Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Bankas padomes lēmums Nr. 36/6

Rīgā 1996. gada 14. novembrī

Par kredītiestāžu "Mēneša bilances pārskatu"

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt šādas kredītiestāžu statistisko pārskatu veidlapas:

1.1. "Mēneša bilances pārskats";

"Mēneša bilances pārskata" pielikumi:

1.2.1. A pielikums "Prasības un saistības pret kredītiestādēm, centrālajām bankām",

1.2.2. A pielikuma A1-1 izvērsums "Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm nacionālajā valūtā",

1.2.3. A pielikuma A1-2 izvērsums "Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm OECD valstu valūtās",

1.2.4. A pielikuma A1-3 izvērsums "Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm pārējās valūtās",

1.2.5. A pielikuma A2-1 izvērsums "Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm nacionālajā valūtā",

1.2.6. A pielikuma A2-2 izvērsums "Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm OECD valstu valūtās",

1.2.7. A pielikuma A2-3 izvērsums "Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm pārējās valūtās",

1.2.8. B pielikums "Prasības un saistības pret nebankām",

1.2.9. C pielikums "Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību un pašvaldībām",

1.2.10. D pielikums "Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu",

1.2.11. E pielikums "Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti",

1.2.12. F pielikums "Peļņas/zaudējumu aprēķins",

1.2.13. G pielikums "Rezidentiem izsniegto kredītu atlikumi tautsaimniecībā";

1.3. "Mēneša bilances pārskata" paskaidrojumi:

1.3.1. "Mēneša bilances pārskata pozīciju izmaiņas",

1.3.2. "Pārējo aktīvu izvērsums",

1.3.3. "Pārējo saistību izvērsums".

2. Apstiprināt "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumus".

3. Atcelt Latvijas Bankas padomes 10.11.1992. lēmumu Nr. 2/9 "Par mēneša bilances statistikas ieviešanu Latvijas Republikas kredītinstitūtos" un 21.09.1993. lēmumu Nr. 10/9 "Par komercbanku un citu kredītiestāžu gada pārskatu, bilanču, peļņas un zaudējumu aprēķinu vispārējiem principiem".

4. Atzīt par spēku zaudējušām šādas Latvijas Bankas vēstules Latvijas Republikas kredītiestādēm:

4.1. 16.12.1993. norādījums par Latvijas Bankas padomes 21.09.1993. lēmuma Nr.10/9 izpildes kārtību un "Paskaidrojumi mēneša bilances pārskata un tā pielikumu sagatavošanai";

4.2. 28.04.1994. norādījums Nr.08.9/431 "Par mēneša bilances pārskatu sagatavošanu" un 1., 2. pielikums;

4.3. 10.10.1994. norādījums Nr.01/2-13 par faktisko prasību pret Latvijas Banku atspoguļošanu "Mēneša bilances pārskatā";

4.4. 19.12.1994. norādījums Nr. 01/2-18 "Par banku statistiku";

4.5. 17.02.1995. norādījums Nr.17-006.1/1 "Par banku statistiku" un 1. pielikums;

4.6. 24.11.1995. norādījums Nr.01/2-18 "Par banku statistiku".

Lēmums stājas spēkā ar 1997. gada 1. aprīli.

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

Piezīme. "Latvijas Vēstnesī" publicēti tikai ar lēmuma 2.punktu apstiprinātie pelikumu sagatavošanas noteikumi

Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumi

Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un tā pielikumu sagatavošanas nolūks ir iegūt starptautiskajiem statistikas standartiem atbilstošu informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanai, kredītiestāžu uzraudzības, kā arī finansu un maksājumu bilances statistikas vajadzībām.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar starptautisko maksājumu bilances, nacionālo kontu statistikas standartu prasībām un Latvijas Bankas "Norādījumiem par kredītiestāžu gada pārskatiem".

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Banka - kredītiestāde, kas publiski pieņem noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniedz kredītus. Par banku uzskatāma arī ārvalstu bankas nodaļa (filiāle).

1.2. Pārējās kredītiestādes - kredītiestādes, kas publiski nepieņem noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus, bet savā vārdā izsniedz kredītus. Par pārējām kredītiestādēm uzskatāmas, piemēram, krājaizdevu sabiedrības, investīciju bankas, attīstības bankas.

1.3. Nebankas - kredītiestādes klienti, kuri nav kredītiestādes, t.sk. centrālā valdība, pašvaldības, uzņēmumi, finansu institūcijas, privātpersonas, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas.

1.4. Centrālā valdība - valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuras finansē no attiecīgās valsts budžeta.

1.5. Pašvaldības - valsts institūcijas, kuras finansē no attiecīgās valsts vietējo valdību budžetiem.

1.6. Uzņēmums - juridiskā persona, kas veic preču ražošanu tirgum vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus ar mērķi gūt peļņu vai citus augļus.

1.7. Valsts uzņēmums - uzņēmums, kurā valstij pieder vairāk nekā 50 procentu pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē.

1.8. Finansu institūcija - juridiskā persona, kas nav kredītiestāde, bet kas veic investēšanas, kreditēšanas operācijas un sniedz ar šo operāciju veikšanu saistītus finansiālās starpniecības pakalpojumus. Finansu institūcijas ir apdrošināšanas sabiedrības (kompānijas), pensiju fondi, līzinga kompānijas, lombardi, investīciju fondi, biržas, brokeru sabiedrības, valūtas maiņas punkti u.tml.

