Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1995.gada 23.maijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgums par draudzību un sadarbību (turpmāk ― Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums latviešu valodā.
3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 23.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Ukrainas valdībai.
4.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 24.pantu reģistrē Līgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.
Latvijas Republika un Ukraina (turpmāk sauktas par Augstām Līgumslēdzējām Pusēm)
pārliecībā, ka savstarpēja cieņa un sadarbība starp abām valstīm atbilst Latvijas un Ukrainas tautu interesēm un kalpo kvalitatīvi jaunu uz līdztiesību balstītu attiecību izveidošanai un drošības sistēmas nostiprināšanai Eiropā,
sveicot pašreizējās vēsturiskās pārmaiņas Eiropā un abās valstīs, kuras devušas iespēju pārvarēt konfrontāciju un šķelšanos Eiropā,
vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu mērķiem un principiem un pamatojoties uz vispārpieņemto starptautisko tiesību normu un vispārcilvēcisko vērtību prioritātes,
apstiprinot abu Augsto līgumslēdzēju pušu centienus pilnībā pildīt Helsinku Noslēguma aktā, Parīzes hartā jaunajai Eiropai Drošības un Sadarbības Organizācijas dokumentos ietvertās saistības, un tādā veidā dot savu ieguldījumu demokrātiskas, miermīlīgas un vienotas Eiropas celtniecībā,
apstiprinot par mērķi pacelt divpusējās attiecības jaunā kvalitātē, ievērojot sadarbības politikā, ekonomikā, zinātnē un tehnikā, ekoloģijā, informācijas apmaiņas, humanitārajā, kultūras un citās jomās attīstības pieredzi, un stiprināt to tiesisko bāzi pamatu uz savstarpējā izdevīguma pamata, vienojās par sekojošo:
Augstās Līgumslēdzējas Puses attīsta savas attiecības kā draudzīgas valstis. Tās konsekventi vadīsies no suverēnas vienlīdzības, atturēšanās no spēka pielietošanas vai draudiem pielietot spēku, robežu neaizskaramības, teritoriālās nedalāmības, strīdu mierīga noregulējuma, neiejaukšanās iekšējās lietās cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošanas, līdztiesības un tautu tiesību lemt savu likteni, savstarpēji izdevīgas sadarbības, godprātīgas starptautisko saistību pildīšanas principiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas dokumentos fiksētajiem pienākumiem atrisina strīdus, kas var rasties starp tām, vienīgi mierīgiem līdzekļiem. Tās nekad un nekādos apstākļos neizmantos pirmās savus bruņotos spēkus viena pret otru, neizdarīs spiedienu viena pret otru ar karaspēka klātbūtni otras Puses teritorijā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses, apstiprinot drošības nedalāmību un tās nesaraujamās saites ar visu Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas valstu drošību, konsekventi īsteno sadarbību drošības jomā un veido savas attiecības balstoties uz savstarpējās suverenitātes respektēšanas, līdztiesības un sadarbības pamatiem.
Gadījumā, ja viena no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm kļūst par bruņota uzbrukuma objektu, otra Augstā Līgumslēdzēja Puse neatbalstīs agresoru un veiks visu nepieciešamo konflikta mierīgam noregulējumam.
Situācijās, kurās pēc vienas Augstās Līgumslēdzējas Puses uzskatiem tiek apdraudēts miers, vai veidojas starptautisks saspīlējums, puses konsultēsies par to iespējamiem noregulējuma ceļiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses aktīvi veicina atbruņošanās procesu, turpmāku bruņoto spēku un bruņojuma samazināšanu Eiropā miera, uzticības un drošības nostiprināšanu uz divpusēju un daudzpusēju attiecību pamata, drošu visas Eiropas drošības struktūru izveidi.
Augstās Līgumslēdzējas Puses paplašinās savus kontaktus un sadarbību starptautiskajās organizācijās.
