Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Metodiskie norādījumi par Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu nr.220 "Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem" izpildi

Apstiprināti ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas
1995. gada 21. decembra rīkojumu nr. 224

I. Vispārīgie noteikumi

Šie metodiskie norādījumi precizē pienākumu sadalījumu starp izpildinstitūcijām, kurām LR Ministru kabineta 18.07.95. noteikumos nr. 220 uzdots īstenot īpašuma kompensācijas sertifikātu (tālāk tekstā - "sertifikāti") par zemi lauku apvidos dzēšanu, kā arī reglamentē informācijas apmaiņas un kontroles kārtību.

Izpildinstitūciju darba apmaksa notiek Ekonomikas ministrijas apstiprinātajā kārtībā un apjomā.

II. Naudas kompensācijas saņēmēju noteikšana

1. Tiesības dzēst īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu 28 latus par sertifikātu, atbilstīgi Latvijas Republikas likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ir:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju vai zemi un šo zemi nav varējuši saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ;

2) bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekiem, kuri līdz 1991. gada 20. jūnijam ir pieprasījuši zemi un nav varējuši to saņemt likumā noteikto ierobežojumu dēļ (ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā);

3) bijušo zemes īpašnieku - politiski represēto personu pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi ir politiski represētie un līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju.

2. Pašvaldības nosaka bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantiniekus saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 404. pantu. Izziņas materiālu saraksts, kas izmantojami, lai noteiktu personas, kuras ir bijušo zemes īpašnieku pirmās šķiras mantinieki, pievienots 6. pielikumā.

3. Ar Ministru kabineta 18.07.95. noteikumu nr. 220 trešajā punktā minēto "kompensācijas piešķiršanu" saprotama pašvaldības lēmuma par naudas kompensācijas piešķiršanu pieņemšana. Pēc kompensācijas piešķiršanas mirušo bijušo zemes īpašnieku 1. šķiras mantinieki savas tiesības saņemt kompensācijas naudu apliecina, iesniedzot bankā tiesas lēmumu par stāšanos mantojuma tiesībās.

4. Atteikums saņemt naudas kompensāciju līdz 1996. gada 1. jūnijam rakstiski iesniedzams vai nosūtāms apdrošinātā un ierakstītā vēstulē Latvijas Hipotēku un zemes bankas Īpašuma privatizācijas departamentam Doma laukumā 4, Rīga, LV-1977. Atteikumā norādāmas personas, kura atsauc pieteikumu saņemt naudas kompensāciju, vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kā arī pašvaldības, kurai iesniegts pieteikums, nosaukums un pieteikumā norādītās bankas un tās struktūrvienības, kurā atvērts privatizācijas sertifikātu konts, nosaukums un numurs. Atteikumu paraksta naudas kompensācijas pretendents vai viņa pilnvarotā persona, parakstam jābūt notariāli vai bankā apliecinātam.

Ja atteikumu iesniedz naudas kompensācijas pretendenta pilnvarota persona, atteikumam pievienojama likumdošanā noteiktajā kārtībā apstiprinātas pilnvaras kopija.

III. Pienākumu sadalījums

1. Pagastu un pilsētu pašvaldības:

1.1. Informē pašvaldības teritorijā dzīvojošos par sertifikātu dzēšanas kārtību (iepazīstina ar personu sarakstiem, kurām ir tiesības saņemt kompensāciju naudā, Ministru kabineta noteikumiem un šiem metodiskajiem norādījumiem, izliekot tos publiski pieejamā vietā);

1.2. Ministru kabineta noteiktajos termiņos pieņem pieteikumus sertifikātu piešķiršanai un/vai dzēšanai, lēmumus par sertifikātu piešķiršanu un/vai dzēšanu un informē pieteikumu iesniedzējus par pieņemtajiem lēmumiem. Lēmums par sertifikātu dzēšanu, izmaksājot par tiem naudu, nevar tikt pieņemts pirms lēmuma par sertifikātu piešķiršanu kompensācijai par zemi lauku apvidos un attiecīgās informācijas (veidlapa KOMP) pārbaudes Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrā (tālāk tekstā - "Informācijas centrs");

