Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: vēl nav spēkā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 665

Rīgā 2026. gada 10. novembrī (prot. Nr. 63 11. §)

Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Sporta likuma
14. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Nacionālā sporta padome (turpmāk - padome) ir konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts politikas sporta jomā veidošanā un īstenošanā, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī veic Sporta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

2. Padomei ir šādi uzdevumi:

2.1. izskatīt valsts sporta politikas attīstībai nozīmīgus jautājumus un sniegt priekšlikumus par valsts sporta politikas mērķiem, prioritātēm un to īstenošanu;

2.2. izskatīt valsts sporta politikas plānošanas dokumentu projektus un citus valsts sporta politikas attīstībai nozīmīgus dokumentu projektus, kā arī sniegt par tiem atzinumus un priekšlikumus;

2.3. veicināt valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sporta organizāciju sadarbību un koordinētu rīcību valsts sporta politikas īstenošanā;

2.4. sniegt priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai par valsts sporta politikas prioritātēm un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu;

2.5. saskaņot pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensību, olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu norisi Latvijā;

2.6. sniegt normatīvajos aktos paredzētos atzinumus par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;

2.7. sniegt izglītības un zinātnes ministram priekšlikumus par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, kurus izglītības un zinātnes ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā;

2.8. izskatīt citus ar valsts sporta politikas attīstību un īstenošanu saistītus jautājumus un atbilstoši savai kompetencei sniegt par tiem priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai un citām institūcijām.

3. Padomei ir šādas tiesības:

3.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju un atzinumus;

3.2. aicināt sporta organizācijas, citas juridiskās un fiziskās personas sniegt padomes darbam nepieciešamo informāciju un viedokli;

3.3. uzaicināt valsts un pašvaldību institūciju, sporta organizāciju un citu organizāciju pārstāvjus, kā arī ekspertus piedalīties padomes sēdēs;

3.4. iesniegt valsts un pašvaldību institūcijās priekšlikumus par valsts sporta politikas jautājumiem;

3.5. izveidot konsultatīvas komisijas un darba grupas atsevišķu ar valsts sporta politiku saistītu jautājumu izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai.

II. Padomes sastāvs

4. Padomes sastāvu un padomes priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets Sporta likumā noteiktajā kārtībā.

5. Padome no padomes locekļu vidus ar balsu vairākumu ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku.

6. Padomes priekšsēdētājs:

6.1. plāno un organizē padomes darbu;

6.2. sasauc un vada padomes sēdes;

6.3. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

6.4. nodrošina padomes kompetencē esošo jautājumu izskatīšanu;

6.5. pārstāv padomi tās kompetencē esošajos jautājumos.

7. Padomes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

8. Ja padomes loceklis nevar piedalīties padomes sēdē, viņš var pilnvarot piedalīties padomes sēdē citu savas pārstāvētās institūcijas vai organizācijas pārstāvi, lai tas sniegtu informāciju vai izteiktu attiecīgās institūcijas vai organizācijas viedokli par padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem. Minētais pārstāvis nav padomes loceklis, viņam nav balsstiesību, kā arī viņa dalība netiek ņemta vērā, nosakot padomes lemttiesīgumu.

III. Padomes darba organizācija

9. Padomes sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.

10. Padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc padomes locekļa pieprasījuma, ja padomes loceklis ir norādījis izskatāmo jautājumu un jautājuma izskatīšanas pamatojumu. Padomes priekšsēdētājs izvērtē pieprasījumu un sasauc padomes sēdi, ja jautājuma izskatīšana ietilpst padomes kompetencē un nav atliekama līdz kārtējai padomes sēdei.

11. Padomes sēdes notiek klātienē, attālināti vai daļēji attālināti.

12. Padomes sēdes ir atklātas. Padome var lemt par visas sēdes vai tās daļas slēgtu norisi, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu valsts noslēpumu, ierobežotas pieejamības informāciju, personas datus vai citu ar likumu aizsargātu informāciju. Ja padomes sēde vai tās daļa notiek slēgti, audioierakstu, videotiešraidi un videoierakstu neveic.

