Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS

APVIENOTĀS KARALISTES VALDĪBAS KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS

UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA

UN KAPITĀLA PIEAUGUMA NODOKĻIEM

 

Latvijas Republikas valdība un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdība;

Apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem;

Vienojas:

1.PANTS

Konvencijas darbības sfēra

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2.PANTS

Nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija

1. Šī Konvencija tiks piemērota attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem, kuri tiek uzlikti Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības labā neatkarīgi no tā, kādā veidā notiek šo nodokļu uzlikšana.

2. Par ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem tiks uzskatīti visi nodokļi, ar kuriem tiek aplikts kopējais ienākums vai ienākuma elementi, ieskaitot nodokļus, ar kuriem tiek aplikts pieaugums (kapitāla) no kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas.

3. Šī Konvencija tiks pielietota attiecībā uz esošajiem nodokļiem, kas ir:

a) Apvienotajā Karalistē:

(i) ienākuma nodoklis;

(ii) uzņēmumu nodoklis;

(iii) kapitāla pieauguma nodoklis;

(turpmāk minēti kā Apvienotās Karalistes nodokļi);

b) Latvijā :

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(turpmāk minēti kā Latvijas nodokļi).

4. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizvietojot esošos nodokļus. Vienas Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm ir jāziņo otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti šo valstu attiecīgajos nodokļu likumos.

3.PANTS

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Apvienotā Karaliste" nozīmē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, tajā skaitā jebkādu apgabalu ārpus Apvienotās Karalistes teritoriālajiem ūdeņiem, kurš saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir vai turpmāk tiks atzīts par apgabalu, kurā saskaņā ar Apvienotās Karalistes likumdošanas aktiem attiecībā uz kontinentālo šelfu Apvienotā Karaliste var īstenot savas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm, un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdziens "pilsonis" nozīmē:

(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti jebkuru Lielbritānijas pilsoni vai jebkuru Lielbritānijas iedzīvotāju, kuram nav kādas citas Britu Sadraudzības valsts vai teritorijas pilsonība, ar nosacījumu, ka viņam ir tiesības uz dzīves vietu Apvienotajā Karalistē; un ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību, asociāciju vai citu veidojumu, kura statusu nosaka Apvienotās Karalistes spēkā esošie likumdošanas akti;

(ii) attiecībā uz Latviju visas fiziskās personas, kurām ir Latvijas Republikas pilsonība; un ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statusu nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie likumdošanas akti;

d) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Apvienoto Karalisti vai Latviju;

e) jēdziens "persona" nozīmē fizisku personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu, bet, izņemot šī panta 2.punktā paredzēto gadījumu, šis jēdziens neiekļauj līgumsabiedrības;

f) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru organizāciju, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

g) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

h) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

i) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:

(i) Apvienotajā Karalistē - Iekšzemes Ieņēmumu Dienesta pilnvarotos vai viņu pilnvarotu pārstāvi; un

(ii) Latvijā - Finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

2. Līgumsabiedrība, kuras statuss izriet no Latvijas likumdošanas aktiem, un kura tiek uzskatīta par vienību, kas apliekama ar nodokļiem saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem, tiks uzskatīta par personu šīs Konvencijas vajadzībām.

3. Šīs Konvencijas piemērošanai Līgumslēdzēja Valsts ikvienu jēdzienu, kas šeit nav definēts, lietos tikai tādā nozīmē, kāda tam šīs valsts nodokļu likumdošanas aktos ir attiecināta uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ja vien kontekstā nav nepieciešama šī jēdziena citāda lietošana.

4.PANTS

Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņas pastāvīgo dzīves vietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija; šis jēdziens neiekļauj jebkuru personu, kas tiek aplikta ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī tikai un vienīgi par tās ienākumiem no šajā valstī esošiem avotiem vai par šajā valstī izvietotu kapitālu.

2. Ja pēc šī panta 1.punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīves vieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām Līgumslēdzējām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Līgumslēdzējas Valstis vai nav neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) a šī persona ir pilsonis abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nav nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar šī panta 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāatrisina jautājums savstarpējas vienošanās ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas piemērošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, kuru piešķir šī Konvencija.

