Darbības ar dokumentu
| MINISTRU KOMITEJA |
CM dokumenti |
CM(2025)52-final |
2025. gada 14. maijs |
Ministru komitejas 134. sesija
(Luksemburgā 2025. gada 13. un 14. maijā)
Eiropas Padomes Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un citas šīs konvencijas parakstītājvalstis,
atgādinot Reikjavīkas deklarāciju, kura tika pieņemta Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju 4. samitā (Reikjavīkā 2023. gada 16. un 17. maijā) un kurā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji pauda apņemšanos Eiropas Padomē pastiprināti pievērsties cilvēktiesību aspektam vides jomā, apzināt problēmas, ko cilvēktiesībām rada planētas trīskāršā krīze, proti, piesārņojums, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana, un veicināt kopīgu risinājumu izstrādi šajā ziņā;
atgādinot Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ELS Nr. 5, 1950) un tās protokolus, Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (ELS Nr. 104, 1979) un Eiropas ainavu konvenciju (ELS Nr. 176, 2000);
ņemot vērā Eiropas Konvenciju par izdošanu (ELS Nr. 24, 1957) un tās protokolus, Eiropas Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās (ELS Nr. 30, 1959) un tās protokolus, Eiropas Konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību [esību] (ELS Nr. 70, 1970), Eiropas Konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās (ELS Nr. 73, 1972), Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (ELS Nr. 173, 1999), Konvenciju par kibernoziegumiem (ELS Nr. 185, 2001) un tās protokolus un Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju (EPLS Nr. 198, 2005);
ņemot vērā Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ELS Nr. 108, 1981) un Protokolu, ar ko groza Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (EPLS Nr. 223, 2018);
atgādinot šādus Ministru komitejas ieteikumus Eiropas Padomes dalībvalstīm: Ieteikumu Nr. R (88) 18 par atbildības noteikšanu uzņēmumiem, kas ir juridiskas personas, par to darbības laikā veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, Ieteikumu Nr. R (96) 8 par noziedzības apkarošanas politiku Eiropā pārmaiņu laikā, Ieteikumu Rec(2001)11 par organizētās noziedzības apkarošanas pamatprincipiem, Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību, Ieteikumu CM/Rec(2022)9 par liecinieku un to personu aizsardzību, kas sadarbojas ar tiesu iestādēm, un Ieteikumu CM/Rec(2022)20 par cilvēktiesībām un vides aizsardzību;
atgādinot Eiropas Padomes Ministru komitejas Rezolūciju (77) 28 par krimināltiesību ieguldījumu vides aizsardzībā;
atgādinot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 2398 (2021) un Ieteikumu Nr. 2213 (2021) "Kriminālatbildības un civiltiesiskās atbildības jautājumu risināšana klimata pārmaiņu kontekstā", Rezolūciju Nr. 2477 (2023) un Ieteikumu Nr. 2246 (2023) "Bruņotu konfliktu ietekme uz vidi" un Ieteikumu Nr. 2272 (2024) "Cilvēktiesību uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi integrēšana Reikjavīkas procesā", kuros aicināts atzīt ekocīdu, kas jau ir ietverts dažu Eiropas Padomes dalībvalstu tiesību aktos un tiek apspriests starptautiskā līmenī;
ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kas nosaka svarīgus cilvēktiesību un vides aizsardzības standartus;
paturot prātā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK;
paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (1992) un Konvencija par pieeju [piekļuvi] informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (1998);
paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2000) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (2003);
paturot prātā Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (1973) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (1992);
paturot prātā Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL, 1973) un tās protokolus, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā (SOLAS konvencija, 1974), Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS, 1982), Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (1992) un Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (2009);
paturot prātā Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību un tās grozījumus (1979), Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (1979), Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošām vielām (1987), Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (1989), Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (1991), Konvenciju par kodoldrošību (1994), Kopējo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības [apsaimniekošanas] konvenciju (1997), Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (2001) un Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (2013);
atgādinot principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par cilvēkvidi deklarācijā (1972) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Riodežaneiro Deklarācijā par vidi un attīstību (1992);
atgādinot Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (COP 21) Līgumslēdzēju pušu 21. konferencē 2015. gada 12. decembrī un atvērts parakstīšanai 2016. gada 22. aprīlī, Glāzgovas klimata paktu, kas tika pieņemts COP 26, pirmās globālās izsvēršanas rezultātus, kas tika pieņemti COP 28, un Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzējas puses pieņēma 2022. gada 18. decembrī;
atgādinot šādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas: 2020. gada 16. decembra Rezolūciju A/RES/75/196 "Apvienoto Nāciju Organizācijas Noziedzīgu nodarījumu novēršanas un krimināltiesību programmas stiprināšana, jo īpaši attiecībā uz tās tehniskās sadarbības spēju", 2021. gada 16. decembra Rezolūciju A/RES/76/185 "Vidi ietekmējošu noziegumu novēršana un apkarošana", 2022. gada 28. jūlija Rezolūciju A/RES/76/300 "Cilvēktiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi" un 2023. gada 25. augusta Rezolūciju A/RES/77/325 "Cīņa pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību";
