Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants
Moricsalas dabas rezervāts (turpmāk - rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija.
2.pants
Rezervāts izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
3.pants
Rezervāta kopējā platība ir 818 hektāri (Luziķērtes līcis ar akvatoriju - 702 hektāri, Moricsala - 83 hektāri un Lielā Alkšņu sala - 33 hektāri), un tā robežas noteiktas saskaņā ar Moricsalas dabas rezervāta shēmu (1.pielikums) un Moricsalas dabas rezervāta robežu aprakstu (2.pielikums).
4.pants
(1) Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas (1. un 2.pielikums):
1) stingrā režīma zona;
2) regulējamā režīma zona.
(2) Teritorijas aizsardzības pasākumi tiek veikti atbilstoši rezervāta dabas aizsardzības plānam un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
(3) Rezervāta teritorijā aizliegts:
1) uzturēties bez rezervāta administrācijas izsniegtas atļaujas;
2) lietot jebkādus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;
3) veikt mežsaimniecisko darbību.
5.pants
Rezervāta pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde).
(30.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
6.pants
Dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību Moricsalas dabas rezervātā saskaņo Slīteres nacionālā parka konsultatīvā padome.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.422 "Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr. ).
2. Grozījums šā likuma 2.pielikumā attiecībā uz vārda “rajons” aizstāšanu ar vārdu “novads” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
3. Līdz 2009.gada 1.jūnijam rezervāta pārvaldi īsteno Slīteres nacionālā parka administrācija.
(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)
Usmas pagasts
I. Stingrā režīma zona
1. Stingrā režīma funkcionālajā zonā ietilpst visa Moricsala un Lielā Alkšņu sala.
2. Regulējamā režīma funkcionālajā zonā iekļautas šādas Usmas ezera akvatorijas daļas:
| no 1. līdz 2. - | no Elkraga tālākā dienvidu punkta Usmas ezera krastā pa taisnu līniju uz Kalvragu līdz Moricsalas sēkļa līnijai; |
| no 2. līdz 3. - | no Kalvraga gar Moricsalas austrumu piekrastes sēkļa līniju līdz Dakterragam; |
| no 3. līdz 4. - | no Moricsalas sēkļa līnijas pret Dakterragu taisnā līnijā uz Alksnītragu līdz Lielās Alkšņu salas sēkļa līnijai; |
| no 4. līdz 5. - | gar Lielās Alkšņu salas austrumu piekrastes sēkļa līniju līdz Lielās Alkšņu salas sēkļa līnijas tālākajam dienvidu punktam; |
| no 5. līdz 6. - | no Lielās Alkšņu salas sēkļa līnijas tālākā dienvidu punkta taisnā līnijā dienvidrietumu virzienā uz Ragbriežraga tālāko dienvidu punktu Usmas ezera krastā; |
| no 6. līdz 7. - | no Ragbriežraga tālākā dienvidu punkta Usmas ezera krastā gar Usmas ezera krastu ziemeļu virzienā līdz Engures upes iztekai; |
| no 7. līdz 8. - | no Engures upes iztekas gar Usmas ezera krastu līdz Dzirkaļraga tālākajam dienvidu punktam; |
| no 8. līdz 1. - | no Dzirkaļraga tālākā dienvidu punkta gar Usmas ezera krastu līdz sākumpunktam Elkragā. |
3. Rezervāta robeža Usmas ezera krastā sakrīt ar ilggadējo vidējo ūdens līmeni ezerā.
 |
 |
 |
 |