Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 187

Rīgā 1996.gada 28.maijā (prot. nr.29. 5. §)

Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.pantu

 

1. Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 121.nr.; 1996,53.nr.) grozījumu un papildināt noteikumus ar 11.¹-11.¹⁴ punktu šādā redakcijā:

"11.¹ Likuma 3.panta astotā daļa ir piemērojama attiecībā uz maksājumiem, kuri tiek izmaksāti jebkurai personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, kuras minētas Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām" (Latvijas Vēstnesis, 1995,51.nr.).11.² Likuma 3.panta astotās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīme jebkurus maksājumus, kas samazina to maksātāja apliekamo ienākumu. Jēdzienā "maksājumi" ietilpst ari procenti, autoratlīdzība, maksājumi par visu veidu pakalpojumiem, maksājumi faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas maksājumi, galvojuma nauda un rokasnauda, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā izmaksā jebkurai personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, neatkarīgi no tā, vai minētie maksājumi tiek izdarīti bezskaidras naudas norēķinu ceļā vai izmaksāti skaidrā naudā.

11.³ Ja Latvijas nodokļu maksātājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodoklis ir jāietur tikai no izmaksājamo procentu summas.

11.⁴ Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde izsniedz aizdevumu personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, minētā kredītiestāde, aprēķinot tās apliekamo ienākumu, nav tiesīga piemērot likuma 7.pantu attiecībā uz aizdevumu, kas izsniegts minētajai personai.

11.⁵ Ja personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļu maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 3.panta astotā daļa.

11.⁶ Likuma 3.panta astotā daļa nav jāpiemēro attiecībā uz:

11.⁶ 1. dividendēm, ko Latvijas rezidenti izmaksā personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās;

11.⁶ 2. procentiem, kurus Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes izmaksā par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

11.⁶ 3. maksājumiem, ko beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās izveidotajiem meitas uzņēmumiem izmaksā uzņēmumi - Latvijas rezidenti, ja minēto meitas uzņēmumu gada pārskati ir iekļauti mātes uzņēmumu (koncernu) gada pārskatos saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 8.nodaļu un meitas uzņēmuma peļņa (zaudējumi) ir iekļauta mātes uzņēmuma apliekamā ienākuma aprēķinā saskaņā ar likuma 11.pantu, ar nosacījumu, ka mātes uzņēmums vienlaikus ar savu gada pārskatu iesniedz arī minētā meitas uzņēmuma gada pārskatu.

11.⁷ Ja saņemta Finansu ministrijas piekrišana, Valsts ieņēmumu dienests no likuma 3.panta astotajā daļā noteiktā nodokļa ieturēšanas var atbrīvot maksājumus, ko saņem beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās reģistrēti investīciju fondi un to struktūrvienības, ja šie fondi izveidoti investīciju ieguldīšanai Latvijas Republikā. Minētais atbrīvojums var tikt piešķirts tikai tad, ja attiecīgais fonds uzrāda visus tā dibinātājus un fonda ienākumu avotus un apliecina, ka fonda līdzekļi nav iegūti, slēpjot Latvijas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā apliekamo ienākumu iepriekšējos gados.

11.⁸ Ja Latvijas nodokļu maksātāja maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, ir maksājumi, kas nav atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas saskaņā ar šo noteikumu II.⁶ vai 11.⁷ punktu, bet Latvijas nodokļu maksātājs uzskata, ka attiecībā uz viņa veiktajiem vai veicamajiem darījumiem (maksājumiem) ar minētajām personām ir piemērojama likuma 3.panta devītā daļa (Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar 3.panta astoto daļu), nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā pēc tā reģistrācijas vietas pirms maksājumu izdarīšanas ir jāiesniedz iesniegums-pieprasījums nepiemērot likuma 3.panta astoto daļu attiecībā uz viņa darījumiem (maksājumiem) ar minētajām personām.

11.⁹ Šo noteikumu II.⁸ punktā minētajā iesniegumā-pieprasījumā ir jānorāda darījumu raksturs, būtība un piemērojamās cenas, jāpaskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumus ar personām minētajās valstīs vai teritorijās, jāapliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu vai nemaksātu nodokļus Latvijā, un ka Latvijas nodokļu maksātājs vai ar Latvijas nodokļu maksātāju saistītās personas vai uzņēmumi nav līdzdalībnieki personā - maksājumu saņēmējā, kā arī jāsniedz jebkura cita būtiska informācija, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, ir jāiesniedz dokumenti (līgumi, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes u.c.), kas apstiprina darījumu faktisko izpildi.

11.¹⁰ Nodokļu maksātājs drīkst nepiemērot 3.panta astoto daļu (drīkst neieturēt nodokli pēc 25% likmes) tikai pēc tam, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska atļauja neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi.