1.9. Privātpersonas - fiziskās personas, kas patērē preces un izmanto pakalpojumus un kas var būt iesaistītas arī ekonomiskā darbībā.

1.10. Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas - bezpeļņas institūcijas, kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus privātpersonām par brīvu vai par minimālu samaksu un kas izveidotas ar mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura. Šīs organizācijas ir arodbiedrības, reliģiskās, labdarības, palīdzības organizācijas, politiskās partijas u.tml.

1.11. Rezidenti - visas institūcijas, ieskaitot ārvalstu, kuras reģistrētas un darbojas Latvijas teritorijā. Privātpersonas uzskata par rezidentiem, ja tās dzīvo Latvijā ne mazāk par vienu gadu. Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas oficiālās pārstāvniecības ārvalstīs.

1.12. Nerezidenti - visas institūcijas, kuras reģistrētas ārvalstīs. Arī ārvalstīs reģistrētie Latvijas uzņēmumi un to filiāles ir nerezidenti. Privātpersonas, kas dzīvo Latvijā mazāk par vienu gadu, kā arī tūristi, sezonas viesstrādnieki, ārvalstu studenti uzskatāmi par nerezidentiem. Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās pārstāvniecības, kā arī starptautisko institūciju pārstāvniecības Latvijā.

1.13. Radniecīgais uzņēmums - uzņēmums (finansu institūcija, kredītiestāde), kas attiecībā pret kredītiestādi, kura sagatavo mēneša bilances pārskatu, ir vai nu meitas uzņēmums, vai mātes uzņēmums, vai arī mātes uzņēmuma cits meitas uzņēmums.

1.14. Saistītais uzņēmums - uzņēmums (finansu institūcija, kredītiestāde), kurā kredītiestādei pieder tiešā vai netiešā (izmantojot meitas uzņēmumus) ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz 50 procentu no uzņēmuma balsstiesībām, vai kuru kredītiestāde var būtiski ietekmēt.

1.15. Radniecīgā kredītiestāde - kredītiestāde, kas attiecībā pret kredītiestādi, kura sagatavo mēneša bilances pārskatu, ir vai nu meitas kredītiestāde, vai mātes kredītiestāde, vai arī mātes kredītiestādes (uzņēmuma) cita meitas kredītiestāde.

1.16. Saistītā kredītiestāde - kredītiestāde, kurā kredītiestādei, kas sagatavo mēneša bilances pārskatu, pieder tiešā vai netiešā (izmantojot meitas uzņēmumus) ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz 50 procentu no kredītiestādes balsstiesībām, vai kuru kredītiestāde, kas sagatavo mēneša bilances pārskatu, var būtiski ietekmēt.

1.17. Nesaistītā kredītiestāde - kredītiestāde, kas nav radniecīgā vai saistītā kredītiestādei, kura sagatavo mēneša bilances pārskatu.

1.18. OECD valstis - OECD (Organization for Economic Cooperation and Development; Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstis. OECD 1996. gada oktobrī bija 27 dalībvalstis: Amerikas Savienotās Valstis, Austrālijas Savienība, Austrijas Republika, Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Grieķijas Republika, Islandes Republika, Itālijas Republika, Īrijas Republika, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Norvēģijas Karaliste, Polijas Republika, Portugāles Republika, Somijas Republika, Spānijas Karaliste, Šveices Konfederācija, Turcijas Republika, Ungārijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Zviedrijas Karaliste.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Mēneša bilances pārskatu sagatavo kredītiestādes, kas darbojas Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas "Kredītiestāžu likumu".

2.2. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos lietotā naudas izteiksmes vienība ir lats. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtā pārrēķināmi latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārskata mēneša pēdējā dienā.

2.3. Mēneša bilances pārskatā jāuzrāda pārskata mēneša pēdējās dienas bilances atlikumi (atlikumi dienas beigās). Nav pieļaujama attiecīgo aktīva un pasīva posteņu saldo aprēķināšana.

2.4. Mēneša bilances pārskatā, kā arī pielikumos jāievēro rādītāju dalījums nacionālajā valūtā, OECD valstu valūtās un pārējās valūtās.

2.5. A, B un D pielikums jāsagatavo atsevišķi par nacionālo valūtu, OECD valstu valūtām, kā arī kopumā nacionālajā un ārvalstu valūtās.

2.6. Par mēneša bilances pārskata pareizību atbild un to paraksta kredītiestādes vadītājs (valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks), kura apstiprināšanu akceptējusi Latvijas Banka, saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Ja mēneša bilances pārskatu nav parakstījis kredītiestādes vadītājs, kura apstiprināšanu akceptējusi Latvijas Banka, tad kredītiestādei vienlaikus jāiesniedz paskaidrojums.

2.7. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata atbilstošo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15 procentiem un šo izmaiņu vērtība ir lielāka par 250 tūkst. latu, tad kredītiestādei jāaizpilda veidlapa "Mēneša bilances pārskata pozīciju izmaiņas", konkrēti norādot izmaiņu cēloņus.

2.8. Kredītiestādēm, sagatavojot pārskatus, jāievēro šādi nosacījumi.

2.8.1. Darījums pārskatā jāietver tad, kad maiņa (pirkšana un pārdošana) faktiski notikusi, kad finansu prasības un saistības ir radušās vai kad ekonomiskās vērtības radītas, pārveidotas vai zudušas, t.i., jāievēro uzkrāšanas princips.

