Darbības ar dokumentu

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

Ar saistošajiem noteikumiem tiek precizēti nosacījumi par personām, kas var būt par iedzīvotāju padomju locekļiem, un tieši tiek precizēts, ka iedzīvotāju padomes loceklim jābūt deklarētājai dzīvesvietai padomes darbības teritorijā.

3.2. ietekme uz vidi - nav;

3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību - nav;

3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā - nav;

3.5. ietekme uz konkurenci - nav.

Iepazīstoties ar "Par grozījumiem Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2025. gada 23. decembra saistošajos noteikumos Nr. 6 "Augšdaugavas novada pašvaldības iedzīvotāju padomes nolikums"", kas publicēts 06.03.2026., vēlamies aicināt negrozīt šī brīža esošo nolikuma 3. un 9. punktu par kandidātu statusu.

Vēlamies vērst uzmanību uz to, kāpēc būtu jāatstāj nolikuma 3. un 9.punktā šī brīža noteikto, ka Par Padomes locekli var būt Padomes darbības teritorijas iedzīvotājs - 16 gadu vecumu sasniedzis Latvijas vai Eiropas Savienības pilsonis, kurš ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.

Pamatojums:

1. Pašvaldību likuma mērķis

Pašvaldību likuma 58.pants definē iedzīvotāju padomi kā konsultatīvu institūciju, kuras mērķis ir nodrošināt vietējās kopienas interešu pārstāvību. Likums lieto terminu "iedzīvotāji", nevis "deklarētie iedzīvotāji". Ierobežojot kandidēšanu tikai ar deklarēto dzīvesvietu, pašvaldība mākslīgi sašaurinās to personu loku, kuras ir ieinteresētas un aktīvi darbojas vietējās kopienas labā. Cilvēks, kurš ikdienā dzīvo un strādā novadā, bet nav paspējis vai juridisku iemeslu dēļ nevar deklarēties, var būt daudz vērtīgāks padomes loceklis nekā formāli deklarēta persona.

2. Nekustamā īpašuma īpašnieku un nodokļu maksātāju izslēgšana

Daudzi cilvēki Augšdaugavas novadā uzturas sezonāli vai pārvalda dzimtas īpašumus, maksājot nekustamā īpašuma nodokli novada budžetā, taču darba vai citu iemeslu dēļ ir deklarēti citur. Šie cilvēki ir tieši ieinteresēti pagasta infrastruktūras, ceļu un vides sakārtošanā. Viņu izslēgšana no iespējas kandidēt padomē liedz padomei piesaistīt resursus un kompetences, ko šie iedzīvotāji varētu sniegt.

3. Jauniešu un mobilo iedzīvotāju motivācijas mazināšana

Nolikums paredz, ka kandidēt var no 16 gadu vecuma. Jaunieši bieži studē citās pilsētās un studiju laikā var mainīt deklarāciju, lai saņemtu dienesta viesnīcu vai pabalstus, taču viņi joprojām jūtas piederīgi savam pagastam un vēlas to uzlabot. Prasība pēc deklarācijas var radīt birokrātisku barjeru tieši aktīvākajai sabiedrības daļai.

4. Labā prakse citās pašvaldībās

16 pašvaldībās nav noteikts, ka iedzīvotājiem jābūt deklarētiem, četras papildinājušas, ka iedzīvotājam jābūt nekustamajam īpašumam vai reģistrētai papildu dzīvesvietai un tikai 8 ir norādījušas obligāto prasību - kandidātam jābūt deklarētam, tādējādi pašvaldības savos nolikumos ir paredzējušas plašāku kandidātu loku. Tas veicina plašāku sabiedrības iesaisti un mazina plaisu starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

5. Demokrātiskā kontrole caur vēlēšanām

5. un pats būtiskākais pamatojums: Galīgo lēmumu par padomes sastāvu pieņem paši konkrētās teritorijas deklarētie iedzīvotāji vēlēšanās. Ja iedzīvotāji uzskatīs, ka kandidāts, kurš nav deklarēts, nepietiekami pārzina vietējās problēmas, viņi par to vienkārši nenobalsos. Ierobežojuma ieviešana nolikumā liecina par neuzticēšanos iedzīvotāju spējai pašiem izvērtēt savus pārstāvjus.

Grozījums, kas sašaurina kandidātu loku tikai līdz deklarētajām personām, ir uzskatāms par soli atpakaļ no atvērtas un iekļaujošas pārvaldības. Tas var izraisīt situāciju, kurā padomes netiek izveidotas kvoruma trūkuma dēļ vai tajās strādā mazāk motivēti cilvēki, kamēr aktīvie kopienas locekļi tiek atstumti birokrātisku iemeslu dēļ.

Galvenais aicinājums deputātiem, pieņemot gala lēmumu par grozījumiem: uzticēties pašiem iedzīvotājiem, lai viņi ar savu balsi lemj, vai konkrētais kandidāts ir cienīgs būs padomē vai ir nezināms kopienai un tāpēc netiks ievēlēts.