1.3. Sniedz Informācijas centram ar rajona pašvaldības starpniecību šo metodisko norādījumu III nodaļā aprakstīto informāciju;

1.4. Operatīvi novērš Informācijas centra konstatētās kļūdas informācijā.

2. Rajona pašvaldības:

2.1. Konsultē pagastu un pilsētu pašvaldību darbiniekus sertifikātu dzēšanas jautājumos;

2.2. Apgādā pagastu un pilsētu pašvaldības ar normatīvajiem aktiem;

2.3. Sniedz Latvijas Hipotēku un zemes bankai (tālāk tekstā - "LHZB") informāciju par banku kontiem, kuros ieskaitāma maksa par pašvaldību veikto darbu;

2.4. Nodrošina dokumentu nogādi no pagastu un pilsētu pašvaldībām uz Informācijas centru un atpakaļ.

3. Informācijas centrs:

3.1. Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību mācību centru apmāca pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību darbiniekus par sertifikātu dzēšanas kārtību;

3.2. Pieņem no pašvaldībām dokumentus sertifikātu dzēšanai;

3.3. Veic pašvaldību sniegtās informācijas kontroli;

3.4. Ievada informāciju datu bāzē, salīdzina informācijas par sertifikātu piešķiršanu un informācijas par sertifikātu dzēšanu atbilstību, veic citas informācijas formālās un loģiskās kontroles procedūras;

3.5. Nosūta pašvaldībām kļūdu protokolus, koriģē informāciju atbilstīgi pašvaldību norādījumiem;

3.6. Sastāda un nosūta LHZB personu, kurām dzēšami sertifikāti, kopsavilkuma sarakstus, kas sagrupēti pa Krājbankas un Sakaru bankas struktūrvienībām, kurās atvērti sertifikātu konti un kuras veiks naudas izmaksas (tālāk tekstā - "norēķinu punkti"), kā arī pašvaldību sastādīto sarakstu oriģinālus;

3.7. Katru mēnesi apkopo informāciju par nedzēstajiem sertifikātiem un atteikumiem dzēst sertifikātus;

3.8. Sniedz pārskatus Ekonomikas ministrijai un Finansu ministrijai;

3.9. Ja rajona pašvaldība nepilda šo metodisko norādījumu 2. punktā uzskaitītos pienākumus, tad tos veic Informācijas centrs (punkti 2.1. un 2.2.) un pagastu un pilsētu pašvaldības (punkti 2.3. un 2.4.).

4. Latvijas Hipotēku un zemes banka:

4.1. Sadala kompensāciju izmaksām saņemtos līdzekļus un pārskaita tos valsts a/s "Latvijas krājbanka" (tālāk tekstā - "Krājbanka") un a/s "Sakaru banka" (tālāk tekstā - "Sakaru banka"), vienlaicīgi nosūtot tām personu sarakstus, kurām izmaksājama nauda. Personu saraksti tiek sastādīti atsevišķi katram norēķinu punktam;

4.2. Nodrošina Ministru kabineta noteikumos paredzētās izmaksu secības ievērošanu, sastādot atsevišķus sarakstus par bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem, sakārtojot personas attiecīgajos sarakstos pieteikumu iesniegšanas datumu hronoloģiskā secībā;

4.3. Apkopo Krājbankas un Sakaru bankas ikmēneša pārskatus par kompensācijai izmaksātajām summām, sastāda un nosūta LR Finansu ministrijai pieprasījumu nākamā perioda izmaksām nepieciešamo līdzekļu ieskaitīšanai LHZB kontā;

4.4. Ik mēnesi sniedz Valsts kases departamentam un Informācijas centram pārskatu par kompensācijai izmaksātajām summām;

4.5. Ekonomikas ministrijas noteiktajā kārtībā nodrošina darbā iesaistīto institūciju darba apmaksu, kontrolē ieņēmumus par sertifikātu dzēšanu un to sadales pareizību;

4.6. Sniedz informāciju Krājbankai, Sakaru bankai un Informācijas centram par saņemtajiem atteikumiem dzēst sertifikātus.

5. Krājbanka un Sakaru banka:

5.1. Organizē kompensācijas izmaksāšanu un īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu;

5.2. Salīdzina no LHZB saņemtos sarakstus ar personu sertifikātu kontu stāvokli un pārbauda saņemto naudas līdzekļu atbilstību pēc sarakstiem izmaksājamām summām;

5.3. Ja personas kontā ir bijuši ieskaitīti sertifikāti īpašuma kompensācijai, banka 5 darba dienu laikā pēc naudas līdzekļu saņemšanas nosūta kompensācijas pretendentam uzaicinājumu ierasties pēc naudas. Uzaicinājuma veidlapa pievienota 7. pielikumā. Ja banka nav saņēmusi pašvaldības lēmumu par sertifikātu piešķiršanu, šis fakts norādāms uzaicinājumā;

5.4. Ja īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits kontā kompensācijas izmaksas dienā ir mazāks, nekā no LHZB saņemtajā sarakstā uzrādītais, kompensācija izmaksājama atbilstīgi īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita atlikumam kontā kompensācijas izmaksas dienā. Šajā gadījumā izmaksājamo summu aprēķina banka, reizinot kontā atlikušo kompensācijas sertifikātu skaitu ar viena sertifikāta nominālvērtību - Ls 28,00. Kompensācijas saņēmējs nav tiesīgs atkārtoti pieprasīt atlikušās kompensācijas izmaksu pēc īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita papildināšanas savā kontā;

5.5. Kompensācija izmaksājama neatkarīgi no tā, vai kompensācijas pretendents pirms tam ir veicis darījumus ar kontā ieskaitītajiem kompensācijas sertifikātiem. Kompensāciju neizmaksā par sertifikātiem, kuri ir ieķīlāti vai par kuriem ir izsniegta sertifikātu maksājuma garantija.

5.6. Izmaksā kompensācijas saņēmējiem pienākošās summas, dzēš attiecīgo sertifikātu skaitu un iekasē no kompensācijas saņēmējiem maksu par sertifikātu dzēšanu. Kompensācija var tikt izmaksāta skaidrā naudā vai, saskaņā ar kompensācijas saņēmēja rakstisku rīkojumu ieskaitīta viņa bankas kontā;

5.7. Sniedz LHZB pārskatus par iepriekšējā mēnesī izmaksātajām un iekasētajām summām.

IV. Informācijas apmaiņa starp pagastu (pilsētu) pašvaldībām un Informācijas centru

1. Veidlapas "Pagasta (pilsētas) bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku saraksts, kuriem zemes īpašuma kompensācijas sertifikāti dzēšami, izmaksājot par tiem naudu" (4.pielikums MK 18.08.95. Noteikumiem nr.220) izpildes kārtība:

1.1. Veidlapā ietveramā informācija papildināma ar veidlapas numuru, kurš rakstāms veidlapas labajā augšējā stūrī un pagasta (pilsētas) kodu saskaņā ar Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo klasifikatoru. Pašvaldības kods rakstāms veidlapas augšējā labajā stūrī zem lēmuma nr. Veidlapas numurējamas augošā kārtībā;

1.2. Informācija par lēmumu izmaksāt naudu rakstāma atsevišķās veidlapās bijušajiem zemes īpašniekiem un bijušo zemes īpašnieku 1.šķiras mantiniekiem. Veidlapas virsrakstā attiecīgi nav iekļaujami (ir izsvītrojami) vārdi "vai viņu mantinieku" jeb vārdi "vai viņu";

1.3. Ailē "Vārds, uzvārds un personas kods" personas kods rakstāms atsevišķā rindā.

1.4. Ailē "Adrese un tālrunis" uzrādāms arī pasta indekss;

1.5. Datumi rakstāmi pēc maketa "DD.MM.GG.", t.i., dienas kārtas nr. mēnesī, mēneša nr. gadā, gadskaitļa pēdējie divi cipari:

Piemēram, 1995.gada 26.oktobris - "26.10.95",

1995.gada 7.augusts - "07.08.95".

