpersonas, nav pieļaujama to ieskaitīšana attiecīgu komandieru rīcībā (izņemot ārkārtējus gadījumus), bet tās ieceļ amatā ne vēlāk kā mēneša laikā no militārpersonas atbrīvošanas dienas un par šo laiku izmaksā iepriekšējā amatā noteikto atalgojumu (bez speciālas piemaksas).

68. Ja tiek likvidēti amati daļās vai iestādēs vai tās tiek pārformētas, šo daļu un iestāžu virsnieki un virsdienesta karavīri ieceļami pēc iespējas līdzvērtīgos amatos citās daļās vai iestādēs.

69. Virsniekus un virsdienesta karavīrus var iecelt zemākos amatos šādos gadījumos:

69.1. pēc paša vēlēšanās;

69.2. sakarā ar izmaiņām štatu sarakstā, ja nav iespējams piedāvāt līdzvērtīgu amatu;

69.3. veselības stāvokļa dēļ (saskaņā ar medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu);

69.4. disciplīnas pārkāpumu dēļ (saskaņā ar Militārās disciplīnas reglamentu);

69.5. sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam (pēc atestācijas rezultātiem).

70. Ja karavīru, kurš nav sasniedzis likumā noteikto maksimālo vecumu, medicīniskās ekspertīzes komisija veselības stāvokļa dēļ atzinusi par nederīgu ierindas dienestam miera laikā, lēmumu par viņa iecelšanu zemākā amatā (vai amatā ar mazāku darba apjomu) ierosina militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris), ņemot vērā ārstējošā ārsta ieteikumus un karavīra vēlēšanos (piekrišanu). Ja lēmums par karavīra atstāšanu ieņemamajā amatā vai iecelšanu citā amatā nav pieņemams vienai no pusēm, pamatojoties uz medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu, lēmumu par virsnieka iecelšanu zemākā amatā vai atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta pieņem aizsardzības ministrs, lēmumu par virsdienesta karavīru - militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris).

71. Atsevišķos gadījumos militārpersonas var tikt komandētas uz civilajām iestādēm, saglabājot militārpersonas statusu un tiesības. Šajos gadījumos militārpersonu iecelšanas, atalgojuma un apgādes kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

72. Karavīru var norīkot ierindas dienestam Zemessardzē. Ja karavīrs iestājas Zemessardzes ierindas dienestā, likumā noteiktajā kārtībā viņu atvaļina no aktīvā militārā dienesta.

73. Ja militārpersona no Zemessardzes tiek pārvietota turpmākam dienestam citā militārajā struktūrvienībā, tā iesaucama aktīvajā militārajā dienestā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

74. Atestācijai ir pakļauti virsnieki un instruktori (izņemot obligātā dienesta instruktorus).

75. Atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

76. Zemessargu iecelšanas amatos, atestēšanas un pārvietošanas kārtību nosaka citi normatīvie akti.

V. Atstādināšana, atcelšana un atbrīvošana no amata

77. Ja tiek veikta dienesta izmeklēšana vai pret militārpersonu ir ierosināta krimināllieta, militārpersonu var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, līdz tiek pabeigta dienesta (krimināllietas) izmeklēšana vai lietas izskatīšana tiesā. Par atstādināšanas iemesliem pakļautības kārtībā jāziņo augstākiem priekšniekiem. Atstādinātā persona ir amatā līdz lietas izskatīšanai, bet tās vietā amata pienākumu pildīšanai ieceļ attiecīgā amata pagaidu izpildītāju. Tiesības atstādināt virsnieku no amata pienākumu pildīšanas pēc paziņojuma par dienesta izmeklēšanas vai krimināllietas ierosināšanu saņemšanas ir priekšniekam, kuram ir tiesības virsnieku iecelt amatā, vai augstākai amatpersonai.

78. Militārpersonu var atcelt no amata, pamatojoties uz tiesas spriedumu, kas ir stājies spēkā, kā arī ar pavēli, ko izdod attiecīgs priekšnieks, kuram ir tiesības iecelt militārpersonu amatā, vai augstāka amatpersona.

79. Militārpersonu atbrīvo no amata pēc paša vēlēšanās vai ieceļot citā amatā.

VI. Atvaļinājumi

80. Miera laikā militārpersonām piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

80.1. ikgadējo atvaļinājumu;

80.2. papildatvaļinājumus;

80.3. karavīriem - sievietēm - atvaļinājumu sakarā ar grūtniecību un atvaļinājumu bērna kopšanai;

80.4. mācību un citus atvaļinājumus, kas noteikti likumos un Ministru kabineta noteikumos.

81. Aktīvā militārā dienesta un ierindas dienesta militārpersonām (izņemot obligātā dienesta karavīrus) piešķir ikgadējo atvaļinājumu - 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem un kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem piešķir atvaļinājumu - 40 kalendāra dienas.

82. Šo noteikumu 81.punktā minēto kategoriju militārpersonām to pārvietošanas gadījumā ikgadējo atvaļinājumu pēc ierašanās citā militārajā struktūrvienībā (daļā) piešķir jaunajā dienesta vietā noteiktajā kārtībā (atbilstoši jaunajam amatam) proporcionāli attiecīgajās daļās nodienētajam laikam. Visām militārpersonām atbilstoši izdienas stāžam pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām.

83. Aizliegts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atvaļina militārpersonu, kura atvaļinājumu nav izmantojusi. Izņēmuma gadījumos ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt (tikai vienu reizi) uz nākamā gada pirmo ceturksni.

84. Militārās struktūrvienības priekšniekam (daļas komandierim) ir tiesības militārpersonām, kuras kavējušas dienestu bez attaisnojoša iemesla, ikgadējā atvaļinājuma ilgumu saīsināt par kavēto dienu skaitu, bet kopējais atvaļinājuma ilgums nedrīkst būt mazāks par trijām kalendāra nedēļām. Ja militārpersonu, kurai ir saīsināts atvaļinājuma ilgums, pārvieto uz jaunu dienesta vietu, izrakstu no pavēles par atvaļinājuma saīsināšanu nosūta uz jauno dienesta vietu.

85. Militārpersonas no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ - ar augstākas amatpersonas piekrišanu - tās amatpersonas, kurām ir tiesības piešķirt atvaļinājumu.

86. Ja militārpersonu atvaļina no aktīvā militārā dienesta tāpēc, ka ir sasniegts likumā noteiktais maksimālais vecums, vai slimības, veselības stāvokļa vai amatu skaita samazināšanas dēļ, militārpersonai ikgadējo atvaļinājumu piešķir par pilnu gadu.

87. Ja militārpersona saslimst atvaļinājuma laikā, pēc atveseļošanās atvaļinājuma ilgumu pagarina par slimības dienu skaitu. Atvaļinājumu uz medicīniskās izziņas pamata pagarina militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris), kuram ir tiesības piešķirt atvaļinājumu. Atvaļinājuma ilgumu nepagarina tām militārpersonām, kuras atrodas ikgadējā atvaļinājumā sakarā ar atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta.

88. Militārpersonām, kuras uz brīvprātības pamata ir iesauktas aktīvajā militārajā dienestā vai uzņemtas ierindas dienestā, iesaukšanas (uzņemšanas) gadā atvaļinājumu aprēķina no iesaukšanas (uzņemšanas) dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi - 2,5 dienas).

89. Karavīriem, kuri pēc obligātā dienesta termiņa izbeigšanās uz brīvprātības pamata tiek ieskaitīti virsdienestā un iecelti amatos, militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) var piešķirt papildatvaļinājumu - 15 kalendāra dienas.

90. Militārpersonām, kuras beigušas militāro mācību iestādi un kurām ir piešķirta virsniekvietnieka vai pirmā virsnieka dienesta pakāpe, piešķir atvaļinājumu - 30 kalendāra dienas - pirms to ierašanās pastāvīgajā dienesta vietā. Atvaļinājums ieskaitāms ikgadējā atvaļinājumā.

91. Papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem karavīriem smagas slimības gadījumā vai, dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanai piešķir aizsardzības ministrs, pamatojoties uz medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

92. Papildatvaļinājumu uz laiku līdz desmit kalendāra dienām ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ militārpersonai, pamatojoties uz personīgu iesniegumu un tam pievienotiem apliecinošiem dokumentiem, var piešķirt militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris).

