Darbības ar dokumentu

Precizēts 14.01.1997., Latvijas Vēstnesis Nr.12/13/14/15 (727/728/729/730)

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "darba ņēmējs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "darbinieks" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 3.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas."

3. 8.pantā:

papildināt trešo daļu ar jaunu 10.punktu šādā redakcijā:

"10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;";

uzskatīt līdzšinējo trešās daļas 10.punktu par 11.punktu.

4. 9.panta pirmajā daļā:

izteikt 5.un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ienākumi no valsts un pašvaldību parādzīmēm;";

papildināt 16.punktu pēc vārdiem "kompensācijas izmaksas" ar vārdiem "likumos un".

5. 10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) saskaņā ar likumu par privātajiem pensiju fondiem izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"2. Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1. un 5.punktā minētie maksājumi."

6. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "zemnieku vai zvejnieku saimniecības" ar vārdiem "advokātu un notāru darbības";

papildināt trešo daļu ar 14. punktu šādā redakcijā:

"14) drošības nauda meža atjaunošanas darbiem un meža atjaunošanas izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"7. Saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 6.punkta noteikumiem kārtību, kādā kokmateriālu un augoša meža pārdošanas ienākumi apliekami ar nodokli, nosaka Ministru kabinets. Ieturot nodokli no metāllūžņu pārdošanas ienākumiem, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaitāmi ar metāllūžņu sagatavošanu un pārdošanu saistītie izdevumi, piemērojot normu 15 procentu apmērā no izmaksājamās summas."

7. Papildināt 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu."

8. 13.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;";

papildināt daļu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) personām, kurām pensija piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;

4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

9. Izslēgt 15.panta trešo daļu.

10. 17.pantā:

izteikt desmitās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju;";

papildināt desmito daļu ar 5.punktu - 10.punktu šādā redakcijā:

"5) pensijas;

6) kokmateriālu un augoša meža un metāllūžņu pārdošanas ienākumi;

7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi savu individuālo darbu vai individuālo uzņēmumu, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību, izņemot lauksaimnieciskās ražošanas produkciju;

8) uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību dāvinājumi naudā un citās lietās;

9) slimības pabalsti;

10) izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu.";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā."

11. 18.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "kas ir ienākuma nodokļa avansa maksājums";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Maksātājam aprēķinātais nodokļa avansa maksājuma apmērs samazināms par nodokļu summu, kas saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 6. un 7.punkta noteikumiem ieturēta un ieskaitīta budžetā. Pamats šādam samazinājumam ir paziņojums par ieturēto nodokli, kuru saskaņā ar šā likuma 17.panta noteikumiem maksātājs saņem no ienākuma izmaksātāja un iesniedz nodokļu inspekcijai."

12. 19.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.";

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem "arī kā patentmaksu" ar vārdiem "vai kurš ieturēts no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.";

papildināt pantu ar jaunu 4.1 daļu šādā redakcijā:

"4.1 Personai, kam rezumējošā kārtībā taksācijas gadam aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības, kuras veikšanai tā ir iegādājusies patentu, ir mazāks nekā samaksātā gada patentmaksa, šī starpība netiek atmaksāta.";

papildināt sesto daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētajiem ienākumiem;

5) ārvalstīs samaksāto nodokli.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"8. Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā nepiemēro 9.panta pirmās daļas 1.punktu."

13. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:

"1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

2. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, deklarācijas neiesniegšanas gadījumā viņam piemēro šā likuma 32.1 pantā noteiktās sankcijas.

3. Ārvalstu nodokļa maksātājam nav jāiesniedz deklarācija, izņemot gadījumu, ja viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7., 8. un 9.punktā minētos ienākumus."

14. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Ja maksātājam saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības neiesniegt deklarāciju, bet atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai viņam piemērojams netiešais nodokļa aprēķins, pamatojoties uz šā panta otrās daļas noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt, lai maksātājs iesniedz deklarāciju."

15. 24.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Šā panta trešajā daļā minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu."

16. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā:

"1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā:

1) 28,4 procenti - valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā;

2) 71,6 procenti - maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2. Nodokļa summas ietver arī nodokļa parādu, nodokļa palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma naudu un soda naudu par nodokļu likumu pārkāpumiem."

17. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3. - 5.punktu šādā redakcijā:

"3) uzglabāt darba samaksas aprēķināšanu un izmaksu apliecinošus dokumentus likuma "Par grāmatvedību" 10.pantā noteikto termiņu;

4) par katru mēnesi aprēķinātajām, ieturētajām un budžetā ieskaitītajām nodokļa summām iesniegt pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz tam sekojošā mēneša 15.datumam;

5) par nerezidentiem ieturēto nodokli no ienākumiem, no kuriem saskaņā ar šā likuma 17.panta divpadsmitās daļas noteikumiem ir jāietur nodoklis izmaksas vietā, iesniegt pārskatu līdz nākamā mēneša 15.datumam.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "ir aizliegts" ar vārdiem "izņemot nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par nodokļu likumu pārkāpumiem.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā un 31., 31.2, 32., 33. panta noteikumi attiecas arī uz personu - ienākuma izmaksātāju, kas izmaksā ienākumu, no kura saskaņā ar šo likumu vai citiem nodokļu likumiem ir jāietur nodoklis ienākuma izmaksas vietā."

18. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli

1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) ieturēto nodokli šā likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iemaksājis budžetā, viņš budžetā iemaksā nesamaksātā nodokļa (pamatparāds) summu, nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā panta trešās daļas noteikumiem.

2. Termiņā ieturētās, bet šā likuma 17.panta piektajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksātās nodokļa summas (pamatparāds) tiek palielinātas atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei visā kavējuma periodā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

3. Par termiņā ieturēto, bet šā likuma 17.panta piektajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,1 procenta apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu."

19. Papildināt likumu ar 31.1, 31.2 un 31.3 pantu šādā redakcijā:

"31.1 pants. Maksātāja atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli

1. Ja maksātājs šā likuma 18.panta trešajā daļā noteiktajos termiņos neveic nodokļa avansa maksājumus, viņš papildus nokavētajam nodokļa maksājumam iemaksā budžetā nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.

2. Ja maksātājs šā likuma 19.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma nauda atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.

31.2 pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu

1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs), pārkāpdams šā likuma prasības, nav ieturējis nodokli no visa personas apliekamā ienākuma un izmaksājis bez nodokļa ieturēšanas summas, no kurām atbilstoši šim likumam nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, viņam ir jāsamaksā nodokļa iztrūkstošā summa un soda nauda nodokļa iztrūkstošās summas apmērā.

2. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nav laikā ieturējis no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) nodokli, kā arī ieturēto nodokļa summu nav iemaksājis budžetā, nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un nokavējuma nauda tiek aprēķināta par laika periodu, sākot ar nākamo dienu pēc dienas, kad nodoklis bija jāietur un jāiemaksā budžetā atbilstoši šā likuma 17.panta piektās un divpadsmitās daļas noteikumiem.

3. Darba devējam (ienākuma izmaksātājam), ja viņš līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai) pats ir izdarījis nodokļa aprēķina precizējumu, ieturējis un iemaksājis budžetā nodokļa iztrūkstošo summu, nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto soda naudu un šā panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā vienu reizi taksācijas gadā.

4. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.

31.3 pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu

1. Ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā.

2. Maksātājs nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.

3. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) taksācijas gada laikā nav ieturējis nodokli no maksātāja apliekamā ienākuma, no kura atbilstoši šā likuma noteikumiem tas bija jāietur ienākuma izmaksas vietā, ir pārtraucis savu darbību Latvijā, ir likvidēts vai citādu iemeslu dēļ nav atrodams, taksācijas gada iztrūkstošā nodokļa summa ir jāsamaksā pašam maksātājam, izņemot gadījumus, kad uzņēmums likvidēts atbilstoši likumdošanas aktu normām un nodokļu parādi dzēsti atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantam."

20. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu un karšu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) nodokļu inspekcijai darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru likumā noteiktajā termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes.

2. Par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav iesniegušas grāmatiņu vai karti vai nav uzrādījušas darba atļauju, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus, darba devējam tiek uzlikta soda nauda 100 latu apmērā par katru personu.

3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda piecu latu apmērā par katru personu, kurai kalendārajā mēnesī bija izmaksāts ienākums, neuzrādot to pārskatā.

4. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) šā likuma 29.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis pārskatu par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajiem ienākumiem, no kuriem ienākuma izmaksas vietā tas bija jāietur, viņam tiek uzlikta soda nauda 100 latu apmērā par katru neiesniegto pārskatu."

21. Papildināt likumu ar 32.1 pantu šādā redakcijā:

"32.1 pants. Maksātāja atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

Maksātājam, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanas gadījumā tiek uzlikta soda nauda triju procentu apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav ieturēts nodoklis, ja deklarācija nav iesniegta visa pēctaksācijas gada laikā, kad tas atbilstoši šā likuma prasībām bija jādara."

22. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Termiņā nesamaksāto nodokļa maksājumu iekasēšana bezstrīda kārtībā

Termiņā nesamaksātās nodokļa summas piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumiem."

23. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. 1996.gada 19.decembrī izdarītie grozījumi likuma 19.panta otrajā daļā un 20.pantā piemērojami arī 1996.gada ienākumu deklarēšanai. Pensijas saņēmējam, ja tas 1996.gadā nav saņēmis citus ar nodokli neapliekamus ienākumus vai to kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, piemērojot grozījumus likumā 20.pantā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju.

2. Ministru kabinetam 15 dienu laikā pēc likuma izsludināšanas apstiprināt 1996.gada ienākumu deklarācijas veidlapu.

3. Līdz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta septītajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, ieturot nodokli no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas ienākumiem, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas ir atskaitāmi ar kokmateriālu un augoša meža sagatavošanu un pārdošanu saistītie izdevumi, piemērojot normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas."

Likums stājas spēkā 1997.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 19.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 3.janvārī