1.6. Aprēķinātā naudas summa noapaļojama un rakstāma ar divām decimālzīmēm;

1.7. Informācija par bankas iestādi, kurā ir (tiks) atvērts sertifikātu konts, rakstāma atbilstīgi pieteikumā sniegtajām ziņām. Bankas nosaukums saīsināms līdz diviem burtiem:

KB - Valsts a/s "Latvijas krājbanka";

SB - a/s "Sakaru banka".

Bankas nr. uzrādāms tāpat kā informācijā par sertifikātu piešķiršanu: Krājbankas iestādēm - filiāles nr. (4 cipari) un sektora nr.*) (4 cipari), atdalīti ar vertikālu svītru; Sakaru bankas iestādēm - attiecīgās sakaru nodaļas pasta indekss (4 cipari).

1.8. Veidlapas vēlams izpildīt ar rakstāmmašīnu. Nepareizi vai nesalasāmi izpildītas veidlapas Informācijas centrs nosūta pašvaldībām atpakaļ. Veidlapas paraksta pašvaldības valdes (domes) priekšsēdētājs, tām jābūt apzīmogotām ar pašvaldības ģerboņzīmogu. Informācijas centram nosūtāmi veidlapu oriģināli;

1.9. Veidlapas izpildīšanas piemērs pievienots 1.pielikumā.

2. Pašvaldību darbs ar Informācijas centra sniegtajiem kļūdu protokoliem:

2.1. Informācijas centrs pārbauda pašvaldību sniegto informāciju, salīdzinot to ar ziņām Informācijas centra datu bāzē, kā arī veic informācijas loģisko un aritmētisko kontroli;

2.2. Par atklātajām kļūdām tiek sastādīts un nosūtīts pašvaldībai kļūdu protokols kopā ar dokumentu, kurā kļūdas atklātas;

2.3. Kļūdas labojamas, izpildot un nosūtot Informācijas centram jaunu dokumentu ar pareizu informāciju, saglabājot veco veidlapas nr. Par kļūdu tiek uzskatīti arī gadījumi, ja personai, kurai sertifikāti dzēšami, izmaksājot naudu, pēc ziņām Informācijas centra datu bāzē, sertifikāti kompensācijai par zemi lauku apvidos nav piešķirti vai piešķirti mazāk;

2.4. Kļūdu protokola piemērs pievienots 2.pielikumā.

*) rakstāmi līdz 16.05.94. lietotie filiāļu un aģentūru nr.

V. Informācijas apmaiņa starp Informācijas centru un LHZB

1. LHZB iesniedzamo kopsavilkuma sarakstu saturs:

1.1. Informācijas centrs līdz 1996.gada 20.aprīlim sastāda un iesniedz LHZB kopsavilkuma sarakstu ar kompensācijas pretendentu grupējumu pa banku norēķinu punktiem. Saņemot pašvaldību lēmumus par kompensācijas piešķiršanu pēc kopsavilkuma saraksta iesniegšanas LHZB, Informācijas centrs ne retāk kā reizi mēnesī sastāda un iesniedz LHZB jaunu, aktualizētu sarakstu;

1.2. Kopsavilkuma sarakstos informācijai jābūt sakārtotai kompensācijas pretendentu pieteikumu iesniegšanas datumu augošā secībā;

