Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 22.11.1996. - 11.06.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 9. maija likumu: Valsts kontroles likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts kontroles revīzijas reglaments
A sadaļa.
Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas:

1) valsts iestādes un amatpersonas;

2) valsts uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un statūtsabiedrības;

3) pašvaldības un to izveidotās iestādes un uzņēmumi, kā arī amatpersonas;

4) citi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kā arī sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības un fiziskās personas, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības manta vai finansu līdzekļi vai arī tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem, kā arī ja tās izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes.

(2) Turpmākajā likuma tekstā šā panta pirmajā daļā minētās juridiskās personas tiek sauktas par revidējamām iestādēm.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

2. pants. Veicot revīziju, ir jānoskaidro valsts, kā arī pašvaldību pamatbudžetu un speciālo budžetu līdzekļu saņemšanas un izlietošanas likumība, lietderība un pareizība, kā arī tas, vai rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu tiek ievērota likumība, lietderība un pareizība.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

3.pants. Revīziju nosaka valsts kontrolieris vai Valsts kontroles revīzijas departamentu vadītāji.  

4.pants. (1) Revīzijas aktus un atzinumus sastāda, veicot dokumentu revīziju vai faktisko revīziju. Secinājumi izdarāmi uz revīzijā iegūto datu un pārbaudīto dokumentu pamata.

(2) Darījuma lietderību Valsts kontrole pārbauda tikai pēc tā īstenošanas.  

5. pants. Valsts kontrolei ir tiesības, ja nepieciešams, pieaicināt lietpratējus vai ekspertus.  

6. pants. (1) Valsts kontroles pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas iesniedzami Valsts kontrolei divu nedēļu laikā, ja pieprasījumā nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Par šā panta pirmās daļas noteikuma neizpildīšanu atbildība iestājas saskaņā ar likumdošanas aktiem.  

7.pants. Ja pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas nav iesniegti, revīzijas atzinumu dod uz esošo materiālu pamata.  

8.pants. Revidējamo iestāžu slepenās lietas, kas saskaņā ar likumdošanas aktiem satur valsts noslēpumu, pārbauda speciāli katram gadījumam valsts kontroliera pilnvaroti revīzijas darbinieki, kas paziņo par to iepriekš attiecīgā resora vadītājam.  

9.pants. Par revīzijā konstatētajiem atbildīgo amatpersonu izdarītajiem tiesībpārkāpumiem Valsts kontrole ziņo attiecīgā resora vadītājam vai prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.  

10.pants. Revīzijas materiālu izskatīšanā tiesas spriedums ir saistošs Valsts kontrolei tajos ietvaros, kādi attiecīgajam spriedumam noteikti procesuālajā likumā par tiesas sprieduma spēku. Ārpus šiem ietvariem tiesas spriedums nav par šķērsli valstij vai pašvaldībām nodarītā zaudējuma konstatēšanai un piedziņai uz revīzijas materiālu pamata.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

11.pants. Revidējamās iestādes izlīgumi darījumos bez Valsts kontroles iepriekšējas piekrišanas Valsts kontrolei nav saistoši, dodot revīzijas atzinumu.

B sadaļa.
Dokumentu revīzija
I nodaļa.
Vispārīgie noteikumi

12. pants. (1) Dokumentu revīziju veic šādos divos virzienos:

1) pārbauda ieņēmumus un izdevumus;

2) pārbauda rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem.

(2) Pārbaudot ieņēmumus un izdevumus, noskaidro mantas apgrozību un stāvokli, kā arī grāmatvedības pareizību.

