Darbības ar dokumentu
Ārlietu ministrijas informācija
Rīgā 2026. gada 21. aprīlī
Par saprašanās memorandu tulkojumu publicēšanu
Ārlietu ministrija publicē:
1. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā;
2. Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā.
Pielikumā:
1. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memoranda par Norvēģijas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā Valsts valodas centra tulkojums latviešu valodā;
2. Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memoranda par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā Valsts valodas centra tulkojums latviešu valodā.
Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktora p.i. O. Beinaroviča
SAPRAŠANĀS MEMORANDS
PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU INSTRUMENTA ĪSTENOŠANU
2021.-2028. gadā,
ko savā starpā noslēgušas
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk tekstā - "Norvēģija",
un
LATVIJAS REPUBLIKA
turpmāk tekstā - "Saņēmējvalsts",
abas kopā sauktas par "Pusēm",
TĀ KĀ ar Norvēģijas Karalistes un Eiropas Savienības līgumu par Norvēģijas finanšu instrumentu periodam no 2021. gada maija līdz 2028. gada aprīlim ir izveidots finanšu instruments (turpmāk tekstā - Norvēģijas finanšu instruments 2021.-2028. gadam), ar kura starpniecību Norvēģija sniegs ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā;
TĀ KĀ Norvēģijas finanšu instruments 2021.-2028. gadam ir izstrādāts ar mērķi stiprināt Norvēģijas un Saņēmējvalsts savstarpējās attiecības abu tautu abpusējam labumam;
TĀ KĀ Norvēģijas un Saņēmējvalsts ciešāka sadarbība palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;
TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu Norvēģijas finanšu instrumenta efektīvu īstenošanu 2021.-2028. gadā,
PUSES VIENOJUŠĀS par turpmāko.
1. pants
Mērķi
1. Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam galvenie mērķi ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt Norvēģijas un Saņēmējvalstu divpusējās attiecības, nodrošinot finanšu ieguldījumus, lai veicinātu 2. daļā norādītās tematiskās prioritātes. Attiecīgi šā saprašanās memoranda Puses izvēlas finansējamās programmas, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.
2. Finanšu ieguldījumi ir pieejami, lai veicinātu šādas tematiskās prioritātes:
a) Eiropas zaļā pārkārtošanās;
b) demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;
c) sociālā iekļaušana un noturība.
2. pants
Tiesiskais regulējums
Šis saprašanās memorands ir lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kuri kopā ar šo saprašanās memorandu veido Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam tiesisko regulējumu:
a) Norvēģijas Karalistes un Eiropas Savienības līgumu par Norvēģijas finanšu instrumentu periodam no 2021. gada maija līdz 2028. gada aprīlim (turpmāk tekstā - Līgums);
b) Noteikumiem par Norvēģijas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā (turpmāk tekstā - Noteikumi), ko izdevusi Norvēģija saskaņā ar Līguma 9. panta 4. daļu;
c) programmu līgumiem, kas tiks noslēgti par katru programmu, un
d) visām vadlīnijām, ko pieņēmusi Norvēģijas Ārlietu ministrija saskaņā ar Noteikumiem.
3. pants
Finanšu ietvars
1. Saskaņā ar Līguma 2. pantu periodā no 2021. gada 1. maija līdz 2028. gada 30. aprīlim (ieskaitot) finanšu ieguldījuma kopējā summa ir 1 463 miljoni eiro, ikgadējās iemaksās pa daļām 209 miljonu eiro apmērā.
2. Saskaņā ar Līguma 6. pantu 1. daļā minētajā periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 48 010 991 eiro.
3. Saskaņā ar Līguma 9. panta 7. daļu un Noteikumu 1.9. pantu Norvēģijas vadības izmaksas sedz no iepriekš norādītās kopējās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 44 650 222 eiro.
4. pants
Funkcijas un pienākumi
1. Norvēģija nodrošina finansējuma pieejamību, lai atbalstītu Saņēmējvalsts iesniegtās, kritērijiem atbilstošās programmas, ko saskaņojusi Norvēģijas Ārlietu ministrija Līguma 3. panta 1. daļā uzskaitītajās tematiskajās prioritātēs un Līguma pielikumā uzskaitītajās programmu jomās. Norvēģija un Saņēmējvalsts sadarbojas, izstrādājot programmu koncepcijas, kurās noteikta katras programmas darbības joma un plānotie rezultāti.
2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu programmām, kas saņem atbalstu no Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.
3. Saņēmējvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus, lai netraucēti īstenotu pilsoniskās sabiedrības fondu Saņēmējvalstī, un atturas veikt pasākumus, kas varētu liegt fonda apsaimniekotājiem neatkarīgi veikt savas funkcijas.
4. Norvēģijas Ārlietu ministrija vada Norvēģijas finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam un pieņem lēmumus par finansiālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.
5. Norvēģijas Ārlietu ministrijai palīdz Finanšu instrumenta birojs. Finanšu instrumenta birojs ir kontaktpunkts, ar kuru Saņēmējvalsts sazinās saistībā ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam ikdienas darbību.
5. pants
Iestāžu iecelšana
Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Vadošo iestādi rīkoties tās vārdā. Vadošā iestāde pilnībā atbild par Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanu Saņēmējvalstī saskaņā ar Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.2. pantu Vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde ir noteiktas A pielikumā.
6. pants
Daudzgadu plānošanas ietvars
1. Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu Puses ir vienojušās par īstenošanas ietvaru, kuru veido šādi finanšu un saturiskie parametri:
a) saskaņoto programmu saraksts un finanšu ieguldījuma apmērs katrai programmai no Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam un no Saņēmējvalsts;
b) programmu nosaukumi, to mērķis(-i), programmas apsaimniekotāji, granta un nacionālā līdzfinansējuma apjoms katrai programmai, divpusējie mērķi, kā arī īpaši apsvērumi saistībā ar programmu īstenošanu;
c) nosacījumi un/vai īpaši apsvērumi Saņēmējvalsts līmenī attiecībā uz mērķgrupām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un citiem jautājumiem;
d) attiecīgā gadījumā programmas donorvalstu partneru nosaukumi;
e) attiecīgā gadījumā starptautisko partnerorganizāciju nosaukumi un
f) iepriekš noteiktie projekti, kas ietverami attiecīgajās programmās.
2. Īstenošanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.
7. pants
Divpusējās sadarbības fonds
Saskaņā ar Noteikumu 4.6. panta 1. daļu Saņēmējvalsts novirza līdzekļus, lai stiprinātu Norvēģijas un Saņēmējvalsts divpusējās attiecības. Saskaņotā summa ir norādīta B pielikumā un ir piešķirta divpusējās sadarbības fondam nacionālā un programmas līmenī. Vadošā iestāde vada divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu nacionālā līmenī un izveido Divpusējās sadarbības fonda komiteju saskaņā ar Noteikumu 4.9. panta 1. daļu. Programmas apsaimniekotāji vada savām programmām piešķirto divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu. Attiecībā uz Donorvalstu partnerības programmām lēmumus par divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu programmās pieņem, programmas apsaimniekotājam un programmas donorvalstu partnerim(-iem) vienprātīgi vienojoties.
8. pants
Valsts pārskats
Saskaņā ar Noteikumu 2.6. pantu Vadošā iestāde iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai ikgadējo valsts pārskatu par Norvēģijas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā Saņēmējvalstī. Valsts pārskatu iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai katru gadu ne vēlāk kā 10. martā.
9. pants
Ikgadējās sanāksmes
Saskaņā ar Noteikumu 2.7. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās Norvēģijas Ārlietu ministrija un Vadošā iestāde. Ikgadējā sanāksmē Norvēģijas Ārlietu ministrija un Vadošā iestāde var pārskatīt iepriekšējos pārskata periodos gūtos panākumus, apspriest riskus un vienoties par veicamajiem pasākumiem. Ikgadējā sanāksme ir iespēja apspriest divpusējo interešu jautājumus.
10. pants
Pielikumu grozījumi
1. A un B pielikumu var grozīt, Norvēģijas Ārlietu ministrijai un Vadošajai iestādei apmainoties ar vēstulēm.
2. Negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus, starp programmām var veikt kumulatīvus pārcēlumus līdz 10 % apmērā no programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem ar nosacījumu, ka izmaiņām ir piekritusi Norvēģijas Ārlietu ministrija, veicot attiecīgo programmas līgumu grozījumus.
3. Turklāt, negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus vai bez Norvēģijas Ārlietu ministrijas atļaujas, izmaksu ietaupījumus un projektos neieguldītās summas var pārcelt uz divpusējās sadarbības fondu ar nosacījumu, ka pārcēlums ir iepriekš apspriests ar attiecīgās programmas sadarbības komiteju. Līdzekļu pārcēlumus no programmas nedrīkst ietekmēt programmas mērķus vai rezultātus. Vadošā iestāde nekavējoties informē Norvēģijas Ārlietu ministriju par šādiem pārcēlumiem, un Norvēģijas Ārlietu ministrija atjaunina attiecīgos programmas līgumus un attiecīgi Divpusējās sadarbības fonda līgumu.