93. Papildatvaļinājumi netiek ieskaitīti ikgadējā atvaļinājumā.

94. Izņēmuma gadījumos aizsardzības ministrs var piešķirt virsniekam vai virsdienesta karavīram atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez atalgojuma un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas. Šis laiks izdienas stāžā netiek ieskaitīts.

95. Mācību atvaļinājumu iestājeksāmenu kārtošanai un mācībām (ieskaitēm, eksāmeniem) civilo mācību iestāžu vakara nodaļās un neklātienē militārpersonām, pamatojoties uz personīgu iesniegumu un tam pievienotiem apliecinošiem dokumentiem, piešķir militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris).

96. Militārpersonām - sievietēm - atvaļinājumu sakarā ar grūtniecību un atvaļinājumu bērna kopšanai piešķir saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu.

97. Militārpersonām - sievietēm - par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku izmaksā militārpersonām noteikto uzturnaudu un likumā noteikto materiālo pabalstu. Dienesta atalgojums šī atvaļinājuma laikā netiek izmaksāts.

98. Militārpersonām - sievietēm - militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) var piešķirt atvaļinājumu bez atalgojuma saglabāšanas bērna kopšanai līdz trijiem gadiem, apturot aktīvo militāro dienestu vai ierindas dienestu šī atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā atvaļinājuma laiks netiek ieskaitīts izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, kā arī tiesības uz piemaksu par izdienu un paaugstināšanu dienesta pakāpē.

99. Militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) militārpersonu var ar pavēli atbrīvot no dienesta pienākumu pildīšanas uz laiku, kāds nepieciešams slima bērna kopšanai, pamatojoties uz attiecīgu medicīniskās iestādes (ārsta) izziņu. Militārpersonai šajā laikā tiek saglabāta amatalga un piemaksas pilnā apmērā.

100. Ierindas dienesta zemessargiem papildatvaļinājumu un citu atvaļinājumu piešķiršanas kārtību nosaka citi normatīvie akti.

VII. Militārpersonu tiesības un pienākumi un dienesta un sociālās garantijas

101. Militārpersonas par dienestu saņem atalgojumu. Atalgojumā ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas.

102. Dienesta laikā militārpersonas atrodas daļējā valsts apgādē.

103. Militārpersona ik pēc pieciem nepārtraukta aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešu amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

104. Aktīvajā militārajā dienestā dienošās personas bojāejas (nāves), ievainojuma (kontūzijas) vai slimības gadījumā ir pakļautas valsts obligātajai apdrošināšanai.

105. Militārpersonām izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, ieskaita citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības karaspēkā un iekšējā karaspēkā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienēto laiku, kā arī 80% no civilajās iestādēs nostrādātā laika. Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieku atestācijas rezultātiem.

106. Izdienas pensija tiek maksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citas valsts pensiju.

107. Militārpersonas var apgūt aktīvajam militārajam dienestam un ierindas dienestam nepieciešamās specialitātes attiecīgajās civilo augstāko mācību iestāžu un vidējo mācību iestāžu vakara fakultātēs (nodaļās) vai neklātienē. Mācību laikā tām tiek piešķirti attiecīgo mācību iestāžu studentiem normatīvajos aktos noteiktie atvieglojumi.

108. Atļauju mācībām civilajās mācību iestādēs dod attiecīgās militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris).

109. Militārpersonas valkā savas ieroču šķiras formas tērpu un zīmotnes un, ja tas ir nepieciešams dienesta uzdevumu pildīšanai, nēsā attiecīgos ieročus un uzkabi.

110. Militārpersonai no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā ārpus daļas (iestādes) teritorijas atļauts valkāt civiltērpu.

111. Formas tērpa valkāšanas kārtību pakļauto militāro struktūrvienību ietvaros ar pavēli nosaka militāro struktūrvienību priekšnieki (komandieri).

112. Militārpersonām, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt formas tērpu, izņemot gadījumus, kad tās ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros militārpersonas formas tērpa valkāšana ir paredzēta.

VIII. Atvaļināšana no aktīvā militārā dienesta

113. Karavīrus miera laikā no aktīvā militārā dienesta atvaļina:

113.1. rezervē - ja atvaļinātie karavīri nav sasnieguši likumā noteikto rezerves karavīra maksimālo vecumu un ja pēc veselības stāvokļa saskaņā ar medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu viņi ir atzīti par derīgiem aktīvajam militārajam dienestam miera un kara laikā;

113.2. noņemot no militārā dienesta uzskaites, ja atvaļinātie karavīri ir sasnieguši likumā noteikto rezerves karavīra maksimālo vecumu vai medicīniskās ekspertīzes komisija viņus ir atzinusi par nederīgiem aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ.