(3) Pārbaudot rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem, noskaidro pēc būtības šīs rīcības likumību, lietderību un pareizību.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

13.pants. Pārbaudot pēc būtības valsts un pašvaldību ieņēmumus, Valsts kontrole raugās, vai valsts kasē vai pašvaldībai ienāk tik daudz līdzekļu, cik pienākas, vai līdzekļi tiek saņemti noteiktos termiņos un vai neienākušās summas tiek ierakstītas attiecīgos kontos, veicot nepieciešamos pasākumus parādu un soda naudas piedzīšanai, kā arī pārbauda, vai maksājumu pagarinājumiem un atbrīvojumiem no maksājumiem ir likumīgs pamats.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

14.pants. Valsts kontrole apsver, vai valsts un pašvaldību izdevumiem ir likumīgs pamats, vai tie izdarīti pareizi un vai ir ievērota lietderība.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

15. pants. Pārbaudot revidējamo iestāžu speciālos budžetus, arī jāpārliecinās, vai norēķinos uzrādītās summas pareizi ieskaitītas speciālo budžetu ieņēmumos, vai iegrāmatoti visi saņemtie līdzekļi un vai to izlietošana notiek saskaņā ar apropriāciju.  

16.pants. Veicot depozītu revīziju, pievērš uzmanību tam, vai depozītu ieņēmumos nav to summu, kurām vajadzēja būt ieskaitītām valsts un pašvaldības ieņēmumos vai speciālajos budžetos; pārbaudot depozītu izdevumus, noskaidro, vai ir izpildīti noteikumi, kuru garantijai depozīts iemaksāts, un vai izmaksa izdarīta attiecīgajai personai.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

17. pants. Pārbaudot norēķinus par ieguldījumiem pamatlīdzekļos, pārliecinās, vai ir likumīgi, lietderīgi un pareizi izlietots darbaspēks un materiāli, vai darbi izpildīti pēc apstiprinātajiem projektiem, tāmēm un attiecīgā līguma noteikumiem, kā arī noskaidro, vai valstij un pašvaldībai nav nodarīti zaudējumi ar nevajadzīgu atkāpšanos no apstiprinātajiem projektiem vai līguma noteikumiem.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

18.pants. Pārbaudot valsts un pašvaldību uzņēmumu un iestāžu tekošos norēķinus, Valsts kontrole raugās, vai finansu operācijai ir likumīgs pamats, vai norēķinu dati saskan ar faktiskajiem naudas un materiālu apgrozījumiem un tehniskajiem pārskatiem un vai ir ievērots lietderības princips.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

19.pants. Valsts kontrolei ir tiesības veikt revīziju ne tikai šajā likumā minētajos, bet arī citos jautājumos, kas saistīti ar valsts un pašvaldību mantas un finansu līdzekļu stāvokli vai rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

20.pants. Revidējamās iestādes Valsts kontrolei iesniedz to izdotos noteikumus, nolikumus, instrukcijas, rīkojumus un citus dokumentus, kas ir saistīti ar valsts un pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem vai rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem, un savlaicīgi ziņo par grozījumiem tajos.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

21.pants. (1) Ar Valsts kontroles revīzijas darbinieku parakstīto revīzijas aktu vai atzinumu iepazīstina revidējamās iestādes vadītāju vai pārstāvi, kurš šo faktu apstiprina ar parakstu triju dienu laikā no akta vai atzinuma saņemšanas dienas.

(2) Revidējamās iestādes vadītājam vai pārstāvim, parakstot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, ir tiesības pievienot savus rakstveida paskaidrojumus par revidētajiem jautājumiem. Parakstītais revīzijas akts vai atzinums ir iesniedzams izskatīšanai Valsts kontroles revīzijas departamentā.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

22.pants. Revidējamās iestādes pārstāvju un Valsts kontroles pārstāvju parakstītos aktus pēc to izskatīšanas attiecīgajās Valsts kontroles institūcijās nevar apstrīdēt, izņemot gadījumus, kad atklājas aktu viltošana vai ir jāpārbauda iespējamā kļūda.  

23. pants. Valsts kontroles darbiniekiem, kuru amats nav zemāks par revidenta amatu, revīzijas sakarā ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus saskaņā ar likuma “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” 5. pantu.  

24. pants. Jautājumi par revīzijā atklāto zaudējumu atlīdzināšanu izskatāmi saskaņā ar šā likuma 57. pantu.  

25.pants. (1) Veicot revīziju, Valsts kontrole novērtē iekšējo kontroli un, ja nepieciešams, dod ieteikumus šīs kontroles uzlabošanai. Valsts kontrole novērtē arī iekšējās revīzijas efektivitāti kā iekšējās kontroles svarīgu sastāvdaļu.