4. Pārcēlumi, kas veikti saskaņā ar 2. un 3. daļu, neietekmē šajā saprašanās memorandā minētos īpašos apsvērumus, nosacījumus, mērķus vai citas prioritātes, un tie ir saskaņā ar tiesiskā regulējuma noteikumiem.
11. pants
Kontrole un pieeja informācijai
Norvēģijas Ārlietu ministrija, Norvēģijas Valsts kontroliera birojs un to pārstāvji ir tiesīgi veikt tehniskus vai finansiālus uzdevumus vai izskatīšanu, ko tie uzskata par nepieciešamiem, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī līdzekļu izlietošanu. Saņēmējvalsts sniedz visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
12. pants.
Reglamentējošie principi
1. Šā saprašanās memoranda ieviešanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.
2. Norvēģija un Saņēmējvalsts cieši sadarbojas, lai sasniegtu Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķus, ievērojot tādas kopīgās vērtības un principus kā cilvēka cieņas neaizskaramība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas posmos.
3. Visām programmām un pasākumiem, kas tiek finansēti no Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam, ir jāsaskan ar šīm vērtībām un principiem, un jāatturas no atbalsta sniegšanas darbībām, kurās šie principi un vērtības var netikt ievēroti. Tos īsteno saskaņā ar pamattiesībām un pienākumiem, kas noteikti attiecīgajos tiesību aktos un standartos.
4. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīm vērtībām un principiem visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas līmeņos.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šis saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.
*******
Šis saprašanās memorands ir parakstīts divos oriģināleksemplāros angļu valodā.
| Parakstīts [vieta] |
[datums] | Parakstīts [vieta] |
[datums] | ||||
| Norvēģijas Karalistes vārdā | Latvijas Republikas vārdā | ||||||
A PIELIKUMS
Nacionālās vadības un kontroles struktūras
1. Vadošā iestāde
Vadošās iestādes statusā rīkojas trīs šādi Latvijas Republikas Finanšu ministrijas departamenti:
• ES fondu stratēģijas departaments,
• ES fondu investīciju pārvaldības departaments,
• ES fondu sistēmas vadības departaments.
ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu investīciju pārvaldības departaments un ES fondu sistēmas vadības departaments ir tieši pakļauti Valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos, kas rīkojas Vadošās iestādes vadītāja statusā.
Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.3. pantā.
2. Sertifikācijas iestāde
Latvijas Republikas Valsts kase rīkojas sertifikācijas iestādes statusā. Valsts kase ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Finanšu ministrijai. Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas rīkojas sertifikācijas iestādes vadītāja statusā un atskaitās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.
Sertifikācijas iestādes funkcijas veiks Eiropas lietu departaments. Eiropas lietu departamenta direktors ir tieši pakļauts un atskaitās Valsts kases pārvaldniekam.
Sertifikācijas iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.4. pantā un 12.3. pantā.
3. Revīzijas iestāde
Latvijas Republikas Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments rīkojas revīzijas iestādes statusā. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās Latvijas Republikas finanšu ministram, veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.
Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu standartu un ētikas kodeksu.
Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes.
4. Organizatoriskā shēma
B PIELIKUMS
Īstenošanas ietvars
Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu šā saprašanās memoranda Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto īstenošanas ietvaru.
1. Īstenošanas ietvara finanšu parametri
| Latvija |
Norvēģijas FI ieguldījums |
Nacionālais ieguldījums |
|
| Programma | |||
|
1 |
Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas |
27 500 000 € |
4 852 941 € |
|
2 |
Korekcijas dienesti |
15 000 000 € |
2 647 059 € |
| Citi piešķīrumi | |||
| Tehniskā palīdzība saņēmējvalstij (Noteikumu 1.10. pants) |
1 324 715 € |
0 € |
|
| Divpusējās sadarbības fonds nacionālā līmenī (Noteikumu 4.7. pants) |
535 507 € |
0 € |
|
| Divpusējās sadarbības fonds programmas līmenī (Noteikumu 4.10. pants) |
290 000 € |
0 € |
|
| Neto piešķīrums Latvijai |
44 650 222 € |
7 500 000 € |
2. Nosacījumi
Nav piemērojams
3. Īpaši apsvērumi
Programmu līgumos iekļauj summu, kas programmām iedalīta no divpusējās sadarbības fonda.
