Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: vēl nav spēkā

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 10

Daugavpilī 2026. gada 19. martā (prot. Nr. 5, 24. §)

Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

APSTIPRINĀTI
ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes
2026. gada 19. marta lēmumu Nr. 158 (prot. Nr. 5, 24. §)

Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas
1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. un 92. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem (turpmāk - noteikumi) tiek apstiprinātas Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas 1.1 saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (pieejami Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32816);

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas (pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32816).

Noslēguma jautājumi

2. Ar noteikumu īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:

2.1. Daugavpils pilsētas domes 2020. gada 24. marta saistošos noteikumus Nr. 12 "Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa";

2.2. Daugavpils pilsētas domes 2016. gada 25. augusta saistošos noteikumus Nr. 28 "Lokālplānojuma "Lokālplānojums zemes vienībām Križu mikrorajonā, Viršu ielas rajonā ražošanas objektu apbūves teritorijas izveidei" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi";

2.3. Daugavpils pilsētas domes 2017. gada 25. maija saistošos noteikumus Nr. 19 ""Lokālplānojuma zemes vienībām Jaunbūves mikrorajonā Višķu, Kauņas un Slāvu ielu rajonā, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi";

2.4. Daugavpils pilsētas domes 2018. gada 8. februāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Lokālplānojuma "Zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 05000082964 un 05000082943, mazstāvu dzīvojamās objektu apbūves teritorijas izveidei Artilērijas iela 34 rajonā, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi";

2.5. Daugavpils pilsētas domes 2018. gada 26. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 16 "Lokālplānojuma "Lokālplānojums zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 05000012401, Rīgas ielā 39, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi";

2.6. Daugavpils pilsētas domes 2018. gada 26. jūlija saistošos noteikumus Nr. 25 "Lokālplānojuma "Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 05000360009, ražošanas objektu apbūves teritorijas izveidei Vaļņu ielas 30 rajonā, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi";

2.7. Daugavpils domes 2022. gada 24. novembra saistošos noteikumus Nr. 32 "Lokālplānojuma "Zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 05000050701 un 05000050706, rūpnieciskās apbūves teritorijas izveidei Višķu ielā 34, Daugavpilī" izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa";

2.8. Daugavpils pilsētas domes 2006. gada 23. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Lakstīgalu ielas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.9. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 26. februāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par detālplānojuma zemesgabaliem Dzintaru ielā 29 un 31 ar kadastra Nr. 05000292505 un Nr. 05000292501 un tiem piegulošajām Dzintaru un Turaidas ielu teritorijām grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.10. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 14. maija saistošos noteikumus Nr. 13 "Zemes gabala ar kadastra Nr. 0500 037 1503 Daugavpilī, Liepziedu ielā 1 detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.11. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 13. augusta saistošos noteikumus Nr. 19 "Detālplānojuma zemesgabaliem ar kadastra Nr. 0500 029 3003, Nr. 0500 029 3401, Nr. 0500 029 3006, Daugavpilī, Jauno Stropu mikrorajonā, Dzintaru ielā 20, 20A, 22 grafiskā daļa un apbūves noteikumi";

2.12. Daugavpils pilsētas domes 2009. gada 10. decembra saistošos noteikumus Nr. 36 "Daugavpils pilsētas zemes gabala ar kadastra Nr. 0500 039 1126 "Meža ielas rajonā" un tā pieguļošās teritorijas detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.13. Daugavpils pilsētas domes 2010. gada 23. decembra saistošos noteikumus Nr. 51 "Zemes gabala ar kadastra Nr. 0500 037 2211, Daugavpilī, Ventas ielā 7A detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.14. Daugavpils pilsētas domes 2011. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 27 "Detālplānojuma "Tūrisma un aktīvās atpūtas infrastruktūras izveide Jauno Stropu mikrorajonā" grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.15. Daugavpils pilsētas domes 2012. gada 27. septembra saistošos noteikumus Nr. 20 "Nekustamā īpašuma "Krimuldas ielā 43, Daugavpilī" detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes
priekšsēdētāja vietnieks I. Prelatovs

1. pielikums
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes
2026. gada 19. marta saistošiem noteikumiem Nr. 10

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000077325
K. Valdemāra iela 1, Daugavpils, LV-5401
info@daugavpils.lv http://www.daugavpils.lv

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.4. Piekļūšanas noteikumi

2.5. Prasības vides piekļūstamības nodrošināšanai

2.6. Novadgrāvju sistēmas un dabīgās noteces

2.7. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai

7.2. Pilsētas nozīmes kultūrvēsturiski objekti

7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

7.4. Noslēguma jautājumi

Pielikumi

1. pielikums. Daugavpils valstspilsētas apkaimes

2. pielikums. Ielas, to kategorijas un sarkanās līnijas

3. pielikums. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai

4. pielikums. Piekļuves pie publiskajiem ūdeņiem

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - TIAN) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums). TIAN lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo Teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32816.

2. TIAN saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes vienību īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu un izmantošanu, lokālplānojumu, detālplānojumu un zemes ierīcības projektu izstrādi, zemes vienību apvienošanu, būvju projektēšanu un būvdarbus.

3. Pašvaldības administratīvajās robežās vēsturiski izveidotas 25 pēc apbūves struktūras atšķirīgas apkaimes: Centrs, Esplanāde, Cietoksnis, Vizbuļi, Dzintari, Mežciems, Viduspoguļanka, Jaunā Forštadte, Vecā Forštadte, Ezermala, Dzelzceļnieks, Ķīmija, Jaunbūve, Gajoks, Ruģeļi, Čerepova, Grīva, Niderkūni, Kalkūni, Judovka, Ligiņiški, Jaunie Stropi, Mazie Stropi, Vecstropi un Križi. 1. pielikums. Daugavpils valstspilsētas apkaimes

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Apkaime - TIAN 3. punktā noteikta nosacīta lieluma apdzīvota vide Pašvaldībā ar savu identitāti, ko nosaka apbūves raksturs, ainava un iedzīvotāju kopības izjūta.

5. Mobilitātes infrastruktūra:

5.1. ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;

5.2. īpaši ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;

5.3. lēnā uzlādes iekārta - maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;

5.4. uzlādes pieslēgvieta - kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;

5.5. uzlādes stacija - uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā inženiertīklu infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;

5.6. vidēji ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;

6. Pašvaldība - Daugavpils valstspilsētas pašvaldība.

7. Vēsturiskā būve - TIN11 esošā būvē, kuras ekspluatācija uzsākta līdz 1960.gadam.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

8. Visā Pašvaldības teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, atļauts izmantot zemi un būves atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajai izmantošanai, kā arī:

8.1. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošanai;

8.2. alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru - izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām;

8.3. teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai atļautās izmantošanas veikšanai;

8.4. citu objektu izvietošanai vai ierīkošanai, kā arī tādu darbību veikšanai, kuru nepieciešamība pamatota ar būtiskiem sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības vai vides aizsardzības apsvērumiem, tai skaitā patvertnes ierīkošanai vai būvniecībai.

9. Papildizmantošana var tikt īstenota kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

10. Aizliegta tāda zemes un būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu - nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

11. Visā Pašvaldības teritorijā aizliegts:

11.1. izvietot transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

11.2. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, konteinerus, saliekamas konstrukcijas, kas nav projektētas kā dzīvojamās mājas, izņemot gadījumus, ja zemes vienībai ir būvlaukuma statuss;

11.3. novietot, savākt vai glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus un to daļas, izņemot gadījumus, kad izmantotā teritorija noteiktā normatīvā kārtībā ir ierīkota kā nolietoto transporta līdzekļu laukums vai iekļauta ēkā;

11.4. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tajā skaitā, metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas u.tml.) vai piesārņotu grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

11.5. veikt derīgo izrakteņu ieguvi būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

11.6. veikt bīstamu, sadzīves un ražošanas atkritumu apglabāšanu;

11.7. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas atkritumus;

11.8. veikt būvniecību piesārņotās teritorijās, ja nav veikta to rekultivācija un/vai sanācija, kā arī izmantot būves pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums, izņemot pagaidu lietošanas būves teritorijas rekultivācijai un/vai sanācijai;

11.9. bīstamo atkritumu, sadzīves atkritumu vai no atkritumiem iegūtā kurināmā sadedzināšanas iekārtu būvniecība, novietošana, uzstādīšana un darbība. Iekārtas, kas likumīgi uzstādītās līdz teritorijas plānojuma stāšanās spēkā brīdim, var turpināt darboties, nepārsniedzot atļauto jaudu un atļauto sadedzināmo atkritumu daudzumu gadā;

11.10. izveidot azartspēļu organizēšanas vietas - spēļu zāles, izņemot gadījumus, kad spēļu zāli plānots atvērt:

11.10.1. trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15;

11.10.2. atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m², kuru plānots izmantot tikai spēļu zāles funkcijām vai publiskās ēkas telpu grupa ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m²;

11.11. izveidot azartspēļu organizēšanas vietas - kazino, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās un gadījumus, kad kazino plānots atvērt:

11.11.1. trīs zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15;

11.11.2. atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m², kuru plānots izmantot tikai kazino funkcijām vai publiskās ēkas telpu grupa ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m².

2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA

12. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu konfigurāciju, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 5 %.

13. Esošās zemes vienības sadalīšanas rezultātā nedrīkst tikt izveidota zemes vienība, kuras konfigurācija, ievērojot tās aprobežojumus, neļauj racionāli izvietot apbūvi (ievietot kvadrātu ar malas garumu 9 m).

2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI

14. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana - zemes vienība robežojas ar ceļu, laukumu, ielu vai piekļūšanu nodrošina ceļa servitūts.

15. Zemes vienībās nodrošina operatīvo un apkalpes dienestu autotransporta piekļūstamību ēkām un inženierbūvēm tās zemes vienības robežās, kurā atrodas būve.

2.5. PRASĪBAS VIDES PIEKĻŪSTAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

16. Esošās būvēs, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu personām ar kustību traucējumiem, vai, ja vides piekļūstamības nodrošināšana kultūrvēsturiski vērtīgā būvē tehniski iespējama tikai tādā veidā, ka var tikt apdraudēta tās kultūrvēsturiskā vērtība, personām ar kustību traucējumiem nodrošina iespējas attiecīgo pakalpojumu saņemt citā veidā.

17. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās būves, nodrošina atbilstību spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildi attiecībā uz vides piekļūstamības nodrošināšanu.

2.6. NOVADGRĀVJU SISTĒMAS UN DABĪGĀS NOTECES

18. Zemes īpašniekam ir pienākums saglabāt un uzturēt savā īpašumā esošos novadgrāvjus lietus ūdens savākšanai un vai novadīšanai un citas būves, lai nodrošinātu to funkcionēšanu vienotā novadgrāvju sistēmā. Gar novadgrāvjiem, to uzturēšanas darbu nodrošināšanai, ievēro būvlaidi: Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) - 1,5 m plata būvlaide uz katru pusi no atklātā novadgrāvja malas, citās teritorijās - 5 m plata būvlaide uz katru pusi no atklātā novadgrāvja malas.

19. Veicot būvniecību un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot novadgrāvju sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.

20. Gadījumos, kad novadgrāvi vai citu novadgrāvju sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar slēgto drenu sistēmu vai jaunu novadgrāvju sistēmas elementu blakus esošajā zemes vienībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

21. Neattīrītus notekūdeņus ir aizliegts novadīt virszemes ūdeņos - upēs, ezeros un novadgrāvjos, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā.

2.7. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA

22. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka detālplānojumā vai būvprojektā.

23. Ja būvdarbi saistīti ar rakšanas darbiem, augsnes auglīgo kārtu noņem un uzglabā atsevišķi, lai pēc attiecīgo darbu pabeigšanas tiktu nodrošināta rakšanas darbu vietas augsnes virskārtas atjaunošana.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Ielu iedalījums

24. Pašvaldības ielu iedalījums B (galvenā iela), C (maģistrālā iela), D (pilsētas nozīmes iela) un E (vietējas nozīmes iela) kategorijās un sarkano līniju platums ir ietverts TIAN 2. pielikuma. Ielas, to kategorijas un sarkanās līnijas tabulā.

3.1.2. Ielu sarkanās līnijas

25. Veicot jaunu ielu būvniecību vai esošo ielu atjaunošanu vai pārbūvi, pieņem TIAN noteiktos attālumus starp ielas sarkanajām līnijām. 2. pielikums. Ielas, to kategorijas un sarkanās līnijas.

26. Ielu teritorijā sarkano līniju robežās atļauts:

26.1. izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, ja tas neietekmē ielas vai ceļa ekspluatāciju un nodrošina vides pieejamību;

26.2. izvietot sezonas rakstura būves (kafejnīcas, restorānu un kafejnīcu terases), saskaņojot ar Pašvaldības institūciju;

26.3. saglabāt esošo žogu, kas uzbūvēts pa zemes vienības robežu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, līdz laikam, kad tiek uzsākta ielas infrastruktūras attīstība.

27. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām ir aizliegts:

27.1. patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.), kā arī veidot stādījumus;

27.2. veidot jebkādas norobežojošās būves vai konstrukcijas (barjeras u.tml.), kas ierobežo transporta kustības pārvietošanos, neatkarīgi no ielas platuma un piederības.

