Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi nr. 375

(prot. nr. 63, 17.§) Rīgā 1995. gada 28. novembrī

Noteikumi par speciālo budžetu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 2.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka speciālo budžetu izveidošanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību, izņemot speciālos budžetus, kuru izveidošanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību nosaka likumi.

2. Speciālais budžets ir valsts budžeta un pašvaldību budžetu sastāvdaļa, kuru veido ar valsts un pašvaldību pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai (tālāk tekstā - "speciālie ieņēmumi"), un kura līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem.

3. Speciālo budžetu veido speciālā budžeta ieņēmumi, izdevumi un ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem.

4. Katrs budžeta izpildītājs speciālā budžeta plānošanu un izpildi organizē saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.), citiem likumiem un šiem noteikumiem.

5. Speciālā budžeta mērķis ir noteikt un pamatot valsts un pašvaldību budžeta institūciju speciālos ieņēmumus, un atbilstīgi to apmēram nodrošināt ieņēmumu izlietojumu noteiktiem mērķiem.

6. Speciālais budžets ietver apropriācijas valsts vai pašvaldības mērķiem šādos gadījumos:

6.1. likumos vai attiecīgos Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta izdevumu segšana no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

6.2. valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta institūcija ir saņēmusi dotāciju vai dāvinājumu (ziedojumu) ar norādītu mērķi;

6.3. budžeta institūcija sniedz maksas pakalpojumus, par kuriem saņemtie ieņēmumi ir pietiekami lieli, lai izveidotu atsevišķu speciālā budžeta tāmi. Pietiekami lieli ieņēmumi šo noteikumu izpratnē ir ieņēmumi, kas tiek saņemti sistemātiski gada laikā un var pilnīgi segt budžeta institūcijas izdevumus.

7. Speciālā budžeta projektu nākamajam saimnieciskajam gadam attiecīgā budžeta institūcija izstrādā vienlaikus ar pamatbudžeta aprēķinu projektu atbilstīgi likumiem.

8. Budžeta izpildītāji speciālā budžeta līdzekļu saņemšanas un izlietošanas uzskaiti veic, kā arī valsts un pašvaldību speciālo budžetu grāmatvedības pārskatus un ziņojumus par budžeta izpildi sagatavo un iesniedz Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.  

II. Speciālā budžeta ieņēmumi

9. Speciālā budžeta ieņēmumus veido:

9.1. likumos vai attiecīgos Ministru kabineta noteikumos paredzēti speciālie ieņēmumi, kas iekasējami noteiktā kārtībā Valsts īpašuma fondā, Ostu attīstības fondā, Mežsaimniecības attīstības fondā, Autoceļu fondā, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī citiem noteiktiem mērķiem;

9.2. maksājumi par budžeta institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un izpildītajiem darbiem; maksājumi par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem un izpildītajiem darbiem neatkarīgi no to apjoma;

9.3. pārējie ieņēmumi: dotācijas vai dāvinājumi (ziedojumi) ar noteiktu mērķi, humānā palīdzība naudā noteiktu uzdevumu izpildei. Naudas līdzekļus dāvinātājs (ziedotājs) var iemaksāt tieši attiecīgās budžeta institūcijas kasē, nosūtīt ar pasta pārvedumu vai pārskaitīt no sava kredītiestādē atvērtā konta.

10. Ja dāvinātājs (ziedotājs) ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, tad dāvināšanai (ziedošanai) jāatbilst likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 114.nr.) prasībām.

11. Nosakot šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu cenas un tarifus, jānodrošina ieņēmumu atbilstība attiecīgā gada likumā par valsts budžetu noteiktajam apmēram. Minēto maksājumu veidus un apmērus nosaka:

11.1. ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (tālāk tekstā - "ministrija") - tās ministrijas vadītājs, kurai budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā, pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju;

11.2. pašvaldību institūcijām - attiecīgās pašvaldības dome (padome);

11.3. ministriju pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošajām iestādēm - attiecīgās ministrijas vadītājs.

12. Speciālā budžeta līdzekļu atlikums saimnieciskā gada beigās ieskaitāms nākamā saimnieciskā gada speciālā budžeta ieņēmumos.  

III. Speciālā budžeta plānošana un apstiprināšana

13. Budžeta izpildītāji vienlaikus ar pamatbudžeta aprēķinu projektiem nākamajam saimnieciskajam gadam sastāda un iesniedz Finansu ministrijā speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu projektu, kā arī citu papildu informāciju Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.

14. Finansu ministrija apkopo un izvērtē budžeta izpildītāju iesniegtos speciālā budžeta projektus, un sastāda speciālā budžeta kopsavilkuma projektu.

15. Speciālā budžeta kopsavilkums tiek apstiprināts likumos noteiktajā kārtībā vienlaikus ar valsts pamatbudžetu.

16. Budžeta institūcija sastāda speciālā budžeta tāmes atbilstīgi izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai un iesniedz tās attiecīgajai ministrijai apstiprināšanai.

17. Ministrija apstiprinātās tāmes un to kopsavilkumu noteiktajā termiņā iesniedz Finansu ministrijā un ir atbildīga par tāmēs iekļauto summu atbilstību likumā apstiprinātajam speciālā budžeta kopsavilkumam.

18. Budžeta institūciju speciālā budžeta tāmes tiek sastādītas atbilstīgi Finansu ministrijas noteiktajiem paraugiem un rekvizītiem.

19. Speciālā budžeta tāmēm jāpievieno aprēķini, kas pamato paredzēto izdevumu nepieciešamību noteikto mērķu sasniegšanai un raksturo līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

20. Ja pēc speciālā budžeta apstiprināšanas tā izpildes gaitā palielinās ieņēmumi, tad iegūtos līdzekļus pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas apropriācijā var novirzīt papildu izdevumu segšanai.

21. Ja saimnieciskā gada laikā mainās speciālā budžeta ieņēmumi vai izdevumi, tad attiecīgā budžeta institūcija sastāda precizētu speciālā budžeta tāmi un priekšlikumus par grozījumiem apropriācijā.

22. Speciālajiem ieņēmumiem, kurus budžeta institūcija saņem kā dotācijas, dāvinājumus (ziedojumus) ar norādītu mērķi vai humāno palīdzību naudā noteiktu uzdevumu izpildei, tiek sastādīta atsevišķa izdevumu tāme, un to apstiprina attiecīgais budžeta izpildītājs. Budžeta izpildītājs ir tiesīgs apstiprināt grozījumus minēto speciālā budžeta ieņēmumu veidu tāmēs un veikt izdevumus pēc precizētās tāmes iesniegšanas Valsts kasē.  

IV. Speciālā budžeta izpilde

23. Speciālā budžeta izpilde tiek veikta saskaņā ar apstiprināto tāmi atbilstīgi izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai, ievērojot tiesību aktus, kuri attiecas uz darba samaksu un dienesta komandējumiem, kā arī tiesību aktus, kuri piemērojami pamatbudžeta sastādīšanā, aprēķinot budžeta institūciju uzturēšanas izdevumus.

24. Speciālā budžeta tāmē jānorāda:

24.1. katrs īpašiem mērķiem iezīmēts ieņēmumu veids (9.1.apakšpunkts);

24.2. katrs ar norādītu mērķi saņemts dāvinājums (ziedojums), dotācija vai humānā palīdzība naudā noteiktu uzdevumu izpildei.

25. Vienu kopēju tāmi sastāda maksas pakalpojumiem, ieņēmumos uzrādot visus ienākumus par katru pakalpojumu veidu.

26. Speciālā budžeta līdzekļus nav atļauts izlietot bez apstiprinātas tāmes.

27. Ja speciālā budžeta kontos ir ieskaitīts mazāk līdzekļu, nekā tāmē paredzēts, tad izdevumus veic atbilstīgi faktiski ieskaitītajiem līdzekļiem.

28. Budžeta izpildītāji speciālā budžeta izpildi veic ar Valsts kases starpniecību. Valsts kase organizē un veic speciālā budžeta kontroles un uzskaites funkcijas. Valsts kase ir juridiski un finansiāli atbildīga par speciālā budžeta maksājumu savlaicīgu un pilnīgu izpildi.

29. Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par speciālā budžeta kontu atvēršanu attiecīgajos Valsts kases norēķinu centros. Ja tiek konstatēti speciālā budžeta konti citās kredītiestādēs (izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir saņemta īpaša finansu ministra atļauja), tajos esošie līdzekļi bezstrīdus kārtībā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos un budžeta izpildītāji par apzinātu grāmatvedības datu slēpšanu un grāmatvedības un statistikas informācijas noteikumu neievērošanu tiek saukti pie atbildības saskaņā ar likumiem.

30. Valsts speciālā budžeta līdzekļi glabājas speciālā budžeta kontos Valsts kases norēķinu centros, bet pašvaldību speciālā budžeta līdzekļi - tajās banku iestādēs, kurās atvērti attiecīgo pašvaldību pamatbudžeta konti.

31. Ja speciālā budžeta līdzekļi tiek saņemti ārvalstu valūtā, tos ieskaita Valsts kases atvērtajā valūtas kontā un norāda ekvivalentu latos.

32. Kārtība, kādā uzskaitāmi vēstniecību speciālā budžeta konti un ārvalstu piešķirtie līdzekļi starptautisko saistību, līgumu un programmu izpildei, tiek noteikta ar īpašu vienošanos starp Valsts kasi un attiecīgo ministriju, kā arī atsevišķos gadījumos - ar īpašu finansu ministra atļauju.

33. Speciālā budžeta kontu atver, pamatojoties uz attiecīgās budžeta institūcijas iesniegumu, kas noformēts uz Valsts kases noteikta parauga veidlapas.

34. Speciālā budžeta konts atverams katram šo noteikumu 9.punktā minētajam speciālā budžeta ieņēmumu veidam.

35. Šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minētie ieņēmumi jānoformē Valsts kases noteiktajā kārtībā un trīs darbadienu laikā jāiemaksā Valsts kases atvērtajā speciālajā dāvinājumu (ziedojumu) kontā.

36. Ja saņemto naudas līdzekļu ziedojumu summa ir 50 latu un vairāk, attiecīgās budžeta institūcijas grāmatvedībā jānoformē akts par naudas līdzekļu pieņemšanu. Aktu paraksta budžeta institūcijas vadītājs un galvenais grāmatvedis un apstiprina ar institūcijas zīmogu. Viens akta eksemplārs tiek izsniegts vai izsūtīts dāvinātājam (ziedotājam).

37. Ja naudas līdzekļu nodošana tiek noformēta ar dāvinājuma (ziedojuma) līgumu, tad viens tā eksemplārs izsniedzams dāvinātājam (ziedotājam). Pēc dāvinātāja (ziedotāja) vēlēšanās dāvinājuma (ziedojuma) līgumu var apstiprināt notārs.

38. Speciālā budžeta dāvinājumu (ziedojumu) kontu atver, pamatojoties uz attiecīgā budžeta izpildītāja rakstisku pieprasījumu, bet līdzekļus no minētā konta var izlietot tikai saskaņā ar budžeta izpildītāja apstiprinātu tāmi, kas iesniegta Valsts kasē.

39. Valsts kase nodrošina dokumentāri pamatotu izdevumu samaksu no speciālā budžeta tā faktiskā atlikuma ietvaros.

40. Saimnieciskā gada beigās Valsts kase slēdz visus speciālā budžeta kontus un atver tos šo noteikumu 30. - 32. un 34.punktā noteiktajā kārtībā, ieskaitot kontos iepriekšējā gada speciālā budžeta līdzekļu atlikumu.

41. Budžeta izpildītājiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma izmantošanu.

42. Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par šajos noteikumos paredzētās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par speciālā budžeta līdzekļu ekonomisku izlietošanu paredzētajiem mērķiem.

43. Ja budžeta institūcijas nav laikus iesniegušas šo noteikumu 8.punktā minētos pārskatus un ziņojumus vai tie ir nepilnīgi, vai arī speciālā budžeta uzskaite neatbilst noteiktajai kārtībai, Valsts kase saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" līdz pārkāpuma novēršanai var noteikt speciālā budžeta kontu lietošanas ierobežojumus.  

V. Pašvaldību speciālie budžeti

44. Pašvaldības izveido, apstiprina un izpilda speciālos budžetus saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 1. - 7., 9. - 11., 22. - 26., 30. un 35. - 39.punktu.  

VI. Pārejas jautājumi

45. Valsts kasei no 1996.gada 1.janvāra pārņemt no budžeta izpildītājiem visus speciālo budžetu kontus.

46. Budžeta izpildītājiem no 1996.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.martam slēgt budžeta institūciju speciālos vai ārpusbudžeta līdzekļu kontus banku iestādēs un atlikumu pārskaitīt attiecīgi uz Valsts kases atvērtajiem speciālā budžeta kontiem vai pamatbudžeta kontiem saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu.

47. Ministrijām iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem valsts budžeta projektā 1996.gadam.

48. Finansu ministrijai paredzēt Valsts kases 1996.gada budžeta projektā papildu finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar šo noteikumu izpildi.

49. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1980.gada 4.augusta lēmumu nr.447 "Par Latvijas PSR republikāniskā budžeta un vietējo budžetu iestāžu ārpusbudžeta līdzekļiem" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1980, 41.nr.).

50. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministre I.Sāmīte