Augstās Līgumslēdzējas Puses visnotaļ uz pastāvīgiem pamatiem veicinās kontaktu attīstību un paplašināšanu starp visu līmeņu valsts orgāniem un pašvaldībām un to vadītājiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses tiecoties nodrošināt tautu tuvināšanās procesam nepieciešamos apstākļus, vispusīgi sekmēs kontaktu paplašināšanu starp saviem pilsoņiem, valsts, sabiedriskajām un citām organizācijām.
Augstās Līgumslēdzējas Puses veidos labvēlīgus apstākļus savstarpēji izdevīgas divpusēji ekonomiskās sadarbības attīstībai. Tās veiks attiecīgus pasākumus, lai pilnveidotu un tuvinātu pasaules tirgus standartiem un praksei savu ekonomisko standartu mehānismu, ieskaitot vislielākās labvēlības režīma savstarpēju noteikšanu tirdzniecībā.
Vadoties no iekšējās likumdošanas, pamatojoties uz savām starptautiskajām saistībām šī līguma mērķu sasniegšanai, Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošina labvēlīgus ekonomiskos, finansu un tiesiskos apstākļus uzņēmējdarbībai un cita veida saimnieciskajai darbībai, ieskaitot savstarpēju kapitālieguldījumu stimulēšanu un aizsardzību. Tās uzskata par nepieciešamu noslēgt starpvalstu nolīgumus tirdzniecības un pakalpojumu, savstarpēju brīvi konvertējamās valūtas norēķinu un maksājumu jomā, kā arī tūrismā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses sekmē priekšnosacījumu radīšanu fundamentālās un lietišķās zinātnes jomā, jaunākās tehnikas un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai, kā arī zinātnieku, zinātniski — pētniecisko institūtu zinātniski ražojošo apvienību tiešo sakaru uzturēšanai un kopēju iniciatīvu atbalstīšanai.
Augstās Līgumslēdzējas Puses, vadoties no savstarpējās ieinteresētības un savu iespēju robežās, attīsta sadarbību apkārtējās vides aizsardzībā un stāvokļa uzlabošanā, dabas stihiju un rūpniecisko avāriju, to skaitā, Černobiļas katastrofas seku likvidēšanā, saudzīgā dabas izmantošanā, ekoloģiski tīru ražotņu paplašināšanā, augsti efektīvu dabas aizsardzības un dabas resursu atjaunošanas pasākumu veikšanā.
Puses savu iespēju robežās sadarbosies globālo un it īpaši Eiropas ekoloģisko problēmu risināšanā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses paplašina sadarbību transporta jomā, ieskaitot pasažieru un kravu netraucētu tranzīta nodrošināšanu cauri savai teritorijai, saskaņā ar starptautisko tiesību normām, nacionālo likumdošanu un Eiropas standartiem.
Augstās Līgumslēdzējas Puses izpētīs iespējas un veiks pasākumus sadarbības intensificēšanai resursu taupošu tehnoloģiju izmantošanai enerģētikā, datu elektroniskās apstrādes jomā, kā arī sakaru līdzekļu, sistēmu un līniju modernizēšanā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses uzskata savstarpēju kultūras sakaru paplašināšanu un padziļināšanu ne tikai par dabisku savu tautu prasību, bet arī par nepieciešamu nosacījumu Eiropas kultūras mantojuma pavairošanai.
Uz šī pamata tās attīsta sadarbību kultūras, zinātnes, izglītības un informācijas jomā.
Katra puse nodrošinās saviem pilsoņiem plašu pieeju otras Puses kultūras un masu informācijas līdzekļiem un atbalstīs uz to virzītās valsts, sabiedriskās un individuālās iniciatīvas. Tās atbalstīs apmaiņu radošo kolektīvu un izglītības darbinieku un iestāžu starpā valsts un vietējā līmenī.
Puses sadarbojas otras Puses radošā mantojumu saglabāšanā un iepazīšanā, ieskaitot vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību.