2.8.2. Finansu darījums šī darījuma partneriem jāuzrāda vienlaicīgi, pamatojoties uz īpašuma tiesību maiņu.

2.9. Latvijas Bankas Statistikas pārvalde konsultē kredītiestādes par mēneša bilances pārskata sagatavošanu.

2.10. F pielikums jāsagatavo atbilstoši Latvijas Bankas "Norādījumiem par kredītiestāžu gada pārskatiem", ievērojot "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu" nosacījumus un terminus. Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde konsultē kredītiestādes par peļņas un zaudējumu aprēķina sagatavošanu.

3. Pārskatu un iesniegšanas kārtība

3.1. "Mēneša bilances pārskats" un tā A, B, C, D un E pielikums jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei trešajā darba dienā pēc pārskata mēneša beigām, bet kredītiestādēm, kurām ir vairāk nekā 5 filiāles (nodaļas), - sešu darba dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām.

3.2. G pielikums jāsagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī, 31. decembrī un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. datumā.

3.3. F pielikums jāsagatavo par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim, 31. decembrim un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. datumā.

4. Mēneša bilances pārskata aktīvu pazīcijas

4.1. Kase, noguldījumi Latvijas Bankā

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu kā banknotēs, tā arī monētās. Šajā postenī jāuzrāda arī kredītiestādes pieprasījuma noguldījumi un termiņnoguldījumi Latvijas Bankā.

4.2. Prasības pret kredītiestādēm, centrālajām bankām

4.2.1. Šeit jāietver visas prasības (aizdevumi, avansi, noguldījumi u.tml. prasības) pret citu valstu centrālajām bankām, iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm. Prasības, kuras pārstāv apgrozāmie (transferable) parāda vērtspapīri, jāuzrāda kā obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu.

4.2.2. Prasībām pret tām kredītiestādēm, kurām Latvijas Banka atsaukusi licenci, jāveido 100 procentu uzkrājums un tās nav jāatspoguļo mēneša bilances pārskatā.

4.3. Kredīti

4.3.1. Šeit jāuzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar nebankām, t.sk. aizdevumi, debeta atlikumi norēķinu kontos (overdrafts), finansu līzings, kā arī spekulatīvas investīcijas (t.i., kredīti, kas izsniegti ar nosacījumu, ka samaksa par tiem būs daļa no iegūtās peļņas).

4.3.2. Nebanku apgrozāmie (transferable) parāda vērtspapīri jāuzrāda kā obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu.

4.4. Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4.4.1. Šeit jāuzrāda apgrozāmie (transferable) parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

4.4.2. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošana ar atpirkšanu (repo) šajā postenī izmaiņas nerada.

4.5. Pašas obligācijas un citi parāda vērtspapīri

Šeit jāuzrāda atgūtie pašas kredītiestādes emitētie apgrozāmie parāda vērtspapīri.

4.6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

4.6.1. Šeit uzrādāmi kredītiestādes ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā (akcijās, pajās) un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu.

4.6.2. Šeit jāuzrāda tikai tādi ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā, kuri nav jāuzrāda kā līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā.

4.6.3. Šeit jāuzrāda ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos.

4.7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā

Šeit jāuzrāda ieguldījumi saistīto uzņēmumu pamatkapitālā.

4.8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā

Šeit jāuzrāda ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā.

4.9. Nemateriālie aktīvi

Šeit jāuzrāda par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patenti, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, iegādāto uzņēmumu pozitīva nemateriālā vērtība un citi aktīvi, kuriem nav materiālās formas. Šeit jāuzrāda arī avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem. Nemateriālie aktīvi jāuzrāda atlikušajā vērtībā.

4.10. Pamatlīdzekļi

4.10.1. Šeit jāuzrāda visi kredītiestādei piederošie un ar izpirkuma tiesībām nomātie pamatlīdzekļi to atlikušajā vērtībā, iekļaujot šo pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras mainījušas pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus. Šeit jāuzrāda arī izdevumi datoru programmnodrošinājumam, kas ir uzskaites sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

4.10.2. Pamatlīdzekļi, kas pārņemti kā neatmaksāto kredītu un citu parādu nodrošinājums un kurus kredītiestāde nelieto un paredz pārdot, jāuzrāda kā pārdošanai pārņemtie pamatlīdzekļi.

4.10.3. Kā pārējie pamatlīdzekļi jāuzrāda bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras mainījušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, izmaksas par ēkām un būvēm, kuru celtniecība nav pabeigta, un avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

4.11. Pašas akcijas

Šeit jāuzrāda atgūtās pašas kredītiestādes emitētās akcijas.

4.12. Pārējie aktīvi

4.12.1. Šeit jāuzrāda aktīvi, kuru saturs neatbilst citām mēneša bilances pārskata pozīcijām, t.sk. dārgmetāli, dārgakmeņi, kā arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija. Tās prasības pret kredītiestādēm, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā, jāuzrāda kā nauda ceļā.

4.12.2. Ja attiecīgajā pārskata periodā pārējo aktīvu vērtība pārsniedz 5 procentus no bilances aktīvu kopsummas, tad kredītiestādei jāaizpilda veidlapa "Pārējo aktīvu izvērsums", atklājot pārējo aktīvu atsevišķu pozīciju konkrēto saturu.

4.13. Aktīvi pārvaldīšanā

Šeit jāuzrāda aktīvi, t.sk. naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde pārvalda savā vārdā, bet klienta uzdevumā.

