Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

Izdarīt likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 8./9.nr., 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1.nr., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 4.punktu.

2. Izslēgt 3.panta otro daļu.

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām";

aizstāt otrajā daļā vārdu "padomes" ar vārdiem "zemes komisijas".

4. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas spriedumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas-izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa."

5. 6.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"Valsts selekcijas saimniecībām, valsts izmēģinājumu saimniecībām, valsts zinātniskās pētniecības saimniecībām un lauksaimniecības mācību iestāžu saimniecībām ir garantētas tiesības nomāt zemi Zemkopības ministrijas apstiprinātās platībās līdz šo zemju izpirkšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Zeme izpērkama līdz 1998. gada 1.jūlijam. Šīm saimniecībām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem gada nomas maksu - līdz 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības - līdz zemes izpirkšanai.";

uzskatīt ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

"Ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Iepriekš minētās zemes robežas un platību nosaka attiecīgā pagasta zemes komisija.";

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja fiziskās vai juridiskās personas ēkas un būves ieguvušas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, tām nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.";

uzskatīt piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par septīto, astoto un devīto daļu;

izslēgt līdzšinējā astotajā daļā vārdu "mirušā" un uzskatīt to par desmito daļu;

uzskatīt devīto un desmito daļu attiecīgi par vienpadsmito un divpadsmito daļu.

6. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Juridiskās personas pienākums ir maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, kuras maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, izņemot šā likuma 6.panta ceturtajā un sestajā daļā, kā arī 9.panta otrajā daļā minētos gadījumus."

7. Papildināt 8.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Mantiniekiem var atjaunot zemes īpašuma tiesības, ja viņi iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus. Zemes īpašnieka nāvi apliecinoši dokumenti nav nepieciešami, ja zemes īpašnieks nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu."

8. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vēlas saņemt lietošanā tiem rezervēto zemi pirms pieprasītā termiņa, šā panta pirmajā daļā minēto zemes lietotāju (nomnieku) zemes lietošanas (nomas) tiesības saglabājas līdz zemes lietošanas (nomas) termiņa izbeigšanās brīdim. Ja zeme iznomāta personiskajām palīgsaimniecībām, zemes nomas līgumu var pagarināt līdz zemes termiņpieprasījuma beigu termiņam. Tajos gadījumos, kad politiski represētās personas pieprasījušas atjaunot zemes īpašuma tiesības, piemērojami šā likuma 7.panta pirmās daļas noteikumi. Nomas maksa par personiskajām palīgsaimniecībām iznomāto zemi nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības."

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Zemes, ēku, būvju un augļu dārza (koku) pirmpirkuma tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (ja viņi nav saņēmuši savas zemes vietā līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju), arī tiem, kuri reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas, būves un augļu dārzu (kokus), kuri atrodas uz šīs zemes. Tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku, būvju un augļu dārza (koku) īpašniekiem, ja pārdod zemes gabalu. Ja minētās personas nav varējušas izmantot pirmpirkuma tiesības pārdevēja vainas dēļ, tām ir izpirkuma tiesības.

Ja ēku, būvju un augļu dārza (koku) īpašnieks šīs pirmpirkuma tiesības neizmanto, šādas tiesības ir pašvaldībai."

10. Izteikt 12.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem un politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju."

11. Izteikt 16.panta tekstu šādā redakcijā:

"Īpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 150 hektāriem, bet meža platība - par 50 hektāriem.

Jautājumu par lielākas zemes un meža platības piešķiršanu īpašumā izlemj Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta zemes komisijas ieteikumu."

12. Papildināt 19.pantu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

"6) valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", veicot zemes privatizāciju likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā."

13. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Zemes privatizācijas īpašie nosacījumi

Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā tikai vienai zemnieku un piemājas saimniecībai pret samaksu sertifikātos. Zemnieku un piemājas saimniecību paplašināšana zemes reformas laikā nav uzskatāma par jaunas zemnieku vai piemājas saimniecības izveidošanu, un līdz 1996.gada 1.novembrim pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme privatizējama saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

Zemes īpašuma tiesību noformēšanu attiecībā uz valstij un pašvaldībām piederošām un piekrītošām zemēm, kā arī valstij un pašvaldībām piederošās un piekrītošās zemes īpašuma tiesību sadales un noformēšanas kārtību regulē likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Kārtību, kādā veicami darījumi ar zemesgrāmatās nostiprinātiem zemes īpašumiem, regulē šā likuma VI nodaļa."

14. Izteikt VI nodaļu šādā redakcijā:

"VI nodaļa. Darījumi ar zemes īpašumiem

27. pants. Darījumu objekts

Darījumus var veikt tikai ar to zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Par darījumiem ar zemes īpašumiem šīs nodaļas izpratnē uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks, kā arī testamentārā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana un zemes ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā.

28. pants. Darījumu subjekti

Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā;

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi.

Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

29.pants. Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:

- zemi valsts pierobežas joslās,

- zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pagasta ģenerālplānam,

- valsts rezervātu zemi,

- lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi atbilstoši pagasta ģenerālplānam.

30. pants. Darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai arī valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", ja tā veic zemes privatizāciju, iesniedz tā pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra".

Pagasta padomes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 29.pantā minētie ierobežojumi, pagasta padomes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pagasta ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pagasta padomes priekšsēdētājs izprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta pagasta padomes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā izziņa. Vienu izziņas eksemplāru pagasta pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri ir reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.

31.pants. Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem

Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru rajonos un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.

32.pants. Zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana fiziskajām personām, kuras zemi ieguvušas īpašumā mantošanas ceļā

Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai mēneša laikā zemes īpašuma tiesību turpmākai saglabāšanai ir jāsaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā. Ja, ievērojot šā likuma 29.pantā minētos ierobežojumus, pagasta padomes priekšsēdētājs savu piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

33.pants. Fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana

Ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā minēto statūtsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai statūtsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Ja pagasta padomes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, juridiskās personas pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt.

Ja šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās fiziskās vai juridiskās personas darījumu rezultātā iegūto zemes īpašumu neizmanto norādītiem mērķiem, šāds īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

34.pants. Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi

Ministru kabinets var noteikt atsevišķos pagastos turpmāko zemes īpašumu apmēru ierobežojumus šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajām personām.

35.pants. Zemes reformas pabeigšana

Lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Ministru kabinets, izdodot rīkojumu uz attiecīgās pašvaldības iesnieguma pamata."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 20.decembrī

 

 

Izsludinot "Grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos""

Rūpīgi iepazīstoties un izsverot 1996.gada 5.decembrī Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" normas, esmu konstatējis, ka likums ietver gan līdz šim nenoregulētas lietas, gan precizējumus, kas saistīti ar citos likumos izdarītajiem papildinājumiem un grozījumiem. Vienlaikus jāatzīst, ka atsevišķas normas ir diskutējamas. Ne velti pie Valsts prezidenta griezās ievērojams skaits deputātu ar lūgumu šo likumu neizsludināt un apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, uzskatot, ka likums ir priekšlaicīgs, pirms nav pabeigta zemes reforma Latvijā. Šāds lūgums ir īpaši rūpīgi izvērtējams, par pamatkritēriju ņemot likuma atbilstību Latvijas valsts un tautas interesēm.

Ar savām pārdomām vēlos iepazīstināt gan likuma aizstāvjus, gan tā pretiniekus.

Kādas pozitīvi vērtējamas jaunas normas paredzētas likumā?

Tāda ir likuma norma, kas nosaka, ka darījumi ar zemi, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, netiek saistīti ar zemes reformas pabeigšanu.

Likumā skaidri noteikts juridisko personu loks, kuras zemi var iegūt īpašumā bez ierobežojumiem, kā arī precizēta fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšanas un atsavināšanas kārtība.