Saskaņotajā piešķīrumā programmai un divpusējās sadarbības fondam iekļauj Norvēģijas Finanšu instrumenta ieguldījumu Latvijai saistībā ar izaicinājumiem, kas radušies iebrukuma Ukrainā rezultātā, 2 723 817 € apmērā. Šo līdzekļu plānoto izlietojumu izklāsta programmas "Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas" koncepcijā.
Saskaņā ar Noteikumu 8.11. panta 4. daļu piešķīrums tehniskajai palīdzībai ir noteikts 2,75 % apmērā, ja Vadošā iestāde to ir lūgusi un iesniegusi pamatojumu. Vadošā iestāde nodrošina, ka viss piešķīrums ir nepieciešams Vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes uzdevumu izpildei.
Programmās tiks integrēta dzimumu līdztiesība un digitalizācija. Programmas koncepcijā izklāsta, kā tas tiks sasniegts.
4. Īstenošanas ietvara pastāvīgie parametri
Turpmāk aprakstītās programmas ir jāīsteno atbilstoši Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumu 6.3. pantu.
A. Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas
| Programmas mērķis(-i): | Zaļās vērtības radīšana un konkurētspēja |
| Programmas grants: | 27 500 000 € |
| Programmas līdzfinansējums: | 4 852 941 € |
| Programmas apsaimniekotājs: | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| Programmas donorvalsts partneris(-i): | Innovation Norway |
| Programmas joma(-as): | Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas |
| Īpaši programmas apsvērumi: |
Latvijas Ekonomikas ministrija kopā ar Investīciju un
attīstības aģentūru ir atbildīgas par programmas
sagatavošanu.
Programma palielina zaļās vērtības radīšanu un konkurētspēju ekonomikā. Programma atbalsta inovatīvu videi draudzīgo un digitālo produktu un pakalpojumu attīstīšanu un ieguldījumus tajos. Programmas mērķis ir arī atbalstīt ieguldījumus atjaunojamās enerģijas, biodegvielas un ūdeņraža attīstībā. Programmā ietver arī atbalstu jaunuzņēmumiem un sievietēm uzņēmējām. Programmas koncepcijas izstrādes posmā sīkāk izskata iespēju iepriekš noteikt projektu, kura maksimālā granta summa no programmas ir 5 000 000 € un kurš paredzēts piesārņotas(-u) vietas(-u) sanācijai un saimnieciskās darbības atsākšanai. Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija aktīvi jāiesaista projekta izstrādē un jāizskata sadarbības iespējas ar projekta donorvalstu partneriem. |
| Divpusējie mērķi: |
B. Korekcijas dienesti
| Programmas mērķis(-i): | Uzlaboti korekcijas dienesti saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas cilvēktiesību standartiem. |
| Programmas grants: | 15 000 000 € |
| Programmas līdzfinansējums: | 2 647 059 € |
| Programmas apsaimniekotājs: | Tieslietu ministrija |
| Programmas donorvalsts partneris: | Norvēģijas Korekcijas dienesta direktorāts |
|
Starptautiskā(-ās) partnerorganizācija(-as): |
Eiropas Padome |
| Programmas joma(-as): | Korekcijas dienesti |
| Īpaši programmas apsvērumi: |
Labklājības ministrija un Veselības ministrija aktīvi
jāiesaista pasākumu sagatavošanā, lai izstrādātu
rehabilitācijas programmu nepilngadīgajiem, kas cieš no
atkarībām. Šiem pasākumiem atvēl apmēram 2 750 000 €.
Apmēram 8 675 000 € atvēl jaunu pieeju izstrādei attiecībā uz sievietēm, kas atrodas ieslodzījumā. Apmēram 950 000 € atvēl Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes profesionālo spēju palielināšanai sadarbībā ar Norvēģijas ekspertiem saistībā ar programmas donorvalstu partneriem un projekta donorvalstu partneriem. Programmas koncepcijas izstrādes posmā izskata iespēju iepriekš noteikt projektu, kura maksimālā granta summa no programmas ir 1 400 000 € un kas paredzēts Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra un, ja iespējams, Atkarīgo centra turpmākās darbības un attīstības atbalstam. Maksimālo finansējuma apmēru ieguldījumiem infrastruktūrā un iekārtās (tehniskie pasākumi) nosaka programmas līgumā. |
SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR
EEZ FINANŠU INSTRUMENTA ĪSTENOŠANU
2021.-2028. GADĀ,
ko noslēgušas
ISLANDE,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk tekstā - "Donorvalstis",
un
LATVIJAS REPUBLIKA,
turpmāk tekstā - "Saņēmējvalsts",
kopā sauktas "Puses",
TĀ KĀ ar EEZ līguma 38.d protokolu, kas iekļauts EEZ līgumā ar Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes līgumu par EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam, ir izveidots finanšu instruments (turpmāk tekstā - EEZ finanšu instruments 2021.-2028. gadam), ar kura starpniecību Donorvalstis sniegs ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā;
TĀ KĀ EEZ finanšu instruments 2021.-2028. gadam ir izstrādāts ar mērķi stiprināt Donorvalstu un Saņēmējvalsts savstarpējās attiecības to tautu abpusējam labumam;
TĀ KĀ ar EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2024. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 4/2024/SC Donorvalstis ir pilnvarojušas Finanšu instrumenta komiteju, kas izveidota ar EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2004. gada 3. jūnija lēmumu Nr. 4/2004/SC, vadīt EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam;
TĀ KĀ Donorvalstu un Saņēmējvalsts ciešāka sadarbība palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;
TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu EEZ finanšu instrumenta efektīvu īstenošanu 2021.-2028. gadā,
PUSES VIENOJUŠĀS par turpmāko.
1. pants
Mērķi
1. EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam galvenie mērķi ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt Donorvalstu un Saņēmējvalstu divpusējās attiecības, nodrošinot finanšu ieguldījumus, lai veicinātu 2. daļā norādītās tematiskās prioritātes. Attiecīgi šā saprašanās memoranda Puses izvēlas finansējamās programmas, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.
2. Finanšu ieguldījumi ir pieejami, lai veicinātu šādas tematiskās prioritātes:
a) Eiropas zaļā pārkārtošanās;
b) demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;
c) sociālā iekļaušana un noturība.
2. pants
Tiesiskais regulējums
Šis saprašanās memorands ir lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kuri kopā ar šo saprašanās memorandu veido EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam tiesisko regulējumu:
a) EEZ līguma par EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam 38.d protokolu;
b) Noteikumiem par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā (turpmāk tekstā - Noteikumi), ko izdevušas Donorvalstis saskaņā ar 38.d protokola 9. panta 4. daļu;
c) programmu līgumiem, kas tiks noslēgti par katru programmu, un
d) visām vadlīnijām, ko pieņēmusi Finanšu instrumenta komiteja saskaņā ar Noteikumiem.
3. pants
Finanšu ietvars
1. Saskaņā ar 38.d protokola 2. pantu periodā no 2021. gada 1. maija līdz 2028. gada 30. aprīlim (ieskaitot) finanšu ieguldījuma kopējā summa ir 1 805 miljoni eiro, ikgadējās iemaksās pa daļām 257,86 miljonu eiro apmērā.
2. Saskaņā ar 38.d protokola 6. pantu 1. daļā minētajā periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 50 297 628 eiro.
3. Saskaņā ar 38.d protokola 9. panta 7. daļu un Noteikumu 1.9. pantu Donorvalstu vadības izmaksas sedz no iepriekš norādītās kopējās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 46 776 794 eiro.
4. pants
Funkcijas un pienākumi
1. Donorvalstis nodrošina finansējuma pieejamību, lai atbalstītu Saņēmējvalsts iesniegtās, kritērijiem atbilstošās programmas, ko saskaņojusi Finanšu instrumenta komiteja 38.d protokola 3. panta 1. punktā uzskaitītajās tematiskajās prioritātēs un 38.d protokola pielikumā uzskaitītajās programmu jomās. Donorvalstis un Saņēmējvalsts sadarbojas, izstrādājot programmu koncepcijas, kurās noteikta katras programmas darbības joma un plānotie rezultāti.
2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu programmām, kas saņem atbalstu no EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.
3. Saņēmējvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus, lai netraucēti īstenotu pilsoniskās sabiedrības fondu Saņēmējvalstī, un atturas veikt pasākumus, kas varētu liegt fonda apsaimniekotājiem neatkarīgi veikt savas funkcijas.
4. Finanšu instrumenta komiteja vada EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam un pieņem lēmumus par finansiālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.
5. Komitejai palīdz Finanšu instrumenta birojs. Finanšu instrumenta birojs ir kontaktpunkts, ar kuru Saņēmējvalsts sazinās saistībā ar EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam ikdienas darbību.
5. pants
Iestāžu iecelšana
Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Vadošo iestādi rīkoties tās vārdā. Vadošā iestāde pilnībā atbild par EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanu Saņēmējvalstī saskaņā ar Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.2. pantu Vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde ir noteiktas A pielikumā.
6. pants
Daudzgadu plānošanas ietvars
1. Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu Puses ir vienojušās par īstenošanas ietvaru, kuru veido šādi finanšu un saturiskie parametri:
a) saskaņoto programmu saraksts un finanšu ieguldījuma apmērs katrai programmai no EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam un no Saņēmējvalsts;
b) programmu nosaukumi, to mērķis(-i), programmas apsaimniekotāji, granta un nacionālā līdzfinansējuma apjoms katrai programmai, divpusējie mērķi, kā arī īpaši apsvērumi saistībā ar programmu īstenošanu;
c) nosacījumi un/vai īpaši apsvērumi Saņēmējvalsts līmenī attiecībā uz mērķgrupām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un citiem jautājumiem;
d) attiecīgā gadījumā programmas donorvalstu partneru nosaukumi;
e) attiecīgā gadījumā starptautisko partnerorganizāciju nosaukumi un
f) iepriekš noteiktie projekti, kas ietverami attiecīgajās programmās.
2. Īstenošanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.
7. pants
Divpusējās sadarbības fonds
Saskaņā ar Noteikumu 4.6. panta 1. daļu Saņēmējvalsts novirza līdzekļus, lai stiprinātu Donorvalstu un Saņēmējvalsts divpusējās attiecības. Saskaņotā summa ir norādīta B pielikumā un ir piešķirta divpusējās sadarbības fondam nacionālā un programmas līmenī. Vadošā iestāde vada divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu nacionālā līmenī un izveido Divpusējās sadarbības fonda komiteju saskaņā ar Noteikumu 4.9. panta 1. daļu. Programmas apsaimniekotāji vada savām programmām piešķirtā divpusējās sadarbības fonda izlietojumu. Attiecībā uz Donorvalstu partnerības programmām lēmumus par divpusējās sadarbības fonda izlietojumu programmās pieņem, programmas apsaimniekotājam un programmas donorvalstu partnerim(-iem) vienprātīgi vienojoties.
8. pants
Valsts pārskats
Saskaņā ar Noteikumu 2.6. pantu Vadošā iestāde iesniedz Finanšu instrumenta komitejai ikgadējo valsts pārskatu par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā Saņēmējvalstī. Valsts pārskatu iesniedz Finanšu instrumenta komitejai katru gadu ne vēlāk kā 10. martā.
9. pants
Ikgadējās sanāksmes
Saskaņā ar Noteikumu 2.7. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās Finanšu instrumenta komiteja un Vadošā iestāde. Ikgadējā sanāksmē Finanšu instrumenta komiteja un Vadošā iestāde var pārskatīt iepriekšējos pārskata periodos gūtos panākumus, apspriest riskus un vienoties par veicamajiem pasākumiem. Ikgadējā sanāksme ir iespēja apspriest divpusējo interešu jautājumus.
10. pants
Pielikumu grozījumi
1. A un B pielikumu var grozīt, Finanšu instrumenta komitejai un Vadošajai iestādei apmainoties ar vēstulēm.
2. Negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus, starp programmām var veikt kumulatīvus pārcēlumus līdz 10 % apmērā no programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem ar nosacījumu, ka izmaiņām ir piekritusi Finanšu instrumenta komiteja, veicot attiecīgo programmas līgumu grozījumus.
3. Turklāt, negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus vai bez Finanšu instrumenta komitejas atļaujas, izmaksu ietaupījumus un projektos neieguldītās summas var pārcelt uz divpusējās sadarbības fondu ar nosacījumu, ka pārcēlums iepriekš apspriests ar attiecīgās programmas sadarbības komiteju. Līdzekļu pārcēlums no programmas nedrīkst ietekmēt programmas mērķus vai rezultātus. Vadošā iestāde nekavējoties informē Finanšu instrumenta komiteju par šādiem pārcēlumiem, un Finanšu instrumenta komiteja atjaunina attiecīgos programmas līgumus un attiecīgi Divpusējās sadarbības fonda līgumu.
4. Pārcēlumi, kas veikti saskaņā ar 2. un 3. daļu, neietekmē šajā saprašanās memorandā minētos īpašos apsvērumus, nosacījumus, mērķus vai citas prioritātes, un tie ir saskaņā ar tiesiskā regulējuma noteikumiem.
11. pants
Kontrole un pieeja informācijai
Finanšu instrumenta komiteja, EBTA Revidentu padome un to pārstāvji ir tiesīgi veikt tehniskus vai finansiālus uzdevumus vai izskatīšanu, ko tie uzskata par nepieciešamiem, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī naudas līdzekļu izlietošanu. Saņēmējvalsts sniedz visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
12. pants
Reglamentējošie principi
1. Šā saprašanās memoranda īstenošanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.
2. Donorvalstis un Saņēmējvalsts cieši sadarbojas, lai sasniegtu EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķus, ievērojot tādas kopīgās vērtības un principus kā cilvēka cieņas neaizskaramība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu visos EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas posmos.
3. Visām programmām un pasākumiem, kas tiek finansēti no EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam, ir jāsaskan ar šīm vērtībām un principiem, un jāatturas no atbalsta sniegšanas darbībām, kurās šie principi un vērtības var netikt ievēroti. Tos īsteno saskaņā ar pamattiesībām un pienākumiem, kas noteikti attiecīgajos tiesību aktos un standartos.
4. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīm vērtībām un principiem visos EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas līmeņos.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šis saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.
*******
Šis saprašanās memorands ir parakstīts četros oriģināleksemplāros angļu valodā.
| Parakstīts [vieta] |
[datums] | Parakstīts [vieta] |
[datums] | ||||
| Islandes vārdā | Latvijas Republikas vārdā | ||||||
| Parakstīts [vieta] |
[datums] |
| Lihtenšteinas Firstistes vārdā | |
| Parakstīts [vieta] |
[datums] |
| Norvēģijas Karalistes vārdā | |
A PIELIKUMS
Nacionālās vadības un kontroles struktūras
1. Vadošā iestāde
Vadošās iestādes statusā rīkojas trīs šādi Latvijas Republikas Finanšu ministrijas departamenti:
• ES fondu stratēģijas departaments,
• ES fondu investīciju pārvaldības departaments,
• ES fondu sistēmas vadības departaments.
ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu investīciju pārvaldības departaments un ES fondu sistēmas vadības departaments ir tieši pakļauti Valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos, kas rīkojas Vadošās iestādes vadītāja statusā.
Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.3. pantā.
2. Sertifikācijas iestāde
Latvijas Republikas Valsts kase rīkojas sertifikācijas iestādes statusā. Valsts kase ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Finanšu ministrijai. Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas rīkojas sertifikācijas iestādes vadītāja statusā un atskaitās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.
Sertifikācijas iestādes funkcijas veiks Eiropas lietu departaments. Eiropas lietu departamenta direktors ir tieši pakļauts un atskaitās Valsts kases pārvaldniekam.
Sertifikācijas iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.4. pantā un 12.3. pantā.
3. Revīzijas iestāde
Latvijas Republikas Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments rīkojas revīzijas iestādes statusā. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās Latvijas Republikas finanšu ministram, veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.
Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu standartu un ētikas kodeksu.
Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes.
4. Organizatoriskā shēma
B PIELIKUMS
Īstenošanas ietvars
Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu šā saprašanās memoranda Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto īstenošanas ietvaru.
1. Īstenošanas ietvara finanšu parametri
| Latvija |
EEZ FI ieguldījums |
Nacionālais ieguldījums |
|
| Programma | |||
|
1 |
Vietējā attīstība un noturība |
43 000 000 € |
7 588 235 € |
| Citi piešķīrumi | |||
| Tehniskā palīdzība saņēmējvalstij (Noteikumu 1.10. pants) |
1 378 785 € |
0 € |
|
| Divpusējās sadarbības fonds nacionālā līmenī (Noteikumu 4.7. pants) |
2 098 009 € |
0 € |
|
| Divpusējās sadarbības fonds programmas līmenī (Noteikumu 4.10. pants) |
300 000 € |
0 € |
|
| Neto piešķīrums Latvijai |
46 776 794 € |
7 588 235 € |
2. Nosacījumi
Nav piemērojams
3. Īpaši apsvērumi
Programmas līgumā norāda summu, kas programmai iedalīta no divpusējās sadarbības fonda.