4.14. Tranzītkredīti

Šeit jāuzrāda valdības kredīti, kuri ar kredītiestāžu starpniecību izsniegti klientiem konkrētu mērķu īstenošanai. Kā valdības garantēti kredīti jāuzrāda tie kredīti, par kuru atmaksu kredītiestāde nav uzņēmusies saistības pret valdību.

4.15. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi

4.15.1. Šeit jāuzrāda ar kredītiestādes pamatdarbību saistītie izdevumi, kas veikti pārskata periodā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

4.15.2. Šeit jāuzrāda arī pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātie, bet vēl nesaņemtie procenti, kā arī citi ieņēmumi.

5. Mēneša bilances pārskata pasīvu pozīcijas

5.1. Saistības pret Latvijas Banku

Šeit jāuzrāda visas saistības pret Latvijas Banku, kas izveidojušās repo darījumu, lombarda kredītu u.tml. darījumu rezultātā.

5.2. Saistības pret kredītiestādēm, centrālajām bankām

5.2.1. Šeit jāuzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar ārvalstu centrālajām bankām, iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidotās saistības, kas jāuzrāda pozīcijā "Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri", un saistības, kuras jāuzrāda pozīcijā "Pakārtotās saistības".

5.2.2. Saistības pret kredītiestādēm, kurām Latvijas Banka atsaukusi licenci, jāuzrāda pozīcijā "Pārējās saistības".

5.3. Noguldījumi

Šeit jāuzrāda visas saistības pret nebankām, izņemot obligāciju vai citu parāda vērtspapīru emisijas rezultātā radušās saistības, kas jāuzrāda pozīcijā "Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri", un saistības, kuras jāuzrāda pozīcijā "Pakārtotās saistības".

5.4. Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri

Šeit jāuzrāda saistības, kas izriet no obligāciju un citu parāda vērtspapīru emisijas, izsniegtiem apgrozāmiem parastajiem vekseļiem un pašu akceptiem. Tikai tie akcepti, kurus kredītiestāde ir izsniegusi savai finansēšanai un attiecībā uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, ir jāuzskata par pašu akceptiem. Šeit uzrādāmi arī kredītiestādes emitētie noguldījumu (depozītu) sertifikāti.

5.5. Pārējās saistības

5.5.1. Šeit jāuzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citās pasīvu pozīcijās. Saistības pret klientiem, kuras izriet no nepabeigtiem maksājumiem klientu uzdevumā, jāuzrāda pozīcijā "Nauda ceļā".

5.5.2. Šeit jāuzrāda arī saistības pret tām kredītiestādēm, kurām Latvijas Banka ir atsaukusi licenci.

5.5.3. Ja attiecīgā pārskata periodā pozīcijas "Pārējās saistības" vērtība pārsniedz 5 procentus no bilances pasīvu kopsummas, tad kredītiestādei jāaizpilda veidlapa "Pārējo saistību izvērsums", atklājot pārējo saistību atsevišķu pozīciju konkrēto saturu.

5.6. Pasīvi pārvaldīšanā

Šeit jāuzrāda saistības, kuras kredītiestādei radušās, pārvaldot klienta aktīvus. Valdības piešķirtie speciālie fondi tranzītkredītu izsniegšanai jāuzrāda pozīcijā "Tranzītfondi".

5.7. Tranzītfondi

Šeit jāuzrāda tās saistības pret Latvijas Republikas valdību, kuras izriet no kredītiestādei piešķirtajiem speciālajiem fondiem tranzītkredītu izsniegšanai.

5.8. Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi

5.8.1. Šeit jāuzrāda ieņēmumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata perioda beigām, kā arī iegādāto uzņēmumu negatīva nemateriālā vērtība.

5.8.2. Šeit jāuzrāda arī uzkrātie izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem, ir aprēķināti un ir zināmas to precīzas summas, bet nav samaksāti līdz pārskata perioda beigām.

5.9. Uzkrājumi parādiem un saistībām

5.9.1. Šeit jāuzrāda speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzkrātiem ieņēmumiem un ārpusbilances saistībām.

5.9.2. Vispārējos uzkrājumos nedrošiem parādiem jāiekļauj uzkrājumi, kas izveidoti papildus speciālajiem uzkrājumiem iespējamo zaudējumu segšanai.

5.9.3. Kā pārējie uzkrājumi jāuzrāda uzkrājumi nodokļiem, pensijām, dividendēm, citām saistībām vai izmaksām, kas attiecas uz pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem.

5.10. Pakārtotās saistības

Šeit jāuzrāda pakārtotais (subordinētais) kapitāls, kā arī saistības, kuras radušās no aizņēmumiem ar īsāku sākotnējo termiņu un kurām ir paredzēts, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu kredītiestādes likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

5.11. Kapitāls un rezerves

Šeit jāuzrāda visi akcionāriem piederošie līdzekļi, kas ieguldīti kredītiestādes pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) kredītiestādes darbības rezultātā.

5.11.1. Apmaksāto pamatkapitālu uzrāda kā apmaksāto akciju (daļu) nominālvērtību kopsummu.

5.11.2. Kā akciju emisijas uzcenojums jāuzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegums virs to nominālvērtības, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

5.11.3. Kā rezerves kapitāls jāuzrāda rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas atbilstoši statūtos paredzētajām prasībām, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai, naudas dāvinājumiem.

5.11.4. Kā vispārējo risku rezerve jāuzrāda tie vispārējie uzkrājumi, kas izveidoti no kredītiestādes iepriekšējo gadu peļņas un paredzēti vispārējo kredītiestādes darbības risku nodrošināšanai.