atgādinot šādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes rezolūcijas: 2013. gada 25. jūlija Rezolūciju Nr. 2013/40 "Noziedzīgu nodarījumu novēršana un krimināltiesiski pasākumi saistībā ar aizsargājamo savvaļas dzīvnieku un augu sugu nelikumīgu tirdzniecību", 2008. gada 24. jūlija Rezolūciju Nr. 2008/25 "Starptautiskā sadarbība meža ražojumu, tostarp kokmateriālu, savvaļas dzīvnieku un citu meža bioloģisko resursu, nelikumīgas starptautiskas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā" un 1996. gada 23. jūlija Rezolūciju Nr. 1996/10 "Krimināltiesību nozīme vides aizsardzībā";
atgādinot Kioto deklarāciju "Progresēt noziedzības novēršanas, krimināltiesību un tiesiskuma jomā: ceļā uz Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam izpildi", ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 14. kongresā par noziedzības novēršanu un krimināltiesībām, kurš notika Kioto (Japāna) 2021. gada 7.-12. martā;
atgādinot šādas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību līgumslēdzēju pušu konferences rezolūcijas: 2022. gada oktobra Rezolūciju Nr. 11/3 "Valdības ekspertu darba grupas tehniskās palīdzības jautājumos un Starptautiskās sadarbības darba grupas kopīgās tematiskās diskusijas rezultāti par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību piemērošanu, lai novērstu un apkarotu transnacionālus organizētus noziegumus, kas ietekmē vidi", Noziedzības novēršanas un krimināltiesību komisijas 2022. gada maija Rezolūciju Nr. 31/1 "Starptautiskā tiesiskā regulējuma stiprināšana starptautiskajai sadarbībai savvaļas dzīvnieku nelikumīgas tirdzniecības novēršanā un apkarošanā", kā arī 2020. gada oktobra Rezolūciju Nr. 10/6 "Noziedzīgu nodarījumu, kuri ietekmē vidi un uz kuriem attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, novēršana un apkarošana" un
atzīstot, ka valstīm ir galvenā loma un atbildība savas politikas un stratēģijas noteikšanā, lai apkarotu un novērstu noziegumus pret vidi;
ņemot vērā pašreizējos pētījumus par izmaksām, ko rada noziegumi pret vidi;
atzīstot, ka organizētās noziedzības darbības, kas vērstas pret vidi, kavē un grauj valstu centienus aizsargāt vidi, veicināt tiesiskumu un sasniegt ilgtspējīgu attīstību;
atzīstot, ka noziegumi pret vidi negatīvi ietekmē ekonomiku, sabiedrības veselību, cilvēku drošību, pārtikas nodrošinājumu, iztiku un dzīvotnes;
atzīstot efektīvas starptautiskās sadarbības būtisko nozīmi noziegumu pret vidi novēršanā un apkarošanā un tālab atzīstot, cik svarīgi ir pievērsties šādu sadarbību kavējošām starptautiskām problēmām un šķēršļiem, tos risināt un efektīvi reaģēt uz tiem;
atzīstot arī citu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko aprindu un zinātnieku aprindu, nozīmīgo ieguldījumu noziegumu pret vidi novēršanā un apkarošanā;
atzīstot arī to, ka vides aizsardzības jomā pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp nevalstiskajām vides organizācijām, ir svarīga nozīme sabiedrības informētības veicināšanā par vides jautājumiem un noziegumu pret vidi novēršanas un atklāšanas jomā;
atzīstot juridisko personu rūpības pienākuma nozīmi vides aizsardzības nodrošināšanā un noziedzīgu nodarījumu pret vidi novēršanā;
atzīstot, ka noziegumiem pret vidi arvien vairāk ir eksteritoriāla ietekme un tie izpaužas kā nelikumīga starptautiska tirdzniecība, kas paātrina vides degradāciju (klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudumu, dabas resursu noplicināšanos, dzīvotņu iznīcināšanu utt.) un tādējādi rada nepieciešamību noteikt vispārējus obligātos krimināltiesību standartus kā daļu no kopīgiem starptautiskajiem pamatprincipiem un sadarbības sistēmas;
atzīstot, ka noziegumi pret vidi var izpausties dažādos veidos, kuri ir jāidentificē un jādefinē tiesību aktos un par kuriem ir skaidri jāparedz iedarbīga un samērīga kriminālatbildība, pilnīgi ievērojot likumības principu;
atzīstot, ka dažas ar nodomu veiktas darbības, uz kurām attiecas šī konvencija, var radīt īpaši nopietnu kaitējumu videi un ka tās būtu jāatzīst par īpaši smagu noziedzīgu nodarījumu,
ir vienojušās par turpmāko.
Tīmekļvietne: www.coe.int/cm
I nodaļa. Mērķi, darbības joma, definīcijas un diskriminācijas aizliegums
1. pants. Konvencijas mērķi
1. Šai konvencijai ir šādi mērķi:
a) efektīvi novērst un apkarot noziegumus pret vidi;
b) veicināt un uzlabot valstu un starptautisko sadarbību cīņā pret noziegumiem pret vidi;
c) noteikt noteikumu minimumu, kas valstīm jāievēro savos tiesību aktos,
un tādējādi veicināt un uzlabot vides aizsardzību.
2. Lai nodrošinātu, ka puses efektīvi īsteno šos noteikumus, šajā konvencijā noteikts īpašs uzraudzības mehānisms.
2. pants. Konvencijas darbības joma
1. Šī konvencija attiecas uz šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu par tiem.
2. Šī konvencija ir piemērojama gan miera laikā, gan bruņota konflikta, kara vai okupācijas laikā.
3. pants. Definīcijas
Šajā konvencijā:
a) termins "prettiesisks" nozīmē valsts tiesību akta, noteikumu, administratīvā akta vai kompetentas iestādes vides aizsardzības jomā pieņemta lēmuma pārkāpumu. Rīcība ir prettiesiska pat tad, ja tā notiek ar puses kompetentās iestādes atļauju, bet šāda atļauja ir iegūta krāpnieciski vai korupcijas, izspiešanas vai piespiešanas ceļā;
b) termins "ūdens" nozīmē visas virszemes ūdeņu kategorijas, tostarp upes, ezerus, pārejas ūdeņus, piekrastes ūdeņus, visus pazemes ūdensobjektus un visus jūras ūdeņus, tostarp okeānus un jūras;
c) termins "ekosistēma" nozīmē augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides dinamisku kompleksu, kas mijiedarbojas kā funkcionāla vienība. Tajā ietilpst konkrētu veidu dzīvotnes, sugu dzīvotnes un sugu populācijas;
d) termins "atkritumi" nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, no kura īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.