28. Gaisa telpā starp sarkanajām līnijām, ja tas netraucē esošās satiksmes infrastruktūras funkcionēšanai un esošo inženiertīklu un būvju ekspluatācijai un apkalpošanai, var izvietot satiksmes infrastruktūras elementus, gājēju tiltiņus un platformas.

29. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā atkarībā no izvēlētā mēroga noteiktības.

3.1.3. Ielu būvniecība, pārbūve, atjaunošana

30. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā, detālplānojumā plāno racionālu ielu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām.

31. Ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši plānotajām ielas funkcijām, ņemot vērā inženiertīklu ierīkošanai nepieciešamo teritoriju un citus noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

32. Ielu tīkla veidošanā ievēro dažādu kategoriju ielu savienojumu hierarhijas principu. Ielu savienojumus var veidot, ja ielu kategorijas savstarpēji atšķiras ne vairāk kā par divām kārtām.

33. Būvējot jaunas ielas vai pārbūvējot, atjaunojot esošās, izvērtējot esošo situāciju, paredz ielu stādījumu joslu izveidi ielas sarkano līniju robežās.

34. Būvējot jaunas ielas vai pārbūvējot, atjaunojot esošās, nodrošina piekļūšanu pie visām zemes vienībām, ar kuriem iela robežojas.

35. Vietās, kur ielas platums sarkanajās līnijās nepieļauj atsevišķas ietves un velosipēdu ceļa būvniecību, atļauta apvienota ietves un velosipēdu ceļa būvniecība.

36. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, gadījumos, kad ir paredzēta lietus ūdens kanalizācijas ierīkošana, lietus ūdens kanalizācijas savākšanas sistēmu iebūvē ietvju apmalēs/bortakmeņos, izņemot TIN11, TIN4, TIN43, TIN44, TIN45 un TIN46 teritorijās, ja ielu apmales tiek izpildītas no granīta vai cita vēsturiski (līdz 1940. gadam) atbilstoša materiāla.

37. Veicot ielu, ietvju un velosipēdu ceļu jaunu būvniecību vai pārbūvi, ierīko slēptās taisnstūrveida inženiertīklu lūkas ar iestrādājamu segumu, ja tās atrodas uz cietā seguma (brauktuves vai ietves), izņemot TIN11, TIN4, TIN43, TIN44, TIN45 un TIN46, ja lūkas tiek izpildītas pēc vēsturiskā (līdz 1940. gadam) parauga.

38. Veicot ielu, ietvju un velosipēdu ceļu jaunu būvniecību vai pārbūvi, žogu būvniecība ielu sarkanajās līnijās ir pieļaujama tikai vietās ar lielu augstuma līmeņa starpību un augstas intensitātes B kategorijas ielās, kur tas nepieciešams satiksmes drošības nodrošināšanai, to atsevišķi saskaņojot ar Pašvaldības institūciju.

3.1.4. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi

39. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus būvē no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.

40. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielu vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.

41. Zemes vienības pieslēguma veidošana pie D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.

42. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, pašvaldības institūcija attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.

43. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3.1.5. Prasības transportlīdzekļu novietošanai

44. Esošām būvēm nepieciešamo autostāvvietu skaitu pārrēķina un nodrošina šādos gadījumos:

44.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;

44.2. tiek palielināta būves platība;

44.3. pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits;

44.4. pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.

45. Minimālo autostāvvietu skaitu nosaka, saskaņā ar 3. pielikumu. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai.

46. Autonovietni ar 50 un vairāk transportlīdzekļu autostāvvietām nodrošina ar atkritumu konteineru (tvertņu) novietni tādā platībā, lai tajā būtu iespējams novietot vienu atkritumu tvertni uz katriem 50 transportlīdzekļiem.

47. Ja publiskajā ārtelpā būvē vai ierīko atsevišķu atklātu virszemes transportlīdzekļu autonovietni ar 50 un vairāk transportlīdzekļu ietilpību, to labiekārto, intensīvi izmantojot piemērotus apstādījumus.

48. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, tad kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram mērķim vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

49. Autostāvvietas vienai izmantošanai nevar uzskatīt par autonovietni jebkādai citai izmantošanai, izņemot, ja šai citai izmantošanai nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiki nesakrīt.

50. Vairākām viena kvartāla būvēm var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.

51. Pašvaldības institūcija var noteikt autostāvvietu skaita ierobežojumus, ņemot vērā šādus faktorus:

51.1. pilsētas nozīmes publiska objekta apmeklējumam ir epizodisks raksturs;

51.2. 300 m rādiusā no objekta ir publiska transportlīdzekļu autonovietne;

51.3. objekts atrodas valsts vai reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un nav iespējams izveidot transportlīdzekļu novietnes risinājumu, kas nepasliktina pilsētainavas kvalitāti. Norādīto minimālo autostāvvietu skaitu var samazināt 3 reizes. Ja minimālais autostāvvietu skaits ir 3 vai mazāks, tad to minimālais skaits netiek noteikts;

51.4. atbilstoši transporta plūsmu analīzei, būtiski palielinās satiksmes intensitāte tuvējās ielās un transporta mezglos.

52. Transportlīdzekļu autostāvvietas būvprojekta sastāvā izstrādā tā labiekārtojuma un apstādījumu risinājumu:

52.1. apstādījumus iespēju robežās organizē sadalošās joslās un norobežojošos stādījumos;

52.2. autonovietnes apzaļumo ar ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumu;

52.3. esošo koku saglabāšanai dod priekšroku salīdzinājumā ar jauniem apstādījumiem.

53. Nepieciešamo velosipēdu novietņu skaitu un to izvietojumu nosaka atbilstoši objekta funkcionālajai izmantošanai un to pamato detālplānojumā vai būvprojektā.

54. Transportlīdzekļu novietnes, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar jaunbūvējamo, pārbūvējamo vai atjaunojamo objektu, vai uzsākot jaunu izmantošanu esošās telpās.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības

55. Visās funkcionālajās zonās nodrošina atļauto apbūves objektu inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti, ievērojot šos TIAN, lokālplānojumu, detālplānojumu vai plānoto inženiertīklu tehniskās shēmas.

3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

56. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas noteiktas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN12).

57. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), kuras nav iekļautas teritorijās ar īpašiem noteikumiem (TIN12), kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu ierīkošanai var ierīkot individuālo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem pēc to ierīkošanas. Pēc centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu ierīkošanas pieslēgums tiem ir obligāts.

58. Esošajās apbūves teritorijās, vietās, kur nav ierīkoti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu ierīkošanai ar zemes vienību robežojošā ielā vai piebraucamā ceļā, pieļaujama:

58.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;

58.2. decentralizētā kanalizācija - hermētiski noslēgts krājrezervuārs - zemes vienībās ar platību līdz 1200 m² vai 1 % plūdu riska teritorijās;

58.3. decentralizētā kanalizācija - bioloģiskās attīrīšanas iekārta vai hermētiski noslēgts krājrezervuārs - zemes vienībās ar platību lielāku par 1200 m².

59. Ierīko attiecīgas attīrīšanas ietaises ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanai pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Attīrīšanas ietaišu būvniecību veic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un Pašvaldības institūcijās.

60. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu Pašvaldības institūcijā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un Pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi Pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

61. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma izstrādes veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz novadgrāvju sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.

3.2.3. Lietusūdeņu savākšana

62. Rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objektu darbības teritorijās ierīko attiecīgas attīrīšanas ietaises lietusūdens priekšattīrīšanai pirms to novadīšanas centralizētajā lietus notekūdeņu novadīšanas sistēmā. Attīrīšanas ietaišu būvniecību veic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un Pašvaldības institūcijās.

63. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt Pašvaldības sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas risinājumu.

3.2.4. Mobilitātes infrastruktūra

64. Pilsētvides ielu malu autostāvvietās un autonovietnēs blakus publiskām būvēm, parkiem, tirdzniecības veikalu autonovietnēs, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo ēku pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas, ātrās uzlādes iekārtas.

65. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā, ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz četras pieslēgvietas.

66. Vidēji ātrās uzlādes stacijā, ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu autostāvvietas ir blakus.

67. Vidēji ātrās uzlādes stacijas, ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredzēt fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.

68. Vilcienu staciju vai autoostu tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports - autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.

69. Jauni būvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.

3.2.5. Elektroapgāde

70. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunas vai pārbūvējot, atjaunojot vecās elektroapgādes sistēmas, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, izņemot 110 kV un 330 kV elektrolīnijas.

71. Plānojot būvniecību novērtē nepieciešamību veikt 110 kV un 330 kV gaisvadu elektrolīniju pārbūvi ar mērķi ievērot nepieciešamos savstarpējos horizontālos un vertikālos attālumus saskaņā ar ārējo normatīvo akti prasībām.

72. Plānojot elektroapgādes objektu un elektroietaišu izvietojumu, nodrošina to netraucētu
apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.

73. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 m no 110 kV un 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem izstrādā un saskaņo ar AS "Augstsprieguma tīkls" darbu veikšanas projektu.

3.2.6. Elektronisko sakaru sistēmas

74. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, ja šāda ierīkošana tehnoloģiski ir iespējama.

3.2.7. Siltumapgāde

75. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), kur ir ierīkotas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību, esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu, tās, bet, ja nepieciešams - arī citas būves, pieslēdz pilsētas centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.

76. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto videi draudzīgu kurināmo, kuru dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada būtisku gaisa piesārņojumu.

77. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

3.2.8. Gāzapgāde

78. Veicot būvju un inženiertīklu būvniecības darbus, ievēro ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas ap pārvades gāzesvadu un sadales gāzesvadu sistēmām un to iekārtām.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Būvlaides

79. Apbūves teritorijās, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus attālumus:

79.1. B kategorijas ielai - 9 m;

79.2. C un D kategorijas ielai - 6 m;

79.3. E kategorijas ielai - 3 m.

80. Būvi var izvietot ar atkāpi no iedibinātās vai obligātās būvlaides izņēmuma gadījumos, piemēram, lai saglabātu dižkoku vai ainaviski izteiksmīgu koku, veidotu publiski pieejamu priekšpagalmu, kas nepieciešams pilsētas zaļā tīklojuma sistēmas papildināšanai u.tml.

3.3.2. Zemes vienības minimālā platība ēkas izvietošanai

81. Minimālā platība zemes vienībā vienas būves vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:

81.1. savrupmājai:

81.1.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM1) - 600 m², pieļaujama platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5 %, ja plānojot apbūvi var ievērot apbūves parametrus;

81.1.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM2) - 1200 m², pieļaujama platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5 %, ja plānojot apbūvi var ievērot apbūves parametrus;

81.1.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM3) - 1816 m², pieļaujama platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5 %, ja plānojot apbūvi var ievērot apbūves parametrus;

81.1.4. Jauktas centra apbūves teritorijās (JC):

81.1.4.1. Gajoka, Jaunbūves, Ruģeļu, Kalkūnu, Niderkūnu, Judovkas, Grīvas, Ķīmijas un Mazo Stropu apkaimēs - 600 m²;

81.1.4.2. Jauno Stropu apkaimē - 1816 m²;

81.1.4.3. TIN11 - 300 m²;

81.1.4.4. pārējās apkaimēs - 1200 m²;

81.2. vienai rindu mājas sekcijai:

81.2.1. Jauno Stropu un Mežciema apkaimēs - 600 m²;

81.2.2. pārējās apkaimēs - 300 m²;

81.3. vienai daudzdzīvokļu ēkai:

81.3.1. kuras augstums nepārsniedz 3 stāvus - 2200 m²;

81.3.2. kuras augstums ir lielāks par 3 stāviem - 3000 m²;

81.4. nedzīvojamai ēkai Transporta infrastruktūras teritorijās (TR) atbilstoši apbūves parametriem, TIN11 teritorijās ne mazāk kā 300 m², Mežu teritorijā (M, M1) ne mazāk ka 3000 m², parējās apbūves teritorijās ne mazāk kā 600 m².

82. Gadījumā, ja bijusi iepriekšējā apbūve, atļauta būves nojaukšana un jaunas būves būvniecība, ievērojot attiecīgā funkcionālā zonējuma noteiktus apbūves parametrus.

3.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām

83. Būves un to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot, šādus gadījumus:

83.1. būve ir žogs starp zemes vienībām;

83.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un būves ielas fasādē ir izvirzījums (erkers, balkons un jumtiņš virs ieejas vai cits arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām, bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3 m TIN11 teritorijās un 3,5 m pilsētas pārējā teritorijā;

83.3. ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība).

3.3.4. Prasības būvju konstruktīvajām daļām un elementiem

84. Prasības būvju fasādēm, jumtiem, ūdens notekcaurulēm:

84.1. būves fasādes krāsojumu saskaņo ar Pašvaldības institūciju. Būves fasādi krāso saskaņā ar saskaņotu fasādes krāsojumu risinājumu vai būvprojektā saskaņotu krāsojumu. Pašvaldības institūcija var pieprasīt būves fasādes vizualizāciju, kā arī var pieprasīt kopējo būvju fasāžu krāsojuma koncepciju daudzdzīvokļu dzīvojamā kvartāla robežās;

84.2. būvju fasādes krāsojumu izvēlas, ievērojot šādas prasības:

84.2.1. perimetrālās apbūves teritorijā būvju fasādēm veido harmonisku, tonāli sabalansētu krāsojumu (blakus esošu būvju fasādēm nav pieļaujams krasi atšķirīgs, kontrastējošs, no konteksta izrauts, kā arī vienā tonī risināts krāsojums);

84.2.2. fasāžu pamatplakņu krāsošanai neizmanto tīrus toņus. Krāsu dizainu risina dabas toņu gammā. Spožus krāsu toņus atļauts izmantot detaļās un dekoru akcentos;

84.2.3. aizliegts atšķirīgi krāsot būves fasādes fragmentu, būves daļu arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretuguns mūris u.c.) krāso vienā tonī;

84.2.4. fasāžu krāsojumā izmanto krāsojamai virsmai piemērota sastāva un toņa intensitātes krāsas;

84.2.5. daudzdzīvokļu namos aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādās krāsās, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir būvprojektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis;

84.3. nav atļauta tehnisko iekārtu, piemēram, antenu vai gaisa kondicionētāju, uzstādīšana un izvadīšana, dūmvadu, ventilācijas cauruļvadu izvietošana dzīvojamo un publisko būvju fasādēs, kas vērstas pret ielu. Citos gadījumos tehnisko iekārtu izvietojumu uz fasādēm un jumtiem, saskaņo ar būves īpašnieku un apsaimniekotāju;

84.4. jumtus būvē tā, lai lietusūdeņi neplūstu uz blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai uz ietves un blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

85. Prasības lodžijām, balkoniem, logiem, durvīm un skatlogiem:

85.1. daudzdzīvokļu māju lodžiju pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret logiem ar atšķirīgām formām un dalījumu, kā arī arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu atļauts veikt tikai pēc vienota, visas būves fasādes risinājuma (saskaņā ar izstrādāto būvprojektu);

85.2. nav pieļaujama balkonu iestiklošana, norobežošana;

85.3. aizliegta ieejas mezglu ierīkošana paneļu mājās, kur nepieciešama paneļa zāģēšana, kas pasliktina mājas konstruktīvo noturību;

85.4. jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās būvēs atļauta vienīgi tad, ja tie atbilst būves arhitektoniskajam stilam, ievērojot vienotas augstuma atzīmes, izstrādājot būvprojektu. Skatlogu noformējums saskaņojams ar Pašvaldības institūciju;

85.5. virs skatlogiem atļauts būvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves līmeņa;

85.6. aizliegts aizsegt skatlogus ar tirdzniecības iekārtām, preču izvietošanai paredzētajiem plauktiem vai stendiem, ja nav izveidota skatloga ekspozīcija.

86. Prasības pagrabu ieejām, lūkām un logiem:

86.1. saimnieciskās pagrabu ieejas un lūkas aizliegts ierīkot ietvēs;

86.2. veicot būvju pārbūvi, ietvēs esošās, TIAN prasībām neatbilstošās pagrabu ieejas un lūkas nojauc vai būvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

86.3. būvju publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas aprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumus nodrošina ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu;

86.4. būvju publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu;

86.5. pie ietves izvietotos pagrabstāvu logus un vitrīnas, kāpnes un noejas norobežo ar ne mazāk kā 0,7 m augstām (mērot no ietves līmeņa) margām, vismaz ar 50 % caurskatāmību. Atsevišķos gadījumos, ievērojot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, pieļaujams pagrabstāvu logiem ierīkot mākslinieciski veidotas aizsargrestes;

86.6. pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5 m. Ja gaismas šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm.

3.3.5. Prasības degvielas uzpildes un automobiļu gāzes uzpildes staciju, automazgātavu izvietošanai

87. Jaunu degvielas uzpildes staciju un automobiļu gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta funkcionālajās zonās - Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), Publiskās apbūves teritorijās (P), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijās (TR), vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā izvēlētajā teritorijā.

88. Degvielas uzpildes staciju un automobiļu gāzes uzpildes staciju būvniecība nav atļauta kultūras pieminekļu teritorijās, kā arī memoriālu piemiņas vietu, pieminekļu un aizsargājamu dabas objektu tiešā tuvumā.

89. Attālumus no degvielas uzpildes stacijām un automobiļu gāzes uzpildes stacijām (to tvertnēm un pildnēm) līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, papildus ievēro šādus attālumus:

89.1. 10 m no ražošanas būvēm;

89.2. 50 m no dzīvojamām būvēm, izglītības, kultūras un ārstniecības iestāžu būvēm.

90. Degvielas uzpildes stacijas un automobiļu gāzes uzpildes stacijas ar virszemes tvertnēm atļauts izvietot vienīgi Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA).

91. Būvējot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām līdz automazgātavas modulim. Šo attālumu var samazināt, ja automazgātavas teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamās un publiskās apbūves ēkām.

3.3.6. Prasības insolācijai

92. Dzīvojamo māju būvprojektu risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvprpjektam.

92.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos - ne mazāk kā vienā istabā;

92.2. četru un vairāk istabu dzīvokļos - ne mazāk kā divās istabās.

93. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:

93.1. starp ēku garenfasādēm - ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m - četru stāvu un augstākām ēkām;

93.2. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi - ne mazāk par 10 m.

94. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves nodrošina apkārtējo dzīvojamo ēku nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim apstākļus, ievērojot 93. punktā noteiktās prasības.

95. Apbūves noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot teritorijās, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (TIN11 teritorijā) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās ēkās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā atļauta jauna apbūve vai dzīvojamās ēkas pārbūve, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju, to nepasliktinot.

3.3.7. Prasības dabas daudzveidības saglabāšanai

96. Paredzot jaunu apbūvi vai infrastruktūras ierīkošanu neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

97. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības jāsaņem sugu un biotopu eksperta slēdziens ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.

98. Meža zemes atmežošana atļauta tikai ielu sarkanajās līnijās, zem ēkām un būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem. Konkrētās atmežojamās platības nosaka būvprojektā.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Pagalma noteikumi

99. Galvenajai būvei uz zemes vienības ir viens vai vairāki pagalmi - priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms un aizmugures pagalms.

100. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3) ielai tuvāk novieto galveno būvi. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām, galveno būvi novieto pret augstākas kategorijas ielu.

101. Palīgēkas un brīvi stāvošus saules paneļus nedrīkst ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemes vienības gadījumā, ārējā sānpagalmā.

102. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma teritoriju nedrīkst aizņemt būve vai tās daļa, izņemot:

102.1. arhitektoniskas detaļas un veidojumi - sliekšņi, karnīzes, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;

102.2. dekoratīvie stādījumi, labiekārtojuma elementi un vides dizaina objekti, piemēram, saulessargi (markīzes), dekoratīvas strūklakas, skulptūras, reklāmas objekti, skulptūras, piemiņas plāksnes, atklātas terases, žogi, iesegti celiņi, laukumi, piebraucamie ceļi un apgaismes ķermeņi;

102.3. erkeri un balkoni, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas;

102.4. atklātas kāpnes, kas projicējas ne vairāk par 2,5 m uz āru no sienas un nepārsniedz pirmā stāva grīdas līmeni;

102.5. atklātas ugunsdzēsības kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas.

103. Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fasādes ar logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks par:

103.1. bērnu rotaļu laukumam - 12 m;

103.2. atpūtas vietai - 10 m;

103.3. vietai sporta nodarbībām - 10-40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida);

103.4. vietai saimnieciskām darbībām - 10 m.

104. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos jaunas apbūves iecere un tās izvietojums izvērtējams, ņemot vērā apbūves intensitātes, brīvās teritorijas rādītāja un insolācijas prasības, kā arī atkarībā no zemes īpašuma situācijas:

104.1. ja iekšpagalmā izveidojusies daudzdzīvokļu mājai nepiesaistīta teritorija, jaunai apbūvei piemēro būvniecības ieceres publisko apspriešanu;

104.2. ja iekšpagalmā atrodas esoša īslaicīgas lietošanas būve - autostāvvieta, kuras ekspluatācijas termiņš ir beidzies, jaunas īslaicīgas autostāvvietas būvniecībai esošās būves vietā un apjomā izstrādājams būvprojekts, neveicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Gar autostāvvietas robežu veido divpakāpju stādījumu joslu.

105. Komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, kā arī tuvāk kā 1,5 m no blakus esošās zemes vienības robežas, ja nav saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.

3.4.2. Žogi, prettrokšņa ekrāni

106. Žogu būvniecība:

106.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienības robežu;

106.2. ielas pusē - pa ielas sarkano līniju vai pa vēsturiski iedibināto žogu līniju, ja tā neatrodas sarkanajās līnijās;

106.3. stūra zemes vienībā - pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

106.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - pa tauvas joslām, neierobežot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu.

107. Žogu augstums un caurredzamība:

107.1. vispārējā gadījumā - žoga maksimālais augstums uz zemes vienības robežas ar publisko ārtelpu ir 1,8 m. Žoga minimālā caurredzamība - 30%;

107.2. vēsturiskajai apbūvei raksturīgajiem koka, mūra un metāla kaluma žogiem un dzīvžogiem augstums un caurredzamība netiek noteikta;

107.3. savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3) žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam, atļauts būvēt blīvus (necaurredzamus) un līdz 1,8 m augstus, blakus esošo zemes vienību īpašniekiem savstarpēji vienojoties, to saskaņojot rakstveidā;

107.4. rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA) žoga maksimālais augstums ir 2,2 m. Teritoriju drīkst nožogot arī ar blīvu (necaurredzamu) žogu;

107.5. visās teritorijās atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu ar caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,2 m;

107.6. žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m.

108. Žogu arhitektūra:

108.1. žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā un blakus esošo zemes vienību nožogojumiem. Kvartāla robežās žogus būvē (ierīko) vienā augstumā;

108.2. žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso;

108.3. pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un zemes vienībās ap kultūras pieminekļiem žogu dizainu veido attiecīgajā apkaimē raksturīgajā vēsturiskajā stilā;

108.4. aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.

109. Žoga augstums gar ielu nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo ietves vai brauktuves (ja ietves nav) līmeni ielas pusē.

110. Žogu vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.

111. Nav atļauts nožogot zemes vienības, kurās atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.). Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma plānu un saskaņojot ar Pašvaldības institūciju, zemes vienības robežas var iezīmēt ar dzīvžogiem.

112. Aizliegts ar žogiem sadalīt zemes vienību, ja ar citām normatīvo aktu prasībām nav noteikts savādāk. Zemes vienību funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem.

113. Zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 1,6 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu par to blakus esošo zemes vienību īpašniekiem savstarpēji vienojoties, to saskaņojot rakstveidā.

114. Prettrokšņa ekrāna nepieciešamību pamato būvprojektā. Prettrokšņa ekrānus, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR). Īpašos gadījumos par prettrokšņa ekrānu drīkst izmantot blīvu un necaurredzamu žogu, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

3.4.3. Apgaismes ķermeņi

115. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtas vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā.

116. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebraucamajos ceļos var izmantot pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

117. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

118. Ierīkojot un pārbūvējot galvenos gājēju ceļus parkos, mežaparkos, kapsētās un citās publiskās ārtelpas teritorijās, tajos ierīko ielu apgaismojuma infrastruktūru un nodrošina apgaismojumu diennakts tumšajā laikā.

119. Apgaismes ķermeņus pieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs.

120. Dzīvojamo un publisko ēku ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas publiskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. To nodrošina attiecīgās teritorijas īpašnieks.

121. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskās vietās, to novietojums nedrīkst traucēt satiksmes kustības drošību un pasliktināt iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

122. Informējot būves īpašnieku, Pašvaldības institūcijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismošanas, satiksmes regulēšanas, tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites.

3.4.4. Ārtelpas elementu un sezonas būvju izvietošanas kārtība

123. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kuru etalonmodelis saskaņots Pašvaldības institūcijā.

124. Sezonas rakstura tirdzniecības nojumes un/vai āra kafejnīcas tiešā saistībā ar esošiem tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem atļauts iekārtot tikai saskaņā ar Pašvaldības institūcijas saskaņojumu.

125. Pie sezonas rakstura kafejnīcām, ielu tirdzniecības punktiem un citu pakalpojumu objektiem (piemēram, biļešu kasēm brīvdabas pasākumos, saldējumu, sakņu un puķu stendiem ielas tirdzniecībā un citos publiskos pasākumos) novieto pieejamu atkritumu urnu vai konteineru. Par atkritumu savākšanu un atkritumu urnu novietošanu atbild pasākuma rīkotājs.

3.4.5. Apstādījumi

126. Apbūvējot zemes vienību, maksimāli saglabā esošos kokus:

126.1. dižkoka jeb aizsargājamā koka teritorijā (ap koku vainaga projekcijas platībā, kā arī 10 m platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas)) nav pieļaujams plānot darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;

126.2. citos gadījumos attālums, kurā aizliegts veikt būvniecību saglabājama koka tuvumā, ir vienāds: ar 20 koka stumbra diametriem. Šo attālumu mēra no koka stumbra. Šo attālumu var samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un augšanai, kurus apstiprinājis kvalificēts arborists. Šī prasība vispārīgā gadījumā attiecas arī uz apdobes parametriem esošiem un plānotiem kokaugiem, kas atrodas slēgtā vai daļēji slēgtā segumā. Apdobi var samazināt ar kvalificēta arborista apstiprinātiem risinājumiem, kas nodrošina gaisa un ūdens caurlaidību, kā arī augsnes nenoblietēšanu.

127. Pašvaldības institūcija būvatļaujas projektēšanas nosacījumos var noteikt stādījumu veidu un izvietošanas principus.

128. Veicot ielu pārbūvi, veic ielas stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus, inženiertīklu izvietojumu, Pašvaldības institūcijas būvatļaujas projektēšanas nosacījumos noteiktās prasības apstādījumu veidošanai, kā arī inženiertīklu turētāju tehniskos noteikumus.

129. Pārbūvējamo un jaunveidojamo ielu stādījumus un atklātu autonovietņu apstādījumus ierīko, izmantojot dižstādus un izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju un esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu. Paredz risinājumus koku aizsardzībai pret ziemas apstākļos izmantojamo pretslīdes materiālu šķīdumu (sāls) nokļūšanu uz koku stumbriem un sakņu zonā, lai novērstu koku augtspējas samazināšanos un nokalšanu.

130. Ielas stādījumiem paredz un nodrošina tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai. Ja kokam apkārtējās grunts līmenis tiek paaugstināts vai pazemināts, īsteno koka saglabāšanas pasākumus, kurus nosaka būvprojektā.

131. Ielās, kur starp esošiem vai plānotajiem kokiem ir atļauta vai plānota transportlīdzekļu iebraukšana vai stāvēšana, nodrošina koku stumbru aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem, ierīkojot speciālas stumbra aizsargierīces vai apdobju vertikālās apmales.

132. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu un stumbru.

133. Veicot būvdarbus:

133.1. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;

133.2. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, aizliegts bojāt koku pamatsaknes tās nocērtot, kā arī atsegt koku saknes izteikta sausuma vai karstuma periodā. Atsegtās koka saknes apklājamas, lai pasargātu tās no izžūšanas.

133.3. teritoriju ap kokiem noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos, kā arī lai novērstu sakņu bojājumus.

134. Kokaugu stādījumiem ielu teritorijās (ielu stādījumos) un stāvlaukumos izmanto dižstādus, kuru stumbra augstums ir vismaz 2 m.

135. Pēc būvdarbu pabeigšanas augsnes segu ap kokiem atjauno ar iepriekšējai augsnei iespējami līdzīgākām fizikālajām, ķīmiskajām īpašībām un granulometrisko sastāvu, kā arī ievērojot augsnes iepriekšējo līmeni.

136. Suņu pastaigu un dresūras laukumos nodrošina augsnes, stādījumu un kokaugu aizsardzību.

137. Gadījumos, kad būvniecības ieceres dēļ nepieciešams pārstādīt, likvidēt apstādījumu elementus, būvprojektā nepieciešams paredzēt apstādījumu atjaunošanu.

3.4.6. Nosacījumi labiekārtotu publisko ārtelpu teritoriju izveidei

138. Nosacījumi parku, skvēru, koplietošanas pagalmu un citu mierīgai vai aktīvai atpūtai paredzētu labiekārtotu teritoriju ierīkošanai, pārbūvei un izmantošanai:

138.1. Parka, skvēru būvniecības, pārbūves būvprojekta ietvaros veic šādas izpētes:

138.1.1. parka, skvēra funkcionālo izpēti (auditu), lai novērtētu nepieciešamību attīstīt parkā, skvērā jaunas funkcijas, tostarp, papildināt labiekārtojumu vai arī samazināt funkciju klāstu (gājēju plūsmas, vienlaicīgie apmeklētāji, nodarbes u.tml.);

138.1.2. bioloģiskās daudzveidības izpēti;

138.1.3. dendroloģisko izpēti;

138.1.4. kultūras mantojuma izpēti;

138.1.5. gājēju un velobraucēju kustības izpēti.

138.2. Minimālais nepieciešamais labiekārtojums parkā, skvērā (kurā ir arī stacionāras aktivitātes) ir soli, celiņu apgaismojums, atkritumu urnas, speciāli aprīkotas velosipēdu stāvvietas, vismaz viena publiskā tualete, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta. Labiekārtojuma elementu izvietojumu un skaitu nosaka parka, skvēra būvprojektā, veicot paredzamā apmeklētāju skaita aplēses;

138.3. Parka, skvēra, koplietošanas pagalma un citu labiekārtotu teritoriju labiekārtojumu izvēlas atbilstoši pilsētbūvnieciskajai situācijai un funkcijām (mierīgā atpūta un gājēju kustība; rotaļu un aktīvās atpūtas laukumi u.tml.);

138.4. Parka, skvērā, koplietošanas pagalmā un citās labiekārtotās teritorijās ierīko apstādījumus, to īpatsvaru, veidu, kompozīciju un sortimentu nosakot labiekārtojuma projektā.

139. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai un izmantošanai:

139.1. Ūdensmalas labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi;

139.2. Minimālais labiekārtojums: atkritumu savākšanas tvertnes un pārvietojamās tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, speciāli aprīkotas velosipēdu stāvvietas, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta;

139.3. Ierīkojot labiekārtotu ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot veloceļu tīklā; nodrošina sasniedzamību ar sabiedrisko transportu;

139.4. Ūdensmalās ar augstu labiekārtojuma līmeni izvieto atkritumu savākšanas tvertnes un stacionārās tualetes, nodrošina ērtu sasniedzamību ar velosipēdu, veidojot labiekārtotās teritorijas tiešā veloceļu tuvumā vai integrējot teritoriju veloceļu tīklā, nodrošina autostāvvietu tiešā labiekārtotās teritorijas tuvumā.

140. Nosacījumi peldvietu ierīkošanai un izmantošanai:

140.1. Peldvietas kopējo platību nosaka, summējot sauszemes zonas platību un peldēšanās sektora platību. Peldvietu iedalījums:

140.1.1. mazas peldvietas, kuru kopējā platība nepārsniedz 0,2 ha;

140.1.2. vidējas peldvietas, kuru kopējā platība ir no 0,2 ha - 2 ha;

140.1.3. lielas peldvietas, kuru kopējā platība ir lielāka par 2 ha.

140.2. Peldvietas apkalpes un infrastruktūras objektu aizņemtā platība nedrīkst pārsniegt 10 % no peldvietas kopējās platības.

140.3. Mazās peldvietās nodrošina vismaz šādu infrastruktūras objektu izvietošanu:

140.3.1. ģērbtuvi, kas nodrošina vienlaicīgu pārģērbšanās iespēju diviem atpūtniekiem, ievērojot vides pieejamības prasības;

140.3.2. tualeti;

140.3.3. atkritumu konteineru;

140.3.4. speciāli aprīkotas velosipēdu stāvvietas ar ne mazāk kā 10 velosipēdu novietošanas iespējām.

140.4. Vidējas un lielas peldvietas labiekārtojumam izstrādā labiekārtojuma projektu. Izdalot aktīvās, ūdenssporta un mierīgās (klusās) atpūtas zonas, projektā precizē nepieciešamās apkalpes, labiekārtojuma infrastruktūras objektu, velonovietņu un autonovietņu izvietojumu un skaitu, ņemot vērā prognozējamo vienlaicīgo maksimālo peldvietas apmeklētāju skaitu.

140.5. Uz vienu peldvietas apmeklētāju paredz ne mazāk kā 5 m² peldvietas sauszemes zonā, izņemot teritoriju, ko aizņem apkalpes un infrastruktūras objekti.

140.6. Lai aizsargātu piekrastes veģetāciju, peldvietu apmeklētāju plūsmas regulēšanai ierīko gājēju celiņus.

141. Nosacījumi jaunu daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtojumam:

141.1. apstādījumu minimālā platība - 10 m² uz vienu dzīvokli;

141.2. pagalmā ierīko atpūtas un rotaļu laukumu, kā arī mierīgās atpūtas vietu pieaugušajiem iedzīvotājiem;

141.3. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā) nav publiski pieejama sporta vai aktīvās atpūtas laukuma, pagalmā ierīko aktīvās atpūtas zonu. Aktīvās atpūtas zonu pagalmā ierīko pie mājām, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 100 dzīvokļus.

3.4.7. Atkritumu savākšanas vietas

142. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietnes laukumus atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam.

143. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:

143.1. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;

143.2. ne tuvāk par 20 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;

143.3. ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem;

143.4. ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums;

143.5. ne tālāk par 100 m no visattālākās ieejas dzīvojamā mājā vai publiskā ēkā.

144. Ja atkritumu tvertņu laukumu novieto pilsētas ielu, skvēru un parku teritorijās - to norobežo ar apstādījumiem vai citu estētisku aizsegu.

145. Aprēķinot atkritumu savākšanas laukuma kopējo platību, ņem vērā specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļūšanu atkritumu tvertnēm.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Aizsardzība pret trokšņiem un piesārņojumu

146. Pieļaujamo trokšņu līmeni dzīvojamām mājām un publiskām būvēm un to teritorijām, trokšņu līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņu avotiem, sagaidāmā trokšņu līmeņa noteikšanas kārtību un tā nepieciešamo samazināšanas aprēķinam izraudzītajos punktos, arhitektūras, plānojuma un būvniecības akustikas trokšņa samazināšanas līdzekļu efektivitātes aprēķina metodiku, kā arī galvenās prasības, pieņem atbilstoši normatīvajiem aktiem.

147. Būvējot jaunas B un C kategorijas ielas vai veicot to pārbūvi, plāno pasākumus trokšņa piesārņojuma samazināšanai. Prettrokšņa pasākumus nosaka būvprojektā, ņemot vērā objekta novietojumu un normatīvo aktu prasības, izvērtējot prettrokšņa pasākumu ieviešanas nepieciešamību un iespējas. Prettrokšņa pasākumu veidu un apjomu nosaka, veicot akustiskās situācijas modelēšanu.

148. Trokšņa samazināšanas pasākumu plānošanā un īstenošanā ievēro šādus principus:

148.1. ja trokšņa samazināšanas pasākumus plāno un īsteno trokšņa avota valdītājs, tas primāri izvērtē iespējas realizēt pasākumus trokšņa emisijas samazināšanai;

148.2. plašu apbūves teritoriju aizsardzībai pret troksni plāno un būvē trokšņa barjeras, grunts vaļņus un ierīko aizsargstādījumu joslas;

148.3. ja trokšņa barjeras, grunts vaļņus un aizsargstādījumu joslas konkrētā teritorijā nav iespējams būvēt vai ierīkot, trokšņa avota tuvumā plāno būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi;

148.4. ja nav iespējams būvēt trokšņa barjeras, grunts vaļņus vai ierīkot aizsargstādījumus un konkrētā teritorijā trokšņa avota tuvumā nav iespējams izvietot būves, kurām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav piemērojami vides trokšņa robežlielumi, plāno un īsteno individuālus aizsardzības pasākumus būves ārējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolācijai uzlabošanai, lai nodrošinātu vides trokšņa robežlielumu ievērošanu.

149. Jaunu rūpniecības uzņēmuma objektu, kas plāno veikt A kategorijas piesārņojošu darbību, drīkst izvietot ne tuvāk kā 300 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

150. Jaunu rūpniecības uzņēmuma objektu, kas plāno veikt B kategorijas piesārņojošu darbību, drīkst izvietot ne tuvāk kā 100 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Attālumu atļauts samazināt, ja tiek veikti nepieciešamie aizsardzības risinājumi (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības), kas nodrošina atbilstošu dzīvojamās apbūves aizsardzību un piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu.

151. Pašvaldības institūcija pie būvprojekta izstrādes piesārņojošas darbības objektam pieprasa jau būvniecības 1.kārtā veikt nepieciešamo aizsardzības risinājumus (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības).

152. Jaunu smagās rūpniecības objektu (teritorijas vai būves, kurās notiek ražošana vai apkalpes transporta kustība) minimālais attālums no esošās dzīvojamās apbūves ēkas, publiskās apbūves veselības, aizsardzības, izglītības un kultūras iestāžu un sporta būvēm ir 100 m.

153. Bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumu, metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu un sadzīves atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas uzņēmumu drīkst izvietot ne tuvāk kā 100 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

154. Teritorijā, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu, kura kopējā platība ir lielāka par 300 m², kā arī gar atklātu autonovietni ar autonovietņu skaitu virs 300 gar ārējo robežu veido apstādījumu (koki, krūmi) joslu vismaz 4 m platumā, ja šī teritorija robežojas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM, DzM1, DzM2, DzM3) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzD).

155. Plānojot jaunu vai arī pārbūvējot esošu rūpniecības uzņēmumu, izvērtē atbilstību trokšņa vides kvalitātes normatīviem dažādos relatīvajos augstumos, kas atbilst atļautajam dzīvojamās apbūves augstumam, ja 100 m rādiusā ap attiecīgo uzņēmumu izvietota dzīvojamā apbūve vai atrodas Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD), Publiskās apbūves teritorijas (P, P1).

156. Plānojot jaunu vai arī pārbūvējot esošu rūpniecības uzņēmumu, izvērtē atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem dažādos relatīvajos augstumos, kas atbilst atļautajam dzīvojamās apbūves augstumam, ja 300 m rādiusā ap attiecīgo uzņēmumu izvietota dzīvojamā apbūve vai atrodas Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD), Publiskās apbūves teritorijas (P, P1).

157. Būvējot vai pārbūvējot rūpniecības uzņēmumu veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu, objektu nodrošina ar centralizētajiem notekūdeņu un lietusūdens kanalizācijas tīkliem, objekta teritorijā brauktuves, laukumus un citas teritorijas daļas ārpus brīvās zaļās teritorijas iesedz ar asfaltbetonu vai citu ūdensnecaurlaidīgu cieto segumu.

158. Esošo rūpniecības uzņēmumu pārbūvi var atļaut, ja:

158.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus, un pieguļošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās, kurās esošais fona trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus, esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

158.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, un pieguļošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās, kurās esošais fona gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts.

3.5.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas

159. Piesārņotās un potenciāli piesārņotajās teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Valsts Vides dienesta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, veic augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēti un piesārņojuma līmeņa novērtējumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saskaņā ar izpētes rezultātiem pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, būvniecība tajās ir aizliegta līdz brīdim, kamēr nav veikta teritorijas sanācija. Šis ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

160. Lai novērtētu piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas piesārņojuma līmeni, veic teritorijas izpēti vai izmanto normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas izpētes materiālu informāciju.

161. Ja teritorijā konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums, uzsāk sanāciju vai izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.

162. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvprojektā vai sanācijas programmā.

3.5.3. Riska teritorijas

163. Plānojot jaunus objektus, kas var radīt rūpniecisko avāriju risku, izstrādā lokālplānojumu vai detālplānojumu, kurā izvērtē riska objektu ietekmi ilgtermiņā uz apkārtējo teritoriju, nosakot teritoriju attīstības principus un prasības attiecībā uz rūpniecisko avāriju novēršanu un to seku samazināšanu cilvēkiem un videi, kā arī nosakot objektu izvietošanas minimālos drošības attālumus un teritorijas izmantošanas un apbūves ierobežojumus.

164. Jaunu objektu, kas var radīt rūpniecisko avāriju risku, izvietošana un darbības ierobežojumi pieļaujami tikai tad, ja riska novērtējuma rezultāts apstiprina zemāku par maksimāli pieļaujamo apdraudējuma līmeni un atbilst akceptējamā riska kritērijiem - kā individuālajam riskam, tā arī sociālajam riskam.

165. Ūdensteču un ūdensobjektu krasta erozijas riska vietas un prasības erozijas riska novēršanai nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.

3.5.4. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana

166. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:

166.1. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;

166.2. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;

166.3. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi.

167. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam.

168. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:

168.1. hidrotehnisku būvju būvniecību;

168.2. teritorijas uzbēršanu;

168.3. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;

168.4. ūdensobjekta gultnes padziļināšanu;

168.5. piesārņotas grunts sanāciju;

168.6. ielas vai piebraucamā ceļa būvniecību;

168.7. inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu ierīkošanu;

168.8. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;

168.9. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.

3.5.5. Prasības piestātnēm, peldbūvju izvietošanai un citai izmantošanai ūdensmalā vai ūdeņu teritorijā

169. Pie iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Daugava, Šuņazars, Lielais Stropu ezers), citiem ezeriem un upēm nodrošina publisku piekļuvi gājējiem un velobraucējiem, atbilstoši Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, TIAN 4. pielikumā. Piekļuves pie publiskajiem ūdeņiem un normatīvajos aktos noteiktajam.

170. Piestātnes un laipas nodrošina ar apgaismojumu.

171. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).

172. Prasības peldbūvju izvietošanai:

172.1. peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem atļautas publiskajos ezeros - Šuņazarā un Lielajā Stropu ezerā. Peldbūvi piesaista pie zemes vienības, kas tieši robežojas ar publiskā ūdensobjekta krasta līniju;

172.2. peldbūves ūdens teritorijā izvieto:

172.2.1. Šuņazarā ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;

172.2.2. Lielajā Stropu ezerā ne tālāk kā 30 m joslā no krasta.

172.3. peldbūvei atkarībā no peldošās būves paredzētās funkcijas ievēro šo TIAN prasības attiecīgai sauszemes būvei ar tādu pašu funkciju tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams attiecībā uz peldošu būvi;

172.4. ja būve paredzēta sezonālai izmantošanai, būvprojektā ņem vērā pavasara palu un vasaras - rudens ūdens līmeņa svārstības, un norāda sezonas infrastruktūras novietnes;

172.5. būvprojektā raksturo vizuālo stāvokli visām paredzētajām darbībām ūdens teritorijā vasaras un ziemas sezonā. Nosacījumus ietver attiecīgā objekta ekspluatācijas noteikumos;

172.6. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;

172.7. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredz slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus centralizētās sadzīves kanalizācijas sistēmas tīkliem.

173. Peldbūves augstums nepārsniedz 6 m virs ūdens līmeņa vidējā iegrimē. Peldbūves fasāžu frontes projekcijas maksimālais kopējais garums perpendikulāri pret virszemes ūdensobjekta krastu ir 50% no ūdensobjekta krasta līnijas garuma tās zonas robežās, kur atļauts izvietot peldbūves.

174. Peldbūvi būvē uz negrimstošas peldsistēmas. Ja peldsistēmai tiek izmantots dobs korpuss, to aprīko ar bilžu sūkņiem un tai ir jābūt reģistrētai Latvijas Kuģu reģistrā, ja to paredz normatīvie akti.

175. Attālums no maksimāli noslogotas peldsistēmas iegrimes dziļuma līdz virszemes ūdensobjekta gruntij nav mazāks par 60 cm pie zemākā reģistrētā ūdens līmeņa.

176. Laipu, pie kuras novieto peldbūvi, veido no neslīdoša materiāla, tās kopējais platums ir vismaz 2,4 m, bet no iekārtām brīvās daļas platums - vismaz 1,8 m.

177. Katrai peldbūvei krastā paredz autonovietni, ņemot vērā prasības autoovietņu nodrošinājumam atbilstošai sauszemes būvei (funkcijai).

178. Peldbūvju īpašnieki nodrošina peldbūvju izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos.

3.5.6. Plūdu riska teritorijas

179. Būvniecība vidējas varbūtības plūdu riska teritorijās (ar applūduma varbūtību 1 reizi 100 gados, atbilstoši aktuālajiem VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datiem (pieejami hipersaitē https://ej.uz/Daugavpils_Pludi) atļauta pie nosacījuma, ja ir veikti teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas pasākumi, kas nodrošina teritorijas neapplūšanu un vides risku novēršanu.

180. Inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.

181. Ēku pirmā stāva grīdas atzīmei ir jābūt virs ūdensobjekta 1 % plūdu riska augstuma atzīmes.

182. Sadzīves notekūdeņu savākšanai veido pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas. Kā pagaidu risinājums saskaņā ar 3.2.2. apakšnodaļā ir atļauts ierīkot tikai hermētiskus izsmeļamos krājrezervurārus, nodrošinot to hermētiskumu virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes.

183. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, plūdu riska teritorijās saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, iekļaujot tās vienotā noteces sistēmā.

184. Pretplūdu pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli, kā arī pasliktināt blakus esošo teritoriju hidroloģiskos apstākļus (piemēram, gruntsūdens līmeni), arī ģeoloģiskos risku.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

185. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

186. Vasarnīcu apbūve (11002): apbūve, ko veido sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas ārpus pastāvīgās dzīvesvietas otrā mājokļa statusā ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

187. Dārza māju apbūve (11003): apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai.

188. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

189. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

190. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

191. Labiekārtota ārtelpa (24001): pludmales, laukumi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

192. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
193.	600 m²	35 ¹		līdz 10 ³	līdz 2	²

¹ tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002), tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei (12003) un labiekārtotai ārtelpai (24001) nenosaka.

² tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) un tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei (12003) - 40.

³ palīgēkai līdz 6 m.

4.1.1.5. Citi noteikumi

194. Ievērojot apbūves parametrus un saņemot blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu, zemes vienībā atļauta būvniecībā ar šādiem teritorijas papildizmantošanas veidiem:

194.1. tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003);

194.2. tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

195. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

196. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

197. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

198. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

199. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta nodaļas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

200. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

201. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

202. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

203. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām bez skatītājiem.

204. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības iestāžu, tai skaitā darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

205. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

206. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

207. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

208. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

209. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

210. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
211.	1200 m²	35 ⁴	līdz 60 ⁶	līdz 15 ⁸	līdz 3 ⁵	40 ⁷

⁴ daudzdzīvokļu māju apbūvei (11005) un teritorijas papildizmantošanas veidiem nenosaka.

⁵ savrupmāju apbūvei (11001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁶ savrupmāju apbūvei (11001), lauksaimnieciskai izmantošanai pilsētas un ciemos (22002), labiekārtotai ārtelpai (24001) un ārtelpai bez labiekārtojuma (24002) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

⁷ savrupmāju apbūvei (11001), rindu māju apbūvei (11005), labiekārtotai ārtelpai (24001), lauksaimnieciskai izmantošanai pilsētās un ciemos (22002) un ārtelpai bez labiekārtojuma (24002) - nenosaka; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; atmežošanas gadījumos teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001) un ārtelpu bez labiekārtojuma (24002) - 60; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁸ savrupmāju apbūvei (11001) un rindu māju apbūvei (11005) līdz 10 m; palīgēkai līdz 6 m.

4.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

4.2.2.1. Pamatinformācija

212. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

213. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

214. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

215. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

216. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta nodaļas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

217. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

218. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

219. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

220. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām bez skatītājiem.

221. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības iestāžu, tai skaitā darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

222. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

223. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

224. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

225. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

226. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

227. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.2.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
228.	600 m²	35 ⁹	līdz 60 ¹¹	līdz 15 ¹³	līdz 3 ¹⁰	40 ¹²

⁹ daudzdzīvokļu māju apbūvei (11005) un teritorijas papildizmantošanas veidiem nenosaka.

¹⁰ savrupmāju apbūvei (11001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

¹¹ savrupmāju apbūvei (11001), lauksaimnieciskai izmantošanai pilsētas un ciemos (22002), labiekārtotai ārtelpai (24001) un ārtelpai bez labiekārtojuma (24002) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

¹² savrupmāju apbūvei (11001), rindu māju apbūvei (11005), labiekārtotai ārtelpai (24001), lauksaimnieciskai izmantošanai pilsētās un ciemos (22002) un ārtelpai bez labiekārtojuma (24002) - nenosaka; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju jānosaka ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

¹³ savrupmāju apbūvei (11001) un rindu māju apbūvei (11005) līdz 10 m; palīgēkai līdz 6 m.

4.2.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.2.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2)

4.2.3.1. Pamatinformācija

229. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

230. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

231. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

232. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

4.2.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

233. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta nodaļas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

234. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

235. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

236. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

237. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām bez skatītājiem.

238. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības iestāžu, tai skaitā darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

239. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

240. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

241. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

242. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

243. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

244. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.2.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
245.	2400 m²	35 ¹⁴	līdz 60 ¹⁶	līdz 15 ¹⁸	līdz 3 ¹⁵	40 ¹⁷

¹⁴ daudzdzīvokļu māju apbūvei (11005) un teritorijas papildizmantošanas veidiem nenosaka.

¹⁵ savrupmāju apbūvei (11001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

¹⁶ savrupmāju apbūvei (11001), lauksaimnieciskai izmantošanai pilsētas un ciemos (22002), labiekārtotai ārtelpai (24001) un ārtelpai bez labiekārtojuma (24002) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

¹⁷ savrupmāju apbūvei (11001), rindu māju apbūvei (11005), labiekārtotai ārtelpai (24001), lauksaimnieciskai izmantošanai pilsētās un ciemos (22002) un ārtelpai bez labiekārtojuma (24002) - nenosaka; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; atmežošanas gadījumos teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001) un ārtelpu bez labiekārtojuma (24002) - 60; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

¹⁸ savrupmāju apbūvei (11001) un rindu māju apbūvei (11005) līdz 10 m; palīgēkai līdz 6 m.

4.2.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.2.4. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3)

4.2.4.1. Pamatinformācija

246. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

247. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

248. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

249. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

4.2.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

250. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta nodaļas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

251. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

252. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

253. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

254. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām bez skatītājiem.

255. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības iestāžu, tai skaitā darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

256. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

257. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

258. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

259. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.2.4.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
260.	1816 m²	35 ¹⁹	līdz 60 ²¹	līdz 15 ²³	līdz 3 ²⁰	40 ²²

¹⁹ daudzdzīvokļu māju apbūvei (11005) un teritorijas papildizmantošanas veidiem nenosaka.

²⁰ savrupmāju apbūvei (11001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

²¹ savrupmāju apbūvei (11001) un labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

²² savrupmāju apbūvei (11001), rindu māju apbūvei (11005), labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; atmežošanas gadījumos teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001) - 60; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju, nosaka ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

²³ savrupmāju apbūvei (11001) un rindu māju apbūvei (11005) līdz 10 m; palīgēkai līdz 6 m.

4.2.4.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

261. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

262. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

263. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

264. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

265. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

266. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

267. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

268. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem ar skatītāju skaitu līdz 300 cilvēkiem, veicot publisko apspriešanu. Daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos (ja ir nodrošināta atsevišķa ieeja) - apbūve sporta nodarbībām bez skatītājiem.

269. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības, pamata un vidējās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības iestāžu, tai skaitā darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

270. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

271. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

272. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

273. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
274.	600 m²		līdz 150 ²⁵	²⁷	līdz 12 ²⁴	40 ²⁶

²⁴ Viduspoguļankas, Cietokšņa, Vecās Forštadtes, Niderkūnu, Kalkūnu, Judovkas, Grīvas, Mežciema, Jauno Stropu, Mazo Stropu, Dzintaru un Vizbuļu apkaimēs apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 6; Esplanādes, Ķīmijas, Ezermalas, Jaunās Forštadtes, Gajoka, Ruģeļu, Križu un Vecstropu apkaimēs ir iespējama apbūves augstuma (stāvu skaita) palielināšana līdz 30, izstrādājot detālplānojumu; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

²⁵ labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūvei - 70; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) - 160; 7-12 stāvu apbūvei - 250; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

²⁶ tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) - 25; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

²⁷ pie robežas ar zemes vienību, uz kura atrodas savrupmāja vai rindu māja, apbūves augstums nepārsniedz iespējamo attālumu no daudzstāvu ēkas fasādes līdz tuvākajai savrupmājai vai rindu mājai.

4.3.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

275. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

276. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesu nami, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

277. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

278. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

279. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

280. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

281. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido brīvības atņemšanas iestādes, aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

282. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido jebkura līmeņa izglītības iestāžu (pirmsskolas aprūpes un izglītības, pamata un vidējās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības) vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu, meteoroloģisko staciju, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

283. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, sanatorijas, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

284. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

285. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves. Veicot publisko apspriešanu - dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

286. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas.

287. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

288. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

289. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

290. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, kokapstrādes un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
291.	600 m² ²⁹	²⁸	līdz 250 ³¹	³³	līdz 12 ³⁰	30 ³²

²⁸ rindu māju apbūvei (11005) - 35; citiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem nenosaka.

²⁹ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības.

³⁰ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2.nodaļas prasības; Viduspoguļankas, Cietokšņa, Vecās Forštadtes, Niderkūnu, Kalkūnu, Judovkas, Grīvas, Mežciema, Jauno Stropu, Mazo Stropu, Dzintaru un Vizbuļu apkaimēs apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 6; Esplanādes, Ķīmijas, Ezermalas, Jaunās Forštadtes, Gajoka, Ruģeļu, Križu un Vecstropu apkaimēs ir iespējama apbūves augstuma (stāvu skaita) palielināšana līdz 30, izstrādājot detālplānojumu; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

³¹ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2.nodaļas prasības; labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūvei - 70; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

³² TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) - 25; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; rindu māju apbūvei (11005), daudzdzīvokļu māju apbūvei (11006) - 40; vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvei (13001) - 15; atmežošanas gadījumos teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001) - 60; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

³³ pie robežas ar zemes vienību, uz kura atrodas savrupmāja vai rindu māja, apbūves augstums nepārsniedz iespējamo attālumu no daudzstāvu ēkas fasādes līdz tuvākajai savrupmājai vai rindu mājai.

4.4.1.5. Citi noteikumi

292. Žogus ierīko atbilstoši to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

293. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu reliģisko organizāciju rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

294. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas.

295. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

296. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu, pārtikas izstrādājumu ražošanas (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
297.	600 m² ³⁴		līdz 80 ³⁶	³⁸	līdz 2 ³⁵	30 ³⁷

³⁴ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības.

³⁵ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; neattiecas uz esošo baznīcu ēku pārbūvi (atjaunošanu) vēsturiskajā veidolā; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

³⁶ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

³⁷ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

³⁸ pie robežas ar zemes vienību, uz kura atrodas savrupmāja vai rindu māja, apbūves augstums nepārsniedz iespējamo attālumu no daudzstāvu ēkas fasādes līdz tuvākajai savrupmājai vai rindu mājai.

4.4.2.5. Citi noteikumi

298. Žogus ierīko atbilstoši to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību.

299. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās nav atļauta P1 teritorijas sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama reliģisko funkciju nodrošināšanai. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama reliģisko funkciju nodrošināšanai, veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

300. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

301. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

302. Rindu māju apbūve (11005): dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim.

303. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): dzīvojamā apbūve, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

304. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesu nami, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

305. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

306. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

307. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

308. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

309. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido brīvības atņemšanas iestādes, aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

310. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido jebkura līmeņa izglītības iestāžu (pirmsskolas aprūpes un izglītības, pamata un vidējās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, augstākās, pieaugušo un tālākizglītības) vai zinātniskās pētniecības iestāžu, tai skaitā zinātniski pētniecisko institūtu, meteoroloģisko staciju, darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

311. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, sanatorijas, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

312. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri, patversmes un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

313. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas un patversmes, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

314. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas.

315. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

316. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, kokapstrādes un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

317. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, lidostas, ostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

318. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai, kā arī loģistikas centri, termināļi, preču stacijas un līdzīga rakstura būves.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
319.	600 m² ⁴⁰	³⁹	līdz 250 ⁴²	⁴⁴	līdz 12 ⁴¹	35 ⁴³

³⁹ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības. savrupmāju apbūvei (11001) un rindu māju apbūvei (11005) - 35; citiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem nenosaka.

⁴⁰ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības.

⁴¹ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; savrupmāju apbūvei (11001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2; Viduspoguļankas, Cietokšņa, Vecās Forštadtes, Niderkūnu, Kalkūnu, Judovkas, Grīvas, Mežciema, Jauno Stropu, Mazo Stropu, Dzintaru un Vizbuļu apkaimēs apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 6; Esplanādes, Ķīmijas, Ezermalas, Jaunās Forštadtes, Gajoka, Ruģeļu, Križu un Vecstropu apkaimēs ir iespējama apbūves augstuma (stāvu skaita) palielināšana līdz 30, izstrādājot detālplānojumu; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁴² TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; savrupmāju apbūvei (11001) un labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūvei - 70; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

⁴³ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; savrupmāju apbūvei (11001), rindu māju apbūvei (11005), labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) - 25; izglītības un zinātnes iestāžu apbūvei (12007) - ne mazāka par šīs iestādes telpu grupas kopējo platību; teritorijas papildizmantošanas veideim - 15; atmežošanas gadījumos teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001) - 60; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju, nosaka ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁴⁴ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; savrupmāju apbūvei (11001) un rindu māju apbūvei (11005) līdz 10 m; palīgēkai līdz 6 m; pie robežas ar zemes vienību, uz kura atrodas savrupmāja vai rindu māja, apbūves augstums nepārsniedz iespējamo attālumu no daudzstāvu ēkas fasādes līdz tuvākajai savrupmājai vai rindu mājai.

4.5.1.5. Citi noteikumi

320. Žogus ierīko atbilstoši to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu un ēku pieejamību.

321. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās realizējamās jaunbūves, kā arī esošo būvju pārbūves iekļauj apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojumu un apbūvi veido ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

322. Būvju funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopumā radīto noskaņu saglabāšanu.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

323. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

324. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, kokapstrādes un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

325. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): metālapstrādes (izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus) un mašīnbūves, derīgo izrakteņu pārstrādes (ārpus derīgo izrakteņu ieguves vietām), gumijas rūpniecības, ādas, koksnes pārstrādes un celulozes ražošanas, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas, kā arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu pārstrādes uzņēmumu (ārpus atkritumu apglabāšanas poligoniem) un līdzīgu uzņēmumu (tai skaitā uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu) apbūve un infrastruktūra (tai skaitā noliktavas, pievedceļi u. tml.).

326. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve un infrastruktūra, ietverot pārtikas ražošanas uzņēmumus, kokapstrādes uzņēmumus, servisa uzņēmumus, mehāniskās darbnīcas, kaltes, pagrabus, noliktavas, saldētavas, kautuves, siltumnīcu kompleksus, akvakultūras ražošanas būves un tamlīdzīgus objektus.

327. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un reģenerācijas vietu apbūve.

328. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves (piemēram, moli un viļņlauži) siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

329. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas, dzelzceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

330. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, lidostas, ostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

331. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai, kā arī loģistikas centri, termināļi, preču stacijas un līdzīga rakstura būves.

332. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido lidostu, ostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un ierīces lidostā un ostā, upju kuģu piestātnes.

333. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidro-elektrostacijas, koģenerācijas stacijas un līdzīga rakstura objekti) apbūve.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

334. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

335. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

336. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

337. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido brīvības atņemšanas iestādes, aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
338.	600 m²		līdz 150 ⁴⁶		līdz 5 ⁴⁵	20 ⁴⁷

⁴⁵ teritorijas papildizmantošanas veidiem apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 3; teritorijas galvenajiem izmantošanas veidiem atbilstoši tehnoloģiskai specifikai; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

⁴⁶ inženiertehniskai infrastruktūrai (14001) un transporta lineārajai infrastruktūrai (14003) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

⁴⁷ inženiertehniskajai infrastruktūrai (14001) un transporta lineārajai infrastruktūrai (14002) - nenosaka; teritorijas papildizmantošanas veidiem - 25.

4.6.1.5. Citi noteikumi

339. Jaunu rūpniecības uzņēmumu, kuri klasificējami kā paaugstinātas bīstamības objekti, būvniecība nedrīkst apgrūtināt vai ierobežot apkārtējo teritoriju attīstību saskaņā ar Teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanas veidu.

340. Jauni rūpniecības uzņēmumi, kuri klasificējas kā paaugstinātas bīstamības objekti, nedrīkst radīt jaunus riskus cilvēku veselībai un drošībai.

341. Gar rūpniecības uzņēmuma teritorijas robežu ar dzīvojamo vai publisko apbūvi veido intensīvu divpakāpju apstādījumu (koki, krūmi) joslu vismaz 4 m platuma.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

342. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

343. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, dokumentu un banknošu autentiskuma pārbaudes iekārtu ražošanas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

344. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

345. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

346. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), kā arī loģistikas centri, preču stacijas un līdzīgas ēkas.

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

347. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido konferenču centri un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

348. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
349.	600 m² ⁴⁸		līdz 200		līdz 4	15 ⁴⁹

⁴⁸ inženierbūvēm atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, to nosakot būvprojektā.

⁴⁹ inženiertehniskajai infrastruktūrai (14001) - nenosaka.

4.6.2.5. Citi noteikumi

350. Esošās ražošanas ēkas pārbūve ir atļauta, ja:

350.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus, un pieguļošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās, kurās esošais fona trokšņa līmenis pārsniedz trokšņa robežlielumus, esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

350.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, un pieguļošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās, kurās esošais fona gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

351. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

352. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves (piemēram, moli un viļņlauži) siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

353. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas, dzelzceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

354. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, lidostas, ostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

355. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido lidostu, ostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un ierīces lidostā un ostā, upju kuģu piestātnes.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

356. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido ar autoceļa, ielas, dzelzceļa darbību saitīti uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

357. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

358. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

359. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai, kā arī loģistikas centri, termināļi, preču stacijas un līdzīga rakstura būves.

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
360.			⁵¹		līdz 3 ⁵⁰	15 ⁵²

⁵⁰ transporta lineārajai infrastruktūrai (14002) - nenosaka; inženiertehniskajai infrastruktūrai (14001), transporta apkalpojošajai infrastruktūrai (14003), lidostu un ostu apbūvei (14005), aizsardzības un drošības iestāžu apbūvei (12006) - atbilstoši tehnoloģiskai specifikai; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) un biroju ēku apbūvei (12001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2.

⁵¹ nosaka būvprojektā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

⁵² inženiertehniskajai infrastruktūrai (14001) un transporta lineārajai infrastruktūrai (14002) - nenosaka.

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

361. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu ierīkošanai, būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

362. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un reģenerācijas vietu apbūve.

363. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

364. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas, dzelzceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

365. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

366. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai, kā arī loģistikas centri, termināļi, preču stacijas un līdzīga rakstura būves.

367. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido lidostu, ostu termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un ierīces lidostā un ostā, upju kuģu piestātnes.

368. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas un līdzīga rakstura objekti) apbūve.

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

369. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

370. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

371. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
372.	600 m² ⁵³		⁵⁵		līdz 5 ⁵⁴	15 ⁵⁶

⁵³ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības.

⁵⁴ transporta lineārajai infrastruktūrai (14002) - nenosaka; inženiertehniskajai infrastruktūrai (14001), transporta apkalpojošajai infrastruktūrai (14003) un energoapgādes uzņēmumu apbūvei (14006) - atbilstoši tehnoloģiskai specifikai; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2.

⁵⁵ nosaka būvprojektā, atbilstoši tehnoloģiskai specifikai.

⁵⁶ inženiertehniskajai infrastruktūrai (14001) un transporta lineārajai infrastruktūrai (14002) un energoapgādes uzņēmumu apbūvei (14006) - nenosaka.

4.8.1.5. Citi noteikumi

373. Zemes vienības robežās jāveic pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem.

374. Jaunu objektu būvniecība nedrīkst apgrūtināt vai ierobežot apkārtējo teritoriju attīstību saskaņā ar plānojumā noteikto teritorijas izmantošanas veidu.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

375. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

376. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

377. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (elektromobiļu uzlādes stacijas).

378. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

379. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

380. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
381.	600 m²		⁵⁸		līdz 5 ⁵⁷	60 ⁵⁹

⁵⁷ labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai (piemēram, skatu torņi, panorāmas rati u.c. konstrukcijas, kuru augstumu nosaka to funkcija), izstrādājot būvprojektu; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves augstumu (stāvu skaitu) nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

⁵⁸ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2.nodaļas prasības; teritorijas papildizmantošanas veidiem nosaka būvprojektā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁵⁹ labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min.brīvās zaļās teritorijas radītāju, nosaka ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

4.9.1.5. Citi noteikumi

382. Ūdensmalās atļauts veidot piestātnes, izstrādājot piestātnes būvprojektu, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām.

383. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autonovietņu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

384. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

385. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

386. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti, kā arī minimāla transporta apkopes servisa objekti (elektromobiļu uzlādes stacijas).

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
387.	600 m²		⁶¹		līdz 3 ⁶⁰

⁶⁰ labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, izstrādājot būvprojektu.

⁶¹ nosaka būvprojektā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

4.9.2.5. Citi noteikumi

388. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

388.1. autostāvvietas pie galvenajām ieejām;

388.2. publiskās tualetes;

388.3. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;

388.4. galveno ceļu apgaismojums;

388.5. soli;

388.6. ūdensņemšanas vietas (ūdensapgāde).

389. Kapsētas paplašināšanai izstrādā būvprojektu.

390. Kapsētas teritoriju nav atļauts paplašināt tuvāk par 20 m no ielas sarkanās līnijas.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.3.1. Pamatinformācija

391. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

392. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, skvēri, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

393. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas.

394. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
395.	600 m² ⁶²		⁶⁴		līdz 3 ⁶³	70 ⁶⁵

⁶² TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības.

⁶³ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai (piemēram, skatu torņi, panorāmas rati u.c. konstrukcijas, kuru augstumu nosaka to funkcija), izstrādājot būvprojektu.

⁶⁴ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; teritorijas papildizmantošanas veidiem nosaka būvprojektā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās apbūves intensitāti nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁶⁵ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās min. brīvās zaļās teritorijas radītāju, nosaka ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

4.9.3.5. Citi noteikumi

396. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autonovietņu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

397. Neatkarīgi no īpašuma piederības, īpašniekam jānodrošina dabas teritoriju uzturēšana.

398. Atļautas zaļās autostāvvietas (autotransporta novietošanas laukums ar caurlaidīgu segumu un apstādījumiem, kas nodrošina lietusūdeņu infiltrāciju gruntī un samazina virszemes noteci), u.c. labiekārtojums, kas saistīts ar DA3 teritoriju publisko funkciju.

399. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

4.9.4.1. Pamatinformācija

400. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

401. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

402. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

403. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, kā arī minimāla transporta apkopes servisa objekti (elektromobiļu uzlādes stacijas).

404. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

405. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas zivsaimniecībai, zvejniecībai un citiem ūdenssaimniecības veidiem.

4.9.4.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
406.					līdz 1 ⁶⁶

⁶⁶ TIN11 teritorijā ievēro 5.1.2. nodaļas prasības; labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, izstrādājot būvprojektu.

4.9.4.5. Citi noteikumi

407. Ūdensmalās atļauts veidot piestātnes, izstrādājot piestātnes būvprojektu, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām.

408. Labiekārtoto dabas un apstādījumu teritoriju papildizmantošanai paredzēto būvju, tostarp, autonovietņu un velonovietņu izvietojumu nosaka, veicot biotopu un dendroloģisko izpēti. Apbūvi izvieto, tā, lai pēc iespējas saudzētu dabas vērtības.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

409. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves).

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

410. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): meža ilgtspējīgai apsaimniekošanai, izmantošanai, aizsardzībai nepieciešamā meža un medību infrastruktūra, ietverot rekreācijas objektus, savvaļas dzīvnieku dārzus, malkas meža, celulozes meža un lietaskoku, Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un ciršanu.

411. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002): meža apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

412. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), mežaparki, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

413. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

414. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kafejnīcas.

415. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

416. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini).

417. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido brīvības atņemšanas iestādes, aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

418. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

419. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas zivsaimniecībai, zvejniecībai un citiem ūdenssaimniecības veidiem.

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
420.	1 ha		⁶⁸		līdz 5 ⁶⁷	90 ⁶⁹

⁶⁷ labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai (piemēram, skatu torņi, panorāmas rati u.c. konstrukcijas, kuru augstumu nosaka to funkcija), izstrādājot būvprojektu; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2.

⁶⁸ teritorijas papildizmantošanas veidiem nosaka būvprojektā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

⁶⁹ teritorijas galvenajiem izmantošanas veidiem - nenosaka.

4.10.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

421. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas funkciju īstenošanu mežaparku teritorijās, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

422. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002): meža apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

423. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), mežaparki, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

424. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras, piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales, ūdensmalas.

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

425. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

426. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

427. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

428. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): apbūve, ko veido brīvības atņemšanas iestādes, aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

429. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

430. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas zivsaimniecībai, zvejniecībai un citiem ūdenssaimniecības veidiem.

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
431.	1 ha		⁷¹		līdz 3 ⁷⁰	80 ⁷²

⁷⁰ labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai (piemēram, skatu torņi, panorāmas rati u.c. konstrukcijas, kuru augstumu nosaka to funkcija), izstrādājot būvprojektu; tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2.

⁷¹ teritorijas papildizmantošanas veidiem nosaka būvprojektā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

⁷² teritorijas galvenajiem izmantošanas veidiem - nenosaka.

4.10.2.5. Citi noteikumi

432. Minimālais nepieciešamais labiekārtojums mežaparkā ir soli īslaicīgai atpūtai, celiņu apgaismojums, atkritumu urnas, transportlīdzekļu novietnes un publiskās tualetes pie galvenajām ieejām. Šo elementu skaitu un izvietojumu nosaka mežaparka būvprojektā ja tāds nepieciešams, veicot paredzamā apmeklētāju skaita aplēses.

433. Būvju novietnes, prasības vienotam būvju dizainam nosaka būvprojektā vai lokālplānojumā, ja tāds nepieciešams.

434. Maksimālais apbūves blīvums mežaparku teritorijās - 1,5 % no tās kopējās platības.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

435. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

436. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves (piemēram, moli un viļņlauži) siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

437. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas, dzelzceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

438. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, ostas.

439. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidro-elektrostacijas, koģenerācijas stacijas un līdzīga rakstura objekti) apbūve.

440. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas zivsaimniecībai, zvejniecībai un citiem ūdenssaimniecības veidiem.

441. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): ūdens akvatorijas izmantošana publiskiem pasākumiem, pakalpojumiem, atpūtai, sportam un to nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra, tai skaitā peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves.

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

442. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes, ūdensteces, kā arī mākslīgie ūdensobjekti var tikt izmantotas šādi:

442.1. zvejniecībai un zinātniski pētnieciskiem darbiem: visas ūdenstilpes, ūdensteces un mākslīgie ūdensobjekti;

442.2. ūdens ņemšanas vajadzībām: Lielais Stropu ezers, Mazais Stropu ezers un Zirgazars;

442.3. ūdensspēka un ūdensceļu izmantošanai: Daugava;

442.4. atpūtai uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai: Šuņazars, Lielais Stropu ezers, Mazais Stropu ezers, Porohovka, Stropaka ezers, Daugava;

442.5. ūdenssportam: Šuņazars, Lielais Stropu ezers, Mazais Stropu ezers, Ruģeļu ūdenskrātuve, izmantojot ūdens transporta līdzekļus ar elektrisko dzinēju, Daugava;

442.6. dabas objektu aizsardzībai: Gubiščes ezers, Esplanādes purvs; Ruģeļu dīķi.

443. Virszemes ūdens objektu izmantošanai apbūvei (t.sk. būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, organizētas peldvietas, glābšanas stacijas un citas ar sportu un rekreāciju saistītās būves), ja nodomātā izmantošana nav saistīta ar tauvas joslā atļautajām būvēm, ir jāizstrādā būvprojekts, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

444. Publiskās peldvietas jānorobežo ar bojām, motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus boju norobežotās teritorijas.

445. Ūdens akvatorijās gar Daugavas krastu posmā no Ruģeļu apkaimes līdz Mežciema apkaimei atļauts ierīkot stacionāras vai laicīgas lietošanas platformas un molus, kafejnīcu, piestātņu izvietošanai.

446. Peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem atļautas publiskajos ezeros - Šuņazars, Lielais Stropu ezers. Publiski pieejama pakalpojuma objekta izvietošana jāpamato ar ainavas analīzi.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Apbūves ierobežojuma zona ap paaugstināta rūpnieciskā avārijas riska objektu (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

447. Apbūves ierobežojuma zona ap SIA "Latvijas propāna gāze" Latgales reģionālās pārvaldes sašķidrinātās naftas gāzes termināli Jelgavas ielā 2, Daugavpilī, ap SIA "Latvijas nacionālā nekustamā īpašuma aģentūra" naftas produktu bāzi Jelgavas ielā 2A, Daugavpilī, ap SIA "INTERGAZ" sašķidrinātās gāzes termināli Vaļņu ielā 30, Daugavpilī, ap SIA "LDZ Ritošā sastāva serviss" Daugavpils stacijas naftas bāzi, 2. Preču ielā 30, Daugavpilī.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

448. Apbūves ierobežojuma zonā aizliegts izvietot:

448.1. blīvo dzīvojamo apbūvi ar stāvu skaitu virs 3 stāviem un ar apbūves blīvumu lielāku par 30 %;

448.2. bērnu aprūpes un izglītības iestādes un objektus;

448.3. sociālās aprūpes, kā arī veselības aizsardzības un aprūpes iestādes un objektus;

448.4. sporta, tūrisma, rekreācijas un atpūtas atklātas teritorijas un objektus;

448.5. jaunas publiskas autostāvvietas;

448.6. jaunas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas iekārtas, bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadus un bīstamo kravu pārkraušanas laukumus, izņemot gadījumus, ja tie ir būtiski esošo objektu darbības nodrošināšanai;

448.7. jaunus ražošanas un citus komercdarbības objektus ar lielu strādājošo vai lielu apmeklētāju skaitu.

449. Nav atļauta jaunu objektu būvniecība vai teritorijas izmantošana, ja tās īstenošanas rezultātā var palielināties rūpnieciskās avārijas iespējamība vai kļūt smagākas šādas avārijas sekas, izņemot gadījumus, ja tie ir vitāli svarīgi esošo objektu darbības nodrošināšanai.

450. Nav atļauta jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu plānošana.

451. Nav pieļaujams plānot un organizēt pasākumus ar lielu plānoto apmeklētību vai intensīvu cilvēku kustību.

5.1.2. Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorija (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

452. Reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7429) un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu" (valsts aizsardzības Nr. 7428) teritorija.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nr.	Funkcionālā zona (VAN)	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
453.	JC	300 m²	⁷³	līdz 250 ⁷⁷	⁷⁸	līdz 6 ⁷⁵	⁷³
454.	P	300 m²		⁷³		līdz 2	⁷³
455.	P1	300 m²		⁷³		⁷³	⁷³
456.	DA4					līdz 1 ⁷⁴
457.	DA3	300 m²		⁷³		līdz 2 ⁷⁶	⁷³

⁷³ atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁷⁴ labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, izstrādājot būvprojektu, saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁷⁵ savrupmāju apbūvei (11001) apbūves augstums (stāvu skaits) līdz 2; atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju; var precizēt, izstrādājot būvprojektu, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

⁷⁶ labiekārtotai ārtelpai (24001) nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai (piemēram, skatu torņi, panorāmas rati u.c. konstrukcijas, kuru augstumu nosaka to funkcija), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁷⁷ savrupmāju apbūvei (11001) un labiekārtotai ārtelpai (24001) - nenosaka; atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

⁷⁸ nosaka, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā, pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

5.1.2.3. Citi noteikumi

458. TIN11 teritorijā realizējamām jaunbūvēm jāiekļaujas apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Pieļaujama tikai tādu jaunu būvju būvniecība vai esošo būvju pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu kultūrvēsturiskajai pilsētbūvniecības pieminekļu ainavai.

459. Lai saglabātu vēsturisko perimetrālo apbūvi TIN11 kvartālos:

459.1. jaunbūve atļauta vietās, kuras robežojas ar publisko ārtelpu vai ir no tās labi pārskatāmas, pilnveidojot esošo apbūvi saskaņā ar TIAN nosacījumiem vai nojaucot esošu būvi;

459.2. jaunbūves pieļaujamas tikai saskaņā ar slēgtas vai atvērtas perimetrālās apbūves principu, izvietojot būves kvartāla ārējā perimetrā ar fasādi uz sarkanās līnijas vai iedibinātās būvlaides;

459.3. iedibinātas slēgtas perimetrālās apbūves gadījumā jaunbūvi gar ielu izvieto uz iedibinātās būvlaides no vienas zemes vienības sānu robežas līdz otrai sānu robežai;

459.4. pārtrauktas jeb atvērtas perimetrālās apbūves gadījumā jaunbūvi drīkst būvēt, atkāpjoties no sānu robežas noteiktajā (ne mazāk kā 4,0 m) attālumā;

459.5. jaunbūves izvietošana kvartāla dziļumā ir pieļaujama tikai tādā attālumā no ielas sarkanās līnijas, kas nodrošina iespēju uzbūvēt konkrētās kvartāla apbūves situācijai raksturīgu būvju kvartāla ārējā perimetrā, ievērojot nepieciešamos attālumus starp būvēm un insolācijas prasības.