114. Atvaļināšanai no aktīvā militārā dienesta miera laikā pēc paša vēlēšanās, ja tas nav saistīts ar noteikto dienesta termiņa notecējumu, virsniekiem pakļautības kārtībā jāiesniedz attiecīgs iesniegums sešus kalendāra mēnešus, bet virsdienesta karavīriem - trīs kalendāra mēnešus pirms vēlamā atvaļināšanas termiņa.

115. Karavīrus no aktīvā militārā dienesta rezervē atvaļina:

115.1. pēc paša vēlēšanās;

115.2. ja sasniegts likumā noteiktais maksimālais vecums;

115.3. slimības dēļ, ja medicīniskās ekspertīzes komisija atzinusi viņus par nederīgiem dienestam miera laikā un daļēji derīgiem kara laikā;

115.4. veselības stāvokļa dēļ, ja medicīniskās ekspertīzes komisija ir atzinusi viņus par derīgiem ārpusierindas dienestam miera laikā un daļēji derīgiem kara laikā un ja nav iespējams viņus izmantot ārpusierindas dienestā;

115.5. amatu skaita samazināšanas dēļ;

115.6. sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

115.7. pēc tiesas sprieduma.

116. Virsniekus un virsdienesta karavīrus no aktīvā militārā dienesta atvaļina, noņemot no aktīvā militārā dienesta uzskaites:

116.1. ja sasniegts likumā noteiktais rezerves karavīra maksimālais vecums;

116.2. slimības dēļ, ja medicīniskās ekspertīzes komisija viņus atzinusi par dienestam nederīgiem;

116.3. sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

116.4. pēc tiesas sprieduma.

117. Atvaļināt karavīrus no aktīvā militārā dienesta miera laikā ir tiesīgas amatpersonas, kurām saskaņā ar šo noteikumu 59. un 63.punktā noteikto kārtību ir tiesības iecelt viņus amatos, bet disciplīnas pārkāpumu dēļ - Militārās disciplīnas reglamentā noteiktās amatpersonas.

118. Ja karavīrus atvaļina no aktīvā militārā dienesta pēc komandiera (priekšnieka) iniciatīvas saskaņā ar šo noteikumu 115.2., 115.3., 115.5. un 116.1.apakšpunktu, viņus ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atvaļināšanas ieteikuma iesniegšanas iepazīstina ar atvaļināšanas iemesliem; pārējos gadījumos atvaļina uz attiecīgu dokumentu pamata pēc to saņemšanas daļā (štābā).

119. Pirms virsnieka vai virsdienesta karavīra atvaļināšanas no aktīvā militārā dienesta noskaidro un precizē viņa dienesta gaitu, ja nepieciešams, ar papildu dokumentiem apstiprina attiecīgo dienesta laiku un izdienas stāžu un aprēķina karavīra izdienas stāžu pensijas noteikšanai. Ar izdienas stāža aprēķinu karavīru iepazīstina un viņa iebildumus noskaidro, pirms tiek iesniegts ieteikums par karavīra atvaļināšanu. To veic militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris).

120. Ja karavīru veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešams atbrīvot no amata pienākumu pildīšanas (medicīniskās ekspertīzes komisija viņu ir atzinusi par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ), karavīru atvaļina no aktīvā militārā dienesta (ierindas dienesta) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc rakstiska medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma iesniegšanas daļā (štābā).

121. Par karavīriem, kuri atrodas ārstniecības iestādēs vai atvaļinājumā slimības dēļ, līdz atvaļinājuma beigām vai izveseļošanās brīdim atvaļināšanu no aktīvā dienesta neierosina.

122. Karavīriem pirms atvaļināšanas no aktīvā militārā dienesta pēc paša vēlēšanās veic medicīnisko pārbaudi, izņemot saskaņā ar šo noteikumu 115.7. un 116.4.apakšpunktu atvaļināmos karavīrus.