11¹¹ Valsts ieņēmumu dienestam jāizskata šo noteikumu 11.⁸ punktā minētais iesniegums-pieprasījums un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no iesniegumā-pieprasījumā saņemšanas dienas jāizsniedz maksātājam rakstiska atļauja neieturēt nodokli vai atteikums izsniegt minēto atļauju.

11.¹² Izsniedzot šo noteikumu 11.¹¹ punktā minēto atļauju, Valsts ieņēmumu dienestam tajā ir jānorāda, uz kādiem darījumiem vai maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja un kāds ir atļaujas derīguma termiņš. Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst Latvijas nodokļu maksātājam izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļu maksātāja veiktajiem darījumiem vai maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).

11.¹³ Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar 3.panta astoto daļu, ja nodokļu maksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Nosakot, vai maksājumi netiek izdarīti minētajos nolūkos, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāņem vērā šādi apstākļi:

11.¹³ 1. vai maksājumu izdarīšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

11.¹³ 2. vai maksātājam ir ilgstoši un stabili ekonomiskie sakari ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, un vai minēto ekonomisko sakaru nepieciešamība izriet no maksātāja veicamas uzņēmējdarbības specifikas;

11.¹³ 3. vai maksājumu izdarīšanas rezultātā Latvijas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums netiek samazināts lielākā apmērā, nekā tas tiktu samazināts tad, ja maksājumu saņēmējs būtu Latvijas nodokļu maksātājs - rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā;

11.¹³ 4. vai maksātājs nav tiešs vai netiešs līdzdalībnieks personā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

11.¹³ 5. vai Latvijas nodokļu maksātājs un persona, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem likuma 1.panta trešās daļas 5.punkta izpratnē;

11.¹³ 6. jebkuri citi faktiskie apstākļi un nosacījumi, kuros notiek attiecīgie darījumi vai kuri ietekmē tos un uz kuriem pamatojoties var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu saskaņā ar likuma 3.panta devīto daļu.

11.¹⁴ Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst nepamatoti atteikt maksātājam izsniegt atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu, ja maksātājs ir pierādījis, ka ir izpildītas likuma 3.panta devītās daļas prasības un tās šo noteikumu prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai saņemtu minēto atļauju.

Piemēri.

1. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no Latvijas starptautiskā jūras un gaisa transporta uzņēmumu ostu un lidostu nodevu maksājumiem, kā arī no maksājumiem par kuģu vai lidmašīnu apkopi un apgādi vai neatliekamo remontu (ari no maksājumiem par materiālu un iekārtu iegādi šāda remonta veikšanai); maksājumiem par kuģu aģentēšanu, apdrošināšanu, kuģu menedžmentu, sakaru pakalpojumiem, konsultatīvajiem un juridiskajiem pakalpojumiem, kurus minētie Latvijas uzņēmumi izmaksā beznodokļu vai zemu nodokļu valstu vai teritoriju uzņēmumiem gadījumos, kad Latvijas uzņēmumi, veicot starptautiskos pārvadājumus, izmanto beznodokļu vai zemu nodokļu valstu vai teritoriju ostas vai lidostas vai kad nepieciešamais remonts ir jāveic minētajās valstīs vai teritorijās.

2. Beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas rezidentam ir atvērts konts bankā Latvijā. Par konta atlikumu banka izmaksā (pieskaita) procentus, Latvijas rezidenti kontā ieskaita maksājumus, un konta turētājs no konta izdara maksājumus (arī maksājumus, kuru saņēmēji ir personas, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās). Šajā gadījumā, nosakot, vai no procentiem ir jāietur nodoklis, bankai ir jāievēro šo noteikumu 7.punkta prasības, savukārt Latvijas rezidentiem ir jāietur nodoklis no maksājumiem, kurus tie ieskaita beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas rezidenta kontā bankā Latvijā. No maksājumiem, kurus izdara konta turētājs, nodoklis nav jāietur, ja šo maksājumu rezultātā tieši vai netieši netiek samazināts Latvijas Republikas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums.

3. Latvijas rezidents pērk no beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas rezidenta preces (produkciju, pusfabrikātus), kuras faktiski tiek ievestas Latvijā to tālākai realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai. Preces (produkcija, pusfabrikāti) tiek iegādātas par cenām, kas nav augstākas par tirgus cenām. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var atļaut neieturēt nodokli no summām, kuras Latvijas rezidents maksā par precēm (produkciju, pusfabrikātiem) kuras tiek (ir) ievestas Latvijā to realizācijai, pārstrādei vai komplektēšanai."

2. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss