Darbības ar dokumentu

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTA DOKUMENTI

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums nr.206

1995.gada 5.oktobrī

Par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju atļauts veikt, neizmantojot elektroniskos kases aparātus

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumu nr.117 "Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām" 4.1.punktu noteikt uzņēmumus un to darbības veidus, kuriem, saņemot skaidru naudu, nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju atļauts veikt, neizmantojot elektroniskos kases aparātus.

1. Darījumu apliecinošais dokuments ir ieejas biļete, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajā nodaļā (VID).

1.1. Kultūras un citiem pasākumiem, kuros tiek pārdotas reģistrētas un numurētas ieejas biļetes (t.sk. kultūras pasākumi pagastu klubos), izņemot budžeta iestāžu kultūras pasākumiem, kuriem ieejas biļetes tiek reģistrētas pašvaldībās.

1.2. Muzeju, izstāžu, zooloģiskā dārza un botāniskā dārza apmeklējumiem, kā arī šajās iestādēs tām raksturīgu prospektu, bukletu un suvenīru realizācijai.

1.3. Bērnu un labdarības sarīkojumiem.

2. Darījumu apliecinošais dokuments ir numurēta un VID nodaļās reģistrēta kvīts (VID 1995.gada 4.augusta rīkojums nr.148).

2.1. Piegādājot mājās ar pēcmaksu medikamentus, preces (izņemot alkoholiskos dzērienus, cigaretes, benzīnu un dīzeļdegvielu) un balonus ar šķidro gāzi.

2.2. Fiziskām personām - individuālā darba veicējām, kuras saskaņā ar saņemto reģistrācijas apliecību vai patentu veic pakalpojumus vai darījumus, ievērojot noteikto ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

2.3. Skolām un juridiskām personām, kuras nodarbojas tikai ar bērnu estētisko audzināšanu, ja tās nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājas un to mērķis nav sistemātiski gūt peļņu.

2.4. Latvijas dzelzceļa stacijām par pakalpojumu sniegšanu, ja, atskaitot pasažieru vilcienos kontrolieru iekasētās soda naudas un pasažieru braukšanas tarifus, darījumu summa mēnesī nepārsniedz Ls 100.

2.5. Rajonu laikrakstu un žurnālu redakcijām par sludinājumiem un reklāmu, izņemot specializētos reklāmas izdevumus.

2.6. Mākslas galerijām, kuras saskaņā ar statūtiem ir bezpeļņas organizācijas: "Rīgas galerija", galerija "Daugava", galeriju asociācijas loceklēm.

2.7. Fiziskām personām - namu īpašniekiem, kuri nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

2.8. Valsts pašvaldību budžeta iestādēm par naudas līdzekļiem, kas tiek iegūti, veicot operācijas skaidrā naudā, kurus ieskaita pamatbudžetā vai atbilstoši likuma "Par budžetu un finansu vadību" nosacījumiem, kad ir organizēts speciālais budžets un tā līdzekļu izlietošana paredzēta saskaņā ar likumā noteikto apropriāciju.

2.9. Invalīdu sabiedriskajām organizācijām, kuras saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām" ir atbrīvotas no nodokļu maksājumiem, ja tām ir izziņa no attiecīgās Nodokļu inspekcijas, ka viņi nav nodokļu maksātāji.

2.10. Mazbērnu novietnēm un bērnudārziem.

2.11. Latvijas Republikas reliģiskajām organizācijām, sniedzot reliģiskus, rituālos u.c. pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu.

2.12. Zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie realizē citām juridiskajām personām pašu ražoto vai iegūto produkciju vai sniedz pakalpojumus, kuru kopējā darījumu vērtība iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 10 tūkstošus Ls, ja tiem izdota izziņa no attiecīgās Nodokļu inspekcijas, ka viņi nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

2.13. Latvijas Republikā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām, iekasējot biedru naudu un ziedojumus.

2.14. Pārvietojamiem tirdzniecības punktiem, kuri apgādā lauku iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm (izņemot alkoholiskos dzērienus), ja viņu transporta līdzekļu reģistrācijas apliecībā Ceļu satiksmes drošības direkcija ir izdarījusi attiecīgu ierakstu.

2.15. Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām, realizējot tikai preču pavadzīmes-rēķinus.

2.16. Valsts un pašvaldību bibliotēkām, ja tās iekasē skaidro naudu, veicot bibliotēkām specifiska rakstura darbus. Sniedzot cita rakstura pakalpojumus vai veicot tirdzniecību (izņemot grāmatu tirdzniecību), elektroniskais kases aparāts ir obligāti vajadzīgs.

2.17. Kvīts var tikt izsniegta tikai pēc pircēja vai pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma šādos gadījumos:

2.17.1. aptieku punktiem, kas organizēti feldšeru un vecmāšu punktos;

2.17.2. informācijas servisa kioskiem, kuri sniedz informācijas pakalpojumus fiziskām personām un realizē laikrakstus, nenodarbojoties ar citu veidu tirdzniecību.

2.18. Latvijas televīzijai, ja tā sniedz savai darba specifikai raksturīgus pakalpojumus.

3. Darījumu apliecina attiecīgam darbības veidam atbilstošs apstiprināts dokuments šādos gadījumos:

3.1. Apdrošināšanas uzņēmumiem un firmām, ja tiek veikti tikai apdrošināšanas darījumi.

3.2. Lombardiem, pieņemot mantas tikai ķīlā un neizpirktās mantas nododot realizācijai citiem uzņēmumiem.

3.3. Vērtspapīru (akcijas, privatizācijas sertifikāti u.c.) pirkšanai un pārdošanai.

3.4. Zvērinātiem advokātiem, advokātu birojiem un to filiālēm.

3.5. Zvērinātiem notāriem.

3.6. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (saskaņā ar šī rīkojuma 2.8.punktu).

3.7. Lauku sakaru nodaļām par pasta un sakaru pakalpojumiem, izņemot rajonu centrus un rajonu pilsētas.

3.8. Kontrolieriem, kuri iekasē naudas sodu un braukšanas maksu transporta līdzekļos.

3.9. Valsts meža dienesta mežniecībām, izsniedzot koku ciršanas biļetes.

4. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros pircējiem vai pakalpojumu saņēmējiem darījumu apliecinošu dokumentu (kvīti) drīkst neizsniegt:

4.1. Avīžu kioskos, izņemot alus, bezalkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu realizāciju, kur ne mazāk kā 60 procentus apgrozījuma sastāda laikrakstu un žurnālu realizācija.

4.2. Maksas tualetēs.

4.3. Juridiskajām un fiziskajām personām, kuras pašvaldību speciāli iekārtotās ielu tirdzniecības vietās realizē:

4.3.1. pašu izgatavotos mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

4.3.2. pašu izaudzētos ziedus, dārzeņus, augļus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

4.3.3. savvaļas augļus, ogas, sēnes un riekstus, ievērojot likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu";

4.3.4. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu un bezalkoholiskos dzērienus no speciālām iekārtām, ja ir samaksāta Ministru kabineta noteiktā tirdzniecības valsts nodeva.

4.4. Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kā arī citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotāji Latvijas pierobežas zonā tirgojoties ar pašu izaudzētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī iedzīvotāju pašu ražoto produkciju, uzrādot ievedmuitas deklarāciju.

4.5. Kioskos, kur realizē tikai pilsētas transporta braukšanas talonus un mēneša braukšanas biļetes.

4.6. Tirdzniecības vietās, kur realizē tikai loterijas biļetes (kartiņas).

4.7. Pensionāru biedrībām, kuras reģistrētas kā bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, ja tās realizē tikai pašu pensionāru ražoto produkciju.

4.8. Specializētajos stikla taras pieņemšanas punktos, kuros nav nekādas citas tirdzniecības.

4.9. Izmantojot tirdzniecības automātus, kuru elektroniskajiem ieņēmumu skaitītājiem veikta ekspertīze un tie ir noplombēti.

4.10. Ekspluatējot visu veidu spēļu automātus, ja tie ir aprīkoti ar noplombētiem ieņēmumu skaitītājiem.

4.11. Skolu ēdnīcās, ja no skolniekiem par ēdināšanu iekasē samaksu iepriekš par laiku ne mazāku kā viena nedēļa.

4.12. Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji (fiziskās personas), tirgos realizējot:

4.12.1. pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, uzrādot pašvaldību vai to pilnvaroto institūciju izdoto izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

4.12.2. likumā noteiktajā kārtībā pašu iegūto zvejniecības produkciju un medījumus;

4.12.3. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus, ievērojot likumu "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu";

4.12.4. personīgās lietotās mantas.

4.13. Zemnieki un zemnieku saimniecības, zvejnieki un zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, ja tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, individuālā darba veicēji un fiziskās personas, kuras tirgos, gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās realizē pašu ražoto, iegūto vai izaudzēto produkciju.

4.14. Juridiskās personas, kas gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās realizē importētās pārtikas un nepārtikas preces, kā arī Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas un nepārtikas preces, izņemot importētos un Latvijā ražotos alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, ja tās ir nomaksājušas tirdzniecības valsts nodevu.

5. Līdz 1996.gada 1.janvārim ir tiesīgi neizmantot EKA, ja papildus maksai par tirdzniecības vietu katru mēnesi ir samaksāta Ministru kabineta noteiktā valsts nodeva:

5.1. individuālie uzņēmumi, kuri tirgos nodarbojas ar Latvijā ražoto pārtikas preču tirdzniecību (izņemot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus) un tiem ir izdota izziņa no attiecīgas nodokļu inspekcijas, ka viņi nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;

5.2. juridiskās personas par atļauju tirgot ielu tirdzniecības vietās ar grāmatām un importa ziediem.

6. Līdz 1996.gada 31.martam ir tiesīgas neizmantot EKA fiziskās personas, ja saņemta attiecīgās pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgo nodaļu, kuras realizē tirgos:

6.1. Latvijā ražotās preces, ja samaksāta LR Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu nr.256 95.punktā noteiktā tirdzniecības valsts nodeva;

6.2. importa preces, ja šī nodeva samaksāta divkāršā apmērā.

Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 20.marta rīkojumu nr.57.

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks J.Griķis