5.PANTS

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu, un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, komplektēšanas vai montāžas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība vai projekts notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdzienā "pastāvīgā pārstāvniecība" netiek ietverts turpmāk minētais:

a) ēku un iekārtas izmantošana tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošie preču vai izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošie preču vai izstrādājumu krājumi, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmumam nepieciešamos sagatavošanas vai palīgdarbus;

f) pastāvīga darbības vieta, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) - e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no šī panta 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas šī panta 6.punktā noteiktais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, un tā parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību uzņēmuma vārdā, izņemot gadījumus, kad šī persona veic šī panta 4.punktā minēto darbību, kura, notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī panta 4. punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī tad, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī ar māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, turklāt ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, kad šāda aģenta darbība notiek pilnīgi vai gandrīz pilnīgi šī uzņēmuma labā, viņš nevar tikt uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē vai to kontrolē sabiedrība, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai kādā citā veidā), pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.PANTS

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Jēdziens "nekustamais īpašums" ir jālieto tādā nozīmē, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens iekļaus īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, it īpaši - celtnes, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kas vispārējā likumdošanā ir attiecināmas uz īpašumu, kurš atrodas uz zemes, it īpaši jebkādas nekustamā īpašuma pirkšanas - pārdošanas tiesību izmantošanas tiesības, vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi un lidmašīnas.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks attiecināti uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvas tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, tad ienākums no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Šī panta 1., 3. un 4. punkta noteikumi ir jāpiemēro arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.PANTS

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šāds uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokli otrajā valstī, bet tikai par to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar šī panta 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību, tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un darbotos pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies Līgumslēdzējā Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa vienīgi tāpēc, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

5. Izpildot iepriekšminēto punktu noteikumus, peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību katru gadu jānosaka, lietojot vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekoši pamatota nepieciešamība rīkoties pretēji.

6. Ja peļņā ir ietverti ienākuma vai kapitāla pieauguma veidi, kuri tiek apskatīti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.PANTS

Jūras un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta izpratnē, uzņēmuma peļņa no jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē iekļauj:

a) peļņu no kuģu vai lidmašīnu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes (bērboutčarters);

b) peļņu no konteineru lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas (ieskaitot treilerus un attiecīgu aprīkojumu konteineru transportam), preču vai izstrādājumu pārvadāšanai;

gadījumos, kad šāda iznomāšana vai lietošana, uzturēšana vai iznomāšana notiek papildus uzņēmuma jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi arī attiecas uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos pulā, kopējā uzņēmējdarbībā, vai starptautiskā transporta uzņēmumā, taču tie tiks piemēroti tikai tai kopējās peļņas daļai, kas ir proporcionāla dalībnieka līdzdalības daļai kopējā uzņēmējdarbībā.

9.PANTS

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadībā, kontrolē, vai tām pieder daļa kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās vai finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kas atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbojas starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura izveidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu par kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstoši grozījumi attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrajā valstī. Nosakot šos grozījumus, nepieciešams ņemt vērā citus šīs Konvencijas noteikumus; ja nepieciešams Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji konsultējas.

10.PANTS

Dividendes

1. Dividendes, kuras sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt apliktas ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Tomēr saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, šādi uzliktais nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no dividenžu bruto apjoma, ja īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kura tieši kontrolē vismaz 25% no balsstiesībām sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15% no dividenžu bruto apjoma visos pārējos gadījumos.

Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda saistības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo peļņas sadali; šajā jēdzienā ietver arī jebkuras citas izmaksas, kas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, likumdošanas aktiem tiek uzskatītas par sabiedrības dividendēm vai peļņas sadali.

4. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur atrodošos pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī veic otrajā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās valsts rezidents un ja līdzdalība, sakarā ar kuru tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro šīs Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās valsts rezidentam, vai arī ja līdzdalība, sakarā ar kuru tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā valstī; kā arī nedrīkst aplikt sabiedrības nesadalīto peļņu ar nesadalītās peļņas nodokli pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā valstī.

