Darbības ar dokumentu
Saeima ir
pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"
Izdarīt likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 9. nr.; 1995, 10. nr.; 1996, 19.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republikas Ministru Padome" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā).
2. Nodaļā "Likumā lietotie termini":
aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka";
papildināt nodaļu ar šādu termina skaidrojumu:
"Nepilsonis - persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.";
izteikt termina "repatriants" skaidrojumu šādā redakcijā:
"Repatriants - persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai līvs un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā."
3. Aizstāt 5.pantā vārdus "Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departaments (turpmāk - Departaments)" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde)".
4. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "Departaments" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "Pārvalde" (attiecīgā locījumā).
5. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:
"7.pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā drīkst ieceļot, uzrādot Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju.
Šis noteikums neattiecas uz:
1) to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), attiecībā uz kuru ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikas teritorijā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda kārtība;
2) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;
3) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi."
6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:
"8.pants. Vīzas izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:
1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības - ārvalstīs;
2) Pārvalde - Ministru kabineta noteiktajās Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas vietās un iekšzemē;
3) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments - iekšzemē."
7. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:
"11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks var uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, saņemot uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks var tikai pēc tam, kad Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza, un tad, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:
1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks izglītības iestādē);
2) komerciālo darbību;
3) palīdzību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;
4) to starptautisko līgumu un starptautisko projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.
Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kas nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāku kā viens gads."
8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:
"13.pants. Uzturēšanās atļaujas izsniedz, anulē un atzīst par nederīgām Pārvalde. Ārvalstīs uzturēšanās atļaujas (sadarbībā ar Pārvaldi) izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības."
9. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:
"14.pants. Uzturēšanās atļauja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrējama Pārvaldes teritoriālajā nodaļā pēc izraudzītās dzīvesvietas."
10. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:
"15.pants. Nepilsoņu atgriešanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības".
Ar reemigrantu ieceļošanu saistītie jautājumi izskatāmi vispārējā kārtībā."
11. Aizstāt 16.pantā vārdus "Latvijas Republikas Augstākajai Padomei" ar vārdu "Saeimai".
12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:
"23.pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:
1) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie);
2) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātais saskaņā ar šā likuma 25., 25.1, 26. vai 28.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie) saskaņā ar šā likuma 28.1pantu;
3) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru vērtībā."
13. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:
"23.1 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā, ja viņi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī ir bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.
Bijušās PSRS pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši līdz 1996.gada 1.septembrim, iesniegums ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju jāiesniedz līdz 1997.gada 31.martam, bet bijušās PSRS pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši pēc 1996.gada 1.septembra, attiecīgais iesniegums jāiesniedz sešu mēnešu laikā no citas valsts pilsonības iegūšanas dienas.
Šis pants neattiecas uz:
1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanas nodrošināšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;
2) personām, kuras atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta pēc 1992.gada 28.janvāra, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;
3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā minēto personu laulātajiem un kopā ar tām dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem apgādājamiem, ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu, - neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā."
14. Papildināt 24.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Iesniegumu ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju iesniedz ieinteresētā ministrija."
15. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:
"25.pants. Latvijas pilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:
1) uz pirmā iesnieguma pamata - termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;
2) uz otrā iesnieguma pamata - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
3) uz trešā iesnieguma pamata - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumus, kad tiesa bērnu - Latvijas pilsoni - atstāj pie tā no vecākiem, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks. Šajos gadījumos bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju."
16. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:
"25.1 pants. Nepilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:
1) uz pirmā iesnieguma pamata - termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;
2) uz otrā iesnieguma pamata - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
3) uz trešā iesnieguma pamata - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē."
17. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:
"26.pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:
1) uz pirmā iesnieguma pamata - termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;
2) uz otrā iesnieguma pamata - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
3) uz trešā iesnieguma pamata - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē."
18. Aizstāt 28.pantā vārdus "Latvijas Republikas pilsoni" un "Latvijas Republikas pilsonis" attiecīgi ar vārdiem "Latvijas pilsoni vai nepilsoni" un "Latvijas pilsonis vai nepilsonis".
19. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:
"28.1 pants. Uz Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt viņa nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie), kuri nav šā likuma 23.panta 1.punktā minētās personas, ja nav tiesisku ierobežojumu šo bērnu izceļošanai no viņu mītnes zemes."
20. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:
"29.pants. Iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:
1) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas vēlas ieceļot Latvijas Republikā, - Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā;
2) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas likumīgi uzturas Latvijas Republikā, - Pārvaldē ne vēlāk kā mēnesi pirms uzturēšanās termiņa beigām.
Iesnieguma formu nosaka Ministru kabineta noteikumi."
21. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:
"30.pants. Lai saņemtu termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai jāiesniedz Pārvaldei Ministru kabineta noteiktie dokumenti."
22. Izslēgt 32.pantu.
23. 33.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "30.pantā minētajā nolikumā" ar vārdiem "Ministru kabineta";
izslēgt trešo daļu.
24. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:
"34. pants. Uzturēšanās atļaujas atteikumu ieinteresētā persona mēneša laikā, skaitot no atteikuma saņemšanas dienas, var pārsūdzēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata viena mēneša laikā.
Iekšlietu ministrs ar savu rīkojumu var atcelt Pārvaldes vai Pārvaldes priekšnieka nelikumīgu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.
Minēto lēmumu vai rīkojumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā:
1) ieinteresētā persona, kura likumīgi uzturas Latvijas Republikā;
2) persona, kura dzīvo Latvijā un ir uzaicinājusi ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kam atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju, ja uzaicinājums ir saistīts ar ģimenes apvienošanu.
Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kas dzīvo ārvalstīs un iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz ārvalstīs, nevar pārsūdzēt tiesā lēmumu vai rīkojumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu."
25. 35.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai arī ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinātā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ar Labklājības ministrijas piekrišanu personas ierodas ārstēt norādītās slimības;";
papildināt pantu ar 1.1punktu šādā redakcijā:
"1.1) ir bez veselības apdrošināšanas polises, kas garantē veselības aprūpes apmaksu laikā, kamēr persona uzturas Latvijas Republikā;"
papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:
"12) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes."
26. 36.pantā:
izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:
"2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā;
3) kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai;";
aizstāt 6.punktā vārdus "starpvalstu nolīgumi" ar vārdiem "starptautiski līgumi";
izslēgt 7.punktu;
aizstāt 9.punktā vārdus "Latvijas Republikas pilsoni" ar vārdiem "Latvijas pilsoni vai nepilsoni";
aizstāt 10.punktā vārdus "uzturēšanās atļauja" ar vārdiem "termiņuzturēšanās atļauja";
izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā:
"12) šķir laulību šā likuma 25., 25.1 vai 26. pantā minētajos gadījumos;
13) iekārtojusies darbā bez attiecīgas atļaujas;";
papildināt pantu ar 14.punktu šādā redakcijā:
"14) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes.";
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"Valsts policijas amatpersonai, kura ieņem valsts policijas pārvaldes priekšnieka amatu vai augstāku amatu, ir pienākums šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos iesniegt Pārvaldei iesniegumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu."
27. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:
"38.pants. Pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs izdod izbraukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt valsts teritoriju:
1) šā likuma 36.pantā minētajos gadījumos;
2) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas;
3) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks citādi pārkāpis vīzu režīmu.
Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kuram pasē ir vai ir bijusi atzīme par pierakstu Latvijas teritorijā, izbraukšanas rīkojumu var izdot tikai Pārvaldes priekšnieks."
28. Aizstāt 39.pantā vārdus "Latvijas Republikas pilsoņi" ar vārdiem "Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi".
29. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:
"40.pants. Personai jāatstāj valsts teritorija septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, ja tas nav pārsūdzēts šajā pantā paredzētajā kārtībā.
Personai, kurai paziņots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības septiņu dienu laikā pārsūdzēt to Pārvaldes priekšniekam, kas pagarina uzturēšanās termiņu uz sūdzības izskatīšanas laiku.
Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā pēc Pārvaldes atrašanās vietas."
30. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:
"41.pants. Pārvalde sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām kontrolē, vai persona, kas saņēmusi izbraukšanas rīkojumu, labprātīgi atstājusi valsti."
31. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:
"42.pants. Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai personas piespiedu izraidīšanu no valsts, sedz izraidāmā persona vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kura izraidāmo personu ielūgusi. Ja piedziņa nav iespējama, izdevumus sedz no valsts budžeta."
32. Izteikt 44.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Tiesībaizsardzības institūcijām un pašvaldībām triju dienu laikā jāiesniedz Pārvaldei to rīcībā esošā šā likuma 36.panta 1.- 6., 8., 9.,12. un 14.punktā minētā informācija."