123. Karavīrus, kuri nav sasnieguši likumā noteikto maksimālo vecumu un kurus medicīniskās ekspertīzes komisija veselības stāvokļa dēļ atzinusi par nederīgiem ierindas dienestam miera laikā, iesaka atvaļināšanai rezervē saskaņā ar šo noteikumu 115.4.apakšpunktu tikai tad, ja nav iespējams viņus atstāt ieņemamajos amatos vai pārvietot uz citiem atbilstošiem amatiem saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu.

124. Karavīru ieteikšana atvaļināšanai no aktīvā militārā dienesta piemērojama saskaņā ar šo noteikumu 115. un 116.punktā noteiktajiem pamatojumiem. Pozitīvi atestētu karavīru, kuram ir vairāki atvaļināšanas pamatojumi, atvaļina, pamatojoties uz tiem minēto punktu apakšpunktiem, kuri karavīram dod lielākas priekšrocības pēc atvaļināšanas, bet karavīru, kuram ir tiesības uz atvaļināšanu tāpēc, ka ir sasniegts likumā noteiktais maksimālais vecums vai slimības dēļ, ierosina atvaļināt saskaņā ar to pamatojumu, kuru ir izvēlējies karavīrs.

125. Pēc tiesas sprieduma sodītos karavīrus atvaļina no aktīvā militārā dienesta pēc tiesas sprieduma saņemšanas daļā (štābā). Karavīrus, kuri ir notiesāti ar brīvības atņemšanu un sprieduma spēkā stāšanās brīdī atrodas apcietinājumā, atvaļina no aktīvā militārā dienesta ar dienu, kas spriedumā noteikta kā soda izciešanas sākums. Karavīrus, kuri ir notiesāti ar brīvības atņemšanu bez dienesta pakāpes atņemšanas, pēc soda izciešanas ieskaita rezerves uzskaitē pēc dzīvesvietas.

126. Visos gadījumos, kad karavīrus no aktīvā militārā dienesta atvaļina pirms likumā noteiktā laika pēc paša vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, vai pēc tiesas sprieduma, viņi maksā kompensāciju par saņemtajām materiālajām vērtībām (atkarībā no to lietošanas termiņa ilguma) un sedz noteiktu izdevumu daļu par viņu militāro un profesionālo sagatavošanu. Kārtību, kādā maksājama minētā kompensācija un izdarāmi citi maksājumi, nosaka aizsardzības ministrs.

127. Mirušos, bojāgājušos, kaujā kritušos un bez vēsts pazudušos karavīrus, kā arī sodītos karavīrus no personālsastāva saraksta izslēdz aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

128. Militāro mācību iestāžu audzēkņiem, kuri mācības pārtrauc nesekmības, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās, mācību laiks netiek ieskaitīts obligātajā dienestā.

129. Karavīru no aktīvā militārā dienesta atvaļina ar dienu, kad militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) ir izdevis pavēli par atvaļinātā karavīra izslēgšanu no militārās struktūrvienības (daļas) personālsastāva saraksta.

130. Aizsardzības ministra (Nacionālo bruņoto spēku komandiera) pavēle par karavīra atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta rezervē ir pamats, lai militārās struktūrvienības priekšnieks (daļas komandieris) noteiktu atvaļinātajai personai amata nodošanas termiņu un izdotu pavēli par karavīra izslēgšanu no militārās struktūrvienības (daļas) personālsastāva saraksta.

131. Ja nepieciešams, aizsardzības ministrs miera laikā var aizturēt karavīru atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem kalendāra mēnešiem.

132. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšanas kārtību nosaka citi normatīvie akti.

IX. Militārpersonu uzskaite

133. Aizsardzības ministrijas militāro struktūrvienību (daļu) personāla pārvaldes, daļas un nodaļas veic visu attiecīgajai militārajai struktūrvienībai (daļai) pakļauto militārpersonu uzskaiti. Uzskaitē ir:

133.1. katrai militārpersonai atsevišķs dienesta gaitas saraksts militārās struktūrvienības (daļas) štābā;

133.2. alfabētiskās uzskaites žurnāls;

133.3. karavīru personu apliecinoši dokumenti.

134. Statistiskās uzskaites un citu uzskaites veidu dokumentus un to lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministra apstiprināta Vienotas personāla uzskaites noteikumu rokasgrāmata.

Ministru prezidents A.Šķēle

Aizsardzības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Krastiņš