Augstās Līgumslēdzējas Puses rada visus apstākļus sadarbībai veselības aizsardzības, tūrisma, tai skaitā, jaunatnes, sporta, kadru sagatavošanas jomā.
Augstās Līgumslēdzējas Puses pilnā saskaņā ar Parīzes Hartu jaunajai Eiropai un citiem Eiropas Drošības un sadarbības Apspriedes dokumentiem deklarē savu pārliecību, ka draudzīgās attiecības starp to tautām, kā ari miers, taisnīgums, stabilitāte un demokrātiju prasa, lai nacionālo minoritāšu etniskā, kultūras, valodas un reliģiskā savdabība būtu Pušu aizsardzībā un apņemas saskaņot ar vispāratzītajām starptautisko tiesību normām radīt nepieciešamos nosacījumus nacionālo minoritāšu tiesību nodrošināšanai.
Augstās Līgumslēdzējas Puses garantē saviem pilsoņiem vienādas tiesības un brīvības neatkarīgi no to nacionālajām un citām atšķirībām.
Konkrētie pilsonības, imigrācijas, kā arī savu pilsoņu tiesību aizsardzības jautājumi otras Augstās Līgumslēdzējas Puses teritorijā uz abpusējas ieinteresētības pamatiem, tiks noregulēti ar atsevišķiem nolīgumiem, vadoties no Augsto Līgumslēdzēju Pušu nacionālās likumdošanas īpatnībām, un atbilstoši starptautisko tiesību normām.
Līdz šāda nolīguma parakstīšanai Augstās Līgumslēdzējas Puses atturas no soļiem, kuri varētu tikt uzskatīti par tādiem, kas pārkāpj šo pilsoņu tiesības un apņemas garantēt šīs tiesības saskaņā ar vispāratzītām starptautisko tiesību normām.
Augstās Līgumslēdzējas Puses uz atsevišķu nolīgumu pamata sadarbojas cīņā ar tiesību pārkāpumiem, tai skaitā ar organizēto noziedzību, korupciju, terorismu, nelikumīgām finansu operācijām, nelikumīgu narkotisko un psihotropo, un indīgo ķīmisko vielu, bruņojuma, sprāgstvielu apgrozību, gaisa un jūras pirātismu un kontrabandu, ieskaitot nelikumīgu kultūras vērtību izvešanu, un citiem to veidiem. Tās veiks pieredzes un operatīvās informācijas apmaiņu šajā jomā, starptautiskās sadarbības ietvaros realizēs šajā virzienā kopējus pasākumus.
Augstās Līgumslēdzējas Puses uz atsevišķu nolīgumu pamata sadarbojas savstarpējās juridiskās palīdzības sniegšanā civil-, krimināl- un ģimenes lietās.
Šis Līgums neskar Augsto Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus attiecībā pret spēkā esošajiem divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem ar trešajām valstīm.
Augstās Līgumslēdzējas Puses risinās savus strīdus par šī Līguma tulkošanu un pielietošanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. pantā paredzētajām strīdu mierīgas noregulēšanas procedūrām.
Šis Līgums tiek noslēgts uz 10 gadiem.
Pēc šī termiņa izbeigšanās Līguma darbība tiek automātiski pagarināta uz nākošajiem 5 gadiem, ja neviena no Augstajām Līgumslēdzējām Pusēm ne vairāk kā gadu pirms Līguma darbības termiņa izbeigšanās nebūs rakstiski paziņojusi otrai Pusei savu nodomu to denonsēt.
Šis Līgums ir ratificējams saskaņā ar katras Augstās Līgumslēdzējas Puses konstitucionālajām procedūrām un stājas spēkā ratifikācijas dokumentu apmaiņas dienā.
Šis Līgums jāreģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. panta prasībām.
Līgums noslēgts Rīgā 1995. gada 23. maijā divos eksemplāros, katrs latviešu un ukraiņu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
| Latvijas Republikas vārdā | Ukrainas vārdā |
 |
 |
 |
 |