Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību

 

Latvijas Republika un Spānijas Karaliste, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"

vēloties veicināt abu valstu savstarpēji izdevīgu ekonomisko sadarbību,

paredzot radīt labvēlīgus apstākļus katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

un apzinoties, ka līgumā paredzētā ieguldījumu veicināšana un aizsardzība stimulēs aktivitātes šajā jomā, vienojas par sekojošo

1. pants

Definīcijas

Šajā līgumā

1. Termins "ieguldītājs" nozīmē:

a) jebkuru personu, kas saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu ir tās pastāvīgs iedzīvotājs un veic ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

b) jebkuru juridisku personu, ieskaitot uzņēmumus, uzņēmumu asociācijas, korporatīvas tirdzniecības institūcijas un citas organizācijas, kas ir ieguvušas juridiskas personas statusu vai kas, jebkurā gadījumā, darbojas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu un tiek vadītas no tās teritorijas.

2. Termins "ieguldījums" nozīmē jebkuru īpašuma veidu, piemēram, preces un visa veida tiesības, kas tiek iegūtas saskaņā ar ieguldījumu mītnes zemes likumdošanu un it sevišķi, bet ne tikai, ir sekojoši:

- akcijas vai cita dalības forma uzņēmumā;

- tiesības, kas rodas no visa veida kontribūcijā, kuru mērķis ir radīt ekonomisko vērtību, ieskaitot jebkuru šim mērķim piešķirtu aizdevumu, kas tiek vai netiek izmantots;

- kustamo vai nekustamo īpašumu un jebkuras citas īpašuma tiesības, tajā skaitā hipotēku, prasījuma vai galvojuma tiesības;

- jebkura veida intelektuālā īpašuma tiesības, tajā skaitā patenti, firmas zīmes, ražošanas licences, kā arī tiesības "know-how" un "good-will" jomā;

- saskaņā ar likumdošanu vai kontraktu piešķirtās tiesības iesaistīties ekonomiskās un tirdznieciskās aktivitātēs, īpaši tiesības meklēt, pārstrādāt, iegūt vai izmantot dabas resursus.

3. Termins "ienākums" attiecas uz no ieguldījuma iegūtajiem līdzekļiem saskaņā ar augstāk minēto definīciju, ietverot it sevišķi, bet ne tikai peļņu, dividendes un procentus.

4. Termins "teritorija" attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē tās sauszemes teritoriju un teritoriālos ūdeņus, kā arī īpašo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kas sniedzas ārpus katras no Līgumslēdzējas Puses teritoriālajiem ūdeņiem un kuros tai, saskaņā ar starptautisko likumdošanu ir vai, iespējams, ir juridiskas un suverēnas tiesības izmantot, pētīt un saglabāt dabas resursus.

2. pants

Veicināšana un piemērošana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse, cik tas ir iespējams, veicinās otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumus tās teritorijā un pieņems tos saskaņā ar savu likumdošanu.

2. Šis līgums attieksies arī uz tiem ieguldījumiem, ko ieguldīs viena Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms līguma stāšanās spēkā, un kas ir saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

3. pants

Aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem, aizsargās tās teritorijā ieguldītos otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumus un ar negodīgiem un diskriminējošiem līdzekļiem nekavēs šādu ieguldījumu pārvaldi, attīstību, lietošanu, izmantošanu, palielināšanos, pārdošanu kā arī likvidēšanu.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse centīsies izsniegt nepieciešamās ar šiem ieguldījumiem saistītās atļaujas, un savas likumdošanas ietvaros atļaus noformēt darba atļaujas un kontraktus, kas attiecas uz ražošanu - licences un tehniska, komerciāla, finansiāla un administratīva rakstura palīdzību.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse jebkurā nepieciešamības gadījumā arī izsniegs atļaujas, kas ir nepieciešamas konsultantu un ekspertu, kurus ir nolīguši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, darbībai.

4. pants

Režīms

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem garantēs taisnīgu un vienlīdzīgu režīmu.

2. Šis režīms būs ne mazāk labvēlīgs par to, ko katra Līgumslēdzēja Puse tās teritorijā ir noteikusi jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem.