13. Padomes sekretariāts vismaz 10 darbdienas pirms kārtējās padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem informāciju par sēdes norises laiku un vietu, provizorisko darba kārtību, kā arī pieslēgšanās kārtību, ja padomes sēde notiek attālināti vai daļēji attālināti.

14. Padomes locekļi triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētās informācijas saņemšanas var iesniegt priekšlikumus papildu jautājumu iekļaušanai padomes sēdes darba kārtībā, pievienojot jautājuma izskatīšanai nepieciešamos materiālus.

15. Padomes sekretariāts ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms kārtējās padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem padomes priekšsēdētāja apstiprināto sēdes darba kārtību un jautājumu izskatīšanai nepieciešamos materiālus.

16. Ja nepieciešams steidzami izskatīt jautājumu, padomes priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas padomes sēdi, neievērojot šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā noteiktos termiņus. Informāciju par ārkārtas padomes sēdi un jautājumu izskatīšanai nepieciešamos materiālus padomes locekļiem nosūta iespējami ātri pirms sēdes.

IV. Lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtība

17. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

18. Padome lēmumus un atzinumus pieņem atklātā balsojumā ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu.

19. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes sēdes priekšsēdētāja balss.

20. Padomes loceklis, kurš nepiekrīt pieņemtajam lēmumam vai atzinumam, ir tiesīgs lūgt, lai viņa atsevišķo viedokli ieraksta padomes sēdes protokolā vai pievieno to protokolam rakstveida formā.

21. Padome var pieņemt lēmumu vai atzinumu rakstveida procedūrā, nesasaucot padomes sēdi, ja jautājuma izskatīšanai nav nepieciešama padomes locekļu apspriede padomes sēdē.

22. Rakstveida procedūru ierosina padomes priekšsēdētājs. Padomes sekretariāts elektroniski nosūta padomes locekļiem lēmuma vai atzinuma projektu un ar to saistītos pamatojuma materiālus, kā arī nosaka termiņu, līdz kuram padomes locekļi elektroniski paziņo savu balsojumu. Termiņš nav īsāks par trim darbdienām. Ja jautājums ir steidzams un tā izskatīšanu objektīvi nav iespējams atlikt, padomes priekšsēdētājs var noteikt īsāku balsošanas termiņu, norādot steidzamības pamatojumu.

23. Padomes loceklis rakstveida procedūrā balso "par", "pret" vai "atturas". Ja padomes loceklis noteiktajā termiņā nav paziņojis savu balsojumu, uzskatāms, ka viņš rakstveida procedūrā nav piedalījies.

24. Rakstveida procedūrā padome ir lemttiesīga, ja balsojumā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Lēmumu vai atzinumu pieņem ar balsojumā piedalījušos padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

25. Ja vismaz viena trešdaļa padomes locekļu rakstveida procedūras laikā lūdz jautājumu izskatīt padomes sēdē, rakstveida procedūru pārtrauc un jautājumu iekļauj padomes sēdes darba kārtībā.

V. Padomes sēžu dokumentēšana un padomes sekretariāts

26. Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda sēdes dalībniekus, izskatītos jautājumus, pieņemtos lēmumus un atzinumus, kā arī balsojuma rezultātus.

27. Padomes sekretariāts 10 darbdienu laikā pēc padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem sēdes protokola projektu.

28. Padomes locekļi triju darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas var iesniegt sekretariātam precizējumus par protokolā atspoguļoto padomes sēdes norisi un savu pausto viedokli.

29. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes sēdes priekšsēdētājs.

30. Padomes sekretariāts 10 darbdienu laikā pēc padomes sēdes protokola parakstīšanas noformē padomes pieņemtos lēmumus un atzinumus, kā arī nodrošina to nosūtīšanu attiecīgajām institūcijām un personām.

31. Padomes sekretariāta pienākumus pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

Ministru prezidents,
tieslietu ministra pienākumu izpildītājs A. Kulbergs

Izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone