Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 21

Rīgā 1996. gada 16. janvārī (prot. nr. 4, 16.§)

Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 5.,7.,13. un 25.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi regulē ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju) vai to daļu nomu un nosaka kārtību, kādā veicama rūpnieciskās zvejas tiesību noma un izsole, izmantojamas zvejas tiesības un pašvaldību pārzināšanā nododami zivju resursi, kā arī nosaka maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu. Šie noteikumi nosaka arī rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanas kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, bet neregulē privāto ūdenstilpju nomu.

II. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

2. Ūdenstilpes var iznomāt fiziskajām un juridiskajām personām (arī ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām) šādiem ūdenstilpju zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem:

2.1. rūpnieciskajai zvejai;

2.2. amatierzvejai-makšķerēšanai;

2.3. zivkopībai.

3. Pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi (tālāk tekstā - "Zivsaimniecības pārvalde") un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajām vides pārvaldēm (iepriekšējais nosaukums - "reģionālā vides aizsardzības komiteja"; tālāk tekstā - "reģionālā vides pārvalde"), bet jautājumos, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izmantošanu, saskaņā ar likumu "Par meliorāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18.nr.) arī pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministrijas rajonu meliorācijas sistēmu ekspluatācijas valsts pārvaldēm (tālāk tekstā - "meliorācijas sistēmu ekspluatācijas valsts pārvalde") ūdenstilpes var iznomāt arī šādiem šo noteikumu 2.punktā neminētajiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem:

3.1. kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzībai;

3.2. dzeramā ūdens apgādei un ūdens ņemšanai speciālām vajadzībām;

3.3. zinātniskās pētniecības darbu veikšanai;

3.4. rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai);

3.5. ūdenssportam;

3.6. ūdensspēka izmantošanai;

3.7. ūdensceļu izmantošanai;

3.8. sapropeļa un minerālo resursu ieguvei;

3.9. hidrotehnisko būvju celtniecībai un ekspluatācijai;

3.10. citiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem.

4. Ūdenstilpes var iznomāt gan vienam, gan vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja no vides aizsardzības, ekonomiskā vai sociālā viedokļa tie neizslēdz cits citu.

5. Pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un reģionālajām vides pārvaldēm (jautājumos, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izmantošanu, arī pēc saskaņošanas ar meliorācijas sistēmu ekspluatācijas valsts pārvaldi) var notikt dalīta ūdenstilpes noma vairākiem nomniekiem, katram no tiem paredzot atsevišķus ūdenstilpes izmantošanas veidus.

6. Rūpnieciskās zvejas tiesības var iznomāt bez ūdenstilpes nomas vai arī kopā ar ūdenstilpes nomu, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta rūpnieciskā zveja. Abos gadījumos rūpnieciskās zvejas tiesības noformē ar atsevišķu nomas līgumu.

7. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi nevar tikt iznomāti. Šis nosacījums neizslēdz zvejas vietu noteikšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (tālāk tekstā "jūras piekraste") rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma ietvaros.

8. Ja amatierzveja-makšķerēšana (tālāk tekstā - "makšķerēšana") nav saistīta ar specializētu ūdenstilpes nomu tieši šim ūdenstilpju izmantošanas veidam, tiesības nodarboties ar amatierzveju-makšķerēšanu (tālāk tekstā ­ "makšķerēšanas tiesības") izmantojamas saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu.

9. Iznomāto ūdenstilpju izmantošanas tiesību un rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka nodošana citām fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta.

10. Ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi.

11. Ja tiek iznomātas publiskās ūdenstilpes, saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu jāsaglabā brīva pieeja šīm ūdenstilpēm.

12. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem jāievēro Zvejniecības likuma (Latvijas Vēstnesis, 1995, 66.nr.) 9.pantā minētie noteikumi par tauvas joslu.

13. Slēdzot jaunu nomas līgumu vai pagarinot ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā pildījis visus līguma nosacījumus un veicinājis ūdenstilpes hidroekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, kā arī nav izdarījis rūpniecisko zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus.

14. Šajos noteikumos ietvertos rūpnieciskās zvejas nomas principus var piemērot arī privāto ūdeņu īpašniekam piederošo rūpnieciskās zvejas tiesību nomā saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu.

III. Ūdenstilpju iznomātājs un nomas objekts

15. Publiskās ūdenstilpes un upes, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem iznomā Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar reģionālajām vides pārvaldēm un pagastu vai pilsētu pašvaldībām (tālāk tekstā ­ "pašvaldība").

16. Publiskās ūdenstilpes un upes, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij un kuras paredzētas šo noteikumu 2.punktā neminētajiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem, kā arī pārējās ūdenstilpes, kuras nav privātajā īpašumā, iznomā vietējā pašvaldība.

17. Upju vai to posmu iznomāšana ir pieļaujama tikai noteiktiem izmantošanas veidiem, ievērojot upju hidroekoloģisko nozīmi, bet nav pieļaujama kompleksai nomai.

18. Ūdenstilpes, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, iznomā saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

19. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pēc zivju resursu nodošanas pārzināšanā iznomā vietējā pašvaldība, ievērojot Zvejniecības likuma 6. un 7.pantā minētos nosacījumus par zvejas tiesībām.

20. Zivju resursu pārzināšana šo noteikumu 19.punktā minētajos ūdeņos tiek nodota pašvaldībai pēc tam, kad Zivsaimniecības pārvalde ir vienojusies par to ar attiecīgo pašvaldību.

21. Zivsaimniecības pārvalde pēc zivju resursu uzskaites un novērtēšanas, zinātnisko rekomendāciju izstrādāšanas un zinātniskās ekspertīzes atzinuma saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paziņo attiecīgajām pašvaldībām uz attiecīgo laikposmu tām noteikto zvejas rīku skaita, nozvejas apjoma vai zvejas vietu limitu, kā arī vispārējo zvejas limitu izmantošanas kārtību šo pašvaldību teritoriju ūdenstilpēs vai to teritoriju jūras piekrastē.

22. Zivsaimniecības pārvaldei ir tiesības paturēt savā pārziņā rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanu vai šo tiesību izmantošanas organizēšanu šo noteikumu 19.punktā minētajos ūdeņos, ja tiek veikta:

22.1. to zivju sugu zveja, kuru krājumi atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un nepieciešama pastiprināta šo zivju sugu aizsardzība vai atražošana;

22.2. zveja vietās, kurām ir liela nozīme zivju krājumu atražošanā;

22.3. zveja pētnieciskā nolūkā un zveja zivju ataudzēšanas nodrošināšanai.

23. Ja Zivsaimniecības pārvalde šo noteikumu 22.punktā minētajām vajadzībām paredz nodalīt daļu no pašvaldībām iepriekš noteiktā zvejas limita, tā ne vēlāk kā pusgadu pirms zvejas limita nodalīšanas nosūta attiecīgajai pašvaldībai lēmumu par šo jautājumu.

24. Zivsaimniecības pārvalde pēc šo noteikumu 23.punktā minētā lēmuma nosūtīšanas vienojas ar attiecīgo pašvaldību par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma saistību izpildi pret tiem nomniekiem, kurus skars zvejas limita izmaiņas.

25. To ūdenstilpju zivju resursus, kuras atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, pašvaldības pārzina saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

26. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 19.punktā minētajos ūdeņos var tikt iznomātas fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomus, bet, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot pašvaldībām paziņotos zvejas limitus.

27. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem (arī ar motorlaivām) aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā iznomā Zivsaimniecības pārvalde.

28. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem (arī ar motorlaivām) šo noteikumu 27.punktā minētajos ūdeņos fiziskajām un juridiskajām personām var tikt iznomātas attiecīgiem zvejas limitiem pa zivju sugām un, ja nepieciešams, ­ pa zvejas rajoniem.

29. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskajām un juridiskajām personām, jāievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

30. To vērtīgo zivju sugu rūpnieciskajā zvejā, kurām ir ierobežots kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (zvejas rīku skaits), var tikt noteikta zivju zveja bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm.

31. Šo noteikumu 30.punktā minēto zivju sugu rūpnieciskās zvejas nosacījumus, zvejas vietas, termiņus un licenču pārdošanas vai izsoles kārtību nosaka Zivsaimniecības pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ja rūpniecisko zveju ar licencēm paredzēts organizēt ūdeņos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu zvejas tiesību nomu veic vietējās pašvaldības, licenču pārdošanas vai izsoles kārtību izstrādā kopīgi ar attiecīgajām pašvaldībām. Izstrādātie licencētās rūpnieciskās zvejas noteikumi jāsaskaņo ar Finansu ministriju.

V. Makšķerēšanas tiesību iegūšana

32. Makšķerēšanas tiesības Zvejniecības likuma 10.pantā noteiktajos ūdeņos var izmantot jebkura fiziskā persona vecumā no 16 līdz 65 gadiem, nopērkot gada vai īstermiņa (trīs mēnešu) makšķerēšanas karti, kuru izplatīšanu un realizāciju organizē Zivsaimniecības pārvalde.

33. Bērni un pusaudži vecumā līdz 16 gadiem, kā arī personas, kas ir vecākas par 65 gadiem, un invalīdi var makšķerēt bez makšķerēšanas kartes iegādes.

34. Pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas ir vecākas par 65 gadiem, kuras makšķerē bez makšķerēšanas kartes, lai novērstu domstarpības ar tām valsts institūcijām, kuras veic makšķerēšanas kontroli, makšķerējot jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments, bet invalīdiem - invaliditātes apliecība.

35. Ja attiecīgās ūdenstilpes noma paredz šo noteikumu 32. - 34.punktā noteikto makšķerēšanas tiesību izmantošanas ierobežojumus, tiem jābūt minētiem ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos. Šie ierobežojumi jāatspoguļo ar attiecīgām norādes zīmēm pie ūdenstilpei pieejošajiem ceļiem un tās piekrastē.

36. Īstermiņa un gada makšķerēšanas tiesību izmantošana netiek attiecināta uz saskaņā ar Zvejniecības likuma 10.panta otrajā daļā noteikto makšķerēšanu ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm), kuras jāiegādājas atsevišķi, pamatojoties uz konkrētiem licencētās makšķerēšanas noteikumiem.

37. Vispārējo kārtību, kas piemērojama licencētai makšķerēšanai Latvijas ūdenstilpēs, izstrādā Zivsaimniecības pārvalde kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

38. Konkrētas ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas noteikumus, kuros norādītas zvejas vietas un termiņi, zvejas limiti, zvejas regulēšanas pasākumi, atļauju (licenču) cenas, to izsniedzēji un saistībā ar vietējiem apstākļiem piemērojamie nosacījumi, izstrādā attiecīgās pašvaldības sadarbībā ar reģionālajām vides pārvaldēm pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu. Licencētās makšķerēšanas noteikumi publiskajās ūdenstilpēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, jāsaskaņo arī ar Zivsaimniecības pārvaldi.

39. Licencēto makšķerēšanu organizē attiecīgās pašvaldības vai to pilnvarotās organizācijas un institūcijas sadarbībā ar reģionālajām vides pārvaldēm.

VI. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi

40. Katram ūdenstilpes nomas līgumam pievieno ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, kurus pēc ūdenstilpes iznomātāja pasūtījuma izstrādā uz visu ūdenstilpes nomas termiņā norādīto laiku.

41. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos jāatspoguļo nomas līgumā norādītajā termiņā plānotā saimnieciskā darbība, nepieciešamie vides aizsardzības un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas un zivju resursu atjaunošanas pasākumi, kā arī citi vietējiem apstākļiem atbilstīgi pasākumi pēc iznomātāja pieprasījuma vai paša nomnieka priekšlikumiem.

42. Šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem piemērojamie ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi izstrādājami saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem datiem.

43. Šo noteikumu 3.punktā minētajiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem piemērojamo ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu izstrādāšanas nosacījumus nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopīgi ar Zivsaimniecības pārvaldi un citām ieinteresētajām institūcijām.

44. Līdz šo noteikumu 43.punktā minēto nosacījumu izstrādāšanai ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos iekļaujamos datus (izmantojot šo noteikumu 1.pielikumu) saskaņo ar Zivsaimniecības pārvaldi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgo pašvaldību (pašvaldībām). Jautājumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izmantošanu, jāsaskaņo arī ar meliorācijas sistēmu ekspluatācijas valsts pārvaldi.

45. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi jāsaskaņo ar pašvaldību (pašvaldībām), Zivsaimniecības pārvaldi un reģionālajām vides pārvaldēm.

46. Citas institūcijas (arī meliorācijas sistēmu ekspluatācijas pārvaldi), kuru intereses skar attiecīgie noteikumi vai kuras var skart šie noteikumi un ar kurām jāsaskaņo ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi, nosaka šo noteikumu pasūtītājs, bet papildu institūciju saskaņojumu var pieprasīt arī Zivsaimniecības pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (reģionālās vides pārvaldes).

47. Pēc saskaņojumu saņemšanas ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus apstiprina to pasūtītājs.

48. Ja saskaņojumi ir savstarpēji pretrunīgi vai pamatota iemesla dēļ attiecīgais saskaņojums netiek sniegts, lai novērstu radušās domstarpības, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu pasūtītājs izveido darba grupu, kurā iekļauj pašvaldību, Zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, citu ieinteresēto institūciju, kā arī attiecīgo noteikumu izstrādātāja pārstāvjus.

49. Ja darba grupa radušās domstarpības nevar novērst, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi jāpārstrādā, izslēdzot tos ūdenstilpes izmantošanas veidus vai citus faktorus, kas radījuši domstarpības.

VII. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

50. Ja tiek iznomāta publiskā ūdenstilpe, jāsaglabā brīva pieeja šādiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem:

50.1. kultūrvēsturiskās ainavas un dabas objektu apskatei;

50.2. dzeramā ūdens apgādei;

50.3. rekreācijai;

50.4. makšķerēšanai;

50.5. rūpnieciskajai zvejai. Rūpnieciskā zveja publiskajās ūdenstilpēs var notikt, ja šādu ūdenstilpes izmantošanas veidu paredz ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi un to pieļauj Zvejniecības likuma 6.panta sestās daļas nosacījumi.

51. Šo noteikumu 50.punktā minētie nosacījumi un papildu nosacījumi, kas saistīti ar brīvas pieejas principa ievērošanu, jānorāda publiskās ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

52. Publiskās ūdenstilpes nomniekam nav tiesību ņemt maksu par publiskās ūdenstilpes izmantošanu šo noteikumu 50.punktā minētajiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem, izņemot gadījumus, kad nomnieks sniedz papildu pakalpojumus vai iegulda līdzekļus, kuri nodrošina publisko ūdenstilpju izmantošanu šiem mērķiem. Paredzētie maksas pakalpojumi jānorāda ūdenstilpes nomas līgumā.

VIII. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

53. Ūdenstilpes var tikt iznomātas fiziskajām un juridiskajām personām uz laiku no 5 līdz 30 gadiem.

54. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības nav saistītas ar ūdenstilpes nomu, fiziskajām un juridiskajām personām tās var tikt iznomātas uz laiku no gada līdz 15 gadiem; ja nomas līgums tiek slēgts pēc kalendāra gada sākuma, - uz laiku, ne mazāku kā līdz kalendāra gada beigām.

55. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības tiek nomātas kopā ar ūdenstilpes nomu, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas termiņu atbilstīgi ūdenstilpes nomas līguma termiņam var pagarināt līdz 30 gadiem.

56. Citi nomas līguma termiņi var tikt noteikti īpašiem ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas gadījumiem pēc saskaņošanas ar pašvaldību (pašvaldībām), Zivsaimniecības pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

IX. Nomas līguma darbības izbeigšana pirms termiņa

57. Pēc pušu vienošanās nomas līguma darbība var tikt izbeigta pirms termiņa.

58. Vienpusēji nomas līguma darbības izbeigšanu pirms termiņa var prasīt puse, kurai radies pārmērīgs zaudējums. Pusei, kura atsaucas uz pārmērīgu zaudējumu, tas jāpierāda.

59. Iznomātājs var prasīt nomas līguma darbības izbeigšanu pirms termiņa, ja:

59.1. nomnieks nepilda nomas līgumā minētos nosacījumus vai neievēro šo noteikumu 9.punktā minēto aizliegumu;

59.2. nomnieks sešu mēnešu laikā pēc nomas līguma stāšanās spēkā nav uzsācis paredzēto darbību;

59.3. nomnieks pārkāpj likumus un citus tiesību aktus;

59.4. vides aizsardzības institūcijas atzinums vai, pamatojoties uz zinātniskajām rekomendācijām, veiktie zivju resursu aizsardzības pasākumi nomas līguma izpildi padara neiespējamu.

60. Nomnieks var prasīt nomas līguma darbības izbeigšanu pirms termiņa, ja:

60.1. iznomātājs nepilda nomas līgumā minētos nosacījumus;

60.2. iznomātājs pats vai ar viņa ziņu trešā persona traucē nomniekam saņemt to labumu, kādu viņam var dot nomas līgums;

60.3. iznomātājs pats vai ar viņa ziņu trešā persona attiecībā pret nomnieku pārkāpj likumus un citus tiesību aktus.

61. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību noma tiek veikta kopā ar ūdenstilpes nomu, rūpnieciskās zvejas tiesību nomu var pārtraukt, nepārtraucot ūdenstilpes nomu vai otrādi.

X. Nomas pieteikumu iesniegšana un izskatīšana

62. Ūdenstilpes nomas pieteikums un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plāns jāiesniedz Zivsaimniecības pārvaldei vai attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām), ievērojot šo noteikumu 15. un 16.punktā noteiktos nosacījumus.

63. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieteikums jāiesniedz Zivsaimniecības pārvaldei vai attiecīgajai pašvaldībai, ievērojot šo noteikumu 19., 22. un 27.punktā noteiktos nosacījumus.

64. Nomas pieteikumu izskata mēneša laikā. Pieteicējam tiek dota rakstiska atbilde par ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

65. Ja nomas pieteikumu ir vairāk nekā ūdenstilpju nomas vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju, tiek rīkots ūdenstilpju nomas konkurss (šo noteikumu XI nodaļa) vai rūpnieciskās zvejas tiesību izsole (šo noteikumu XII nodaļa). Nomas pieteikuma iesniedzējam rakstiski paziņo par konkursa vai izsoles norises vietu un laiku.

XI. Ūdenstilpes nomas konkurss

66. Ja ūdenstilpes nomai ar vienādiem vai cits citu izslēdzošiem, bet pieļaujamiem izmantošanas veidiem ir pieteikušies divi vai vairāki pretendenti, rīko ūdenstilpes nomas konkursu.

67. Pieteikumi ūdenstilpes nomas konkursam un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plāni tiek iesniegti Zivsaimniecības pārvaldei vai attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām), ievērojot šo noteikumu 15. un 16.punktā noteiktos nosacījumus.

68. Ja ūdenstilpes nomas konkursu organizē vairākas pašvaldības, tās savstarpēji vienojas par konkursa kārtību, pašvaldību pārstāvju līdzdalību konkursa komisijā un konkursa norises vietu un laiku.

69. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) mēnesi pirms plānotā ūdenstilpes nomas konkursa termiņa nosūta konkursa noteikumus un citus materiālus Zivsaimniecības pārvaldei, reģionālajām vides pārvaldēm un pretendentiem un paziņo par konkursa norises vietu un laiku.

70. Ja ūdenstilpes nomas konkursu rīko Zivsaimniecības pārvalde, konkursa noteikumus un citus materiālus tā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām) un pretendentiem.

71. Ūdenstilpes nomas konkurss notiek Zivsaimniecības pārvaldes vai pašvaldības (pašvaldību) noteiktajā vietā un laikā un tajā piedalās pretendenti.

72. Konkursa komisija, kuras sastāvā ir Zivsaimniecības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (reģionālās vides pārvaldes) un pašvaldību pārstāvji, izskata un novērtē pretendentu pieteikumus, ņemot vērā Zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (reģionālās vides pārvaldes), kā arī zinātnisko un konsultatīvo organizāciju atzinumus.

73. Konkursa komisijai ir tiesības pieprasīt no pretendenta papildu informāciju vai materiālus, kas saistīti ar plānotajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem.

74. Konkursa uzvarētāju nosaka balsojot, un konkursa komisija savu lēmumu paziņo visiem pretendentiem.

75. Konkursa komisijas lēmuma protokols tiek pievienots ūdenstilpes nomas līgumam, kuru noslēdz ar konkursa uzvarētāju.

XII. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

76. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieteikumu ir vairāk nekā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju, var rīkot rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli.

77. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli rīko šo tiesību iznomātājs Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) personā, ievērojot šo noteikumu 19., 22. un 27.punktā noteiktos nosacījumus.

78. Zivsaimniecības pārvalde vai attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

79. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos notiek slēgtā izsole, kurā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kuras iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieteikumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

80. Ja pilnībā tiek apmierināti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi tām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas var piedāvāt atklātā izsolē.

81. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsoles kārtību nosaka izsoles rīkotājs, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem.

