Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
"Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāna līdz 2035. gadam īstenošanas gaitu"

Saīsinājumu skaidrojums

AER - atjaunīgie energoresursi

CUN - cenu starpības nolīgumi (angļu val. Contracts for Difference, CfD)

EK - Eiropas Komisija

EM - Ekonomikas ministrija

ES - Eiropas Savienība

IVN - ietekmes uz vidi novērtējums

LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

LU - Latvijas Universitāte

MK - Ministru kabinets

MVU - mazie un vidējie uzņēmumi

NEKP - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns

OUU - oglekļa uztveršana un uzglabāšana (angļu val. CCS)

Plāns - Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam

SEG - siltumnīcefekta gāzes

SEZ - speciālās ekonomiskās zonas

TEL - tiešie elektroenerģijas tirdzniecības līgumi (angļu val. Power Purchase Agreements, PPA)

1. Ievads

Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam¹ (turpmāk - Plāns) ir EM izstrādāts politikas plānošanas dokuments, kas nosaka prioritāros rīcības virzienus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošanai produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai. Plāns tika apstiprināts ar MK 2026. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 24 (protokola Nr. 2, 24. §) (turpmāk - Rīkojums). Atbildīgā institūcija Plāna īstenošanā ir EM.

Plāns fokusējas uz trim galvenajiem virzieniem: ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstību, rūpniecības sektora zaļināšanu un klimatneitrālo tehnoloģiju (tostarp zaļā ūdeņraža) izmantošanu un ekosistēmas izveidi. Plāns palīdz īstenot ES Regulu (ES) 2024/1735 par klimatneitrālo tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanu².

Saskaņā ar Rīkojuma 4. punktu EM iesniedz informatīvo ziņojumu par Plāna īstenošanas gaitu līdz 2026. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi trijos gados. Šis ziņojums aptver sākotnējo īstenošanas posmu no Plāna apstiprināšanas līdz 2026. gada 1. jūnijam.

2. Normatīvā regulējuma pilnveidošana

Lai nodrošinātu klimatneitrālo tehnoloģiju un ūdeņraža ekosistēmas attīstību, plāns paredz nepieciešamību mazināt administratīvos šķēršļus, kur nepieciešams, veidot regulatīvās smilškastes un stiprināt institucionālo sistēmu.

Lai novērstu administratīvos šķēršļus un nodrošinātu stratēģisko projektu, tajā skaitā klimatneitrālo tehnoloģiju projektu, prioritāru virzību valsts pārvaldē nepieciešamo atļauju saņemšanai, MK 2026. gada 24. februārī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumos Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem"³. Grozījumi veicina Plānā paredzēto pasākumu ieviešanu šādos aspektos:

- Klimatneitrālo tehnoloģiju vienotais kontaktpunkts. Grozījumi nosaka LIAA kā vienoto kontaktpunktu klimatneitrālo tehnoloģiju projektu koordinācijai saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1735 6. un 18. pantu. LIAA koordinē atļauju piešķiršanu un stratēģisko projektu virzību, ko Plāns noteicis kā priekšnoteikumu liela mēroga investīciju piesaistei (Plāna 1.4.7. pasākums).

- Stratēģisko projektu statuss un "zaļā koridora" mehānisms⁴. Komersanti, kuriem LIAA piešķīrusi klimatneitrālo tehnoloģiju stratēģiskā projekta statusu (Regulas (ES) 2024/1735 13.-14. pants), saņem tiesības uz prioritāru publisku pakalpojumu saņemšanu IVN, būvatļaujās, kadastrālajā uzmērīšanā un piesārņojošo darbību atļaujās (Plāna 1.3.1.3., 1.4.1.2. pasākums).

- Rūpniecības zaļināšanas projektu atbalsts. Grozījumi paplašina kvalifikācijas kritērijus, iekļaujot komersantus, kas īsteno energoefektivitātes, elektrifikācijas vai AER projektus ar investīcijām no 5 milj. euro (ārpus Rīgas) un vismaz 20 jaunām darbavietām (Plāna 2.4.3., 2.4.5. pasākums).

- Kritiski svarīgo izejvielu projekti. Komersantiem ar EK apstiprinātu kritiski svarīgo izejvielu stratēģiskā projekta statusu (Regula (ES) 2024/1252⁵) tiek nodrošināta tāda pati prioritāra apkalpošana, netieši atbalstot Plāna mērķus.

3. Klimatneitrālo tehnoloģiju ieviešana un rūpniecības zaļināšana

Lai uzsāktu Plāna uzdevumu īstenošanu attiecībā uz klimatneitrālo tehnoloģiju veicināšanas un elektrifikācijas jomām, EM ir noslēgusi līgumu ar LU par finansējuma piešķiršanu valsts pārvaldes uzdevumu izpildei 2026. gadā jomās, kas nodrošina Plāna prioritāšu izpildi:

- ES programmu un sadarbības partneru kartējums. LU apkopos pieejamās ES programmas un potenciālos partnerus klimatneitrālo tehnoloģiju un ūdeņraža ekosistēmas attīstībai (Plāna 1.4.3. un 1.4.5. pasākums).

- Latvijas zinātnieku potenciāls klimatneitrālajās akadēmijās. Tiks novērtēts, kādā mērā Latvijas izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas var iesaistīties EK klimatneitrālo akadēmiju darbībā un to programmu pārņemšanā (Plāna 1.4.6.3. un 1.4.6.4. pasākums).

- Elektrifikācijas tehnoloģijas apstrādes rūpniecībā. Sadarbībā ar uzņēmumiem tiks identificēti vismaz trīs elektrifikācijas tehnoloģiju piemēri ar mērogojamības potenciālu un sagatavoti priekšlikumi paātrinātāja programmas kritērijiem (Plāna 2.3.3. un 2.4.3. pasākums).

- Klimatneitrālo tehnoloģiju ieleju un rūpnieciskā paātrinājuma zonu potenciāls. Tiks novērtēts klasterizācijas potenciāls ap brīvostām, SEZ un pašvaldībām, pielāgojot ES pieredzi Latvijas vajadzībām (Plāna 1.2.1. un 1.3.1. pasākums).

- CUN un TEL instrumenti energointensīviem uzņēmumiem un ūdeņraža ekosistēmai. Tiks novērtēta cenu starpības nolīgumu (CUN) un tiešo elektroenerģijas tirdzniecības līgumu (TEL) sociāli ekonomiskā ietekme, balstoties uz reprezentatīvu uzņēmumu analīzi (Plāna 3. nodaļa).

- Ūdeņraža ekosistēmas atbalsta programmu priekšlikumi. Divos segmentos - jaunuzņēmumi un MVU, kā arī lielie projekti - tiks noteikti atbalsta instrumenti un aprēķināta makroekonomiskā ietekme dažādiem attīstības modeļiem (Plāna 3.3. un 3.4. pasākums).

- Sabiedrības informēšana. LU pētījuma rezultāti tiks prezentēti semināros un konferencēs un publicēti plašsaziņas līdzekļos (Plāna 1.5.5. pasākums).

LU pētījums noslēgsies 2026. gada decembrī un tā secinājumi kalpos par analītisku pamatu atbalsta programmu un normatīvo aktu izmaiņu izstrādei rūpniecības zaļināšanas un ūdeņraža ekosistēmas jomās (Plāna 2.4.1. un 2.4.2. pasākums), kā arī tiks tālāk izmantoti 2027. gadā LIFE NEKP projektā, kas apskatīts turpinājumā, ja projekts gūs apstiprinājumu.

Lai veicinātu Plāna un NEKP mērķu izpildi, 2026. gada martā EM ir sagatavojusi un iesniegusi projektu pieteikumus ES LIFE programmas finansētajā projektā "Local and Regional Action for Latvia's Energy, Transport, and Adaptation Goals" ("Vietēja un reģionāla rīcība Latvijas enerģētikas, transporta un pielāgošanās mērķu sasniegšanai"; turpmāk - LIFE NEKP projekts), projekta uzdevums T3.9 "Rūpniecības energoefektivitāte un elektrifikācija" kļūs par vienu no Plāna praktiskās ieviešanas instrumentiem no 2027. gada, tieši atbalstot Plāna 2. nodaļas mērķus, kā arī NEKP saistību izpildi. LIFE NEKP projekta T3.9 uzdevums aptver piecas darbības.

- Tehnoloģisko un administratīvo šķēršļu identifikācija - iesaistot uzņēmumus un pašvaldības, tiks apzināti šķēršļi rūpniecības elektrifikācijai un energoefektivitātei, un tie tiks nodoti valsts politikas uzlabošanas procesam (Plāna 2.4.2. pasākums).

- Tehnoloģisko risinājumu katalogs un makroekonomiskā modelēšana - tiks izstrādāts elektrifikācijas un energoefektivitātes risinājumu katalogs galvenajiem rūpniecības procesiem (siltumsūkņi, motoru optimizācija, saules enerģija) un novērtēta ietekme uz iekšzemes kopproduktu, nodarbinātību un investīcijām (Plāna 2.3.1. un 2.3.3. pasākums).

- Elektroenerģijas izmaksu samazināšanas pasākumi - salīdzinot Latvijas elektroenerģijas izmaksu struktūru ar citām ES dalībvalstīm, tiks izstrādāti politikas priekšlikumi (tarifu samazināšana, nodokļu stimuli, citi atbalsta mehānismi) (Plāna 2.3.2. un 2.4.7. pasākums).

- Atbalsta programmu izstrāde nākamajam ES finansēšanas periodam - balstoties uz esošo shēmu izvērtējumu, tiks sagatavoti instrumenti rūpniecības zaļināšanai ar fokusu uz MVU pieejamību un SEG samazināšanas potenciālu (Plāna 2.4.1. pasākums).

- Atbalsta programmu mērogošana reģionos - izmantojot plānošanas reģionus un pašvaldības kā starpnieku līmeni, tiks nodrošināta mērķtiecīga informācijas izplatīšana par atbalsta programmām uzņēmumiem ārpus Rīgas (Plāna 1.4.2.2. pasākums).

EM ir uzsākusi darbu pie atbalsta programmu izstrādes nākamajam ES finanšu periodam, balstoties uz trim stratēģiskiem mērķiem:

- atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem AER izmantošanas, elektrifikācijas un energoefektivitātes pasākumos to konkurētspējas stiprināšanai un enerģētiskās drošības uzlabošanai (Plāna 2.2. mērķis);

- klimatneitrālo tehnoloģiju industrijas attīstība un ražošanas kapacitātes izveide Latvijā, veicinot investīciju piesaisti un eksportspēju (Plāna 1.2. mērķis);

- ūdeņraža ekosistēmas veidošanas atbalsts - no pilotprojektiem un pētniecības līdz infrastruktūras un pieprasījuma stimulēšanas instrumentiem (Plāna 3.3.-3.4. pasākums).

4. Ūdeņraža ekosistēmas veidošana

Plāna 3. virziena "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošana un tā ekosistēmas izveide" praktiskai ieviešanai EM sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (turpmāk - LTRK) Interreg Europe programmas projekta "Green Hydra"⁶ ietvaros ir rīkojusi divus ieinteresēto pušu seminārus: 2025. gada 23. septembrī (38 dalībnieki - uzņēmēji, zinātnieki un politikas veidotāji) un 2026. gada 23. aprīlī, kas tika veltīts Plāna tālāko soļu apspriešanai.

2026. gada aprīļa seminārā tā dalībnieki identificēja galvenos šķēršļus ūdeņraža ekosistēmas attīstībai: nepietiekams pieprasījums (nav gatava industrija, nepieciešams stimulēts pieprasījums); augstas izmaksas un ierobežota piekļuve kapitālam (projekti nav finansējami bez valsts atbalsta, trūkst ilgtermiņa finansējums); nepietiekami attīstīta infrastruktūra (ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai); kā arī normatīvā regulējuma un stratēģiskās koordinācijas trūkums, tostarp Latvijas tīkla tarifu vāja konkurētspēja salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.

Seminārā tika uzsvērti prioritārie rīcības virzieni:

- sākotnējā kapitāla piesaiste pirmajiem pilotprojektiem, iekļaujot subsidētus kredītus un vienreizēju finansējumu pētniecībai (Plāna 3.3. un 3.4. pasākums);

- regulatīvās vides sakārtošana un valsts līmeņa koordinējošas struktūras izveide ūdeņraža ekosistēmai (Plāna 3.3.5. un 3.3.6. rīcības virziens);

- ES fondu nākamā perioda atbalsta programmu izstrāde, aptverot visus posmus no pētniecības līdz komercializācijai (Plāna 1.4.3. un 1.4.6. pasākums);

- reģionālu ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un pielietošanas tīklu - ieleju - veidošana ap ražošanas kopienām (Plāna 3.4. pasākums).

Semināros apkopotie viedokļi tiek izmantoti EM politikas pilnveidošanai, tostarp jaunu ES fondu programmu izstrādē.

Ar plāna 3. nodaļu "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošana un tā ekosistēmas izveide" EM ir īstenojusi NEKP noteikto uzdevumu 3.4.2.4. "Izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiem", izstrādājot rīcības plānu, kura tvērums ir plašāks, nekā noteikts uzdevumā, bet sevī ietver uzdevuma nosacījumus, vienlaikus aptverot arī saistītos jautājumus, kuri savukārt izpilda arī citus NEKP dotos uzdevumus.

Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajai informācijai, ūdeņraža ekosistēmas un pētniecības projektu sekmīga attīstība tiek īstenota arī saskaņā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 33 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde" īstenošanas noteikumi" finansēto pētniecības projektu ietvaros. Kā piemērus šādiem projektiem var minēt piemēram, ūdeņraža vilcējtraktora konceptuāla modeļa un principu shēmas izstrādi, ūdeņraža degšūnu tehnoloģisko risinājumu izvērtēšana, testēšana un integrācija mazizmēra kuģa sistēmā, inovatīva elektrolīzera projektēšanu un rasējumu izstrādi.

5. Secinājumi un turpmākie soļi

Plāna īstenošana ir sākumposmā, uz šo brīdi ir sasniegti šādi rezultāti:

1) izveidots normatīvais ietvars klimatneitrālo tehnoloģiju stratēģisko projektu prioritārai apstrādei;

2) LIAA uzsākusi vienotā kontaktpunkta funkciju un "Zaļā koridora" administrēšanu;

3) noslēgts pētniecības līgums ar LU;

4) uzsākts ieinteresēto pušu dialogs ūdeņraža ekosistēmas jomā;

5) uzsākts darbs pie ES nākamā finanšu perioda atbalsta programmām.

EM turpinās darbu pie Plāna ieviešanas pasākumu izstrādes un pasākumu izpildes organizēšanas, tajā skaitā:

- elektrifikācijas tehnoloģiju izvērtējuma apstrādes rūpniecībā;

- klimatneitrālo tehnoloģiju ieleju un rūpnieciskā paātrinājuma zonu izpētes;

- atbalsta instrumentu un programmu veidošanas rūpniecības zaļināšanai un jaunu klimatneitrālu tehnoloģiju attīstībai;

Tiks nodrošināta Plāna īstenošanas uzraudzība, vērtējot Plānā noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresu. Nākamais informatīvais ziņojums MK iesniedzams pēc trim gadiem.

---