1.pants. Likuma mērķis ir reglamentēt starptautisko organizāciju noteikto sankciju (turpmāk — sankcijas) režīmu un citus ar sankciju piemērošanu Latvijas Republikā saistītos jautājumus.
2.pants. Sankcijas ir pret trešo valsti vērsti ekonomiski, finansiāli vai politiski piespiedu līdzekļi, lai panāktu tādu tās rīcību, kas nodrošina vai atjauno mieru, drošību, taisnīga likuma varu vai starptautisko līgumu ievērošanu.
3.pants. Ārlietu ministrija informē Ministru kabinetu par sankciju noteikšanu, pagarināšanu, maiņu un izbeigšanu pret trešo valsti un nepieciešamajiem pasākumiem, kas veicami Latvijas Republikai šo sankciju īstenošanai.
4.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par sankciju režīma ieviešanu, pagarināšanu, maiņu un izbeigšanu pret trešo valsti, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem šā sankciju režīma īstenošanai.
5.pants. Ārlietu ministrija informē starptautiskās organizācijas par Ministru kabineta noteikumiem par sankciju režīmu Latvijas Republikā.
6.pants. Ministru kabineta noteikto sankciju režīmu savas kompetences ietvaros kontrolē Ministru kabineta noteiktas valsts institūcijas.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).