11.PANTS

Procenti

1. Procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Tomēr saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem, šie procenti var tikt aplikti ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie veidojas, bet, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10% no procentu bruto apjoma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem procenti, kas veidojas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā valstī, ja šis rezidents ir šo procentu īstenais īpašnieks un:

a) procentu maksātājs vai saņēmējs ir Līgumslēdzējas Valsts valdība, politiski administratīvā vienība vai vietējā pašvaldība, vai jebkura šīs valdības, vienības vai vietējās pašvaldības iestāde vai tās izpildinstitūcija; vai

b) procenti tiek maksāti attiecībā uz aizdevumu, kuru ir aizdevis, garantējis vai apdrošinājis, - vai arī attiecībā uz jebkādu citu parāda saistību vai kredītu, kuru ir garantējis vai apdrošinājis Apvienotās Karalistes Eksporta Kredīta Garantijas Departaments vai valsts akciju sabiedrība `'Latvijas eksportkredīts'', vai jebkura līdzīga rakstura organizācija, kas ir izveidota Līgumslēdzējā Valstī pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma (Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jānosaka vai šī organizācija ir līdzīga rakstura); vai

c) procenti tiek maksāti par aizdevumu, kuru ir aizdevusi, garantējusi vai apdrošinājusi Anglijas Banka vai Latvijas Banka.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, un Apvienotās Karalistes gadījumā, - neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē; jēdzienā ietilpst arī ienākumi no valdības vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Latvijas gadījumā soda naudas, kas saņemtas par laikā neizmaksātiem procentiem, atbilstoši šī panta noteikumiem netiks uzskatītas par procentiem. Jēdzienā "procenti" netiks ietverts ienākums, kas tiek uzskatīts par peļņas sadali saskaņā ar šīs Konvencijas 10. panta noteikumiem.

5. Šī panta 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrajā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgo bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, praktiski ir saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.

6. Tiks uzskatīts, ka procenti rodas Līgumslēdzējā Valstī, kad to maksātājs ir šī valsts, tās politiski administratīvā vienība, vietējā pašvaldība vai šīs valsts rezidents. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai viņa ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgo pārstāvniecību, vai pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru izveidojušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti šie procenti, un šie procenti tiek izmaksāti no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka šie procenti veidojas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja īpašu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu, jebkādu iemeslu dēļ procentu summa pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku gadījumā, ja nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

8. Šī panta noteikumi netiks piemēroti, ja jebkuras ar tiesību nodošanu vai to parāda saistību izveidošanu, par kurām tiek maksāti procenti, saistītas personas galvenais mērķis, vai viens no galvenajiem mērķiem, ir bijis izmantot šī panta priekšrocības, izveidojot šīs parāda saistības vai nododot tiesības.

12.PANTS

Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzības, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksātas otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Tomēr saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem, autoratlīdzības var tikt apliktas ar nodokļiem arī Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās rodas. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5% no to autoratlīdzību bruto apjoma, kuras tiek maksātas par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10% no autoratlīdzību bruto apjoma visos pārējos gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šī panta kontekstā nozīmē jebkura veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, filmas un ierakstus televīzijas un radio pārraidēm, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju (know-how), kas attiecas uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autoratlīdzību maksājumi, praktiski ir saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. panta vai 14. panta noteikumi.

5. Tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja tās maksātājs ir šī valsts, tās politiski administratīvā vienība, vietējā pašvaldība vai šīs valsts rezidents. Tomēr, kad persona, kura izmaksā autoratlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību vai pastāvīgu bāzi, sakarā ar kuru ir izveidotas saistības izmaksāt autoratlīdzību, un autoratlīdzība tiek izmaksāta no šīs pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgās bāzes, tad tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja īpašu attiecību rezultātā starp maksātāju un autoratlīdzību īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu jebkādu iemeslu dēļ autoratlīdzību apjoms pārsniedz tādu autoratlīdzību apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu šādas īpašas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autoratlīdzību apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu, tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

7. Šī panta noteikumi netiks piemēroti, ja jebkuras ar tiesību nodošanu vai to tiesisko attiecību izveidošanu, uz kuru pamata tiek izmaksāta autoratlīdzība, saistītas personas galvenais mērķis, vai viens no galvenajiem mērķiem, ir bijis izmantot šī panta priekšrocības, izveidojot šīs tiesiskās attiecības vai nododot tiesības.