3. Tomēr šis režīms neattiecas uz privilēģijām, ko viena Līgumslēdzēja Puse var piemērot trešās valsts ieguldītājiem, pateicoties tās piederībai vai asociētam statusam jebkādā eksistējošā vai paredzētā brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, kopīgā tirgus zonā vai līdzīgā starptautiskā līgumā, kurā jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai var kļūt par locekli.

4. Šajā pantā noteiktais režīms neietvers nodokļu atlaides un atbrīvošanu no nodokļiem vai citas līdzīgas privilēģijas, ko noteic viena Līgumslēdzēja Puse attiecībā uz trešās valsts ieguldītājiem, pateicoties līgumam par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu vai kādam citam līgumam, kas attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

5. Papildinot šī panta 2. punkta nosacījumus, katra Līgumslēdzēja Puse, pēc savas likumdošanas, piemēros ne mazāk labvēlīgu režīmu otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem kā savas valsts ieguldītājiem.

5. pants

Nacionalizācija un ekspropriācija

1. Nacionalizācija, ekspropriācija vai jebkura cita veida aktivitātes ar līdzīgu raksturu un sekām (turpmāk tekstā "ekspropriācija"), kuras viena Līgumslēdzēja Puse var izmantot attiecībā uz tās teritorijā ieguldītajiem otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem, drīkst tikt pielietotas tikai sabiedrības interešu vārdā, saskaņā ar likumu, kā arī, ja pasākumi nav diskriminējoši un tiem seko ātra, adekvāta un efektīva kompensācija ieguldītājam vai tā juridiskam mantiniekam.

2. Šādas kompensācijas vērtībai ir jāatbilst ieguldījuma tirgus vērtībai, kāda tā bija pirms ekspropriācijas vai tikko draudošā ekspropriācija kļuva zināma sabiedrībai.

3. Šāda kompensācija ir jānomaksā bez kavēšanās konvertējamā valūtā, un tai ir jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai.

6. pants

Zaudējumu kompensācija

Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi vai ienākumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cieš zaudējumus, kas ir radušies kara, citu bruņotu konfliktu, valsts ārkārtas stāvokļa, sacelšanos, nemieru vai citu līdzīgu apstākļu rezultātā, ietverot zaudējumus, kas radušies rekvizīcijas rezultātā, attiecībā uz restitūciju, atlīdzināšanu un kompensāciju vai cita veida atrisinājumu tiks piešķirts režīms, ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko attiecīgā Līgumslēdzēja Puse piešķir savas valsts vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Šajā punktā paredzētajam jebkuram maksājumam ir jābūt ātram, adekvātam un brīvi pārvedamam.

7. pants

Pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem attiecībā uz tās teritorijā veiktajiem ieguldījumiem garantēs brīvu ar viņu ieguldījumiem un ienākumiem saistīto maksājumu pārvedumu, ieskaitot it sevišķi, bet ne tikai:

- ieguldījumu ienākumus, kā tie definēti 1.pantā;

- kompensācijas, kā tās noteiktas 5. un 6.pantā;

- ieņēmumus, kas rodas no pilnīgas vai daļējas ieguldījumu pārdošanas vai likvidēšanas;

- fondus aizdevumu atmaksai, kas ir saistīti ar ieguldījumu;

- maksājumus, kas ir domāti, lai uzturētu un attīstītu ieguldījumus, kā, piemēram, fondus, kas ir domāti izejvielu, palīgmateriālu, daļēji pabeigtu vai pabeigtu produktu iegūšanai, kā arī kapitāla vērtības atjaunošanai;

- algas un cita veida kompensācijas, ko saņem Līgumslēdzējas Puses pilsoņi par darbu vai pakalpojumiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Ieguldījumu mītnes Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam vai uzņēmumam, kurā tas ir ieguldījis, bez diskriminējošiem ierobežojumiem atļaus piekļūt ārvalstu valūtas tirgum tā, lai ieguldītājs varētu nopirkt nepieciešamo ārvalstu valūtu un izdarīt pārvedumus saskaņā ar šo pantu.