33. Papildināt likumu ar XII1 nodaļu šādā redakcijā:
"XII.1 Personas piespiedu izraidīšana no valsts
48.1 pants. Pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts ir tiesības robežapsardzības spēku bataljona komandierim vai viņa vietniekam, ja persona ieradusies valstī nelikumīgi.
Pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs var pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts, ja šī persona septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, nav atstājusi valsti un šā likuma 40.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav pārsūdzējusi izbraukšanas rīkojumu vai ja sūdzība ir noraidīta.
Lēmumu par tādas personas piespiedu izraidīšanu, kurai pasē ir vai ir bijusi atzīme par pierakstu Latvijas teritorijā, pieņem tikai Pārvaldes priekšnieks.
Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemtais lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts nav pārsūdzams.
48.2 pants. Personas piespiedu izraidīšanu no valsts savu funkciju ietvaros veic robežapsardzības spēki un valsts policija.
48.3 pants. Robežapsardzības spēkiem ir tiesības aizturēt valsts robežas pārkāpējus uz laiku līdz trim diennaktīm, bet, paziņojot prokuroram,- uz laiku līdz desmit diennaktīm.
48.4 pants. Valsts policijai ir tiesības aizturēt personu, lai izpildītu lēmumu par tās piespiedu izraidīšanu no valsts.
48.5 pants. Valsts policijai ir tiesības aizturēt personu pirms lēmuma pieņemšanas par tās piespiedu izraidīšanu no valsts, ja:
1) persona valstī ieradusies nelikumīgi;
2) persona kompetentām iestādēm vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;
3) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona slēpsies, vai personai nav noteiktas uzturēšanās vietas valstī;
4) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai.
Šajos gadījumos valsts policijai ir tiesības aizturēt personu uz laiku līdz trim diennaktīm, bet, paziņojot prokuroram, - uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Par personas aizturēšanu valsts policija nekavējoties paziņo Pārvaldei. Pārvaldes priekšniekam vai teritoriālās nodaļas vadītājam jāizlemj jautājums par aizturētās personas piespiedu izraidīšanu no valsts.
Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par piespiedu izraidīšanu no valsts persona var pārsūdzēt triju dienu laikā šā likuma 40.pantā noteiktajā kārtībā.
48.6 pants. Persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts, līdz izbraukšanas rīkojuma izpildei tiek turēta apsardzībā, paziņojot par to prokuroram.
48.7 pants. No aizturēšanas brīža aizturētajai un apsardzībā turamajai personai ir tiesības saņemt zvērināta advokāta juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām persona iepazīstināma aizturēšanas brīdī.
Valsts nesedz izdevumus par aizturētajai un apsardzībā turamajai personai sniegtajiem zvērināta advokāta pakalpojumiem.
48.8 pants. Robežapsardzības spēkiem un valsts policijai ir tiesības noskaidrot personību un veikt personas medicīnisko apsekošanu, kā arī personas un tās mantu apskati, sastādot par to protokolu.
48.9 pants. Aizturētās un apsardzībā turamās personas valsts policijas iestādēs tiek turētas speciāli iekārtotā telpā, turklāt šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu izdarīšanu. Šīs personas var pārvadāt ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu izdarīšanu, bet šķirti no tām.
48.10 pants. Zemessardzei un pašvaldību policijai ir tiesības aizturēt ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šīs personas triju stundu laikā ir jānogādā Pārvaldē vai tās teritoriālajā nodaļā, vai valsts policijas iestādē.
48.11 pants. Instrukciju par kārtību, kādā veicama piespiedu izraidīšana, izdod iekšlietu ministrs."
34. Izteikt XIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"XIII. Starptautiskie līgumi".
35. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:
"49.pants. Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos attiecībā uz ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus."
36. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:
"50.pants. Par vīzas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ņem valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā."
Pārejas noteikumi
1. Līdz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta pārveidošanai par Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi likumā paredzētās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas veic Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departaments.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.4 "Par grozījumiem 1992.gada 9.jūnija likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un Augstākās padomes 1992.gada 10.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3. nr.) 1.punkts;
2) Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.79 "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.);
3) Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.108 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.);
4) Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.266 "Ar Vatikāna pasi ceļojošo personu bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.);
5) Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.267 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.);
6) Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 297 "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).
Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 18.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 7.janvārī
 |
 |
 |
 |