1.pants. 1995.gada 6.jūnijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgums par draudzību un sadarbību (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu un krievu valodā.
3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 25.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Uzbekistānas Republikas valdībai.
4.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija saskaņā ar Līguma 26.pantu reģistrē Līgumu ANO Sekretariātā atbilstoši ANO Statūtu 102.panta prasībām.
Latvijas Republika un Uzbekistānas Republika (turpmāk sauktas par Augstām Līgumslēdzējām Pusēm),
vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk ANO) Statūtu mērķiem un principiem un pamatojoties uz vispārpieņemto starptautisko tiesību normu un vispārcilvēcisko vērtību prioritāti,
apstiprinot abu Augsto Līgumslēdzēju Pušu centienus pildīt Helsinku Noslēguma aktā, Parīzes Hartā jaunajai Eiropai, kā arī citos Eiropas Drošības un Sadarbības Apspriedes (turpmāk EDSO) dokumentos ietvertās saistības,
atbalstot pašreizējās vēsturiskās pārmaiņas abās valstīs,
balstoties uz vēsturiski pamatotām draudzīgām un savstarpējas cieņas pilnām attiecībām starp abām tautām,
pārliecībā, ka savstarpēja cieņa un sadarbība starp abām valstīm atbilst Latvijas un Uzbekistānas tautu interesēm un kalpo mieram un drošībai Eiropā un Centrālāzijā,
ir apņemšanās pilnas veidot starptautiskās attiecības uz vienlīdzības, taisnīguma un savstarpējas izpratnes principiem,
nosakot par mērķi pacelt divpusējo sadarbību jaunā kvalitātē politikas, ekonomikas, zinātnes un tehnikas, ekoloģijas, informācijas, humanitārajā, kultūras un citās jomās, kā arī stiprināt to tiesisko bāzi,
vienojās par sekojošo:
Augstās Līgumslēdzējas Puses attīsta savas attiecības kā draudzīgas valstis. Savstarpējās attiecībās tās konsekventi vadīsies no suverēnās vienlīdzības, atturēšanās no spēka pielietošanas vai draudiem pielietot spēku, robežu neaizskaramības, teritoriālās nedalāmības, strīdu mierīga noregulējuma, neiejaukšanās iekšējās lietās, cilvēka tiesību ievērošanas, līdztiesības un tautu tiesībām lemt savu likteni, savstarpēji izdevīgas sadarbības, godprātīgas starptautisko saistību pildīšanas principiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses atbilstoši ANO Statūtu un EDSO dokumentos fiksētajiem pienākumiem atrisina strīdus, kas var rasties starp tām, vienīgi mierīgiem līdzekļiem. Tās nekad un ne kādos apstākļos neizmantos pirmās savus bruņotos spēkus viena pret otru.
Augstās Līgumslēdzējas Puses, apstiprinot, vispārējās drošības nedalāmību un tās nesaraujamās saites ar visu EDSO dalībvalstu drošību, konsekventi veidos partnerattiecības šinī jomā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas nepieļaut, lai kāds izmantotu to teritoriju ar mērķi veikt pret otru Augsto Līgumslēdzēju Pusi vērstu naidīgu darbību.
Gadījumā, ja viena no Pusēm kļūst par bruņota uzbrukuma objektu no trešās valsts vai trešo valstu puses, otra Puse neatbalstīs šo valsti vai šīs valstis un veiks visu nepieciešamo konflikta mierīgam noregulējumam, atbilstoši ANO Statūtiem un EDSO dokumentiem.
Situācijās, kurās pēc vienas Augstās Līgumslēdzējas Puses uzskatiem, tiek apdraudēts miers, vai veidojas starptautisks saspīlējums, Puses konsultēsies par to iespējamiem noregulējuma ceļiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses aktīvi veicina atbruņošanos kā kodolieroču tā parastā bruņojuma jomā, turpmāko bruņoto spēku un bruņojuma samazināšanu īpaši Eiropā un Centrālāzijā, miera, uzticības un drošības nostiprināšanu uz divpusēju un daudzpusēju attiecību pamata, drošu reģionālās drošības struktūru izveidi.
Augstās Līgumslēdzējas Puses paplašinās kontaktus un sadarbību starptautiskajās organizācijās.