13.PANTS

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par šīs Konvencijas 6.pantā minētā nekustamā īpašuma, kurš atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla pieaugumu, kas saņemts atsavinot:

a) akcijas, kas ir citādas nekā akcijas, kas kvotētas atzītā Fondu Biržā, kuras savu vērtību, vai lielāko vērtības daļu, tiešā vai netiešā veidā iegūst no nekustamā īpašuma, kas atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, vai

b) līdzdalību līgumsabiedrībā vai trastā, kura īpašums galvenokārt sastāv no otrajā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, vai no tāda veida akcijām, kādas minētas a) apakšpunktā, var aplikt ar nodokli šajā otrajā valstī.

3. Pieaugumu (kapitāla), kas gūts par kustāmā īpašuma, kas ir Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrajā Līgumslēdzējā Valstī komercīpašuma daļa, atsavināšanu, vai par kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot pieaugumu (kapitāla) no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Kapitāla pieaugums, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras un gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu, vai par šiem jūras un gaisa transporta līdzekļiem piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

5. Kapitāla pieaugums, kas gūts par jebkura tāda īpašuma atsavināšanu, kas atšķiras no šī panta 1., 2., 3., un 4. punktā minētā īpašuma, tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

6. Šī panta 5. punkta noteikumi neietekmēs Līgumslēdzējas Valsts tiesības, saskaņā ar tās likumdošanas aktiem, aplikt ar kapitāla pieauguma nodokļiem kapitāla pieaugumu, kas gūts par jebkāda īpašuma atsavināšanu un kuru saņem tāda fiziskā persona, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un ir bijusi pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts rezidents jebkurā laikā piecu gadu ilgā periodā tieši pirms šī īpašuma atsavināšanas.

14.PANTS

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas saņemti par profesionāliem pakalpojumiem vai par cita veida neatkarīga rakstura pakalpojumiem, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šis rezidents izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrajā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Tiks uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja viņš uzturas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kas pārsniedz 183 dienas kopumā, jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas jebkurā nodokļu gadā, un ienākums no iepriekšminētās otrajā Līgumslēdzējā Valstī veiktās darbības ir jāattiecina uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" konkrēti ietver neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu darbību ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža profesijā.

15.PANTS

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar šīs Konvencijas 16., 18., 19., 20. un 21.panta noteikumiem darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Šādos gadījumos saņemto atalgojumu var aplikt ar nodokļiem otrajā valstī.

2. Neatkarīgi no šī panta 1.punkta noteikumiem atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un

b) atalgojumu maksā darba devējs, kas nav otrās valsts rezidents, vai cita persona šī darba devēja vārdā, un

c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrajā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem atalgojumu, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kurš darbojas starptautiskajā satiksmē, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

16.PANTS

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis, vai kā jebkura cita līdzīga sabiedrības - otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta, pārvaldes institūcijas loceklis, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

17.PANTS

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no šīs Konvencijas 14.panta un 15.panta noteikumiem ienākumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis, vai kā sportists par savu individuālo darbību šajā jomā, kas tiek veikta otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem otrajā valstī.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību šajā jomā, netiek maksāts pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šis ienākums neatkarīgi no šīs Konvencijas 7., 14. un 15. panta noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas gūts par darbību, ko Līgumslēdzējā Valstī veic izpildītājmākslinieks vai sportists, ja viņa vizīte šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek finansēta no otrās Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šādos gadījumos ienākums tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.

18.PANTS

Pensijas

1. Saskaņā ar šīs Konvencijas 19.panta 2.punktu pensijas un cita veida līdzīga atlīdzība par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī ikgadējie maksājumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Jēdziens "ikgadējie maksājumi" nozīmē noteiktu summu, ko periodiski izmaksā fiziskai personai noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā, vai nosakāmā laika periodā saskaņā ar pienākumu veikt maksājumus pret iepriekš saņemto atbilstošu un pilnīgu atlīdzību naudā vai mantās naudas vērtībā.