82. Nosakot slēgtās izsoles kārtību, izsoles rīkotājs var nepiemērot reģistrācijas nodevu maksu un vienkāršot dalībnieku reģistrācijas noteikumus, kā arī noteikt īsāku iemaksas termiņu summai, kuru veido nosolītās cenas un drošības naudas starpība.

83. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsoles sākuma vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 110.punktu.

84. Ja saskaņā ar šo noteikumu 30.punktā minētajiem nosacījumiem rīko rūpnieciskās zvejas licenču izsoli, jāievēro šajā nodaļā minētās prasības.

XIII. Nomas līguma veids un saturs

85. Ūdenstilpes nomas līgumu slēdz, pamatojoties uz ūdenstilpes nomas parauglīgumu (2.pielikums).

86. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldes apstiprināto parauglīgumu.

87. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātāji ir tiesīgi ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus. Šajos nosacījumos saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumu nr.388 "Zivju fonda nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 202.nr.) 6.5.apakšpunktu ierakstāma daļa no maksas (atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida) par publisko ūdenstilpju nomu un to ūdenstilpju nomu, kuras nav privātajā īpašumā (tālāk tekstā - "Zivju fondā pārskaitāmā nomas maksas daļa"), ja ūdenstilpe tiek nomāta šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem.

88. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam katru gadu sastāda protokolu, kurā ieraksta nomniekam kārtējam nomas gadam iedalīto zvejas rīku skaitu vai zvejas limitu, kā arī norāda nomas maksas apmēru.

89. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā gada laikā var izdarīt izmaiņas (limita palielināšana vai samazināšana) saskaņā ar abpusēju vienošanos, izņemot šo noteikumu 90.punktā minētajos gadījumos.

90. Iznomātājs gada laikā var vienpusējā kārtā izdarīt izmaiņas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā, samazinot zvejas limitu, ja:

90.1. nomnieks kārtējā gada trīs ceturkšņos nav izmantojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma. Pēc nozvejas apjoma samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trīs ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma daļas, pievienojot pieaugumu 10% apmērā;

90.2. nomnieks pusgada laikā nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku limitu vai izmanto mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku limita;

90.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums vai saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām izstrādātie zivju resursu aizsardzības pasākumi ir par pamatu zvejas limita samazinājumam.

XIV. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

91. Ūdenstilpes nomniekam ir tiesības izmantot ūdenstilpi nomas līgumā paredzētajiem mērķiem līgumā noteiktajā laikposmā.

92. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības veikt zveju ar nomas līgumā noteikto zvejas rīku skaitu un veidiem, paredzētajos nozvejas apjomos, attiecīgajās ūdenstilpēs vai zvejas vietās (zvejas rajonos) nomas līgumā noteiktajā termiņā, ievērojot kārtību, kādā iemaksājama nomas maksa.

93. Ūdenstilpes nomnieka un rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka pienākumi ietver visu to nomas līguma nosacījumu un ar tiem saistīto ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu un normatīvo aktu izpildi, kuri regulē rūpniecisko zveju un nosaka ūdenstilpju izmantošanas un aizsardzības kārtību.

94. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir tiesības prasīt no nomnieka visu nomas līguma nosacījumu, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu un normatīvo aktu izpildi un ievērošanu.

95. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums sniegt nomniekam atbalstu nomas līguma īstenošanai un ar savu rīcību vai cita nomas līguma noslēgšanu nepieļaut tādu trešās puses darbību, kas varētu kaitēt nomniekam.

96. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā sniegt nomniekam pēc iespējas maksimālu pieeju zivju resursu izmantošanai, ievērojot nomnieka zvejas iespējas un prioritāti papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XV nodaļu.

XV. Iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana un rūpnieciskās zvejas licencēšana

97. Izmantojot rūpnieciskās zvejas tiesības, jāievēro Zivsaimniecības pārvaldes izstrādātie un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotie kopējie pieļaujamie zvejas limiti un Zivsaimniecības pārvaldes noteiktie zvejas limiti attiecīgajām pašvaldībām ūdeņos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu zvejas tiesību iznomāšanu veic pašvaldības.

98. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteiktajiem zvejas limitiem, kas fiksēti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā. Zivju nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu nomniekam nosaka, ņemot vērā nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pagastu (pilsētu) zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionāla rakstura faktorus.

99. Zvejas limiti, kas atbilstīgi šo noteikumu 98.punktā noteiktajai kārtībai paliek neiedalīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, iekļaujami zvejas limitu rezerves fondā un gada laikā var tikt papildus iedalīti esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un efektivitāti, vai arī piedāvāti citiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem.

100. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē var zvejot ar nomas līguma protokolā noteikto zvejas rīku skaitu (vai izmantot iedalīto nozvejas apjomu, ja tāds ir noteikts) pēc tam, kad nokārtota kārtējā gada nomas maksa zvejas tiesību iznomātājam un, veicot zveju iekšējos ūdeņos, saņemta zvejas licence reģionālajā vides pārvaldē, bet, veicot piekrastes zveju, saņemta zvejas licence Vides valsts inspekcijas Jūras kontroles daļā (tālāk tekstā - "Jūras kontroles daļa"). Rūpnieciskās zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto zvejas rīku skaitu (nozvejas apjomu), pēc tam, kad nokārtota kārtējā gada nomas maksa.

101. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem (arī motorlaivām) Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc licences saņemšanas Jūras kontroles daļā. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto nozvejas apjomu. Gada nomas maksa rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam jāveic līdz kārtējā nomas gada 30.jūnijam. Ja gada nomas maksa līdz minētajam termiņam netiek veikta, zvejas licenci anulē un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas turpmāku izmantošanu atliek līdz parāda dzēšanai.

102. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamās nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam attiecībā pret nomniekiem jāievēro proporcionalitāte šo lielumu izmaiņā (palielināšanā vai samazināšanā), sastādot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolus kārtējam nomas gadam.

103. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai pēc pušu vienošanās.

104. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita samazināšana notiek pēc pušu vienošanās vai arī vienpusēji to veic iznomātājs šo noteikumu 90.punktā un 102.punktā noteiktajos gadījumos.

105. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas nomas līgums tiek pārskatīts vai pēc pušu vienošanās tā darbība tiek pārtraukta pirms termiņa.

106. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas nomas līguma darbību šo noteikumu 105.punktā minētajā gadījumā var apturēt uz noteiktu laikposmu. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.

107. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības, pamatojoties uz Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 30.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, tās var tikt izmantotas, saņemot rūpnieciskās zvejas licenci reģionālajā vides pārvaldē (zvejai iekšējās ūdenstilpēs) vai Jūras kontroles daļā (zvejai Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, arī jūras piekrastē). Maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu tiek iemaksāta licences izdevējam tās izdošanas brīdī vai arī licencē tiek ierakstīts šo noteikumu 101.punktā minētais iemaksas termiņš.

XVI. Nomas maksas apmēri un samaksas kārtība

108. Ūdenstilpju nomas maksa nosakāma, ņemot vērā ūdenstilpes platību, tās izmantošanas veidu un citus sociālekonomiskos faktorus, kā arī Zivju fondā pārskaitāmo nomas maksas daļu. Nomas maksa iznomātājam var tikt iemaksāta katru gadu vai par visu nomas laikposmu saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos vai tādā apmērā, kāds paredzēts tiesību aktos (ja tādi ir).