5.11.5. Pozīcijā "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi" jāuzrāda tā daļa no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, kas palikusi kredītiestādes rīcībā pēc rezerves kapitāla un pārējo rezervju papildināšanas un atskaitījumiem dividendēm. Šeit jāatspoguļo arī iepriekšējo gadu uzkrātie zaudējumi. Zaudējumi uzrādāmi ar mīnusa zīmi.

5.11.6. Pozīcijā "Pārskata gada nesadalītā peļņa/zaudējumi" jāatspoguļo pārskata gadā iegūtā peļņa vai zaudējumi. Zaudējumi uzrādāmi ar mīnusa zīmi.

5.11.7. Kā pārvērtēšanas rezerve jāuzrāda pamatlīdzekļu un līdzdalības citu uzņēmumu pamatkapitālā vērtības pieaugums to pārvērtēšanas rezultātā.

6. Ārpusbilances posteņi

6.1. Iespējamās saistības

6.1.1. Šeit jāuzrāda visu veidu darījumi, kuros kredītiestāde galvo par trešo personu saistību izpildi, t.i., galvojumi un garantijas, kā arī aktīvi, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.

6.1.2. Kā pārējās iespējamās saistības jāuzrāda indosamenti, akcepti, izņemot pašu akceptus, u.tml. iespējamās saistības.

6.2. Saistības pret klientiem

6.2.1. Šeit jāietver visas kredītiestādes neatsaucamās saistības, kuras var radīt kredītrisku. Šeit jāuzrāda atvērtie akreditīvi, kredīta izsniegšanas vai kredītkartes atvēršanas radītās saistības, kuras kredītiestāde nevar vienpusīgi atsaukt.

6.2.2. Kā pārējās saistības jāuzrāda īstermiņa saistības, kas saistītas ar tirdzniecību, līgumi par aktīvu pirkšanu nākotnē u.tml. saistības.

6.3.Valūtas un procentu nākotnes līgumi

6.3.1. Valūtas pirkšana (prasības); valūtas pārdošana (saistības)

Šeit jāuzrāda nepabeigtie valūtas maiņas darījumi, valūtas nākotnes līgumi, valūtas iespējas (options) u.c. līgumi, kas paredz nacionālās vai ārvalstu valūtas pirkšanu un pārdošanu. Nacionālās vai ārvalstu valūtas pirkšanu uzrāda kā prasības, bet nacionālās vai ārvalstu valūtas pārdošanu uzrāda kā saistības. Līgumi uzrādāmi to nosacītajā pamatvērtībā. Piemēram, ja kredītiestāde noslēgusi valūtas nākotnes līgumu, kas paredz ASV dolāru pirkšanu par latiem, tad ASV dolāru summu, kas pārrēķināta latos, uzrāda kā valūtas pirkšanu (prasības) un latu summu - kā valūtas pārdošanu (saistības).

6.3.2. Citi līgumi: pirkšana (prasības); citi līgumi: pārdošana (saistības)

6.3.2.1. Šeit uzrādāmi finansu līgumi, kas neparedz valūtu pirkšanu un pārdošanu. Līgumi uzrādāmi to nosacītajā pamatvērtībā.

6.3.2.2. Valūtas procentu apmaiņas līgumu uzrāda gan kā nākotnes līguma prasības, gan arī kā saistības.

6.3.2.2.1. Nākotnes līguma prasības atspoguļo kredītiestādes tiesības saņemt procentu maksājumus, kuru lielums atkarīgs no līguma nosacītās pamatvērtības.

6.3.2.2.2. Nākotnes līguma saistības tajā pašā laikā atspoguļo kredītiestādes pienākumu veikt procentu maksājumus, kuru lielums atkarīgs no līguma nosacītās pamatvērtības.

6.3.2.3. Procentu nākotnes līgumi jāuzrāda kā nākotnes līgumu prasības vai kā nākotnes līgumu saistības. Procentu nākotnes līgumi jāuzrāda:

6.3.2.3.1. kā prasības, ja šis līgums kredītiestādei radīs ienākumus, pazeminoties procentu likmēm tirgū (salīdzinājumā ar prognozēto nākotnes procentu likmi līguma noslēgšanas dienā);

6.3.2.3.2. kā saistības, ja šis līgums kredītiestādei radīs ienākumus, paaugstinoties procentu likmēm tirgū (salīdzinājumā ar prognozēto nākotnes procentu likmi līguma noslēgšanas dienā).

7. A pielikums "Prasības un saistības pret kredītiestādēm, centrālajām bankām"

7.1. Šajā pielikumā termiņu sadalījumā jāuzrāda visas prasības un saistības pret ārvalstu centrālajām bankām un iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, ievērojot, ka noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

7.2. Saistības, kuras kredītiestādei jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogi šis nosacījums attiecināms uz kredītiestādes prasībām. Nakts (overnight) kredīti (noguldījumi) jāuzrāda kā pieprasījuma prasības vai saistības.

7.3. Katrā noteiktajā termiņu grupā jāieskaita arī tās summas, kuras attiecināmas uz termiņu grupas noteikto garāko termiņu. Piemēram, termiņu grupā "līdz 3 mēn." uzrādāmas prasības (saistības) ar termiņu līdz 3 mēnešiem (ieskaitot), termiņu grupā "3-6 mēneši" uzrādāmas prasības (saistības) ar termiņu, kurš garāks par 3 mēnešiem, bet līdz 6 mēnešiem (ieskaitot).