4. pants. Diskriminācijas aizlieguma princips
Puses, īstenojot šīs konvencijas noteikumus, nodrošina to, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai tās pamatā būtu personas dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, vecums, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstiskā vai sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, veselības stāvoklis, invaliditāte vai cits statuss.
II nodaļa. Integrēta politika un datu vākšana
5. pants. Visaptveroša un saskaņota politika
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, visaptverošu un saskaņotu politiku, kas ietver atbilstošus pasākumus, ar kuriem novērš un cīnās pret jebkura šajā konvencijā noteikta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
2. Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izveidotu pienācīgus mehānismus stratēģiska un operacionāla līmeņa koordinācijai un sadarbībai starp visām to kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanā un apkarošanā. Šādi mehānismi ir paredzēti šādu mērķu sasniegšanai:
a) nodrošināt kopīgu izpratni par saikni starp krimināltiesisko un administratīvo izpildi, kā arī pieņemt kopīgas prioritātes un praksi;
b) apmainīties ar informāciju stratēģiskiem un operacionāliem nolūkiem, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus, tostarp datu aizsardzības noteikumus, un
c) apmainīties ar paraugpraksi.
3. Puses apsver iespēju norīkot vai izveidot vienu vai vairākas oficiālas iestādes, kas ir atbildīgas par tādas politikas un pasākumu koordinēšanu, īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, ar kuriem novērst un apkarot jebkura šajā konvencijā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ņemot vērā savas konstitucionālās tradīcijas, tiesību sistēmu un valsts apstākļus.
4. Saskaņā ar šo pantu veiktajos pasākumos iesaista visus attiecīgos dalībniekus, piemēram, valdības aģentūras, valsts, reģionu un vietējos parlamentus un iestādes, tostarp tiesu iestādes, prokurorus, tiesībaizsardzības iestādes un attiecīgā gadījumā nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgās organizācijas un struktūras.
5. Puses apsver iespēju norīkot specializētas izmeklēšanas nodaļas, prokurorus un tiesnešus šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā, ņemot vērā savas konstitucionālās tradīcijas, tiesību sistēmu un valsts apstākļus un pienācīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē juristu statusu un funkcijas.
6. pants. Valsts stratēģija
Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izstrādātu un publicētu valsts stratēģiju, kura paredzēta šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanai un apkarošanai un kurā noteikti:
a) valsts politikas mērķi un prioritātes šajā jomā;
b) kompetento iestāžu pienākumi un atbildības jomas;
c) nepieciešamie resursi un tas, kā tiks atbalstīta tiesībaizsardzības speciālistu specializācija;
d) kārtība, kādā regulāri tiks novērtēts, vai tiek sasniegti valsts stratēģijas mērķi, un
e) palīdzības sniegšana starptautiskajiem tīkliem, kuri risina jautājumus, kas tieši attiecas uz šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu un saistīto pārkāpumu novēršanu un apkarošanu.
7. pants. Resursi
Puses piešķir atbilstošus finanšu un cilvēkresursus, lai novērstu un apkarotu jebkura šajā konvencijā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
8. pants. Speciālistu mācības
1. Puses nodrošina atbilstošas un regulāras starpdisciplīnu, tehniskās un juridiskās mācības attiecīgajiem speciālistiem, kas nodarbojas ar šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, pienācīgi ievērojot noteikumus, kas reglamentē juristu statusu un funkcijas.
2. Puses veicina šī panta 1. daļā minētajās mācībās tādu norādījumu iekļaušanu, kas attiecas uz koordinētu daudzu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu visaptverošu un atbilstošu nosūtījumu apstrādi lietās, kas saistītas ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
9. pants. Datu vākšana un pētījumi
1. Lai īstenotu šo konvenciju, puses apņemas:
a) regulāri vākt attiecīgos statistikas datus par lietām, kas saistītas ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un
b) veicināt pētījumus noziegumu pret vidi jomā, lai izpētītu to galvenos cēloņus un sekas, biežumu un notiesāšanas rādītājus, kā arī šīs konvencijas īstenošanai veikto pasākumu efektivitāti.
2. Puses sniedz šīs konvencijas 46. pantā minētajai pušu komitejai informāciju, kas savākta saskaņā ar šo pantu.
3. Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu savāktā informācija ir pieejama sabiedrībai.
III nodaļa. Preventīvi pasākumi
10. pants. Vispārēji pienākumi
Puses veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai novērstu iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai veikt jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām.
11. pants. Izpratnes veicināšana
1. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu vai organizētu informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas par noziegumu pret vidi novēršanu un apkarošanu, un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām.
2. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu sabiedrībā par pieejamiem pasākumiem šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu novēršanai.
IV nodaļa. Materiālās krimināltiesības
1. sadaļa. Piesārņojums, produkti un vielas
12. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar prettiesisku piesārņošanu
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu materiālu vai vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma noplūdi, emisiju vai ievadīšanu - ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu - gaisā, augsnē vai ūdenī tādā daudzumā, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
13. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar produktu laišanu tirgū, pārkāpjot vides prasības
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu tāda produkta laišanu tirgū - ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu, pārkāpjot aizliegumu vai citādu vides aizsardzības prasību -, kura plašākas izmantošanas dēļ, proti, kad produktu izmanto vairāki lietotāji neatkarīgi no to skaita, gaisā, augsnē vai ūdenī noplūst, tiek emitēts vai ievadīts tāds materiālu, vielu, enerģijas vai jonizējošā starojuma daudzums, kas izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
14. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ķīmiskām vielām
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu reglamentētu ķīmisko vielu ražošanu, laišanu vai piedāvāšanu tirgū, importu, eksportu vai lietošanu neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, tostarp to iekļaušanu izstrādājumos - ja šāda rīcība ir aizliegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem -, kuru mērķis ir vides aizsardzība, un ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, ūdens vai augsnes kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.
15. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar radioaktīviem materiāliem vai vielām
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu radioaktīvu materiālu vai vielu izgatavošanu, ražošanu, pārstrādi, manipulācijas ar tiem, to izmantošanu, turēšanu, glabāšanu, transportēšanu, importu, eksportu vai likvidēšanu apglabājot, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
16. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar dzīvsudrabu
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu dzīvsudraba, dzīvsudraba savienojumu, dzīvsudraba maisījumu un dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu ražošanu, izmantošanu, glabāšanu, importu vai eksportu, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
17. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ozona slāni noārdošām vielām
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu ozona slāni noārdošo vielu laišanu tirgū, importu, eksportu, izmantošanu vai izplūdi vai tādu produktu un aprīkojuma ražošanu, laišanu tirgū, importu vai eksportu, kas satur šādas vielas vai kā darbība ir balstīta uz šādām vielām, ja minētā rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.
18. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošanu, laišanu tirgū, importu, eksportu, izmantošanu vai izplūdi vai tādu produktu un aprīkojuma laišanu tirgū, importu vai eksportu, kas satur šādas gāzes vai kā darbība ir balstīta uz šādām gāzēm, ja minētā rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.
2. sadaļa. Atkritumi
19. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar atkritumu prettiesisku vākšanu, apstrādi, transportēšanu, reģenerāciju, likvidēšanu vai sūtīšanu
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu atkritumu vākšanu, apstrādi, transportēšanu, reģenerāciju vai likvidēšanu, šādu darbību pārraudzību un likvidēšanas vietu uzraudzību pēc slēgšanas, tostarp darbības, kuras veic komercaģenti vai mākleri (atkritumu apsaimniekošana), ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā:
a) saistīta ar bīstamajiem atkritumiem, kā definēts valsts tiesību aktos, un attiecas uz ievērojamu šādu atkritumu daudzumu, vai
b) saistīta ar atkritumiem, kas nav minēti šā panta 1. daļas a) apakšpunktā, un izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu atkritumu pārrobežu pārvadājumus, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja šāds pārvadājums attiecas uz ievērojamu daudzumu neatkarīgi no tā, vai to veic kā vienu sūtījumu vai kā vairākus sūtījumus, kas šķiet savstarpēji saistīti.
3. sadaļa. Iekārtas
20. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bīstamas darbības veikšanai izmantotas iekārtas prettiesisku ekspluatāciju vai slēgšanu
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu bīstamas darbības veikšanai izmantotas iekārtas ekspluatāciju vai slēgšanu, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.
21. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar tādas iekārtas prettiesisku ekspluatāciju vai slēgšanu, kurā tiek izmantotas bīstamas vielas
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu tādas iekārtas ekspluatāciju vai slēgšanu, kurā tiek glabātas vai izmantotas bīstamas vielas vai maisījumi, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.
4. sadaļa. Kuģi
22. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar kuģu prettiesisku pārstrādi
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu kuģa īpašnieka prettiesisku un ar nodomu izdarītu rīcību, kuras rezultātā nav ievērotas piemērojamās prasības, kas paredz kuģa pārstrādi kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras atbilst noteiktajiem vides standartiem.
23. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai kaitējumu jūras videi.
5. sadaļa. Dabas resursi
24. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu prettiesisku ieguvi
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu ieguvi, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu virszemes ūdensobjektu ekoloģiskajam stāvoklim vai ekoloģiskajam potenciālam vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem radītājiem.
25. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar prettiesiski iegūtu kokmateriālu tirdzniecību
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesiski iegūtu kokmateriālu vai no šādiem kokmateriāliem izgatavotu izstrādājumu laišanu tirgū, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu kokmateriālu.
26. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar derīgo izrakteņu prettiesisku ieguvi
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu derīgo izrakteņu ieguves darbības, kuru veikšanai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums vai līdzvērtīga vides novērtēšanas procedūra, kas paredzēta valsts tiesību aktos, ja šāda rīcība notiek bez likumīgi nepieciešamās attīstības saskaņošanas attiecībā uz valsts tiesību aktos noteiktajiem vides aspektiem un šāda rīcība ir prettiesiska, izdarīta ar nodomu un izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
2. Puses var noteikt valsts noteikumus, attiecībā uz kuriem tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tiem sekretariātam.
6. sadaļa. Bioloģiskā daudzveidība
27. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu prettiesisku nonāvēšanu, iznīcināšanu, iegūšanu un turēšanu īpašumā
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu nonāvēšanu, iznīcināšanu, iegūšanu vai turēšanu īpašumā, tostarp sugu īpatņu daļu vai atvasinājumu iegūšanu vai turēšanu īpašumā - izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā sugu aizsardzības statusu -, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.
28. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu prettiesisku tirdzniecību
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu vai šādu sugu īpatņu daļu vai atvasinājumu pārdošanu vai piedāvāšanu pārdošanai - izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā sugu aizsardzības statusu -, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.
2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu aizsargājamu savvaļas dzīvnieku vai augu sugu īpatņa vai īpatņu vai šādu sugu īpatņu daļu vai atvasinājumu pārrobežu tirdzniecību - izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu šādu īpatņu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā sugu aizsardzības statusu -, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.
29. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar dzīvotņu prettiesisku noplicināšanu aizsargājamā teritorijā
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu rīcību, kas izraisa dzīvotnes noplicināšanos aizsargājamā teritorijā vai aizsargājamu dzīvnieku sugu traucējumu aizsargājamā teritorijā, kas noteikta valsts tiesību aktos, ja šāda noplicināšanās vai traucējums ir nozīmīgi un ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu.