No divpusējās sadarbības fonda nacionālā līmenī līdz 1 500 000 € atliek sadarbībai ar Baltijas Mediju izcilības centru.
Saskaņotajā piešķīrumā programmai un divpusējās sadarbības fondam iekļauj EEZ Finanšu instrumenta ieguldījumu Latvijai saistībā ar izaicinājumiem, kas radušies iebrukuma Ukrainā rezultātā, 2 786 572 € apmērā. Šo līdzekļu plānoto izlietojumu izklāsta programmas koncepcijā.
Saskaņā ar Noteikumu 8.11. panta 4. daļu piešķīrums tehniskajai palīdzībai ir noteikts 2,75 % apmērā, ja Vadošā iestāde to ir lūgusi un iesniegusi pamatojumu. Vadošā iestāde nodrošina, ka viss piešķīrums ir nepieciešams Vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes uzdevumu izpildei.
Programmā tiks integrēta dzimumu līdztiesība un digitalizācija. Programmas koncepcijā izklāsta, kā tas tiks sasniegts.
4. Īstenošanas ietvara pastāvīgie parametri
Turpmāk aprakstītā programma ir jāīsteno atbilstoši Finanšu instrumenta komitejas apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumu 6.3. pantu.
A. Vietējā attīstība un noturība
| Programmas mērķi: |
Labāka noturība pret katastrofām
Noturīgākas, iekļaujošākas un ilgtspējīgākas kopienas |
| Programmas grants: | 43 000 000 € |
| Programmas līdzfinansējums: | 7 588 235 € |
| Programmas apsaimniekotājs: | Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija |
| Programmas donorvalsts partneri: |
Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāts
Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija |
| Programmas jomas: |
Katastrofu novēršana un gatavība tām
Vietējā attīstība, laba pārvaldība un iekļaušana |
| Īpaši programmas apsvērumi |
Programmai jāveicina labāka sociālā noturība Latvijā. Tai
skaitā programma risinās izaicinājumus, kas radušies
iebrukuma Ukrainā rezultātā.
Programmas izstrādē un īstenošanā pēc vajadzības iesaista Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Kultūras ministriju. Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāts rīkojas programmas donorvalsts vadošā partnera statusā. Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija rīkojas programmas donorvalsts partnera statusā programmas jomā "Vietējā attīstība, laba pārvaldība un iekļaušana". Vismaz 31 245 000 € atvēl programmas jomai "Katastrofu novēršana un gatavība tām". No šī piešķīruma apmēram 27 445 000 € atvēl civilās aizsardzības infrastruktūras pilnveidošanai, ko sīkāk izklāsta programmas koncepcijas aprakstā. Apmēram 3 800 000 € atvēl iepriekš noteiktajam projektam noturības sagatavotības darbībām un valsts, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības savstarpējai sadarbībai, lai koordinētu reaģēšanas pasākumus krīzes situācijās, kur Iekšlietu ministrija ir projekta īstenotājs, sadarbībā ar Kultūras ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī donorvalstu partneriem. Programmā iekļauj pasākumus, kas veicami, lai stiprinātu Krievijas un Baltkrievijas pierobežas reģiona noturību, reaģējot uz izaicinājumiem, ko rada iebrukums Ukrainā. Tam piešķir atbalstu apmēram 500 000 € apmērā no programmas, ko sīkāk izstrādā programmas koncepcijas izstrādes posmā. Vismaz 8 000 000 € atvēl programmas jomai "Vietējā attīstība, laba pārvaldība un iekļaušana". No šī piešķīruma apmēram 5 000 000 € atvēl, lai palielinātu pašvaldību, NVO un iedzīvotāju spēju būt sagatavotiem ārkārtas situācijām un reaģēt, tostarp īstenojot iepriekš noteikto projektu, kurā Latvijas Pašvaldību savienība ir projekta īstenotājs un kas tiek īstenots sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas lielo pilsētu asociāciju un Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju. Apmēram 3 000 000 € atvēl iepriekš noteiktajam projektam, kas risina informācijas integritāti, pilsonisko iesaisti, noturību un sagatavotību krīzes situācijām un ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar reģionālajām bibliotēkām un attiecīgo(-iem) projekta donorvalsts partneri(-iem). Programmā īpašu uzmanību pievērš Latgales reģiona attīstības veicināšanai. Maksimālo finansējuma apmēru ieguldījumiem infrastruktūrā un iekārtās (tehniskie pasākumi) nosaka programmas līgumā. |
 |
 |
 |
 |