Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmums Nr. 1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"
APVIENOTĀ KOMITEJA,
Atsaucoties uz 1997.gada 28.aprīlī Varšavā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses, un 38.panta un 3.protokola 36.panta nosacījumiem,
Ievērojot to, ka ir piedāvātas tehniskas izmaiņas, lai labotu tekstu;
Ievērojot to, ka ir nepieciešams veikt labojumus nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes sarakstā, lai nodrošinātu pareizu interpretēšanu, un ņemtu vērā nepieciešamību iekļaut dažas pārstrādes vai apstrādes operācijas, kas iepriekš minētajā sarakstā netika iekļautas;
Ievērojot to, ka līdz 2001.gada 31.decembrim ir nepieciešams pagarināt noteikumus par pamatlikmju pagaidu lietošanu gadījumos, kuros ir aizliegts atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā;
Ievērojot to, ka ir radusies nepieciešamība nodrošināt izcelsmes un neizcelsmes materiālu uzskaites nodalīšanu, kam ir nepieciešama atļauja no muitas iestādēm;
Ievērojot to, ka ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par summu izteikšanu eiro (EUR), lai precizētu procedūru un nodrošinātu lielāku stabilitāti summu līmenim nacionālajās valūtās;
Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu izejmateriālu trūkumu Latvijas Republikā vai Polijas Republikā,
IR NOLĒMUSI SEKOJOŠO:
1.pants
Sekojoši labojumi tiek veikti 3.protokolā saistībā ar "izcelsmes produkcijas" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm:
1. 1.(i) pants tiek aizstāts ar:
"(i) "pievienotā vērtība" - cena no ražotāja rūpnīcas mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4.pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma - pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Latvijas Republikā vai Polijas Republikā."
2. 7.pants tiek aizstāts ar:
" 7.pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
1. Neietekmējot 2.punktu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:
(a) operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
(b) iepakojuma izjaukšana un salikšana;
(c) mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;
(d) tekstilpreču gludināšana vai presēšana;
(e) vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;
(f) graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;
(g) cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;
(h) augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;
(i) beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;
(j) sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);
(k) vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
(l) preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;
(m) vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana;
(n) viena vai dažāda veida preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;
(o) divu vai vairāku no (a) līdz (n) apakšpunktos minēto operāciju apvienojums;
(p) dzīvnieku kaušana.
2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrēto preci Latvijas Republikā vai Polijas Republikā, tiek uzskatītas par kopumu nosakot, vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.punkta nozīmē."
3. 15.panta 6.punkta pēdējais teikums tiek aizstāts ar:
"Šī panta noteikumi ir piemērojami līdz 2001.gada 31.decembrim."
4. Pēc 20.panta ievietot sekojošo pantu:
" 20.a pants
Uzskaites nodalīšana
1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto "uzskaites nodalīšanas" metodi šādu krājumu izmantošanā.
2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par "izcelsmes" precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā.
3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.
4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami preces ražošanas valstī.
5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem - saskaņā ar konkrētu gadījumu - par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti.
6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā."
5. 22.panta 1.punkta pirmajā teikumā pēc vārda "eksportētājs" tiek ievietots sekojošs teksts:
"turpmāk saukts "atzīts eksportētājs","
6. 30.pants tiek aizstāts ar:
" 30.pants
Eiro izteiktās summas
1. Ar mērķi piemērot 21.(1)(b) panta un 26.(3) panta nolikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas 3. un 4.pantos minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek labotas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī.
2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.(1)(b) panta vai 26.(3) panta nolikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts laboto summu.
3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama līdz nākamā gada 1.janvārim. Dalībvalstis tiek informētas par attiecīgajām summām.
4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 procentiem. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.paragrāfā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 procentiem pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos.
5. Pēc Pušu pieprasījuma Apvienotā komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam komiteja drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.