19.PANTS

Valsts dienests

1. a) Atlīdzības, kas nav pensijas, un kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, vai iestāde, vai šai valstij, politiski administratīvajai vienībai vai vietējai pašvaldībai pilnīgi piederoša organizācija, par šai valstij, vienībai, pašvaldībai, iestādei vai organizācijai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Neatkarīgi no šī punkta a) apakšpunkta noteikumiem šīs atlīdzības tiks apliktas ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrajā valstī un fiziskā persona ir šīs valsts rezidents, kurš:

(I) ir šīs valsts pilsonis, vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, vai iestāde, vai šai valstij, politiski administratīvajai vienībai vai vietējai pašvaldībai pilnīgi piederoša organizācija, vai arī ja šī pensija tiek izmaksāta no šīs valsts, vienības, pašvaldības, iestādes vai organizācijas izveidotajiem fondiem, par šai valstij, vienībai, pašvaldībai, iestādei vai organizācijai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Neatkarīgi no šī punkta a) apakšpunkta noteikumiem šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs valsts rezidents un pilsonis.

3. Šīs Konvencijas 15., 16. un 18.panta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībām un pensijām, kuras izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības, vai iestādes, vai šai valstij, vienībai vai pašvaldībai pilnīgi piederošas organizācijas veikto uzņēmējdarbību.

20.PANTS

Studenti

Maksājumi, ko saņem students vai stažieris, vai māceklis, kurš ir, vai tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija, otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, lai viņš uzturētu sevi, studētu vai stažētos, netiks aplikti ar nodokli pirmajā minētajā valstī, ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

21.PANTS

Profesori un zinātnieki

1. Fiziskas personas, kas ierodas Līgumslēdzējā Valstī ar mērķi apmācīt vai nodarboties ar izpēti universitātē, koledžā vai citā atzītā izglītības iestādē šajā Līgumslēdzējā Valstī, un kura ir, vai tieši pirms ierašanās bija, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, ienākums, kas gūts par šo apmācīšanu vai izpēti, tiks atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī laika posmā, kas nepārsniedz divus gadus, sākot no datuma, kad šī persona minētajos nolūkos pirmoreiz ieradās šajā valstī.

2. Šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai fiziskas personas ienākumiem, kas gūti par sabiedrības interesēs veiktajiem pētniecības darbiem un nevis par pētniecības darbiem, kas veikti galvenokārt kādas personas vai personu privātās interesēs.

22.PANTS

Citi ienākumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta cita veida ienākumi, kas nav minēti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos un kuru īstenais īpašnieks ir šis rezidents, un kuri nav tādi ienākumi, ko izmaksā trasti vai kuri tiek izmaksāti par nelaiķa īpašumu attiecībā uz tā administrēšanu, neatkarīgi no to gūšanas vietas, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta pirmā punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas ir citāds nekā ienākums no nekustamā īpašuma, kurš minēts šīs Konvencijas 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus no tur izvietotas pastāvīgas bāzes, un, ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir praktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7. panta vai 14. panta noteikumi.

3. Ja īpašu attiecību rezultātā starp 1.punktā minēto personu un kādu citu personu, vai starp šīm abām personām un kādu trešo personu, 1.punktā minētā ienākuma summa pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp šīm personām gadījumā, ja nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā ienākuma pārējā daļa tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, ņemot vērā pārējos šīs Konvencijas piemērojamos noteikumus.

4. Šī panta noteikumi netiks piemēroti gadījumā, kad jebkuras personas, kas ir saistīta ar tiesību nodošanu vai tiesisko attiecību izveidošanu, uz kuru pamata tiek saņemts ienākums, galvenais mērķis, vai viens no galvenajiem mērķiem, ir bijis izmantot šī panta noteikumu priekšrocības, izveidojot šīs tiesiskās attiecības vai nododot tiesības.