2. Puses var noteikt dzīvotnes aizsargājamā teritorijā un aizsargājamas dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām tās piemēro šā panta 1. daļu, un paziņot par tām sekretariātam.
30. pants. Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar invazīvām svešzemju sugām
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai savos valsts tiesību aktos par noziedzīgu nodarījumu atzītu invazīvu svešzemju sugu, kas valsts tiesību aktos definētas kā tādas, kuras apdraud vidi, ievešanu valsts teritorijā, laišanu tirgū, turēšanu, selekciju, transportēšanu, izmantošanu, apmainīšanu, atļauju pavairot, audzēšanu vai kultivēšanu, izlaišanu vidē vai izplatīšanu, ja šāda rīcība ir prettiesiska un izdarīta ar nodomu un ja tā izraisa vai var izraisīt personas nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem, vai augiem.
7. sadaļa. Īpaši smags noziedzīgs nodarījums
31. pants. Īpaši smags noziedzīgs nodarījums
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu atzītu par īpaši smagu nodarījumu, ja tas ir izdarīts ar nodomu un ja šāds noziedzīgs nodarījums iznīcina ievērojama lieluma vai vidiskās vērtības ekosistēmu vai dzīvotni aizsargājamā teritorijā vai rada tai neatgriezenisku, plašu un būtisku kaitējumu, vai rada gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisku, plašu un būtisku kaitējumu.
8. sadaļa. Vispārīgi krimināltiesību noteikumi
32. pants. Kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība un mēģinājums
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesisku un ar nodomu izdarītu kūdīšanu vai atbalstīšanu veikt šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, līdzdalību tajā un tā mēģinājumu.
2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesiskus un ar nodomu veiktus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos nodarījumus, kas noteikti šīs konvencijas 12.-21., 23.-25. pantā, 28. panta 2. daļā un 30. pantā.
3. Puses apsver nepieciešamo normatīvo pasākumu veikšanu, lai par noziedzīgu nodarījumu atzītu prettiesiskus un ar nodomu veiktus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos nodarījumus, kas noteikti šīs konvencijas 27. pantā un 28. panta 1. daļā.
33. pants. Jurisdikcija
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts:
a) to teritorijā;
b) uz kuģa, kura karoga valsts tās ir;
c) uz lidaparāta, kas reģistrēts saskaņā ar to tiesību aktiem;
d) ja to izdarījusi persona, kas ir to valstspiederīgais.
2. Puses apsver nepieciešamo normatīvo pasākumu veikšanu, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pret to valstspiederīgo.
3. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja iespējamais likumpārkāpējs atrodas to teritorijā un iespējamo likumpārkāpēju nevar izdot citai valstij, pamatojoties uz viņa valstspiederību.
4. Ja vairāk nekā viena puse pretendē uz to, ka iespējamais šajā konvencijā noteiktais noziedzīgais nodarījums ir noticis tās jurisdikcijā, tad iesaistītās puses attiecīgā gadījumā savstarpēji apspriežas, lai noteiktu piemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanai.
5. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī konvencija neizslēdz nevienu kriminālo jurisdikciju, ko puse īsteno saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.
34. pants. Juridisko personu atbildība
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko viņu labā veikusi kāda fiziska persona, kura rīkojusies individuāli vai šīs juridiskās personas struktūras sastāvā, būdama vadošā amatā attiecīgajā juridiskajā personā, un noziedzīgos nodarījumus izdarījusi, pamatojoties uz:
a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;
b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā vai
c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļā minētajiem gadījumiem puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja nepienācīgas uzraudzības vai kontroles dēļ, kas jāveic 1. daļā minētajai fiziskajai personai, kādai šīs juridiskās personas pakļautībā esošajai fiziskajai personai ir kļuvis iespējams minētās juridiskās personas labā veikt kādu šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu.
3. Saskaņā ar attiecīgās puses tiesību principiem juridisko personu var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās atbildības vai administratīvās atbildības.
4. Šāda atbildība neskar tās fiziskās personas kriminālatbildību, kas ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu.
35. pants. Sodi un pasākumi
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja to izdarījušas fiziskas personas, piemēro efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu. Piemērojamie sodi ietver brīvības atņemšanu un var ietvert arī naudas sodu.
2. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskajām personām, kas ir atbildīgas saskaņā ar 34. pantu, tiktu piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods, kas ir kriminālsods vai naudas sods un var ietvert citus pasākumus, piemēram:
a) aizliegumu veikt komercdarbību;
b) aizliegumu saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;
c) piekļuves liegšanu publiskam finansējumam, tostarp iepirkuma procedūrām, dotācijām un koncesijām, kā arī atļauju un pilnvarojumu atsaukšanu;
d) pakļaušanu tiesas uzraudzībai;
e) likvidēšanu tiesas ceļā;
f) atļauju vai pilnvaru apturēšanu, atsaukšanu vai anulēšanu par tādu darbību veikšanu, kuru rezultātā izdarīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums;
g) ja tas ir sabiedrības interesēs, visa vai daļēja tāda tiesas nolēmuma publicēšanu, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, neskarot noteikumus par privātumu un datu aizsardzības noteikumus, vai
h) pienākumu ieviest rūpības pienākuma shēmas, lai uzlabotu atbilstību vides standartiem.
3. Puses, cik vien iespējams saskaņā ar katras valsts tiesību sistēmu, pieņem tādus normatīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams iesaldēt, aizturēt un konfiscēt:
a) nozieguma rīkus, proti, jebkuru īpašumu, kas jebkādā veidā, pilnīgi vai daļēji izmantots vai paredzēts izmantošanai, lai izdarītu šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu vai noziedzīgos nodarījumus, un
b) līdzekļus, kas iegūti no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, vai īpašumu, kura vērtība atbilst šo līdzekļu apjomam.
4. Puses apsver iespēju veikt nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai fiziskām un juridiskām personām piemērojamos sodos un pasākumos iekļautu vides atjaunošanu saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) kompetentā iestāde var dot rīkojumu par vides atjaunošanu saistībā ar šajā konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ievērojot noteiktus nosacījumus, un
b) kompetentā iestāde var izdot rīkojumu par neizpildīta vides atjaunošanas rīkojuma izpildi uz tās personas rēķina, uz kuru attiecas rīkojums, vai arī šai personai tā vietā vai papildus tam var piemērot citus kriminālsodus vai cita veida sodus.
36. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viens vai vairāki turpmāk minētie apstākļi, ciktāl tie neveido esošā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tiktu ņemti vērā kā atbildību pastiprinoši apstākļi, nosakot sodu par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem:
a) noziedzīgais nodarījums ir izraisījis smagu un plašu vai smagu un ilgstošu, vai smagu un neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmai;
b) noziedzīgais nodarījums ir izdarīts noziedzīgas organizācijas ietvaros;
c) noziedzīgajā nodarījumā pārkāpējs izmantojis nepatiesus vai viltotus dokumentus;
d) noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi valsts amatpersona vai valsts amatpersonas, pildot savus pienākumus;
d) noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir bijis iepriekš tiesāts par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
f) noziedzīgais nodarījums tieši vai netieši radīja - vai bija gaidāms, ka radīs, - ievērojamu mantisku labumu vai deva iespēju izvairīties no būtiskiem izdevumiem, ciktāl šādu labumu vai izdevumus var noteikt.
2. Šā panta 1. daļas a) apakšpunktā minētais atbildību pastiprinošais apstāklis neattiecas uz šīs konvencijas 31. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu.
37. pants. Iepriekš piemēroti citu pušu sodi
Puses apsver nepieciešamo normatīvo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu iespēju, ka, nosakot sodu, ņem vērā citas puses pieņemtos galīgos spriedumus par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
III nodaļa. Izmeklēšana, kriminālvajāšana un procesuālās tiesības
38. pants. Kriminālprocesa ierosināšana un turpināšana
Puses veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai kriminālvajāšana saistībā ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atkarīga no sūdzības iesniegšanas un tiesvedība var turpināties, pat ja sūdzība tiek atsaukta.
39. pants. Tiesības piedalīties tiesvedībā
Puses apsver iespēju veikt nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai personām, kuras ir pietiekami ieinteresētas vai kuras apgalvo, ka to tiesības ir aizskartas, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, būtu tiesības piedalīties tiesvedībā par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ciktāl pušu valsts tiesību sistēmā tiesvedībās par citiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzētas šādu personu vai organizāciju procesuālās tiesības, piemēram, kā civilprasītājām.
VI nodaļa. Starptautiskā sadarbība
40. pants. Starptautiskā sadarbība krimināllietās
1. Puses savstarpēji sadarbojas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, piemērojot attiecīgos starptautiskos un reģionālos dokumentus par sadarbību krimināllietās un pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, pēc iespējas plašākā apjomā, lai:
a) novērstu un apkarotu šajā konvencijā noteiktos noziedzīgos nodarījumus un šajā saistībā veiktu kriminālvajāšanu, tostarp iesaldētu, aizturētu un konfiscētu mantu;
b) nodrošinātu aizsardzību un palīdzību lieciniekiem un personām, kas ziņo par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sadarbojas ar tiesu iestādēm;
c) veiktu izmeklēšanu un tiesvedību par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un
d) nodrošinātu pušu tiesu iestāžu izdotu attiecīgo kriminālspriedumu izpildi.
2. Ja puse, kas veic izdošanu vai sniedz savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās saskaņā ar spēkā esošu līgumu, saņem izdošanas lūgumu vai tiesiskās palīdzības lūgumu krimināllietās no puses, ar kuru tā nav noslēgusi šādu līgumu, tā, pilnībā ievērojot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un savas valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, var uzskatīt šo konvenciju par pamatu izdošanai vai savstarpējai tiesiskajai palīdzībai krimināllietās saistībā ar šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un var šim mērķim mutatis mutandis piemērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 16. un 18. pantu.
41. pants. Informācija
1. Ikviena puse, ievērojot savas valsts tiesību aktus, bez iepriekšēja pieprasījuma var nosūtīt citai pusei informāciju, kas iegūta tās veiktajā izmeklēšanā, ja tā uzskata, ka šādas informācijas izpaušana varētu palīdzēt saņēmējai pusei novērst šajā konvencijā noteiktos noziedzīgos nodarījumus vai ierosināt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ka šīs izpaušanas rezultātā minētā puse varētu iesniegt sadarbības pieprasījumu saskaņā ar šīs konvencijas 40. pantu.
2. Ikviena puse, kas saņem jebkādu informāciju saskaņā ar šā panta 1. daļu, iesniedz šo informāciju savām kompetentajām iestādēm, lai atbilstīgā gadījumā tās varētu ierosināt tiesvedību vai varētu šo informāciju ņemt vērā attiecīgajās civillietās un krimināllietās.
3. Informācijas sniedzēja puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvirzīt nosacījumus, ar kādiem saņēmēja puse drīkst izmantot šo informāciju. Saņēmējai pusei šie nosacījumi ir saistoši.
42. pants. Datu aizsardzība
Jebkura personas datu pārsūtīšana, ko veic puse saskaņā ar šīs konvencijas 40. un 41. pantu, notiek tikai tad, ja ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti piemērojamos tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos, kuri reglamentē personas datu aizsardzību.
VII nodaļa. Aizsardzības pasākumi
43. pants. Cietušo statuss kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem visās kriminālizmeklēšanas un tiesvedības stadijās aizsargātu cietušo tiesības un intereses, jo īpaši:
a) informē cietušos par viņu tiesībām, viņiem pieejamajiem pakalpojumiem un pēc pieprasījuma par pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņu iesniegtajām sūdzībām, uzturētajām apsūdzībām, krimināllietas statusu, izņemot ārkārtējos gadījumos, ja šādu ziņu sniegšana varētu negatīvi ietekmēt lietas pienācīgu izskatīšanu, un viņu pienākumiem tajā, kā arī informē cietušos par viņu lietas rezultātu;
b) atbilstoši valsts procesuālajām normām dod cietušajiem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un izvēlēties līdzekļus, ar kuriem tieši vai ar starpnieku palīdzību dara zināmu un izskata viņu viedokli, vajadzības un bažas;
c) nodrošina cietušajiem atbilstīgus atbalsta pasākumus, lai viņu tiesības un intereses tiktu pienācīgi darītas zināmas un ņemtas vērā, un
d) nodrošina, ka ir pieejami pasākumi, kas cietušos un viņu ģimenes locekļus pasargā no sekundāras un atkārtotas viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības.
2. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka cietušajiem jau no pirmās saskares ar kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija par attiecīgo kriminālprocesu un administratīvo procesu.
3. Puses nodrošina, ka cietušajiem ir pieejama juridiskā palīdzība, ja viņiem ir kriminālprocesa dalībnieka statuss. Nosacījumus vai procesuālos noteikumus, saskaņā ar kuriem cietušajiem ir pieejama juridiskā palīdzība, nosaka valsts tiesību aktos.
4. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas cietušas šajā konvencijā noteiktajā noziedzīgajā nodarījumā, kurš izdarīts citas puses teritorijā, nevis viņu dzīvesvietas puses teritorijā, varētu iesniegt sūdzību savas dzīvesvietas valsts kompetentajās iestādēs, ja to nevar izdarīt tās puses teritorijā, kurā noziedzīgais nodarījums izdarīts, vai - smaga noziedzīga nodarījuma gadījumā minētās puses valsts tiesību aktu izpratnē - ja šīs personas nevēlas to darīt.
5. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu grupu, fondu, asociāciju vai valstisko vai nevalstisko organizāciju biedriem iespēju sniegt palīdzību un/vai atbalstu cietušajiem - ar viņu piekrišanu - kriminālprocesā par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja vien nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.
44. pants. Liecinieku aizsardzība
1. Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai kriminālprocesos par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodrošinātu lieciniekiem un attiecīgā gadījumā viņu radiniekiem un citām viņiem tuvām personām efektīvu un atbilstošu aizsardzību pret jebkādu iespējamu atriebību vai iebiedēšanu.
2. Šā panta 1. daļu piemēro arī cietušajiem, ciktāl viņi ir liecinieki.
45. pants. To personu aizsardzība, kuras ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem vai sadarbojas ar tiesu iestādēm
Puses veic nepieciešamos normatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstošu aizsardzību tiem, kas ziņo par šajā konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai citādi sadarbojas ar izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas iestādēm.
VIII nodaļa. Uzraudzības mehānisms
46. pants. Pušu komiteja
1. Pušu komiteju veido šīs konvencijas pušu pārstāvji.
2. Pušu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiek gada laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās, kad konvenciju ir ratificējusi desmitā parakstītājvalsts. Pēc tam tās sanāksmes notiek tad, kad to pieprasa vismaz viena trešdaļa pušu vai ģenerālsekretārs.
3. Pušu komiteja pieņem savu reglamentu.
4. Ikviena puse, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, piedalās pušu komitejas darbību finansēšanā. Iemaksu, ko maksā valsts, kura nav Eiropas Padomes dalībvalsts, kopīgi nosaka Ministru komiteja un šī valsts.
47. pants. Citi pārstāvji
1. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, cilvēktiesību komisārs, Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (CDPC), kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību komitejas katra norīko savu pārstāvi pušu komitejā.
2. Ministru komiteja pēc apspriedes ar pušu komiteju var aicināt arī citas Eiropas Padomes struktūras iecelt savu pārstāvi pušu komitejā.
3. Pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši nevalstisko organizāciju, pārstāvji pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot attiecīgajos Eiropas Padomes noteikumos paredzēto kārtību.
4. Pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar šā panta 1.-3. daļu, pušu komitejas sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.
48. pants. Pušu komitejas funkcijas
1. Pušu komiteja uzrauga šīs konvencijas īstenošanu. Pušu komitejas reglaments nosaka kārtību, kādā izvērtē šīs konvencijas īstenošanu.
2. Pušu komiteja veicina informācijas, pieredzes un labas prakses vākšanu, analīzi un apmaiņu starp valstīm, lai uzlabotu to spēju nodrošināt vides krimināltiesisko aizsardzību.
3. Attiecīgajā gadījumā pušu komiteja arī:
a) sekmē šīs konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp tādu problēmu un seku identificēšanu, ko rada kāda deklarācija vai atruna, kura iesniegta saskaņā ar šo konvenciju;
b) izsaka viedokli par jebkuru jautājumu saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu un sekmē informācijas apmaiņu par būtiskām pārmaiņām tiesiskajā, politiskajā vai tehnoloģiju attīstības jomā.
4. Eiropas Padomes sekretariāts palīdz pušu komitejai veikt tās funkcijas saskaņā ar šo pantu.
5. CDPC tiek regulāri informēta par šā panta 1.-3. daļā minētajām darbībām.
IX nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību avotiem
49. pants. Saistība ar citiem starptautisko tiesību avotiem
1. Šī konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautisko paražu tiesībām un citām starptautiskām konvencijām, kuru puses ir vai par kuru pusēm kļūs šīs konvencijas puses un kuras ietver noteikumus par šajā konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.
2. Šīs konvencijas puses par jautājumiem, kurus reglamentē šī konvencija, var savstarpēji slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā noteikto principu īstenošanu.
3. Nekas no šajā konvencijā noteiktā neietekmē valstu un fizisko personu tiesības, saistības un atbildību, ko paredz starptautisko tiesību akti.
X nodaļa. Konvencijas grozījumi
50. pants. Konvencijas grozījumi
1. Jebkuru kādas puses ierosinājumu veikt šīs konvencijas grozījumu dara zināmu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas to pārsūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstītājvalstij, ikvienai pusei, Eiropas Savienībai, ikvienai valstij, kas uzaicināta parakstīt šo konvenciju saskaņā ar 53. panta noteikumiem, un ikvienai valstij, kas aicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 54. panta noteikumiem.
2. Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosinātos grozījumus un pēc apspriešanās ar šīs konvencijas pusēm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šos grozījumus ar balsu vairākumu saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) apakšpunktu.
3. Jebkura grozījuma tekstu, ko Ministru komiteja pieņēmusi saskaņā ar šā panta 2. daļu, nosūta pusēm akceptēšanai.
4. Grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. daļu, stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kurā visas puses ir Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojušas par grozījuma akceptēšanu.
XI nodaļa. Nobeiguma noteikumi
51. pants. Šīs konvencijas ietekme
1. Šīs konvencijas noteikumi neskar valsts tiesību aktus un saistošos starptautiskos dokumentus, kuri ir spēkā vai var stāties spēkā un saskaņā ar kuriem personām tiek vai tiktu piešķirtas labvēlīgākas tiesības saistībā ar noziegumu pret vidi novēršanu un apkarošanu.
2. Puses, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savstarpējās attiecībās piemēro Eiropas Savienības noteikumus, kas reglamentē jautājumus, kuri ir šīs konvencijas darbības jomā. Tas neskar šīs konvencijas pilnīgu piemērošanu to attiecībās ar citām pusēm.
52. pants. Strīdu izšķiršana
1. Jebkuru strīdu, kas var rasties par šīs konvencijas noteikumu piemērošanu vai interpretāciju, puses vispirms cenšas atrisināt, izmantojot sarunas, samierināšanu, šķīrējtiesu vai jebkuru citu miermīlīga izlīguma metodi, par kuru tās savstarpēji vienojušās.
2. Eiropas Padomes Ministru komiteja var izstrādāt strīdu izšķiršanas procedūras, ko var izmantot strīdā iesaistītās puses, ja tās savstarpēji par to vienojas.
53. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā
1. Šo konvenciju atver parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, un Eiropas Savienībai.
2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
3. Šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā desmit parakstītājvalstis, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu saskaņā ar šā panta 2. daļu.
4. Attiecībā uz ikvienu citu šā panta 1. daļā minēto valsti vai Eiropas Savienību, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.
54. pants. Pievienošanās Konvencijai
1. Pēc tam, kad šī konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs konvencijas Pusēm un saņēmusi to vienprātīgu piekrišanu, var aicināt ikvienu valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav piedalījusies šīs konvencijas izstrādē, pievienoties šai konvencijai, pamatojoties uz vairākuma lēmumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) apakšpunktā, un to pušu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kurām ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.
2. Ikvienā valstī, kas pievienojas Konvencijai, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.
55. pants. Teritoriālā piemērošana
1. Ikviena valsts vai Eiropas Savienība parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās šī konvencija ir piemērojama.
2. Ikviena puse jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.
3. Jebkuru deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar iepriekšējām divām panta daļām, attiecībā uz jebkuru šajā deklarācijā norādīto teritoriju var atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.
56. pants. Atrunas
1. Atrunas nevar izdarīt attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem, izņemot šā panta 2. un 3. daļā paredzētos noteikumus.
2. Ikviena puse vai Eiropas Savienība parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai piemērot tikai īpašos gadījumos vai apstākļos šīs konvencijas 33. panta 1. daļas d) apakšpunkta noteikumus.
3. Pamatojoties uz saskaņotajiem tiesību aktiem, reģionālā integrācijas organizācija un šīs organizācijas dalībvalstis parakstīšanas brīdī vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī var Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā precizēt:
a) šīs konvencijas 3. panta a) apakšpunktā minētā termina "prettiesisks" tvērumu un
b) šīs konvencijas 13., 14., 19.-22. un 26.-30. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu definēšanā izmantoto jēdzienu "valsts tiesību akti", "valsts noteikumi", "aizsargāts" un "prasība" tvērumu.
4. Ikviena puse var pilnīgi vai daļēji atsaukt atrunu, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju. Šī deklarācija stājas spēkā dienā, kad to saņem ģenerālsekretārs.
57. pants. Denonsēšana
1. Ikviena puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.
2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.
58. pants. Paziņošana
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šis konvencijas izstrādē, ikvienai parakstītājvalstij, ikvienai pusei, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai konvenciju, par:
a) ikvienu parakstīšanu;
b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;
c) ikvienu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 53. un 54. pantu;
d) ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 50. pantu, un datumu, kurā šis grozījums stājas spēkā;
e) ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 56. pantu;
f) ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 57. panta noteikumiem, vai
g) visām citām ar šo konvenciju saistītām darbībām, paziņojumiem vai ziņojumiem.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.
Sagatavota [vieta] [202x.] gada [datums] angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs pārsūta šīs konvencijas apliecinātās kopijas ikvienai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādē, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kas uzaicināta tai pievienoties.
 |
 |
 |
 |