7.4. Atsevišķi kredītiestāžu sadalījumā A pielikuma A1-1, A1-2, A1-3, A2-1, A2-2, A2-3 izvērsumā jāuzrāda prasības un saistības pret iekšzemes kredītiestādēm. A1-1 izvērsumu sagatavo par prasībām nacionālajā valūtā, A1-2 - par prasībām OECD valstu valūtās un A1-3 - par prasībām pārējās valūtās. A2-1, A2-2 un A2-3 izvērsumu par kredītiestādes saistībām pret iekšzemes kredītiestādēm aizpilda analogi.

8. B pielikums "Prasības un saistības pret nebenkām"

8.1. Šajā pielikumā termiņu sadalījumā jāuzrāda visas prasības un saistības pret nebankām, ievērojot, ka noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

8.2. Saistības, kuras kredītiestādei jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogi šis nosacījums attiecināms uz kredītiestādes prasībām. Kontu debeta atlikumi (overdrafts) jāuzrāda kā pieprasījuma prasības.

8.3. Katrā noteiktajā termiņu grupā jāieskaita arī tās summas, kuras attiecināmas uz termiņu grupas noteikto garāko termiņu, piemēram, termiņu grupā "līdz 3 mēn." uzrādāmas prasības (saistības) ar termiņu līdz 3 mēnešiem (ieskaitot), termiņu grupā "3-6 mēneši" uzrādāmas prasības (saistības) ar termiņu, kurš garāks par 3 mēnešiem, bet līdz 6 mēnešiem (ieskaitot).

9. C pielikums "Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību un pašvaldībām"

9.1. Prasības pret centrālo valdību

9.1.1. Kredīti

Šeit jāuzrāda tiešie aizdevumi Latvijas Republikas centrālajai valdībai (Valsts kasei).

9.1.2. Finansu līzings

Šeit jāuzrāda kredīti, kas atbilst 11.6. punkta nosacījumiem.

9.1.3. Citas prasības

Šeit jāuzrāda prasības, kuras neatbilst 9.1.1. un 9.1.2. punkta nosacījumiem.

9.1.4. Īstermiņa vērtspapīri

Šeit jāuzrāda Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmes, kā arī citi valdības tirgojamie īstermiņa vērtspapīri.

9.1.5. Ilgtermiņa vērtspapīri

Šeit jāuzrāda Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes, kā arī citi valdības tirgojamie ilgtermiņa vērtspapīri.

9.1.6. Citi vērtspapīri

Šeit jāuzrāda netirgojamie vērtspapīri, kas emitēti speciāliem mērķiem, t.sk. slikto kredītu aizstāšanai, neatkarīgi no to termiņa.

9.2. Prasības pret pašvaldībām

9.2.1. Kredīti

Šeit jāuzrāda aizdevumi pašvaldībām.

9.2.2. Finansu līzings

Šeit jāuzrāda kredīti, kas atbilst 11.6. punkta nosacījumiem.

9.2.3. Citas prasības

Šeit jāuzrāda prasības, kuras neatbilst 9.2.1. un 9.2.2. punkta nosacījumiem.

9.2.4. Vērtspapīri

Šeit jāuzrāda kredītiestāžu īpašumā esošie pašvaldību emitētie vērtspapīri.

9.3. Saistības pret centrālo valdību

9.3.1. Budžeta līdzekļu atlikums

Šeit jāuzrāda valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu atlikums (Valsts kases konsolidētā konta līdzekļu atlikums).

9.3.2. Termiņnoguldījumi

Šeit jāuzrāda centrālās valdības termiņnoguldījumi.

9.3.3. Ārpusbudžeta līdzekļi

Šeit jāuzrāda ārpusbudžeta līdzekļu atlikumi.

9.3.4. Ierobežotie noguldījumi

Šeit jāuzrāda ar īpašiem līgumiem noformēti speciāliem mērķiem piešķirtie valdības līdzekļi, t.sk. zemnieku saimniecību un studentu kreditēšanai.

9.3.5. Privatizācijas fonds

Šeit jāuzrāda Valsts privatizācijas fonda līdzekļi.

9.3.6. Citas saistības

Šeit jāuzrāda tās saistības pret centrālo valdību, kuras neatbilst 9.3.1.-9.3.5. punkta nosacījumiem.

9.4. Saistības pret pašvaldībām

9.4.1. Pieprasījuma noguldījumi

Šeit jāuzrāda pašvaldību pieprasījuma noguldījumi.

9.4.2. Termiņnoguldījumi

Šeit jāuzrāda pašvaldību termiņnoguldījumi.

9.4.3. Ārpusbudžeta līdzekļi

Šeit jāuzrāda pašvaldību ārpusbudžeta līdzekļu atlikumi.

9.4.4. Privatizācijas fonds

Šeit jāuzrāda pašvaldību privatizācijas fondu līdzekļi.

9.4.5. Citas saistības

Šeit jāuzrāda tās saistības pret pašvaldībām, kuras neatbilst 9.4.1.-9.4.4. punkta nosacījumiem.

10. D pielikums "Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu"

10.1. Šeit jāuzrāda apgrozāmie (transferable) parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu termiņu dalījumā.

