Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 21

1996. gada 13. februārī

Par Nacionālās kino padomes sastāvu

Apstiprināt Nacionālo kino padomi 1996./97. gadam sastāvā:

A.Izvirzījusi Kinematogrāfistu savienība:

1. Vija Beinerte - kinorežisore

2. Valdis Eglītis - kinooperators

3. Ansis Epners - kinorežisors

4. Rolands Kalniņš - kinorežisors

5. Sarma Matveka - producente

6. Ieva Romānova - filmu māksliniece

7. Kalvis Zalcmanis - kinooperators

kandidāti:

1. Rihards Pīks - kinooperators

2. Rodrigo Rikards - kinorežisors

B. Izvirzījusi Kultūras ministrija:

1. Viktors Avotiņš - rakstnieks

2. Agris Redovičs - kinokritiķis

3. Uldis Tīrons - filozofs

4. Vija Virtmane - filozofe

kandidāte

1. Dita Rietuma - kinokritiķe

Kultūras ministrs O.Spārītis

Nacionālās kino padomes nolikums

Apstiprinu: Latvijas Republikas
kultūras ministrs Ojārs Spārītis: 1996. gada 31. janvārī

Latvijas Nacionālā kino padome, tālāk tekstā "Padome", dibināta, lai nodrošinātu demokrātijas principus kino pārvaldes jomā un sekmētu kino kultūras attīstību.

1. Padomes uzdevumi

1.1. Izvērtē kino kultūras attīstības procesu valstī.

1.2. Ieteikt kultūras ministram attīstību veicinošus pārveidojumus kino jomā, tai skaitā likumdošanā.

1.3. Ieteikt kultūras ministram Latvijā kino attīstībai vēlamo kino nozares gada budžeta struktūru.

1.4. Izskatīt un novērtēt pieprasījumus kino projektu (filmu ražošana, izplatīšana, festivāli, skates, izglītība u.c.) finansēšanai no valsts budžeta.

1.5. Konkursa kārtībā sadalīt valsts budžeta piešķirtos līdzekļus konkrēto projektu īstenošanai.

1.6. Padome kopā ar Nacionālo kino centru novērtē konkrētajiem projektiem piešķirto līdzekļu izlietojuma lietderību.

2. Padomes sastāvs

2.1. Padome sastāv no 11 speciālistiem. 7 no tiem izvirza Latvijas Kinematogrāfistu savienība, 4 - Kultūras ministrija.

2.2. Nacionālā kino centra direktors Padomes sastāvā ir viens no Kultūras ministrijas pārstāvjiem.

2.3. Padomes sastāvā kā Padomes locekļu kandidātus Latvijas Kinematogrāfistu savienība iesaka 2, Kultūras ministrija 1 speciālistu. Kandidāti piedalās Padomes sēdēs, ja kāds no Padomes locekļiem nevar būt klāt.

2.4. Padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs uz 2 gadiem.

2.5. Padomes loceklis, kurš ir līdzdalīgs kādā no konkursam iesniegtajiem projektiem, tā apspriešanā un balsošanā par to nepiedalās.

2.6. Kādam no speciālistiem pārtraucot darbību Padomē, tās sastāvs tiek papildināts, saglabājot nominācijas kārtību.

3. Padomes darbība

3.1. Padomes sēdes sasauc Nacionālā kino centra direktors.

3.2. Sēdes vada Nacionālā kino centra direktors. NKC direktors var uzticēt sēdes vadību kādam no Padomes locekļiem.

3.3. Padomes lēmums ir spēkā, ja sēdē piedalās visi 11 Padomes locekļi un par lēmumu balsojuši ne mazāk kā 8.

3.4. Balsošana par naudas līdzekļu piešķīrumu konkrētiem projektiem ir slēgta.

3.5. Padomes locekļu darbu apmaksā Nacionālais kino centrs 1/5 apmērā no minimālās mēnešalgas par katru sēdi.

3.6. Padomes darbības lietvedību nodrošina Nacionālais kino centrs.

3.7. Padomes sēdes ir slēgtas. Sēdē var piedalīties Padomes uzaicinātas personas.

3.8. Konkursam iesniegtos projektus Padome nerecenzē.

3.9. Padomes lēmumus apstiprina kultūras ministrs.

3.10. Padomes lēmumus publicē laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Diena".

3.11. Nacionālā kino centra direktors kontrolē Padomes lēmumu izpildi.

4. Finansu līdzekļu piešķiršanas kārtība

4.1. Līdzekļus kino projektu realizēšanai piešķir konkursa kārtībā.

4.2. Projektu iesniegšanas termiņš un nosacījumi tiek izziņoti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Diena".

4.3. Projektus pieņem un reģistrē Nacionālais kino centrs.

4.4. Pieprasīt budžeta finansējumu ir tiesīga ikviena juridiska vai fiziska persona, iesniedzot šādas ziņas:

4.4.1. projekta saturā apraksts un pamatojums Latvijas kultūras kontekstā;

4.4.2. projekta budžets un apstiprinājums par citiem finansēšanas avotiem, ja tādi ir;

4.4.3. norāde uz projekta īstenošanas mērķi un veidu;

4.4.4. plānoto ieņēmumu aprēķins, ja tādi ir paredzēti;

4.4.5. projekta autoru biogrāfijas un profesionālās pieredzes īss apraksts.

4.5. Konkursā vērtē:

• projekta nozīmi Latvijas nacionālās kultūras kontekstā,

• projekta nozīmi Latvijas kino mākslas attīstībā,

• projekta pašizmaksu un plānoto rentabilitāti,

• ziņas vai priekšlikumus par filmas izplatīšanas iespējām,

• iesniedzēja profesionālo atbilstību pieteiktā projekta izpildei.

4.6. Padome nosaka projekta finansēšanas apjomu un veidu (subsīdija vai bezprocentu aizdevums).

4.7. Filmu projektiem no valsts budžeta tiek piešķirts ne vairāk kā 80% no izmaksām. 100% apjomā līdzekļus projektiem piešķir tikai izņēmuma gadījumos, ja par to nobalso visi Padomes locekļi.

4.8. Ja līdzekļi piešķirti fiziskās personas iesniegtajam projektam, iesniedzējam mēneša laikā pēc Padomes lēmuma paziņošanas jāpiesaka NKC direktoram juridiskā persona, kas šo projektu realizēs.

4.9. Latvijas Nacionālā kino centra direktors Kultūras ministrijas vārdā slēdz līgumus ar projektu producentiem par konkursa kārtībā piešķirto naudas līdzekļu izlietojumu, veicamo darbu un izpildes termiņiem.

13.02.1996