109. Ja ūdenstilpes nomu veic vienlaikus ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, nomas maksu attiecīgi sadala:

109.1. ūdenstilpes nomas maksas daļā;

109.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas daļā.

110. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka pamatmaksu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.

111. Ja tiek rīkota rūpnieciskās zvejas tiesību izsole, pamatmaksa ir izsoles sākuma cena.

112. Veicot rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, pašvaldībām ir tiesības paaugstināt pamatmaksu līdz divkārtīgam apmēram, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību, vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā un citus vietējos sociālekonomiskos faktorus.

113. Rūpnieciskās zvejas nomas maksu katru gadu fiksē nomas līguma protokolā.

114. Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju ir tiesīga noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem šo noteikumu 3.pielikumā, ņemot vērā zivju resursu stāvokli, izmantojamo zvejas rīku veidu, jaunu zvejas rīku ieviešanu, finansiālo situāciju un zivju cenu līmeni, kā arī citus ekonomiskos faktorus.

115. Grozījumus šo noteikumu 3.pielikumā var izdarīt ne biežāk kā reizi pusgadā, turklāt tie neietekmē rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolos fiksēto nomas maksu, kura noteikta pirms šo grozījumu izdarīšanas.

116. Ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu rūpnieciskās zvejas tiesības netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu tiek veikta, saņemot zvejas licenci un ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos pamatmaksas apmērus.

117. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kuriem noteikti zvejas rīku (nozvejas apjomu) limiti iekšējās ūdenstilpēs vai jūras piekrastē, līdz zvejas uzsākšanai jānokārto kārtējā gada nomas maksa saskaņā ar rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolā noteiktajiem maksas apmēriem līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā.

118. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kuriem noteikti nozvejas apjomi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas, gada nomas maksa jānokārto līdz kārtējā gada 30.jūnijam saskaņā ar rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolā noteiktajiem maksas apmēriem līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā.

119. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits, nomnieks pirms zvejas papildlimita licences saņemšanas veic papildu iemaksu rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam, un šī iemaksa tiek fiksēta rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā.

120. Makšķerēšanas tiesības tiek apstiprinātas, veicot šo noteikumu 3.pielikumā norādīto iemaksu un saņemot makšķerēšanas karti saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu, kā arī ievērojot šo noteikumu 135.punktā minēto termiņu.

121. 70% līdzekļu no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, katru mēnesi pārskaitāmi Zivsaimniecības pārvaldes speciālā budžeta Zivju fonda kontā.

122. 30% līdzekļu no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, ieskaitāmi pašvaldību speciālā budžeta kontā zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai pašvaldībās.

123. 30% līdzekļu no kopējās summas, ko iekasējusi Zivsaimniecības pārvalde vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, var tikt ieskaitīti šo institūciju speciālā budžeta kontā zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai vai arī ieskaitīti Zivju fondā, ja šāds speciāls konts nav paredzēts.

124. Pārskaitījumu apmēri Zivju fondā par šo noteikumu 30.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 36.punktā minētajām īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm) makšķerēšanai šajos noteikumos netiek noteikti, tie jāparedz attiecīgajos katram konkrētajam gadījumam izstrādātajos noteikumos.

XVII. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi

125. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem var tikt piemēroti maksas atvieglojumi līdz 25% samazinājuma apmērā no paredzētās nomas maksas, ja:

125.1. ūdenstilpes iznomātas izmantošanas veidiem, kas saistīti ar vides un dabas aizsardzību, dzeramā ūdens apgādi, zinātniskās pētniecības darbiem un citu nozīmīgu valsts pasākumu un vietēju pasākumu veikšanu;

125.2. nomnieks papildus nomas līgumā paredzētajiem līdzekļiem iegulda līdzekļus to jautājumu risināšanai, kuri saistīti ar vides un zivju aizsardzību, kā arī zivju resursu ataudzēšanu;

125.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo zivis, kuru krājumi pēc zinātniskā novērtējuma ir labā stāvoklī, nav nepieciešama to īpaša aizsardzība un valsts ir ieinteresēta šo krājumu izmantošanā, kā arī lai veicinātu melioratīvo zveju;

125.4. rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā zvejas rīki vai peldošie līdzekļi, kas radījuši viņam ievērojamus zaudējumus.

126. Lielāki nomas maksas atvieglojumi nekā tie atvieglojumi, kas paredzēti šo noteikumu 125.punktā, vai atbrīvošana no nomas maksas ir pieļaujama tikai ar Zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piekrišanu pēc tam, kad izskatīti attiecīgie pieprasījumi par nomas maksas atvieglojumiem un to pamatojumi.

127. Maksas atvieglojumus var piemērot arī makšķerēšanas tiesību izmantošanas gadījumā, ja makšķerēšanas kartes tiek realizētas organizētām makšķernieku biedrībām vai klubiem.

XVIII. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanas maksas uzskaite

128. Reģionālās vides pārvaldes, Jūras kontroles daļa un pašvaldības katru ceturksni apkopo ziņas par izmantotajām vai iznomātajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī par līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un Zivju fondā pārskaitītajiem līdzekļiem.

129. Šo noteikumu 128.punktā minētās ziņas no gada sākuma pieaugošā kārtībā tiek iesniegtas Zivsaimniecības pārvaldei līdz nākamā mēneša desmitajam datumam pēc pārskata ceturkšņa.

130. Zivsaimniecības pārvalde apkopo no reģionālajām vides pārvaldēm, Jūras kontroles daļas un pašvaldībām saņemtās ziņas un savus datus par pārskaitījumiem Zivju fondā, sagatavo attiecīgā ceturkšņa pārskatu un līdz nākamā mēneša beigām pēc pārskata ceturkšņa iesniedz to Zivju fonda padomei.

131. Šo noteikumu 128.punktā minētās ziņas Zivsaimniecības pārvaldei un 130.punktā minētais pārskats Zivju fonda padomei par kopējiem gada rezultātiem iesniedzami attiecīgi līdz nākamā gada februāra beigām un pirmā ceturkšņa beigām pēc pārskata gada.

132. Iesniedzamo ziņu un pārskatu veidu un apjomu nosaka Zivju fonda padome.

XIX. Pārejas jautājumi

133. Noslēgtie ūdenstilpju nomas līgumi pārslēdzami sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc minētā termiņa nepārslēgtie nomas līgumi nav spēkā.

134. Noslēgtie rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi pārslēdzami trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc minētā termiņa nepārslēgtie nomas līgumi nav spēkā un saņemtās rūpnieciskās zvejas licences uzskatāmas par nederīgām.

135. Līdz 1996.gada 31.decembrim Zivsaimniecības pārvaldei sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jāizstrādā kārtība, kādā ar 1997.gada 1.janvāri ieviešamas makšķerēšanas kartes.

136. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Zivsaimniecības pārvaldi un ieinteresēto institūciju pārstāvjiem līdz 1996.gada 1.jūlijam jāizstrādā nosacījumi, kas jāievēro, izstrādājot ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus šo noteikumu 3.punktā minētajiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem.

Ministru prezidents A.Šķēle

 

1.pielikums

Ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas ekspluatācijas noteikumos iekļaujamie dati

1. Vispārīgie dati:

1.1. ūdenstilpes nosaukums, atrašanās vieta un juridiskais statuss;

1.2. ziņas par ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas ekspluatācijas noteikumu izstrādātāju un to izstrādāšanas laiks;

1.3. ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas ekspluatācijas noteikumu saskaņojumi un apstiprinājums.

2. Ūdenstilpes raksturojums:

2.1. morfoloģiskais raksturojums:

2.1.1. plāna materiāli;

2.1.2. platība;

2.1.3. dziļumi;

2.1.4. gruntis;

2.1.5. saistība ar citām ūdenstilpēm;

2.1.6. aizauguma pakāpe un dominējošie ūdensaugi;

2.2. hidrotehnisko būvju raksturojums un izmantošanas režīms;

2.3. piekrastes saimnieciskās darbības raksturojums un piesārņojuma avoti;

2.4. bioloģiskais raksturojums:

2.4.1. zivju barības bāzes novērtējums (zooplanktons un zobentoss);

2.4.2. ihtiofauna;

2.4.3. zivju nārsta vietas.

3. Aizsargājamie dabas objekti ūdenstilpē un piekrastes aizsargjoslās:

3.1. augu un dzīvnieku sugas;

3.2. dabas liegumi;

3.3. kultūras un vēstures pieminekļi.

4. Iepriekšējās zivsaimnieciskās izmantošanas raksturojums:

4.1. rūpnieciskā zveja (nozvejas dati un produktivitāte);

4.2. amatierzveja-makšķerēšana (tālāk tekstā - "makšķerēšana");

4.3. zivkopība un zivju ielaišana.

5. Iespējamie ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas veidi (atzinums).

6. Ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas ekspluatācijas noteikumos (to saturs nosakāms saskaņā ar šī pielikuma 5.punktā minēto atzinumu) jānorāda:

6.1. rūpnieciskās zvejas limiti (nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits, zvejas vietas u.tml.);

6.2. iespējamās atkāpes no rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas noteikumiem;

6.3. zivkopības pasākumi (ielaižamās zivju sugas, vecums un skaits);

6.4. rūpnieciskās zvejas nosacījumi vai ierobežojumi, kas jāievēro, ja ūdenstilpe izmantojama makšķerēšanai;

6.5. makšķerēšanas organizatoriskie pasākumi un makšķerēšanas vietu izvietojums;

6.6. iespējamie maksas pakalpojumi makšķerēšanā;

6.7. zivju aizsardzības pasākumi (malu zvejniecības un zivju slāpšanas un bojāejas cēloņu novēršanas pasākumi);

6.8. zivju audzēšanas nosacījumi, kā arī ar zivju audzēšanu saistīto būvju un iekārtu izmantošanas nosacījumi;

6.9. īpašas prasības tauvas joslas izmantošanai;

6.10. ar dabas aizsardzību saistītie saimnieciskās darbības ierobežojumi un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas nosacījumi;

6.11. iespējamā zivkopības radītā piesārņojuma novēršanas pasākumi;

6.12. īpaši ūdenstilpes hidroekoloģiskā stāvokļa atveseļošanas pasākumi;

6.13. īpaši ūdenstilpes izmantošanas nosacījumi, kas saistīti ar vietējiem vides aizsardzības un sociālekonomiskajiem apstākļiem;

6.14. ūdenstilpes publiskās izmantošanas iespējas vai ierobežojumi (makšķerēšana un citi ūdenstilpes izmantošanas veidi).

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Kauls

 

2.pielikums

Ūdenstilpes nomas parauglīgums

 

(līguma noslēgšanas vieta)		(datums)
(iznomātāja pilns nosaukums un adrese)
kas darbojas, pamatojoties uz
	(nolikums, statūti, pilnvara)
		personā,
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)
tālāk tekstā - "Iznomātājs", un
	(fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods,
adrese un amats;
juridiskās personas pilns nosaukums, reģistrācijas apliecības numurs un adrese)
kas darbojas, pamatojoties uz
	(nolikums, statūti, pilnvara)
		personā,
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)
tālāk tekstā - "Nomnieks", paraksta šādu līgumu:

I. Līguma priekšmets

1. Iznomātājs izdod un Nomnieks pieņem nomā uz ________ gadiem ūdenstilpi ___________________________ (nosaukums), ūdenstilpes daļu __________________________ (nosaukums) (tālāk tekstā - "ūdenstilpi"), kuras platība ir ___________________ ha, šādos robežpunktos

(norādīt, ja nepieciešams)
2. Ūdenstilpē Nomnieks veic
	(izmantošanas veidi)
saskaņā ar līgumam pievienotajiem ūdenstilpes
	(nosaukums)
ekspluatācijas noteikumiem (_____. pielikums).

II. Iznomātāja pienākumi

3. Iznomātājs Nomniekam parāda dabā ūdenstilpes robežas atbilstīgi ūdenstilpes plānam (shēmai).

4. Iznomātājs nodod iznomāto ūdenstilpi tādā stāvoklī, kādā tā ir novērtēta ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos šī līguma noslēgšanas dienā.

5. Ja iznomātā ūdenstilpe Iznomātājam tiek attiesāta un Nomnieks tiek izstumts, Iznomātājs atlīdzina Nomniekam nodarītos zaudējumus.

6. Iznomātājs atlīdzina Nomniekam tiešos zaudējumus, kādi tam radušies Iznomātāja vai ar viņa ziņu trešās personas darbības rezultātā.

7. Iznomātājs maksā visus nodokļus, nodevas un citus maksājumus, ar kuriem ūdenstilpe ir aplikta.

III. Nomnieka pienākumi

8. Izmantot ūdenstilpi tikai šajā līgumā un tā pielikumos noteiktajiem mērķiem un savā darbībā pilnībā ievērot līgumam pievienotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus.

9. Maksāt nomas maksu līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

10. Nodrošināt likumu un citu tiesību aktu ievērošanu pašas ūdenstilpes, piekrastes aizsargjoslas un tauvas joslas izmantošanā.

11. Dabas katastrofu un avāriju gadījumos nekavējoties ziņot par to Iznomātājam un patstāvīgi uzsākt postījumu un bojājumu novēršanu.

12. Atlīdzināt zaudējumus, kas Nomnieka darbības rezultātā nodarīti videi un zivju resursiem.

13. Nodrošināt iznomātās ūdenstilpes uzraudzību un nepieļaut tajā trešās personas nelikumīgu darbību.

14. Informēt Iznomātāju par zemes īpašnieku (lietotāju) vai citu ūdenstilpes nomnieku rīcību (kaitīgu vielu glabāšana ūdenstilpes tuvumā, to ievadīšana ūdenstilpē, nesaskaņota celtniecība u.tml.), kas kaitē vai varētu kaitēt iznomātās ūdenstilpes hidrobioloģiskajam stāvoklim un videi.