Bez noteikumiem, kas regulē zemes tirgu, likumā ietvertas vairākas svarīgas normas, kas attiecas uz zemes reformas veikšanu:

- tiek paplašināts to personu loks, kuras var saņemt samaksu naudā par piešķirtajiem zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem;

- paredzēta iespēja saņemt kompensāciju zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi ir politiski represētie, neizvirzot prasību, ka arī bijušajam zemes īpašniekam ir jābūt politiski represētam;

- atsevišķos gadījumos ir paredzēti arī nomas maksas ierobežojumi par zemi, kas nepieciešama ēku un būvju uzturēšanai.

Jau šīs augstāk minētās normas vien ir pietiekami nozīmīgas, lai likums tiktu izsludināts un zemes privatizācijas process netiktu kavēts.

Normas, kas, manuprāt, pieņemtas pietiekami neiedziļinoties lietas būtībā, ir iespējams precizēt arī pēc šā likuma izsludināšanas.

Jautājumi, pie kuriem jāturpina strādāt, ir šādi:

- pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav Latvijas pilsoņi, atbilstoši likuma grozījumiem, nevar iegūt īpašumā zemi lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, bet statūtsabiedrības, kuru sastāvā ir fiziskās un juridiskās personas no ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, to var. Tādēļ jāapsver, vai nebūtu paplašināmas tiesības iegūt zemi Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vismaz lauksaimniecības vajadzībām;

- jāizvērtē, vai atsevišķi ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem nebūtu attiecināmi arī uz statūtsabiedrībām, kuru sastāvā ietilpst ārvalstu fiziskās un juridiskās personas.

Kā zināms, izskatīšanai 3.lasījumā tiek gatavoti grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Tādēļ, lai izvairītos no līdzīgas situācijas, būtu jāpievērš īpaša uzmanība minētajam jautājumu regulējumam jau likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā deputātu grupa pauda pārliecību, ka brīva zemes pārdošana ārvalstu personām ir nepieļaujama, un aicināja likumu neizsludināt. Manuprāt, jautājums par zemes tirgus veidošanu nav vērtējams viennozīmīgi.

Kādēļ būtu atbalstāma iespēja ārvalstu personām iegādāties zemi lauku apvidos?

Iespēja iegādāties zemi veicinās ārvalstu tiešo ieguldījumu ieplūšanu Latvijā, ja ieguldītājiem piederēs arī zeme, uz kuras būs viņu ražotnes, tā radot drošības sajūtu par savu ieguldījumu. Paplašinoties maksātspējīgo zemes pircēju lokam, palielināsies arī pieprasījums uz zemi un radīsies iespēja izveidot sabalansētu zemes tirgu. Pašreizējā situācija ir acīmredzama - Latvijas lauki aizaug, jo zemes īpašniekiem nepietiek līdzekļu, lai apstrādātu zemi, un, ja zemes īpašnieks savu zemi vēlas pārdot, tad ir grūti atrast pircēju, kas varētu piedāvāt zemes vērtībai atbilstošu cenu. Turklāt, normalizējot zemes tirgu, pieaugtu zemes kā ķīlas pievilcība, kas dotu lauksaimniekiem iespējas piesaistīt lielākus kredīta resursus.

Šaubas par likuma darbību un nekontrolētu zemes izpārdošanu ir daudziem. Esmu pārliecināts - ja paši būsim uzņēmīgi un atbildīgi savas zemes saimnieki un rūpīgi sekosim likuma normu ievērošanai, tad Latvijas zemi neviens mums neatņems.

Uzskatu, ka arī pēc likuma grozījumu izsludināšanas ir iespējas strādāt pie likuma tālākas pilnveidošanas. Arī pats esmu nolēmis to darīt un aicinu valdību un Saeimas deputātus, apzinoties atbildību par zemes tirgus izveidošanu, rūpīgi izvērtēt iespējas pilnveidot normas, kas nosaka zemes privatizācijas kārtību.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Rīgā 1996.gada 19.decembrī