Ministru kabineta noteikumi Nr. 11
Rīgā 1997.gada 10.janvārī (prot. nr.2 5.§)
Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā
I. Noteikumos lietotie termini
1. Reģions - valsts teritorijas daļa (pagasts, pilsēta, pagastu kopums, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu un pilsētu kopums, rajonu kopums), ko vieno kādas noteiktas pazīmes vai problēmas.
2. Īpaši atbalstāmais reģions - reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un (vai) sociālās attīstības tendences un kuram saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts īpašs statuss, kas dod tiesības piemērot reģionālās attīstības instrumentus.
3. Reģionālās attīstības instrumenti - ekonomisku, tiesisku un administratīvu līdzekļu kopums, ko izmanto īpaši atbalstāmā reģiona attīstības veicināšanai.
4. Investīciju atlaides - daļēja ieguldījumu kompensācija ieguldījumu stimulēšanai īpaši atbalstāmajos reģionos.
5. Attīstības centri - vietas, kurās tiek koncentrēti reģionālās attīstības instrumenti un pasākumi, lai radītu stimulus tālākai visa īpaši atbalstāmā reģiona attīstībai.
II. Vispārīgie jautājumi
6. Šie noteikumi nosaka īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanas un tā ekonomiskās attīstības veicināšanas vispārējo kārtību.
7. Šo noteikumu mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus līdzsvarotai un ilgtspējīgai sociāli ekonomiskajai attīstībai visā valsts teritorijā, pievēršot galveno uzmanību īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātas attīstības veicināšanai saskaņā ar to potenciālajām iespējām un resursiem, kā arī investīciju piesaistei un jaunu darba vietu radīšanai.
III. Īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršana un atcelšana
8. Kārtību, kādā piešķir īpaši atbalstāmā reģiona statusu, nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz bezdarba līmeni reģionā, iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu cilvēku, statistikas datiem, ekspertu vērtējumu par attiecīgā reģiona attīstības iespējām un citiem rādītājiem.
9. Maksimālais iedzīvotāju skaits, kuru ņemot vērā, uz apdzīvotajām teritorijām vienlaikus var tikt attiecināts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts iedzīvotāju skaita.
10. Īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek pārskatīts ik pēc trim gadiem.
IV. Reģionālās attīstības padome un tās funkcijas
11. Valsts mēroga reģionālās attīstības jautājumu koordinācijai Ministru kabinets izveido Reģionālās attīstības padomi un apstiprina tās sastāvu un nolikumu. Reģionālās attīstības padomi vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, zemkopības ministrs, kā arī attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji un citi lietpratēji.
12. Reģionālās attīstības padome nosaka reģionālās attīstības stratēģiju, dod ieteikumus valdībai valsts investīciju politikas veidošanā, izvērtē īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas un to finansējumu, pārrauga Reģionālā fonda darbību.
V. Reģionālais fonds
13. Ministru kabinets īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai izveido Reģionālo fondu un apstiprina tā nolikumu.
14. Reģionālajā fondā katru gadu tiek ieskaitīti:
14.1. valsts budžetā minētajam nolūkam iedalītie līdzekļi;
14.2. ārvalstu un starptautisko palīdzības institūciju kredīti un dāvinājumi;
14.3. juridisko un fizisko personu (arī ārvalstu) mērķiemaksas un ziedojumi;
14.4. citi ienākumi.
15. No Reģionālā fonda līdzekļiem var tikt finansēti:
15.1. ieguldījumi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtkapitālā - līdz 35 procentu apmērā;
15.2. procentu maksājumi vai daļēji procentu maksājumi par vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītiem, kurus uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) sekmīgi atmaksā kredītiestādēm;
15.3. vienreizēji maksājumi (piemēram, par ekonomiskās izglītības pasākumiem, piemaksa par jaunu darba vietu radīšanu) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);
15.4. investīciju atlaides;
15.5. daļēji - īpaši atbalstāmo reģionu vietējie attīstības fondi un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmu izstrāde;
15.6. Reģionālā fonda darbība.
16. Atsevišķos gadījumos pēc Reģionālās attīstības padomes lēmuma no Reģionālā fonda līdzekļiem var:
16.1. sniegt kredītus vai kredītgarantijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);
16.2. kopīgi ar pašvaldību finansēt infrastruktūras attīstību;
16.3. finansēt pašvaldību organizētus uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus (arī minēto pasākumu īstenošanai pieaicinātos speciālistus).
17. Reģionālā fonda līdzekļus var izmantot tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri ir reģistrēti un darbojas tikai īpaši atbalstāmajā reģionā, kā arī īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldības.
VI. Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes un vietējie fondi
18. Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības jautājumu koordinēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt izveidota īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padome. Tās sastāvā ir iekļaujami valsts pārvaldes, pašvaldību un citu institūciju, kā arī uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārstāvji.
19. Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmas, kurās paredzēts reģionālās attīstības instrumentu lietojums, izstrādā īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padome un izvērtē Reģionālās attīstības padome.
20. Priekšlikumus par īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmas īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, kas iedalāmi no Reģionālā fonda, izvērtē Reģionālās attīstības padome.
21. Var veidot arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus, kuros iespējama Reģionālā fonda daļēja līdzdalība.
VII. Reģionālās attīstības instrumenti
22. Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība tiek veicināta ar reģionālās attīstības instrumentiem - valsts investīcijām infrastruktūrā, vienreizējiem maksājumiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašvaldībām, investīciju atlaidēm, īpašu kredītpolitiku, ekonomiskās izglītības pasākumiem, prioritāru brīvo (speciālo) ekonomisko zonu izveidošanu, administratīviem un citiem pasākumiem, kas pamatojas uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmām un kuros tiek lietots kopīgās finansēšanas princips.
23. Īpaši atbalstāmajos reģionos ir piemērojami likumos noteiktie nodokļu atvieglojumi.
24. Reģionālās attīstības instrumenti koncentrējami attīstības centros, ko nosaka īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes un izvērtē Reģionālās attīstības padome.
Ministru prezidents A.Šķēle
Ekonomikas ministrs G.Krasts