15. Nenodot iznomāto ūdenstilpi apakšnomā citām fiziskajām vai juridiskajām personām.

16. Netraucēt Iznomātāja un valsts dienestu pārstāvjiem, kuru kompetencē ietilpst ūdenstilpes stāvokļa un atsevišķu tās izmantošanas veidu pārbaude, veikt Nomnieka darbības kontroli.

17. Netraucēt iznomātajā ūdenstilpē veikt tos izpētes darbus, kuri saskaņoti ar Iznomātāju.

18. Izvietot par saviem līdzekļiem pie ūdenstilpes (vai iznomātās ūdenstilpes daļas) informatīvas zīmes par ūdenstilpes atrašanos nomā un citu nepieciešamo informāciju, arī šī līguma 44. un 46.punktā noteikto informāciju.

IV. Nomas maksa

19. Par iznomāto ūdenstilpi Nomnieks maksā Iznomātājam nomas maksu Ls _________ gadā.

20. Nomas maksā ir iekļauta maksa par šajā līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu ____.punktā paredzētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem, kā arī Zivju fondā pārskaitāmā nomas maksas daļa, ja tāda paredzēta saskaņā ar šī līguma 47.punktu.

21. Maksājumi tiek veikti ne retāk kā divas reizes gadā: 50% no minētās summas - 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas vai kalendāra gada sākuma, pārējā daļa - līdz nomas gada sestā mēneša desmitajam datumam.

22. Maksājumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu tiek veikti atsevišķi katru gadu saskaņā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto gada nomas apmēru, ievērojot Nomniekam noteikto zvejas rīku skaitu (nozvejas apjomu) un zvejas veidus. Rūpnieciskās zvejas tiesību noma ______________________________. (ir paredzēta / nav paredzēta) Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums _______________________ . (ir pievienots / nav pievienots)

23. Ja Nomnieks nomas maksu par ūdenstilpes nomu nesamaksā šī līguma 21.punktā noteiktajā termiņā vai pēc Iznomātāja un Nomnieka vienošanās noteiktajā termiņā, nenomaksātā summa tiek palielināta 0,5% apmērā par katru nokavēto dienu.

24. Iznomātājam ir tiesības pārskatīt ūdenstilpes nomas maksu reizi piecos gados kopš līguma noslēgšanas dienas, bet ne ātrāk kā pēc pirmajiem trim gadiem.

Pirms šī termiņa nomas maksa var tikt pārskatīta, ja:

24.1. valsts varas un pārvaldes institūcijas pieņem tiesību aktus, kas ir saistoši abām pusēm un ietekmē šo līgumu;

24.2. izmainās zemes nodokļa apmērs;

24.3. Nomnieks veic ievērojamus finansiālus ieguldījumus ārpus šī līguma ietvariem ūdenstilpes ekoloģiskās sistēmas uzlabošanai, zivju resursu saglabāšanai un pavairošanai.

Iznomātāja lēmums par ūdenstilpes nomas maksas izmaiņām jāpaziņo Nomniekam rakstiski ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šo izmaiņu veikšanas.

V. Nepārvarami ārkārtēji apstākļi

25. Šī līguma puses tiek atbrīvotas no atbildības par līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja tā radusies nepārvaramu ārkārtēju apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc līguma noslēgšanas un kuru nevarēja iepriekš ne paredzēt, ne novērst.

Nepārvarami ārkārtēji apstākļi ir stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, ar jauniem tiesību aktiem pamatota valsts varas un pārvaldes institūciju rīcība, abām pusēm saistošu tiesību aktu pieņemšana un to stāšanās spēkā.

26. Pusei, kura atsaucas uz nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem, nekavējoties rakstiski jāpaziņo otrai pusei par šādiem apstākļiem. Ziņojumā jānorāda, kādā laikposmā pēc tās domām ir paredzama līgumā noteikto saistību izpilde. Pēc otras puses pieprasījuma šādam ziņojumam jāpievieno kompetentas valsts institūcijas izsniegta izziņa, kurā ietverts minēto apstākļu apstiprinājums un raksturojums. Ja šāds ziņojums nav iesniegts vai iesniegts ar nokavēšanos, vainīgais kompensē radušos zaudējumus.

27. Ja kāda daļa no iznomātās ūdenstilpes daļēji zaudē savas sākotnējās kvalitatīvās īpašības nepārvaramu ārkārtēju apstākļu dēļ, par kuriem ne Iznomātājs, ne Nomnieks nav atbildīgi, tas nav iemesls līguma darbības pārtraukšanai pirms termiņa.

Jautājumu par līguma turpmākajiem nosacījumiem, arī nomas maksas apmēru, puses lemj pēc abpusējas vienošanās.

28. Ja šajā līgumā paredzēto nosacījumu izpilde nepārvaramu ārkārtēju apstākļu darbības rezultātā tiek aizkavēta vairāk nekā par trim mēnešiem, pusēm ir tiesības vienpusēji pārtraukt līguma darbību, paziņojot par to rakstiski otrai pusei.

VI. Līguma darbības laiks

29. Ūdenstilpes nomas līgums stājas spēkā ar tā noslēgšanas dienu un darbojas līdz ______________ .

30. Līgumam pievienotais atsevišķais līgums par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, ja tāda ir paredzēta (sk. 22.punktu), stājas spēkā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma noslēgšanu un attiecīgu maksājumu veikšanu saskaņā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam pievienoto protokolu.

VII. Līguma darbības izbeigšana

31. Līguma darbība pēc abpusējas vienošanās var tikt izbeigta pirms termiņa.

32. Iznomātājs un Nomnieks var vienpusēji atkāpties no līguma, ja viņam radies pārmērīgs zaudējums.

Pusei, kura atsaucas uz pārmērīgu zaudējumu, tas jāpierāda.

33. Iznomātājs var prasīt nomas līguma darbības izbeigšanu pirms termiņa, ja:

33.1. nomnieks sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas nav uzsācis līgumā paredzēto darbību, nepilda vai pārkāpj līguma nosacījumus;

33.2. nomnieks pārkāpj likumus un citus tiesību aktus;

33.3. nomnieks vairāk nekā trīs mēnešus aizkavējis nomas maksas maksājumus un tie netiek samaksāti divu nedēļu laikā pēc Iznomātāja atgādinājuma saņemšanas;

33.4. vides aizsardzības institūcijas atzinums vai, pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām, veiktie valsts institūciju zivju resursu aizsardzības pasākumi padara neiespējamu līguma izpildi.

34. Nomnieks var prasīt nomas līguma darbības izbeigšanu pirms termiņa, ja:

34.1. Iznomātājs nepilda līguma nosacījumus;

34.2. Iznomātājs pats vai ar viņa ziņu trešā persona attiecībā pret Nomnieku pārkāpj likumus un citus tiesību aktus;

34.3. Iznomātājs pats vai ar viņa ziņu trešā persona traucē Nomniekam saņemt pilnībā to labumu, ko var dot nomas līgums.

35. Pēc līgumā norādītā termiņa Nomnieks nodod ūdenstilpi Iznomātājam tālākai izmantošanai derīgā stāvoklī, par ko tiek sastādīts pieņemšanas- nodošanas akts.