23.PANTS

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes likumdošanas noteikumiem attiecībā uz nodokļa, kas tiek maksāts ārpus Apvienotās Karalistes teritorijas, kreditēšanu pret Apvienotās Karalistes nodokli (neietekmējot šo noteikumu galveno principu):

a) Latvijas nodokļus kas tiek maksāti saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un ar šo Konvenciju neatkarīgi no tā, vai tie tiek maksāti tieši, vai tos atskaitot no peļņas, ienākuma vai apliekamā kapitāla pieauguma, kas veidojas Latvijas teritorijā (izņemot, attiecībā uz dividendēm, nodokli, ar kuru tiek aplikta peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes), tiks atļauts kreditēt pret jebkuru Apvienotās Karalistes nodokli, kas aprēķināts attiecībā uz to pašu peļņu, ienākumu vai apliekamo kapitāla pieaugumu, attiecībā uz kuru ir aprēķināts Latvijas nodoklis;

b) attiecībā uz dividendēm, kuras izmaksā sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents, un kuru saņēmējs ir sabiedrība, kas ir Apvienotās Karalistes rezidents, un kura tieši vai netieši kontrolē vismaz 10 procentus no balsstiesībām sabiedrībā, kas izmaksā dividendes, kredīta aprēķināšanā jāņem vērā (papildus jebkuram Latvijas nodoklim, kuru atļauts kreditēt saskaņā ar šī punkta a) apakšpunkta noteikumiem), arī Latvijā samaksātais nodoklis ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

2. a) Gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumu vai kapitāla pieaugumu, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem Apvienotajā Karalistē, ja vien tās iekšējās likumdošanas aktos netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Apvienotajā Karalistē samaksāto nodokli;

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt to Latvijas nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kas ir attiecināma uz ienākumu vai kapitāla pieaugumu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Apvienotajā Karalistē.

b) šī punkta a) apakšpunkta piemērošanai, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Apvienotās Karalistes rezidents un kurā tai pieder vismaz 10% no akcijām ar pilnām balsstiesībām, Apvienotajā Karalistē samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru tiek aplikta sabiedrības peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Šī panta 1. un 2.punkta piemērošanai, Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņa, ienākums un kapitāla pieaugums, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts par tādu, kas veidojas šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

24.PANTS

Priekšrocību ierobežošana

1. Gadījumā, kad saskaņā ar jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējā Valstī jebkāda veida ienākums tiek atbrīvots no vai aplikts ar nodokļiem pēc samazinātas likmes, un otrā Līgumslēdzējā Valstī persona saskaņā ar tur spēkā esošo likumdošanu attiecībā uz šo ienākumu tiek aplikta ar nodokļiem nevis par visu šī ienākuma apjomu, bet par tādu šī ienākuma apjomu, kāds ir ticis pārskaitīts uz otru Līgumslēdzēju Valsti vai saņemts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tad pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī nodokļu atvieglojums, kurš piešķirams saskaņā ar šo Konvenciju, tiks piemērots tikai attiecībā uz to ienākuma daļu, kas tiek aplikta ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Neatkarīgi no jebkuru citu šīs Konvencijas pantu noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumam vai kapitāla pieaugumam, kam saskaņā ar iekšzemes likumdošanas aktiem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai un kurš minēto atvieglojumu rezultātā šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek aplikts ar nodokļiem vai tiek aplikts pēc samazinātas likmes, netiks piemēroti jebkādi šajā Konvencijā paredzētie nodokļu samazinājumi vai atbrīvojumi, ja šī rezidenta vai ar šo rezidentu saistītas personas galvenais mērķis, vai viens no galvenajiem mērķiem, ir bijis izmantot šīs Konvencijas priekšrocības.