(2) Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus revidējamām iestādēm iekšējās revīzijas ieviešanas un revīzijas programmu uzlabošanas jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

II nodaļa.
Iepriekšējā revīzija

26.pants. (1) Iepriekšējā revīzija ir vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujošā dokumenta pamata. Projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa.

(2) Iepriekšējās revīzijas mērķis ir nepieļaut nelikumības un zaudējumus valsts un pašvaldības saimniecībā.

(3) Izdarot iepriekšējo revīziju, Valsts kontrole:

1) dod atzinumu par atsauksmei iesniegtajiem projektiem un plāniem attiecībā uz rīcību ar valsts un pašvaldības mantu;

2) pārbauda izmaksas dokumentus pirms izmaksas izdarīšanas;

3) sūta savus pārstāvjus uz valsts un pašvaldības iestāžu sēdēm un komisijām, kurās tiek lemts par saimnieciskiem jautājumiem, kā arī tādiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts un pašvaldības izdevumu palielināšanos.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

27. pants. Valsts kontrole paziņo revidējamās iestādes vadītājam savu atzinumu septiņu dienu laikā, bet motivētas steidzamības gadījumā — triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja projektam nav pievienoti vajadzīgie materiāli, Valsts kontrole tos pieprasa. Ja vajadzīgie materiāli netiek iesniegti, projektu pieprasītājam atdod bez atzinuma.  

28. pants. Revidējamā iestāde drīkst realizēt arī tādus Valsts kontrolei iesniegtos projektus, par kuriem nav saņemts Valsts kontroles akcepts. Par to jāpaziņo Valsts kontrolei.  

29. pants. Ja Valsts kontrole atzinumu nav devusi vai nav akceptējusi revidējamās iestādes iesniegto projektu, šīs iestādes rīcība pārbaudāma pēcrevīzijas kārtībā.

30. pants. Valsts kontrole var grozīt savu revīzijas atzinumu tikai tādā gadījumā, ja ir atklājušies jauni apstākļi, kuri nebija zināmi, dodot atzinumu.  

31. pants. Valsts kontrole paziņo attiecīgajiem resoriem par darījumiem, kuriem paredzēta iepriekšējā revīzija, un Finansu ministrijai par kārtību, kādā izdarāmi maksājumi par šiem darījumiem.  

32. pants. Pēc atzinuma saņemšanas resori nosūta Valsts kontrolei vizēšanai darījumu apmaksas dokumentus. Ja Valsts kontrole šos dokumentus nevizē, darījumu apmaksa nav izdarāma.  

33. pants. Valsts kontroles iepriekšējās revīzijas atzinumi apstiprina maksājumus par akceptētajiem projektiem vai tos aizliedz.  

34. pants. Maksājumus, kuri apstiprināti iepriekšējās revīzijas kārtībā, pēcrevīzijas gaitā pārbauda no lietderības viedokļa. Ja atklājas jauni apstākļi, kuri, dodot iepriekšējās revīzijas atzinumu, nebija zināmi, maksājumu pārbaudi pēcrevīzijas gaitā izdara pilnā apmērā.  

35. pants. (1) Iepriekšējā revīzijā neapstiprinātie dokumenti pārbaudāmi pēcrevīzijas kārtībā.

(2) Minētos maksājumu dokumentus var pirms izmaksas izdarīšanas nodot atkārtotai pārbaudei iepriekšējās revīzijas kārtībā, ja novērsti iemesli, kas kavēja to apstiprināšanu.  

36. pants. (1) Izmaksas dokumenti, kuri attiecas uz galīgajiem norēķiniem, pārbaudāmi septiņu dienu laikā, bet ar motivētu atzīmi par steidzamību — triju dienu laikā.

(2) Ja minētajos termiņos revīziju nevar izdarīt, Valsts kontrole par to paziņo iepriekšējā revīzijā ieinteresētajām iestādēm.  

37. pants. Maksājumu dokumentiem pievienojami visi nepieciešamie aprēķini un dokumenti. Ja atsevišķi dokumenti iesniegti agrāk, pievienojams to saraksts.  

38. pants. Ja Valsts kontrole un attiecīgais resors nav vienojušies par citādu kārtību, Valsts kontrole izmaksas dokumentus ar savu vīzu nosūta revidējamai iestādei kopā ar attaisnojošiem dokumentiem.

39.pants. Par to valsts un pašvaldību lēmējinstitūciju un komisiju sēžu laiku un vietu, kurās tiek lemts par valsts budžeta un pašvaldību budžetu jautājumiem un jautājumiem par valsts un pašvaldību mantas un finansu līdzekļu stāvokli un rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem, laikus jāpaziņo Valsts kontrolei.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

40. pants. Sēdēs, kurās Valsts kontroles pārstāvis piedalās ar padomdevēja balsstiesībām, viņa neierašanās nav uzskatāma par iemeslu, lai atliktu attiecīgā jautājuma izskatīšanu.  

41. pants. Sēžu laikā izteiktie Valsts kontroles pārstāvju iebildumi un atzinumi iekļaujami sēžu protokolos.  

42. pants. Apliecināti protokolu noraksti nosūtāmi Valsts kontrolei ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, bet steidzamos gadījumos — triju dienu laikā.  

43. pants. Valsts kontroles revīzijas darbinieku iebildumi neaptur revidējamās iestādes konkrētu rīcību, tomēr par šādu rīcību visos gadījumos jāpaziņo Valsts kontrolei. Ja revidējamās iestādes konkrētā rīcība saskan ar Valsts kontroles revīzijas darbinieka atzinumu, tad tas saista Valsts kontroli arī turpmākajos atzinumos šādos gadījumos:

1) ja nav atklāti jauni apstākļi, kas Valsts kontrolei nebija zināmi, dodot iepriekšējo atzinumu;

2) ja Valsts kontrole nav cēlusi iebildumus pirms konkrētās rīcības.   

III nodaļa.
Pēcrevīzija

44. pants. (1) Pēcrevīzija ir jau notikušas saimnieciskās darbības revīzija uz apstiprinošu un uzskaites dokumentu pamata.

(2) Pēcrevīzijā Valsts kontrole pārliecinās, vai revīzijai iesniegtie dokumenti atbilst likumdošanas aktu prasībām.  

45. pants. Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas lēmums par uzrēķinu nosūtāms revidējamai iestādei septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas.  

C sadaļa.
Faktiskā revīzija

46. pants. Faktisko revīziju Valsts kontrole izdara saskaņā ar likumā noteiktajiem uzdevumiem vai arī pēc ārējas iniciatīvas, pirms tam izvērtējot tās pamatotību.  

47. pants. Izdarot faktisko revīziju, Valsts kontrolei ir tiesības:

1) pārliecināties klātienē par valsts un pašvaldības mantas stāvokli un tā atbilstību dokumentiem, kā arī par mantas pareizu un drošu glabāšanu;

2) izdarīt revidējamo iestāžu vai to struktūrvienību saimnieciskās darbības pārbaudi;

3) ievākt revīzijai nepieciešamos datus, arī datus no iekšējās revīzijas darbiniekiem;

4) ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai saņemt paskaidrojumus no amatpersonām un privātpersonām.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

48. pants. Revidējamās iestādes pienākums ir atbalstīt Valsts kontroles pārstāvjus viņiem uzticēto uzdevumu sekmīgā veikšanā, nodrošinot ar darba telpām un citu nepieciešamo.  

49. pants. Revidējamās iestādes pienākums ir paziņot Valsts kontrolei par revīzijas laikā valstij un pašvaldībai nodarītajiem zaudējumiem, ja tie pārsniedz 25 latus.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

50. pants. Veicot revīziju, Valsts kontroles pārstāvis var kopumā vai izlases veidā pārbaudīt valsts un pašvaldību mantas stāvokli, tās daudzumu un kvalitāti, kā arī pārliecināties par materiālu iegādāšanās pareizību un darbu pareizu izpildi, pārbaudīt šajā sakarā revidējamo iestāžu vai amatpersonu darbību.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

51. pants. Valsts un pašvaldību mantas un finansu līdzekļu revīziju Valsts kontrole izdara tās amatpersonas vai tās pilnvarotās personas klātbūtnē, kura ir tieši atbildīga par šo valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem. Aktu par revīzijas rezultātiem paraksta arī šīs pieaicinātās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

52. pants. Revidējamās iestādes kasi pārbauda tās amatpersonas klātbūtnē, kura ir tieši atbildīga par kasi, pārskaitot naudu un vērtības un salīdzinot ar kases grāmatu.  

D sadaļa.
Uzrēķini

53.pants. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas pieņem lēmumus par uzrēķiniem uz revīziju aktu un atzinumu pamata, ņemot vērā atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju lēmumi par uzrēķiniem ir izpildāmi bezstrīdus kārtībā.  

54.pants. (1) Uzrēķinus nosaka šā likuma 1.pantā minētajām revidējamām iestādēm un fiziskajām personām vai arī revidējamo iestāžu amatpersonām par viņu vainas dēļ valstij vai pašvaldībai nodarītajiem neattaisnotiem zaudējumiem, kas radušies, nepareizi vai nelikumīgi rīkojoties ar valsts vai pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem, kā arī par nelikumīgu mantas vai finansu līdzekļu pārņemšanu valsts vai pašvaldības labā, ja to prasības kārtībā nav apstrīdējuši maksātāji vai iepriekšējais mantas īpašnieks.

(2) Persona, kurai noteikts uzrēķins, ir tiesīga pārsūdzēt lēmumu par uzrēķina uzlikšanu likumā paredzētajā kārtībā.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

55.pants. Uzrēķinu summas tiek ieskaitītas valsts vai pašvaldības iestādei, uzņēmumam vai uzņēmējsabiedrībai tai nodarīto zaudējumu atjaunošanai, vai arī tās tiek ieskaitītas valsts vai pašvaldības budžetā, ja kredīta atjaunošana nav iespējama.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

56. pants. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju lēmumus par uzrēķiniem izpilda:

1) attiecībā uz revidējamām iestādēm, kas tiek finansētas no valsts budžeta, Finansu ministrija, samazinot uzrēķina summas apmērā finansējumu no valsts budžeta;

2) pārējos gadījumos — tiesu izpildītāji.  

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

57.pants. Amatpersonām vai juridiskajām un fiziskajām personām, kas samaksājušas uzrēķinus, ir tiesības piedzīt samaksātās uzrēķinu summas tiesas ceļā no juridiskajām vai fiziskajām personām, kas nepamatoti iedzīvojušās sakarā ar zaudējumu nodarīšanu valsts vai pašvaldību mantai, par ko noteikts uzrēķins.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

58.pants. Uzrēķinu izdarīšana neatbrīvo no līgumsaistību izpildes attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu, valsts vai pašvaldību mantas glabāšanu un attiecībā uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem un piegādēm.

(05.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.1996.)

E sadaļa.
Revīzijas slēgšana

59. pants. Revīzijas rezultātus pārbauda un revīziju slēdz Valsts kontroles revīzijas departamenti, mēneša laikā izbeidzot revīziju vai izskatot revīzijas materiālus kolēģijās.  

60. pants. Nepabeigtas revīzijas dati nav izpaužami.  

61. pants. Ja, izskatot revīzijas materiālus, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijā atklājas, ka revīzija nav veikta pilnīgi, kolēģija uzdod izdarīt papildu revīziju un nosaka tās pamatojumu un termiņu.  

62. pants. Revīzijas slēgšanas gadījumā, kad tiek izdarīts uzrēķins, lēmumā uzrādāms uzrēķina pamatojums un summa.  

63. pants. Slēgtu revīziju var atjaunot tikai atsevišķos gadījumos, turklāt tikai uz īpaša Valsts kontroles padomes lēmuma pamata, ja ir atklājušies jauni apstākļi, kuri nebija zināmi, izdarot revīziju.  

64. pants. Par revīzijas slēgšanu un tās rezultātiem Valsts kontrole rakstveidā paziņo revidējamai iestādei un attiecīgajam resoram.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 7.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 26.septembrī
22.11.1996
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.