Jautājumi par līguma darbības laikā uzcelto un ar to saistīto ēku, būvju un uzstādīto iekārtu saglabāšanu tiek risināti atsevišķi pēc Iznomātāja un Nomnieka vienošanās.

36. Ja Nomnieks, ūdenstilpes nomas līguma termiņam izbeidzoties, nav izpildījis šī līguma 35.punkta pirmajā daļā noteiktās prasības un otrajā daļā paredzētās vienošanās noteikumus, kompensācijas maksa par pirmajiem trim mēnešiem pēc līguma termiņa izbeigšanās tiek paaugstināta pieckārtīgā apmērā, salīdzinot ar nomas maksu, bet par katru nākamo mēnesi - desmitkārtīgā apmērā. Kompensācijas maksas noteikšana neizslēdz Iznomātāja tiesības sakārtot ūdenstilpi tālākai izmantošanai derīgā stāvoklī par Nomnieka līdzekļiem.

Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad ūdenstilpes nomas līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa Iznomātāja vainas dēļ vai nepārvaramu ārkārtēju apstākļu darbības dēļ.

37. Ja pēc Iznomātāja iniciatīvas ūdenstilpes nomas līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa, Iznomātājs kompensē Nomniekam tā ieguldījumu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar ēku un būvju nojaukšanu, iekārtu demontāžu un transportēšanu.

Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa saskaņā ar šī līguma 33.punktu.

38. Līgumu var papildināt un grozīt pēc Iznomātāja un Nomnieka vienošanās. Jebkādas izmaiņas ūdenstilpes nomas līguma nosacījumos tiek noformētas rakstiski un kļūst par šī līguma neatņemamu sastāvdaļu.

39. Līgums uzskatāms par pagarinātu uz tādu pašu termiņu, ja sešus mēnešus pirms līguma termiņa beigām Nomnieks paziņo Iznomātājam par savu nodomu turpināt līgumā noteiktās attiecības un Iznomātājs triju mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas dod savu piekrišanu līguma darbības pagarināšanai.

VIII. Strīdu izskatīšanas kārtība

40. Visus strīdus un domstarpības, kas var rasties līguma darbības gaitā vai atsevišķu līguma noteikumu izpratnē, Iznomātājs un Nomnieks risina sarunu ceļā, sastādot protokolu.

Ja vienošanās netiek panākta, strīdu izskata tiesa.

IX. Papildu nosacījumi

41. Iznomātājs un Nomnieks garantē, ka viņiem ir attiecīgas pilnvaras parakstīt šo līgumu un uzņemties tajā noteiktās saistības.

42. Ja Nomnieks līguma darbības laikā godprātīgi pildījis savas saistības, viņam ir priekšrocības šī līguma pagarināšanai vai jauna līguma noslēgšanai.

43. Iznomātājs un Nomnieks atbild viens otram par katru zaudējumu, kas radies viņa vai ar viņa ziņu trešās personas apzinātas darbības vai neuzmanības rezultātā, un tikai nepārvaramu apkārtēju apstākļu radītie zaudējumi nevienam nav jāatlīdzina.

44. Amatierzvejas-makšķerēšanas tiesību izmantošana notiek:

44.1. saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem;

44.2. saskaņā ar šādiem nosacījumiem un ierobežojumiem:

______________________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________________

45. Nomniekam jāsaglabā brīva pieeja ūdenstilpei šādiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem: ____________________________________________________

 ___________________________________________________________________________

46. Pēc tam, kad ar Iznomātāju ir saskaņota pakalpojumu maksa, Nomniekam, izmantojot ūdenstilpi, atļauts sniegt šādus maksas pakalpojumus:

 ___________________________________________________________________________

47. Papildu prasības Nomniekam:

47.1. ņemot vērā ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības un vietējos sociālekonomiskos apstākļus:

__________________________________________________________________________ ;

47.2. Zivju fondā pārskaitāmā nomas maksas daļa Ls ___________ gadā, ja ūdenstilpe tiek nomāta zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem.

48. Jautājumi, kas nav atrunāti šajā līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

49. Šis līgums ierakstāms zemesgrāmatā likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Līgums noslēgts 199 .gada . ______________ ___ eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie Iznomātāja, otrs - pie Nomnieka.

Līgums sastādīts uz lapām, un tam ir pievienoti:

___________________________________________________________________________

Līgumslēdzēju pušu juridiskās adreses

Iznomātāja juridiskā adrese	Nomnieka juridiskā adrese
Z.v.	Z.v.

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Kauls

 

3.pielikums

Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

I. Zveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem

Nr. p.k.	Zivju sugas nosaukums	Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (latos)
		Baltijas jūrā	Rīgas jūras līcī
1.	Reņģe	1,7	2,0
2.	Brētliņa 1,2 1,2	1,2	1,2
3.	Menca	10,0	-
4.	Lasis (par 200 gab.)	20,0	-
5.	Plekste un akmeņplekste	6,0	6,0

II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējās ūdenstilpēs

Nr. p.k	Zvejas rīka nosaukums	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)
		Baltijas jūras piekrastē	Rīgas jūras līča piekrastē	Iekšējās ūdenstilpēs
				upēs	ezeros un ūdenskrātuvēs
1.	Reņģu stāvvads	80	100	-	-
2.	Zivju murds ar sētu	50	60	10	5
3.	Zivju murds bez sētas	-	-	5	3
4.	Zivju venteris	40	50	10	5
5.	Zušu murds	30	40	15	10
6.	Lucīšu murds	-	15	-	-
7.	Stagaru murds ar sētu	-	50	25	10
8.	Stagaru murds bez sētas	-	25	10	-
9.	Plekstu vads, atvērums* līdz 40 m	25	40	-	-
10.	Plekstu vads, atvērums* virs 40 m	50	80	-	-
11.	Zivju vads, atvērums* līdz 200 m	-	-	-	20
12.	Zivju vads, atvērums* virs 200 m	20	-	-	50
13.	Zivju tīkls līdz 100 m (jūras piekrastē)	5	15	-	-
14.	Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējās ūdenstilpēs)	-	-	2	1
15.	Reņģu un salaku tīkls līdz 100 m	5	5	-	-
16.	Zivju āķi, 100 gab.	7	10	-	-
17.	Zušu āķi, 100 gab.	-	-	20	20
18.	Zušķērājs	-	-	200	200

* Vada atvērums - attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.

III. Nēģu zveja upēs

Nr. p.k.	Zvejas rīka nosaukums	Upe vai tās posms	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)
1.	Murds, venteris, tīkls	Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei)	120
2.	Murds, venteris, tīkls	Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas)	60
3.	Murds, venteris, tīkls	Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes	30
4.	Tacis (tacis nr.1 vai tacis nr.3)	Salaca	700
5.	Tacis (tacis nr.2)	Salaca	3000

IV. Amatierzveja-makšķerēšana

Nr. p.k.	Vispārējas makšķerēšanas tiesības saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem	Maksa (latos)
1.	Makšķerēšanas gada karte	2
2.	Makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem)	0,5
3.	Makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem) makšķerēšanas vietā	1

 

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Kauls