3. Pārvedumi, kurus paredz šis līgums, ir jāveic brīvi konvertējamās valūtās, saskaņā ar ieguldījumu mītnes Līgumslēdzējas Puses nodokļu likumdošanas normām.

4. Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt nepieciešamās šo pārvedumu operācijas, lai tās netiktu veiktas ar īpašu kavēšanos un būtu saskaņā ar starptautiskajos finansu centros pieņemto kārtību. Konkrēti, ne vairāk kā trīs mēneši drīkst paiet kopš dienas, kad ieguldītājs iesniedz pārvedumam nepieciešamo iesniegumu līdz dienai, kad pārvedums tiek veikts. Tāpēc abas Līgumslēdzējas Puses apņemas pildīt nepieciešamās formalitātes, lai noteiktajā laikā iegūtu gan ārvalstu valūtu, gan lai efektīvi izdarītu pārvedumu uz ārzemēm.

5. Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka šajā pantā noteiktajiem pārvedumiem tiks piemērots ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, ko piemēro jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumu pārvedumiem.

8. pants

Lielākas labvēlības nosacījumi

1. Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošana vai starptautiskās likumdošanas normas, kas pašlaik eksistē vai kas tiks nodibinātas starp Līgumslēdzējām Pusēm papildus šim līgumam, satur vai nu īpašus vai specifiskus noteikumus, attiecinot uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu kā tas ir paredzēts šajā līgumā, šādi noteikumi ir primāri attiecībā pret šo līgumu, tādā mērā, kādā tie ir labvēlīgāki.

2. Labvēlīgākus noteikumus kā tie, kas ir šajā līgumā un par kuriem viena Līgumslēdzēja Puse ir vienojusies ar otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, šis līgums neietekmēs.

9. pants

Aizvietošana

Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta Aģentūra ir sniegusi finansiālu garantiju attiecībā pret nekomerciāla rakstura risku saistībā ar ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, otrai ir jāpieņem bijušās Līgumslēdzējas Puses vai tās nozīmētas Aģentūras, attiecībā uz ieguldītāju ekonomiskajām tiesībām, aizvietošana, no dienas, kad bijusī Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta Aģentūra izdarīja pirmo maksājumu saistībā ar izdoto garantiju. Šī aizvietošana bijušajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās nozīmētai Aģentūrai dos iespēju kļūt par tiešu visu kompensācijas maksājumu mantinieku, kuriem sākotnējais ieguldītājs varēja būt kreditors.

Attiecībā uz īpašuma tiesībām, izmantošanu vai jebkura cita veida īpašuma tiesībām, aizvietošana notiks vienīgi pēc tam, kad tiks ievērotas mītnes Līgumslēdzējas Puses attiecīgās juridiskās prasības.

10. pants

Strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm nokārtošana

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm, attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu, cik vien iespējams, ir jāatrisina diplomātiskā ceļā.

2. Ja šādā ceļā sešu mēnešu laikā kopš sarunu sākšanās strīdu nav iespējams atrisināt, pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma tas ir jāiesniedz arbitrāžas tiesā.

3. Arbitrāžas tiesa ir jāizveido sekojoši: katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jānozīmē arbitrs un šiem diviem arbitriem ir jāievēl kāds trešās valsts pilsonis par Prezidentu. Arbitri ir jāieceļ trīs mēnešu laikā un Prezidents ir jāieceļ piecu mēnešu laikā kopš dienas, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm informēja otru Līgumslēdzēju Pusi, ka tā gatavojas strīdu iesniegt izskatīšanai arbitrāžas tiesā.

4. Ja laika posmā, kas ir norādīts šī panta 3. punktā, nav izdarīta nepieciešamā nozīmēšana, katra Līgumslēdzēja Puse, ja nav panākta jebkāda cita vienošanās, lūdz Starptautiskās Tiesas Prezidentu izdarīt nepieciešamās nozīmēšanas. Ja Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, vai, ja ir citi šķēršļi, kas neļauj veikt augstāk minētos uzdevumus, veikt nepieciešamās nozīmēšanas ir jāaicina Viceprezidents. Ja Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, vai, ja arī viņam ir citi šķēršļi, kas neļauj veikt augstāk minētos uzdevumus, tos ir jālūdz veikt nākošajam pēc ranga Starptautiskās tiesas loceklim, kurš nav ne vienas, ne otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

5. Arbitrāžas tiesai ir jāpieņem lēmums, balstoties uz respektu pret likumu, šajā līgumā vai citos līgumos, kas ir spēkā starp Līgumslēdzējām Pusēm, paredzētajiem noteikumiem, kā arī starptautiskajā likumdošanā vispārpieņemtiem principiem.