25.PANTS

Līgumsabiedrības

Gadījumā, kad saskaņā ar jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem līgumsabiedrība kā Latvijas rezidents tiek atbrīvota no jebkādiem ienākuma vai kapitāla pieauguma nodokļiem Apvienotajā Karalistē, šis atbrīvojums nevar tikt uzskatīts par tādu, kas ierobežo Apvienotās Karalistes tiesības aplikt ar nodokļiem jebkuru līgumsabiedrības dalībnieku, kas ir Apvienotās Karalistes rezidents, attiecībā uz viņam pienākošos ienākuma vai kapitāla pieauguma daļu; jebkurš šāds ienākums vai kapitāla pieaugums šīs Konvencijas 23. panta piemērošanai tiks uzskatīts par ienākumu vai kapitāla pieaugumu, kas veidojas Latvijā.

26.PANTS

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrajā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

2. Bezvalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu un ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta šajā otrajā valstī ar tādiem nodokļiem, kas ir mazāk labvēlīgi nekā nodokļi, ar kuriem tiek aplikti otrās valsts uzņēmumi, kas veic līdzīgu darbību.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami šīs Konvencijas 9.panta 1.punkta, 11. panta 7. un 8. punkta, 12. panta 6. un 7.punkta vai 22. panta 3. un 4. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas uz tādiem pašiem noteikumiem, kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē šos uzņēmumus, pirmajā minētajā valstī nevar tikt pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir pakļauti vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā valstī.

6. Nevienu no šī panta noteikumiem nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piemērot fiziskām personām, kas nav šīs valsts rezidenti, jebkādas personiskas atlaides, atvieglojumus vai nodokļu samazinājumus, kādus tā piemēro fiziskām personām - šīs valsts rezidentiem.

7. Šī panta noteikumi ir jāpiemēro nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

27.PANTS

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība rada vai var radīt nodokļu uzlikšanu, neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem, tad neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodokļu uzlikšanu, viņš var iesniegt savu jautājumu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents viņš ir, vai arī, ja jautājums attiecas uz šīs Konvencijas 26.panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šis rezidents.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties, ja tai šķiet, ka sūdzība ir pamatota, un ja tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, atrisināt šo jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem.

28.PANTS

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistītas ar nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, izpildīšanai, tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar šo Konvenciju, it īpaši, lai novērstu krāpšanu un nodrošinātu likumā noteikto noteikumu izpildi attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas likumīgā ceļā. Konvencijas 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvas institūcijas), kas ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanā, ievākšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā šī panta 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot kā tādus, kas uzliek jebkurai no Līgumslēdzējām Valstīm pienākumus:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

29.PANTS

Diplomātisko, pastāvīgo un konsulāro pārstāvniecību personāls

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko, pastāvīgo un konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašiem nolīgumiem.

30.PANTS

Stāšanās spēkā

Katrai Līgumslēdzējas Valsts valdībai diplomātiskā ceļā ir jāpaziņo otras valsts valdībai par to, ka likumdošanas aktos paredzētās procedūras, kas nepieciešamas, lai šī Konvencija stātos spēkā, ir izpildītas. Šī Konvencija stāsies spēkā ar pēdējā paziņojuma datumu, un tās noteikumi tiks piemēroti:

a) Apvienotajā Karalistē:

(I) attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem: sākot ar jebkuru aplikšanas ar nodokļiem gadu, kas sākas 6. aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz uzņēmumu nodokli: sākot ar jebkuru finansu gadu, kas sākas 1. aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

b) Latvijā :

(I) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts no tā kalendārā gada 1. janvāra vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada 1.janvārī vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija.

31.PANTS

Darbības pārtraukšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību diplomātiskā ceļā, iesniedzot paziņojumu par pārtraukšanu vismaz 6 mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība tiks pārtraukta:

a) Apvienotajā Karalistē:

(I) attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem: sākot ar jebkuru aplikšanas ar nodokļiem gadu, kas sākas 6. aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

(ii) attiecībā uz uzņēmumu nodokli: sākot ar jebkuru finansu gadu, kas sākas 1.aprīlī, vai pēc tam kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

b) Latvijā:

(I) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts no tā kalendārā gada 1. janvāra, vai pēc tamkalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada 1. janvārī, vai pēc 1.janvāra, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros Londonā 1996 gada 8. maijā, latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Dažādas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Lielbritānijas un

valdības vārdā Ziemeļīrijas Apvienotās

Karalistes valdības vārdā