Augstās Līgumslēdzējas Puses, tiecoties nodrošināt tautu tuvināšanās procesam nepieciešamos apstākļus, vispusīgi sekmēs kontaktu paplašināšanu starp saviem pilsoņiem, valsts un sabiedriskajām organizācijām, kā arī pašvaldībām.
Augstās Līgumslēdzējas Puses sagatavo un veic saskaņotu pasākumu kompleksu, lai vienkāršotu abu Pušu pilsoņu iebraukšanas un izbraukšanas režīmu starp Pušu valstīm. Šinī sakarībā Puses noslēgs atsevišķu Nolīgumu.
Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošinās labvēlīgus apstākļus savstarpēji izdevīgas divpusējās ekonomiskās sadarbības attīstībai. Tās veiks attiecīgus pasākumus, lai pilnveidotu un tuvinātu pasaules tirgus standartiem un praksei savu ekonomisko sakaru mehānismu, ieskaitot vislielākās labvēlības vai nacionālo režīmu, atkarībā no tā, kurš no tiem ir labvēlīgāks, kā arī veicinās un aizsargās savstarpējus ieguldījumus.
Vadoties no iekšējās likumdošanas, pamatojoties uz savām starptautiskajām saistībām un šī līguma mērķu sasniegšanai, Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošina labvēlīgus ekonomiskos, finansu un tiesiskos apstākļus uzņēmējdarbībai un cita veida saimnieciskajai darbībai. Tās uzskata par nepieciešamu noslēgt starpvalstu Nolīgumus tirdzniecības un pakalpojumu, īpašumu un ienākumu aplikšanas ar nodokļiem, par savstarpējiem norēķiniem un maksājumiem brīvi konvertējamās valūtās, kā arī gaisa satiksmes un tūrismā jomā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses paplašina sadarbību tranzīta un transporta komunikāciju jomā. Noslēdzot atsevišķus divpusējos līgumus, katra Puse nodrošinās otras Puses transporta operācijas pa to teritorijā esošām jūras ostām un lidostām, dzelzceļiem, autoceļu tīkliem un cauruļvadiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses izpētīs iespējas un veiks pasākumus sakaru līdzekļu, sistēmu un līniju modernizēšanā starp abām Pusēm.
Augstās Līgumslēdzējas Puses sekmē priekšnosacījumu radīšanu efektīgai sadarbībai fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā, jaunākās tehnikas un tehnoloģiju attīstībā un ieviešanā, kā arī atbalsta zinātnieku, zinātniski pētniecisko institūtu, zinātnisko ražošanas apvienību tiešos sakarus un kopējās iniciatīvas. Šajā jautājumā Puses noslēgs atsevišķus Nolīgumus.
Augstās Līgumslēdzējas Puses sadarbosies izglītības jomā un veicinās kontaktus starp dažādām skolām un augstskolām, tai skaitā, realizējot skolnieku, studentu, aspirantu un stažieru apmaiņas programmas.
Puses veicinās Līguma parakstīšanu par savstarpējo vidējo un profesionālo iestāžu beigšanas atestātu atzīšanu, kā arī augstāko mācību iestāžu beigšanas diplomu, zinātnisko nosaukumu un zinātnisko grādu atzīšanu.
Augstās Līgumslēdzējas Puses uzskata savstarpēju kultūras sakaru paplašināšanu un padziļināšanu ne tikai par dabisku savu tautu prasību, bet arī par nepieciešamu nosacījumu pasaules kultūras mantojuma vairošanā.
Uz šī pamata Puses veicina kontaktus starp radošiem kolektīviem, kultūras darbiniekiem, kā arī Puses nodrošina otras Puses pilsoņiem plašu pieeju kultūras vērtībām, arhīviem, bibliotēkām, masu informācijas līdzekļiem uz vienādiem noteikumiem ar saviem pilsoņiem.
Katra Puse veicinās otras Puses radošā mantojuma saglabāšanu un iepazīšanu, ieskaitot vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību.
16. pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses tieši, kā arī starptautisko organizāciju ietvaros sadarbojas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.
17. pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses, ņemot vērā savstarpējās intereses, savu iespēju robežās sadarbosies apkārtējās vides aizsardzības un uzlabošanas jomā, kā arī rūpniecisko avāriju un dabas stihiju seku novēršanā, saudzīgā dabas izmantošanā, ekoloģiski tīro ražošanu attīstībā, augsti efektīgo dabas aizsargāšanas un atjaunošanas pasākumu organizēšanā Eiropā un Centrālāzijā.
18. pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses atzīst par nepieciešamu veikt kopējus pasākumus iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanas jomā, kā arī medicīnas zinātnes un prakses attīstībai.
Puses nodrošinās vienādas iespējas izmantot esošās unikālās un specializētās medicīniskās un sanatoriju-kūrorta iestādes, saņemt konsultāciju palīdzību otras Puses pilsoņiem.
19. pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar Parīzes Hartu jaunajai Eiropai un citiem EDSO dokumentiem, deklarē savu pārliecību, ka draudzīgās attiecības starp tautām, kā arī miers, taisnīgums, stabilitāte un demokrātija prasa, lai nacionālo minoritāšu etniskā, kultūras, valodas un reliģiskā savdabība būtu Pušu aizsardzībā un rada tās nodrošināšanai visus nepieciešamos apstākļus.
20.pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses garantē saviem pilsoņiem, vienādas tiesības un brīvības neatkarīgi no to nacionalitātes, dzimuma, valodas, ticības, politiskiem vai citiem uzskatiem.
Konkrētie pilsonības, kā arī otras Puses teritorijā dzīvojošo savu pilsoņu tiesību aizsardzības jautājumi tiks noregulēti ar atsevišķiem Nolīgumiem, vadoties no Pušu nacionālās likumdošanas īpatnībām, un atbilstoši starptautisko tiesību normām.
21. pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses sadarbojas cīņā ar tiesību pārkāpumiem, tai skaitā ar organizēto noziedzību, korupciju, terorismu, nelegālo un nelikumīgo imigrāciju, nelikumīgām finansu operācijām, narkotisko un psihotropo, un indīgo ķīmisko vielu, bruņojuma, sprāgstvielu nelikumīgu apgrozību, gaisa un jūras pirātismu un kontrabandu, ieskaitot nelikumīgu kultūras vērtību izvešanu, un citiem to veidiem. Puses veiks pieredzes un operatīvās informācijas apmaiņu šajā jomā, starptautiskās sadarbības ietvaros realizēs šajā virzienā kopējus pasākumus.
Puses turpmāk attīstīs savstarpējo juridisko palīdzību un sadarbību, noslēdzot šajā jomā divpusējus līgumus un pievienojoties konvencijām un starptautiskajiem Nolīgumiem.
Valsts īpašuma, kā arī Vienas Puses teritorijā dzīvojošo otras Puses pilsoņu īpašuma un otras Puses teritorijā atrodošos juridisko personu īpašuma tiesisko statusu regulē starptautiskās tiesību normas un Augsto Līgumslēdzēju Pušu likumdošana.
Puse garantē savā teritorijā otrai Līgumslēdzējas Pusei piederošā īpašuma aizsardzību.
Šis līgums netiek vērsts pret kādu valsti un neaizskar Augstās Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus attiecībā pret spēkā esošajiem divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem ar trešajām valstīm.
Augstās Līgumslēdzējas Puses risinās savus strīdus par šī Līguma tulkošanu un pielietošanu saskaņā ar ANO Statūtu 33. pantā paredzētajām strīdu mierīgas noregulēšanas procedūrām.
Šis Līgums tiek noslēgts uz 10 gadiem.
Pēc šī termiņa izbeigšanās Līguma darbība tiek automātiski pagarināta ik uz 5 gadiem, ja neviena no Augstām Līgumslēdzējām Pusēm ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms Līguma darbības termiņa izbeigšanās nebūs rakstiski paziņojusi otrai Pusei savu nodomu to denonsēt.
Šis Līgums ir ratificējams un tas stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.
Šis Līgums jāreģistrē ANO Sekretariātā atbilstoši ANO Statūtu 102. panta prasībām.
Līgums noslēgts 1995. gada 6. jūnijā Rīgā divos eksemplāros, katrs latviešu, uzbeku un krievu valodā, pie tam visi teksti ir vienlīdz autentiski un tiem ir vienāds juridisks spēks. Domstarpību gadījumos par pamatu tiks ņemts teksts krievu valodā.
Latvijas Republikas vārdā Uzbekistānas Republikas vārdā