6. Ja Līgumslēdzējas Puses nenolemj savādāk, tiesa pati noteiks savu kārtību.

7. Tiesa pieņem savu lēmumu ar balsu vairākumu, un tam ir jābūt galīgam un saistošam abām Līgumslēdzējām Pusēm.

8. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāsedz izdevumi, kas ir radušies nozīmējot savu arbitru, kā arī izdevumi par piedalīšanos arbitrāžas tiesā. Citi izdevumi, iekaitot Prezidenta izdevumus, abas Līgumslēdzējas Puses sedz uz pusēm.

11. pants

Strīdi starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem

1. Par strīdiem, kas var rasties starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju attiecībā uz ieguldījumiem šī līguma izpratnē, ieguldītājam mītnes Līgumslēdzēja Puse ir jāinformē rakstiski un detalizēti. Cik iespējams, abas puses centīsies šīs atšķirības likvidēt draudzīgas vienošanās ceļā.

2. Ja šādā veidā sešu mēnešu laikā kopš 1.punktā minētās rakstiskās paziņošanas šos strīdus nevar atrisināt, tad pēc ieguldītāja izvēles šis strīds izskatīšanai ir jāiesniedz:

- tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā bija izdarīti ieguldījumi, kompetentai tiesai;

- ad hoc arbitrāžas tiesai, kas ir nodibināta pēc ANO Starptautiskās Tirdzniecības likumdošanas komisijas arbitrāžas procedūras likumiem;

- Starptautiskajam Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID), ko izveidojusi Konvencija par Ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kura atvērta parakstīšanas procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā, gadījumā, ja abas Līgumslēdzējas Puses ir šīs Konvencijas locekles;

- Parīzes Starptautiskās tirdzniecības palātas arbitrāžas tiesai.

3. Arbitrāžai ir jābalstās uz:

- šī līguma un citu līgumu, kas darbojas starp abām Līgumslēdzējām Pusēm, nosacījumiem;

- starptautiskās likumdošanas noteikumiem un vispārpieņemtajiem principiem;

- Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā tika veikti ieguldījumi, nacionālo likumdošanu, ieskaitot noteikumus attiecībā uz likumdošanas konfliktiem.

4. Arbitrāžas lēmumiem ir jābūt galīgiem un saistošiem abām strīdā iesaistītajām pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas izpildīt lēmumu saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

12. pants

Līguma stāšanās spēkā, izplatība un izbeigšana

1. Šim līgumam ir jāstājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas Puses ir informējušas viena otru, ka ir izdarītas attiecīgās konstitucionālās formalitātes, kas ir nepieciešamas, lai starptautiski līgumi stātos spēkā. Līgumam ir jāpaliek spēkā sākotnēji uz desmit gadiem, un ar tacit atjaunošanu, divus nākošos gadus.

Pēc desmit gadu ilgā sākotnējā perioda izbeigšanās katra Līgumslēdzēja Puse var apturēt šī līguma darbību jebkurā laikā, ja ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms līguma darbības beigām tiek iesniegts rakstisks pieteikums.

2. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas tiek veikti vai iegūti pirms līguma beigšanās un uz kuriem līgums citādā veidā attiecas, visu citu līguma pantu nosacījumi paliks spēkā vēl desmit gadus, sākot no dienas, kad līgums tiek izbeigts.

Šo apliecinot, būdami atbilstoši pilnvaroti, pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.

Līgums parakstīts Madridē 1995.gada 26.oktobrī latviešu, spāņu un angļu valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

Latvijas Republikas vārdā____________________

Spānijas Karalistes vārdā____________________