1.3. LHZB iesniegtajiem kopsavilkuma sarakstiem Informācijas centrs pievieno no pašvaldībām saņemto sarakstu oriģinālus, kas kalpojuši par informācijas avotu kopsavilkuma sarakstu sastādīšanai. LHZB tiek nosūtīta tikai Informācijas centra pārbaudīta un par pareizu atzīta informācija. Pašvaldību sarakstu pareizību Informācijas centrs apliecina ar Informācijas centra zīmogu un atbildīgās amatpersonas parakstu;

1.4. Par bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu 1.šķiras mantiniekiem sastādāmi atsevišķi kopsavilkumu saraksti;

1.5. Kopsavilkuma saraksta veidlapa pievienota 3.pielikumā.

2. LHZB nekavējoties paziņo Informācijas centram par saņemtajiem naudas līdzekļiem kompensāciju izmaksām.

3. Informācijas centrs 3 dienu laikā pēc paziņojuma no LHZB par izmaksājamo naudas līdzekļu summu saņemšanas sastāda (nodrošinot Ministru kabineta noteikumos nr.220 paredzētās izmaksu secības ievērošanu) un nosūta LHZB personu sarakstu, kurām izmaksājama nauda no saņemtajiem līdzekļiem. Saraksta veidlapa identiska kopsavilkuma saraksta veidlapai.

4. LHZB sniedz Informācijas centram pārskatu par izmaksātajām summām, nosūtot līdz katra mēneša 10.datumam Krājbankas un Sakaru bankas ikmēneša pārskatu kopijas.

5. Ja Krājbanka un Sakaru banka attiecīgi vienojas ar Informācijas centru, tad Informācijas centrs personu sarakstiem pievieno kompensācijas saņēmējiem nosūtāmos uzaicinājumus.

VI. Informācijas apmaiņa starp LHZB, Krājbanku un Sakaru banku

1. LHZB vienlaikus ar līdzekļu pārskaitījumu kompensāciju izmaksāšanai nosūta Krājbankai un Sakaru bankai pa atsevišķiem bankas norēķinu punktiem sakārtotus personu sarakstus, kurām izmaksājama nauda. Saraksta veidlapa pievienota 3.pielikumā.

2. Krājbanka un Sakaru banka ik mēnesi līdz nākamā mēneša 8.datumam sniedz LHZB 4.pielikumā pievienoto pārskatu par katrā bankas norēķinu punktā faktiski izmaksātajām summām (neatrēķinot maksu par sertifikātu dzēšanu) un iekasēto maksu par sertifikātu dzēšanu, kā arī 5.pielikumā pievienoto kopsavilkuma pārskatu.

3. Pēc pušu savstarpējās vienošanās informācijas apmaiņa var tikt veikta, izmantojot arī magnētiskos nesējus.

VII. Ekonomikas ministrijai un Finansu ministrijai sniedzamā informācija

1. Informācijas centrs katru mēnesi iesniedz Ekonomikas ministrijai pārskatu par sertifikātu dzēšanas gaitu, kura saturu nosaka Ekonomikas ministrija.

2. LHZB ik mēnesi sniedz Valsts kases departamentam pārskatu par izmaksātajām summām un pieprasījumu līdzekļu ieskaitīšanai LHZB kontā nākošā mēneša izmaksām.

VIII. Naudas līdzekļu pārskaitīšanas kārtība Krājbankai un Sakaru bankai

1. Izmaksas uzsākot, LHZB pieprasa un Valsts kases departaments sadala gada budžetā kompensācijas izmaksām paredzēto summu tieši proporcionāli pa gada mēnešiem un līdzekļus viena mēneša izmaksām ieskaita LHZB kontā.

2. Turpmāk, ik pēc mēneša, LHZB, vadoties no Krājbankas un Sakaru bankas pārskatiem, pieprasa un sadala summu, kas noteikta, atņemot no līdzekļiem viena mēneša izmaksām Krājbankas un Sakaru bankas rīcībā atlikušos līdzekļus. Par atlikušiem līdzekļiem nav uzskatāmas summas, kuras saņemt uzaicinātās personas vēl nav ieradušās.

3.pielikums

21.12.1995