10.2. Katrā noteiktajā termiņu grupā jāieskaita arī tie vērtspapīri, kuru termiņš, tos emitējot, sakrīt ar grupas noteikto garāko termiņu. Piemēram, termiņu grupā "līdz 3 mēn." uzrādāmi vērtspapīri, kuru termiņš, tos emitējot, ir līdz 3 mēnešiem (ieskaitot), termiņu grupā "3-6 mēneši" uzrādāmi vērtspapīri, kuru termiņš, tos emitējot, ir garāks par 3 mēnešiem, bet līdz 6 mēnešiem (ieskaitot).

11. E pielikums "Uzņēmumiem un privātpersonām iesniegtie kredīti"

Šeit jāuzrāda prasības pret nebankām, izņemot prasības pret centrālo valdību un pašvaldībām, sadalot tās šādos kredītinstrumentu un kredītu veidos.

11.1. Norēķinu konta debeta atlikums (overdrafts)

Šeit jāuzrāda klienta norēķinu (tekošā) konta debeta atlikums, ja kredītiestāde ir noteikusi klientam tādu iespēju. Kredīta atmaksai izmanto visus maksājumus, kuri ienākuši norēķinu (tekošajā) kontā.

11.2. Kredīts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai (komerckredīts)

Šeit jāuzrāda kredīti uzņēmuma darba kapitāla finansēšanai, izņemot kredītus, kas uzrādīti kā overdrafts, vekselis un kredītkaršu kredīts.

11.3. Industriālais kredīts

Šeit jāuzrāda kredīti, kas izsniegti uzņēmumam pamatlīdzekļu iegādes un investīciju projektu finansēšanai, izņemot kredītus, kas uzrādīti kā finansu līzings.

11.4. Vērtspapīru pirkšana ar atpārdošanu (reverse repo)

Šeit jāuzrāda darījumi, kuros kredītiestāde aizdod naudu klientam, nopērkot tā īpašumā esošos vērtspapīrus ar nosacījumu tos atpārdot klientam līgumā paredzētajā termiņā par līgumā noteikto cenu.

11.5. Vekseļi

Šeit jāuzrāda kredīti, kas izsniegti pret klienta vekseli, vai arī veicot maksājumus aizņēmēja vietā trešajai personai. Šeit jāuzrāda arī kredītiestādes akceptētie klientu vekseļi, par kuriem klients nav izpildījis savas saistības noteiktajā apjomā un termiņā.

11.6. Finansu līzings

Šeit jāuzrāda kredīti ilgstošas lietošanas iekārtu u.tml. pamatlīdzekļu iegādei, kad kredītiestāde iznomā šīs iekārtas klientam par nomas maksu, kas sedz aizdevuma pamatsummu un procentu izmaksas. Nomnieks sedz visus ar iekārtu uzturēšanu saistītos izdevumus. Nomu var klasificēt kā finansu līzingu, ja nomas līguma slēgšanas brīdī līgumā paredzētā nomas maksa (ieskaitot jebkuru iemaksu) ir 90 un vairāk procentu no iznomājamo iekārtu iegādes vērtības.

11.7. Kredītkaršu kredīts

Šeit jāuzrāda kredīti, kas izsniegti klientam saskaņā ar kredītkartes lietošanas līguma nosacījumiem.

11.8. Noma ar izpirkšanu

Šeit jāuzrāda aizdevumi, kas izsniegti ilgstošas lietošanas patēriņa preču iegādei, kredītlīgumā paredzot periodisku (pa daļām) katra mēneša aizņēmuma atmaksu. Šī līguma noslēgšanas gadījumā īpašuma tiesības kredītiestādei pieder līdz brīdim, kad klients ir atmaksājis kredītu.

11.9. Hipotēku kredīts

Šeit jāuzrāda tie ilgtermiņa kredīti, kas izsniegti mājas (dzīvokļa) iegādei vai būvniecībai un kas nodrošināti ar šīs mājas (dzīvokļa) un/vai tā zemes gabala ķīlu, uz kura atrodas māja (dzīvoklis).

11.10. Pārējie

Šeit jāuzrāda kredīti, kas neatbilst 11.1.-11.9. punkta nosacījumiem. Ja pārējo kredītu īpatsvars ir 25 un vairāk procentu no uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtajiem kredītiem, tad kredītiestādei rakstiski jāuzrāda nozīmīgākie kredītinstrumenti un kredītu veidi un šis paskaidrojums jāiesniedz vienlaicīgi ar E pielikumu.

12. G pielikums "Rezidentiem izsniegto kredītu atlikumi tautsaimniecībā"

12.1. Šajā pielikumā jāatspoguļo kredīti, kas izsniegti iekšzemes uzņēmumiem un finansu institūcijām.

12.2. Par īstermiņa kredītu uzskatāms kredīts, kas izsniegts ar atmaksas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot).

12.3. Par ilgtermiņa kredītu uzskatāms kredīts, kas izsniegts ar atmaksas termiņu, kurš ilgāks par vienu gadu.

12.4. Īstermiņa kredītu iedalījumu kādai no tautsaimniecības nozarēm nosaka pēc uzņēmuma darbības veida (koda). Ilgtermiņa kredītu iedalījumu kādai no tautsaimniecības nozarēm nosaka pēc izsniegtā kredīta mērķa, t.i., pēc tās nozares, kuras attīstībai tas paredzēts.

12.5. Kredītu iedalījumam tautsaimniecības nozarēs jāizmanto "Starptautiskā standartizētā ekonomiskās darbības veidu klasifikācija" (ISIC) un "Eiropas Savienības ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija" (NACE). Tautsaimniecības nozares atbilstoši minētajām klasifikācijām ir šādas.

12.5.1. A. Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība:

12.5.1.1. augkopība, dārzeņkopība un dārzkopība un ar tām saistītie pakalpojumi;

12.5.1.2. lopkopība un ar to saistītie pakalpojumi;

12.5.1.3. medniecība, meža dzīvnieku ķeršana un audzēšana un ar to saistītie pakalpojumi;

12.5.1.4. mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi.

12.5.2. B. Zvejniecība - zvejniecība, zivjaudzētavu un zivsaimniecību darbība, pakalpojumi, kas saistīti ar zvejniecību.

12.5.3. C. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - derīgo izrakteņu un kūdras ieguve un aglomerācija, karjeru izstrāde un ar to saistītie pakalpojumi.

12.5.4. D. Apstrādājošā rūpniecība:

12.5.4.1. pārtikas produktu un dzērienu ražošana;

12.5.4.2. tabakas izstrādājumu ražošana;

12.5.4.3. tekstilizstrādājumu ražošana;

12.5.4.4. apģērbu ražošana, kažokādu apstrāde un krāsošana;

12.5.4.5. ādas apstrāde, apavu, somu, čemodānu un citu ādas izstrādājumu ražošana;

12.5.4.6. koksnes un koka izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles;

12.5.4.7. papīra un papīrizstrādājumu ražošana;

12.5.4.8. izdevniecību darbība (avīžu, žurnālu, grāmatu, brošūru, skaņu ierakstu izdošana) un ar to saistītie pakalpojumi; poligrāfiskā rūpniecība un ar to saistītie pakalpojumi;

12.5.4.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana (minerālmēslojumu, sintētiskā kaučuka un plastmasu, pesticīdu un citu agroķīmisko produktu, laku un krāsu, farmaceitisko preparātu, medicīnisko ķīmisko vielu, augu zāļu produktu, ziepju un mazgāšanas līdzekļu, parfimērijas produkcijas un kosmētikas līdzekļu ražošana), sintētiskās šķiedras ražošana;

12.5.4.10. gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana;

12.5.4.11. pārējo nemetālisko minerālo izstrādājumu ražošana (stikla un stikla izstrādājumu, keramikas izstrādājumu, celtniecības materiālu ražošana);

12.5.4.12. metalurģiskā rūpniecība;

12.5.4.13. metālapstrādes rūpniecība, izņemot mašīnas un iekārtas;

12.5.4.14. visu veidu mašīnu un iekārtu ražošana;

12.5.4.15. mēbeļu, mūzikas instrumentu, juvelierizstrādājumu, sporta preču, galda spēļu un rotaļlietu ražošana;

12.5.4.16. metālu un nemetālu atkritumu otrreizējā pārstrāde.

12.5.5. E. Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde:

12.5.5.1. elekroenerģijas ražošana, pārvalde un sadale;

12.5.5.2. gāzes ražošana, gāzveida kurināmā sadale, izmantojot cauruļvadus;

12.5.5.3. apgāde ar tvaiku un karsto ūdeni, ūdens ieguve, attīrīšana un sadale.

12.5.6. F. Būvniecība - apbūves teritorijas sagatavošana, ēku celtniecība, iekārtošana, celtniecības iekārtu noma.

12.5.7. G. Tirdzniecība:

12.5.7.1. vairumtirdzniecība, komisijas tirdzniecība un mazumtirdzniecība;

12.5.7.2. automobiļu un motociklu, sadzīves preču un personiskās lietošanas priekšmetu remonts.

12.5.8. H. Viesnīcas un restorāni:

12.5.8.1. viesnīcu, kempingu un citu īslaicīgas uzturēšanās vietu nodrošinājums;

12.5.8.2. restorānu, bāru, ēdnīcu pakalpojumi.

12.5.9. I. Transports, noliktavu saimniecība un sakari:

12.5.9.1. sauszemes, cauruļvadu, ūdens un gaisa transporta pakalpojumi, kravu apstrāde, ceļojuma biroju darbība, noliktavu saimniecības darbība;

12.5.9.2. pasta un kurjeru darbība, sakaru pakalpojumi.

12.5.10. J. Finansu starpniecība:

12.5.10.1. finansu starpniecības pakalpojumi (kredītu izsniegšana, finansu līzings, ieguldījumi vērtspapīros, operācijas, ko veic vērtspapīru tirgotāji savā vārdā u.tml.), izņemot tos, kurus veic kredītiestādes;

12.5.10.2. apdrošināšana un pensiju finansēšana (izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu);

12.5.10.3. finansu starpniecības papilddarbība (finansu tirgus vadīšana, brokeru operācijas ar vērtspapīriem citu vārdā un fondu pārvaldīšana, brokeru veiktās hipotēku operācijas), apdrošināšanas un pensiju finansēšanas papilddarbība.

12.5.11. K., L., M., N., O. Pārējie pakalpojumi:

12.5.11.1. operācijas ar nekustamo īpašumu;

12.5.11.2. mašīnu, iekārtu un sadzīves preču noma;

12.5.11.3. ar datoriem saistītā darbība;

12.5.11.4. fundamentālie un lietišķie pētījumi, eksperimentālās izstrādes;

12.5.11.5. juridiskie pakalpojumi, reklāmas pakalpojumi;

12.5.11.6. izglītība;

12.5.11.7. veselības aizsardzība un ar to saistītie pakalpojumi;

12.5.11.8. pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi.

Veidlapu pielikumi - seko

01.04.1997