7. Sekojoši labojumi tiek veikti II pielikumā:
a) HS preču pozīcijas no 5309 līdz 5311 ir jāaizvieto ar sekojošo:
| "5309 līdz 5311 | Audumi no pārējām | |
| augu tekstilšķiedrām; | ||
| audumi no papīra | ||
| pavedieniem : | ||
| ar gumijas pavedienu; | Ražošana no vienas šķiedras1 | |
| - citi | Ražošana no1: | |
| - kokosa šķiedras ; | ||
| - džutas šķiedras ; | ||
| - dabīgajām šķiedrām; | ||
| - ar rokām izgatavotām nekārstām | ||
| vai neķemmētām, vai citādi vērpšanai | ||
| nesagatavotām štāpeļšķiedrām; | ||
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila | ||
| pulpas, vai | ||
| - papīra | ||
| vai | ||
| apdrukāšana kopā ar vismaz divām | ||
| sagatavošanas vai pabeigšanas | ||
| operācijām (piemēram, tīrīšana, | ||
| balināšana, merserizēšana, žāvēšana, | ||
| pacelšana, kalandrēšana, apstrādāšana | ||
| pret saraušanos, iepriekšēja apdare, | ||
| dekatierēšana, piesūcināšana, labošana | ||
| un mezglošana), kurā izmantotā | ||
| neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz | ||
| 47,5% no produkcijas ex-works cenas |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi"
b) HS preču pozīcija 5602 ir jāaizvieto ar sekojošo:
| "5602 | Filcs, piesūcināts vai | |
| nepiesūcināts, ar | ||
| segumu vai bez | ||
| seguma vai laminēts: | ||
| - filcs, kas iegūts ar | Ražošana no1: | |
| adatošanas paņēmienu | - dabīgajām šķiedrām; | |
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila | ||
| pulpas. | ||
| Tomēr var izmantot: | ||
| - polipropilēna šķiedras, kas minētas | ||
| 5402 preču pozīcijā; | ||
| - polipropilēna šķiedras, kas minētas | ||
| 5503 vai 5506 preču pozīcijā vai | ||
| - 5501 pozīcijas polipropilēna | ||
| pavedienu grīstes, | ||
| kuru lineārais blīvums visos | ||
| monopavediena vai šķiedras gadījumos | ||
| ir mazāka par 9 decitekiem, nodrošinot, | ||
| ka to vērtība nepārsniedz 40% no | ||
| preces ex-works cenas. | ||
| - citi | Izstrādājumi, kas izgatavoti no1: | |
| - dabīgajām šķiedrām; | ||
| - ar rokām izgatavotām štāpeļšķiedrām, | ||
| kas iegūtas no kazeīna; | ||
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila | ||
| pulpas. |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi"
c) 57.grupas ieraksts jāaizvieto ar sekojošo:
| "57. grupa | Paklāji un pārejās | |
| tekstila grīdsegas: | ||
| - filcs, kas iegūts ar | Ražošana no1: | |
| adatošanas paņēmienu | - dabīgajām šķiedrām; | |
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila | ||
| pulpas. | ||
| Tomēr var izmantot: | ||
| - polipropilēna šķiedras, kas minētas | ||
| 5402 preču pozīcijā; | ||
| - polipropilēna šķiedras, kas minētas | ||
| 5503 vai 5506 preču pozīcijā vai | ||
| - polipropilēna pavedienu grīstes, | ||
| kas minēta 5501 preču pozīcijā, | ||
| kuru lineārais blīvums visos | ||
| monopavediena vai šķiedras gadījumos | ||
| ir mazāka par 9 decitekiem, nodrošinot, | ||
| ka to vērtība nepārsniedz 40% no | ||
| preces ex-works cenas. | ||
| Džutas audumi var tikt izmantoti | ||
| kā oderējums | ||
| - no pārējā filca | Ražošana no1: | |
| - nekārstām vai neķemmētām vai | ||
| citādi neapstrādātām dabīgām | ||
| šķiedrām vai | ||
| - ķīmiskiem materiāliem vai tekstila | ||
| pulpas | ||
| - no citiem tekstila | Ražošana no1: | |
| materiāliem | - kokosšķiedras dzijas vai džutas | |
| dzijas, | ||
| - sintētiskās vai mākslīgās pavedienu | ||
| dzijas, | ||
| - dabīgajām šķiedrām vai sintētiskām | ||
| štāpeļšķiedrām, kas nav | ||
| kārstas vai ķemmētas vai kā citādi | ||
| sagatavotas vērpšanai. | ||
| Džutas audumi var tikt izmantoti | ||
| kā oderējums. |
1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skatīt 5.piezīmi
2.pants
1. Šis lēmums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī ar noteikumu, ka pirms šī datuma abas Puses ir apmainījušās ar diplomātiskajām notām, kuras apliecina tās apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses iekšējām juridiskajām prasībām.
2. Ja šis lēmums nevar stāties spēkā saskaņā ar šī panta pirmo daļu, tad tas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kas apliecina tās apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses iekšējām juridiskajām prasībām.
Parakstīts Varšavā 2000.gada 29.decembrī, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā.
Latvijas Republikas Polijas Republikas
vārdā vārdā
Kaspars Gerhards Bernard Blaszczyk
Ekonomikas ministrijas Ekonomikas ministrijas
valsts sekretārs valsts sekretārs
 |
 |
 |
 |