460. Būvniecība, pārbūve, atjaunošana, restaurācija, konservācija, nojaukšana vai novietošana pieļaujama tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

461. Aizliegts asfaltbetona ietves iesegums, to veido no betona vai dabīgā bruģakmens.

462. Gadījumos, kad notiek inženiertīklu ierīkošana, pārbūve, atjaunošana ietves teritorijā, ietvi atjauno visas tās platumā kvartāla garumā ar bortakmeņiem un betona vai dabīgā bruģakmens iesegumu.

463. Katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir uzturēt kārtībā fasādes elementus - logus, balkona durvis, balkonus, lodžijas. Šos elementus atjauno to vēsturiskajā izskatā.

464. Būvēm ir jābūt arhitektoniski un vizuāli estētiski augstvērtīgām. Nav pieļaujama lētu un neatbilstošu apdares materiālu pielietošana.

465. Vēsturiskām būvēm vides piekļūstamības prasības nodrošina, ievērojot būvju un to detaļu kultūrvēsturisko vērtību. Ja būvnieciska rakstura pasākumi var radīt izmaiņas, kas apdraud minēto vērtību saglabāšanu, piekļūstamību nodrošina organizatoriski, par to sniedzot potenciālajiem lietotājiem saprotamu informāciju.

466. Inženiertehniskās infrastruktūras objektiem nodrošina ērtu un drošu apkalpošanas iespēju un pēc iespējas tos iekļauj kultūrvēsturiskajā vidē un pilsētas ainavā.

467. Aizliegta gaisvadu inženiertīklu ierīkošana pāri ielām un starp būvēm, kā arī pagalmos, ja tie redzami no publiskās ārtelpas. Gaisvadu inženiertīklus, kas redzami no publiskās ārtelpas un netiek ekspluatēti, demontē.

468. Aizliegta inženiertīklu, saules enerģijas paneļu piestiprināšana pie būvju fasādēm, kas redzamas no publiskās ārtelpas.

469. Brīvi stāvošo transformatoru un sadales skapju apjomus projektē, ievērojot konkrēto telpisko situāciju un apkārtējās apbūves raksturu, lai inženierbūves arhitektoniski iekļautos apkārtējās apbūves ainavā.

470. Elektronisko sakaru iekārtas un ierīces pie būvju fasādēm vai uz jumtiem izvietojamas tā, lai tās pēc iespējas maz eksponētos publiskajā ārtelpā, un tās krāso būvju un būvju jumtam pieskaņotā krāsā.

471. Apbūve saglabājama kā stilistiski viengabalains klasicisma un ampīra stila ansamblis un jebkuri būvju un labiekārtojuma pārveidojumi, kā arī jaunu būvju būvniecība pieļaujama tikai tad, ja netiek samazināta vai apdraudēta vienotā ansambļa kultūrvēsturiskā vērtība.

472. Pirms būvprojekta izstrādes jaunbūvēm un pārbūves projektiem, kas paredz zemes darbus, pasūtītājs no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saņem arheoloģisko prognozi, kas nosaka potenciāli nepieciešamo arheoloģisko darbu apjomu iespējamajās bijušo kapsētu vietās un aizsardzības būvju zonās.

473. Ja arheoloģiskā prognoze paredz arheoloģiskā kultūrslāņa vai arheoloģisko liecību atsegšanu, pirms būvdarbu uzsākšanas veic arheoloģisko izpēti vai būvdarbu laikā nodrošina arheoloģisko uzraudzību.

474. Ja apbūvējamā zemes vienībā tiek prognozētas arheoloģiskajā kultūras slānī saglabājušās vēsturisku būvkonstrukciju daļas, pirms būvprojekta izstrādes:

474.1. veic arheoloģisko izpēti, arheoloģiski atsegto konstrukciju daļu arhitektonisko izpēti un nodrošina atsegto būvju daļu saglabāšanu;

474.2. veic atsegto konstrukciju kultūrvēsturiskais novērtējumu un izstrādā ieteikumus par atsegumu saglabājamām daļām un prasības arheoloģiski atsegto nozīmīgo būves daļu saglabāšanai.

475. Fasādēs aizliegts lietot spoguļstiklus dominējošos apjomos, plastmasas apdari, plastmasas, polikarbonāta un līdzīgus materiālus nojumēm virs ieejām būvēs.

476. Nodrošina vēsturisko būvju uzturēšanu. Veicot būves atjaunošanu vai restaurāciju:

476.1. saglabā tās apjomu, jumta formu, fasāžu apdari, vēsturiski oriģinālos logus un durvis, konstruktīvo sistēmu un plānojumu, kā arī kultūrvēsturiski vērtīgos interjerus un iekārtas;

476.2. izmanto būvmateriālus, kas pēc būvfizikālajām īpašībām ir saderīgi ar autentisko materiālu un ilgstošā laikā nerada tajā bojājumus;

476.3. pielieto autentiskas tehnikas, tehnoloģijas un izmantojot autentiskus materiālus, arī tādos gadījumos, kad būves saglabājušās ar ievērojamiem zaudējumiem vai ir sliktā tehniskā stāvoklī.

477. Būvju fasāžu vēsturisko elementu (uzslāņojuma - karogu turētāji, vēja rādītāji, piemiņas, informācijas un citas zīmes) nojaukšana pieļaujama tikai ar ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju.

478. TIN11 teritorijā aizliegts:

478.1. vēsturisko būvju fasādē oriģinālo logu un ārdurvju nomaiņa pret plastikāta logiem un durvīm, kā arī logu rūtojuma izmaiņa;

478.2. nomainīt oriģinālās ārdurvis un logus, izņemot gadījumus, ja to praktiskā saglabāšana nav iespējama vai tie nav redzami no publiskās ārtelpas. Ja oriģinālās ārdurvis vai logi jau nomainīti ar būves stilam neatbilstošiem vai tie atrodas būvēs, kam nav kultūrvēsturiskas vērtības, pēc saskaņošanas ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi atļauts tos nomainīt ar jauniem, kas pēc dalījuma, formas un detaļām atbilst attiecīgās būves stilam;

478.3. aizsegt logu un durvju ailas ar necaurredzamām žalūzijām, ja tās ir redzamas no publiskās ārtelpas;

478.4. iestrādāt oriģinālo durvju vērtnēs elektronisko sakaru iekārtas vai ciparu kodu atslēgas. Tās iestrādājamas sienās, nebojājot būves dekoratīvo apdari;

478.5. mainīt kultūrvēsturisko vidi veidojošo vēsturisko būvju jumta konfigurāciju vietās, kur jumti ir redzami no publiskās ārtelpas, tai skaitā nocietinājumu vaļņiem, kā arī mainīt jumtu iesegumu ar to celtniecības laikam neraksturīgiem materiāliem;

478.6. izvietot uz būvēm tehniskās iekārtas un reklāmu izkārtnes, kas pārveido būves siluetu vai traucē kultūrvēsturisko vērtību uztveri no publiskās ārtelpas, tai skaitā nocietinājumu vaļņiem vai aizsargdambja. Nepieciešamās tehniskās iekārtas izvietojamas būvēs un to bēniņu telpās.

5.1.3. Teritorija, kurā ierīkojama centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

479. Teritorijas Daugavpils valstspilsētā, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

480. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM, DzM1, DzM2, DzM3), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), veicot jaunu būvju būvniecību, esošo būvju pārbūvi vai atjaunošanu, tās pieslēdz pie pilsētas centralizētajam ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem ūdenssaimniecības aglomerācijas (TIN12 teritorijas) robežās. Šīs prasības attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā gar zemes vienības robežu ir ierīkoti centralizētie ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkli ar atzariem.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

481. Vasarnīcu un dārzu māju apbūves teritorijas bijušo dārzkopības kooperatīvu teritorijās apkaimēs Ruģeļi, Mazie Stropi un Vizbuļi.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

482. Ielu būvniecības gadījumā izstrādā detālplānojumu, kurā nosaka un pamato sarkano līniju platumu.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Autentiskas vides apbūves teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

483. Mazstāvu apbūves grupa, kas robežojas ar Avotu, Ventspils, Aglonas, Kauņas, Arodu, Aizpilsētas, Smilšu un Valkas ielām.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

484. Veicot būves pārbūvi, saglabā esošo apbūves raksturu, būtiski nemainot būves apjomu, kas atšķirtos no esošās apbūves.

485. Būvju ārsienu apdarei nepielieto materiālus, kas nav raksturīgi šī kvartāla apbūvei.

486. Saglabā fasāžu detaļas - logu slēģus, raksturīgākos ieejas mezglus, frontonus, jumta elementus un izmanto tos, veicot būvju pārbūvi.

487. Aizsargā svarīgākos pilsētbūvniecības elementus:

487.1. vēsturiskās apbūves plānojuma struktūra;

487.2. telpiskais izvietojums;

487.3. ainava un tās mērogs;

487.4. siluets;

487.5. reljefs;

487.6. kvartālu telpiskā organizācija.

5.4.2. Kultūrvēsturiski vērtīga teritorija (TIN43)

5.4.2.1. Pamatinformācija

488. Vecās garnizona ēkas, kas robežojas ar Andreja Pumpura, Jātnieku, Kauņas un Aglonas ielām.

5.4.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.2.3. Citi noteikumi

489. Saglabā apjomu telpisko risinājumu. Aizliegts mainīt jumta formu, ārējo apdari. Atsevišķu, jaunu ieejas mezglu izveidošana pieļaujama tikai, izstrādājot būvprojektu.

490. Aizliegta vēsturisko ķieģeļu būvju nojaukšana.

491. Apbūves blīvums - 50 %.

5.4.3. Kultūrvēsturiski vērtīga teritorija (TIN44)

5.4.3.1. Pamatinformācija

492. Mežciema apkaimes vasarnīcu koka apbūve un Vecās Forštadtes apkaimes koka apbūve Līksnas un Zeltkalna ielu rajonā.

5.4.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.3.3. Citi noteikumi

493. Saglabā vēsturiskajai ainavai raksturīgo vides arhitektonisko telpu.

494. Saglabā vēsturisko koka apbūvi ar spilgti izteiktām stilistiskām iezīmēm fasāžu veidolā.

495. Aizliegta koka dzīvojamās ēkas pārbūve, izmainot to apjomu, ārsienu apdare ar citiem materiāliem, piebūvju veidošana, kas neatbilst dzīvojamās ēkas stilam, esošā apjoma izmainīšana.

496. Iespēju robežās saglabā Mežciema apkaimes esošo vēsturiskās apzaļumošanas raksturu.

5.4.4. Vēsturiskās apbūves teritorija, kurā daļēji saglabājušās raksturīgās laikmeta iezīmes (TIN45)

5.4.4.1. Pamatinformācija

497. Gajoka apkaimes Bruģu, Ūdensvada, Nometņu, 1.Preču un 18.novembra ielu rajonā esošā apbūve.

5.4.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.4.3. Citi noteikumi

498. Saglabā esošās apbūves mērogu un raksturu.

499. Saglabā vēsturiskajai ainavai raksturīgo vides arhitektonisko telpu, apbūves panorāmu.

500. Saglabā un labiekārto aizsargdambi (Bruģu ielu).

5.4.5. Vēsturiskās apbūves teritorija, kurā daļēji saglabājušās raksturīgās laikmeta iezīmes (TIN46)

5.4.5.1. Pamatinformācija

501. Grīvas apkaimes: Lielās, Aiviekstes, Ūdens, Garās un Sēlijas ielu rajonā esošā apbūve.

5.4.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.5.3. Citi noteikumi

502. Kvartālu robežās maksimāli saglabā esošās apbūves raksturu.

503. Koka dzīvojamām ēkām aizliegta fasāžu apdare ar kādu citu materiālu, izņemot koku, kā arī saglabā fasāžu koka detaļas, jumta slīpumu, logu ritmu u.c. elementus.

504. Saglabā vēsturisko koka apbūvi ar spilgti izteiktām stilistiskām iezīmēm fasāžu veidolā.

5.4.6. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN47)

5.4.6.1. Pamatinformācija

505. Jaunbūves apkaimes esošā apbūve, kas robežojas ar Lielo Dārza, Siguldas, Liepu, Silikātu un Valkas ielām. Mežciema apkaimes esošā apbūve Daugavas ielas rajonā.

5.4.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.6.3. Citi noteikumi

506. Mežciema apkaimes esošai apbūvei Daugavas ielas rajonā:

506.1. saglabā esošā plānojuma sistēmu un apstādījumus;

506.2. apbūves augstums (stāvu skaits) izvērtējams kopējā šis teritorijas kontekstā, akcentējot: ainavas, arhitektūras un kultūrvēsturiskās vērtības no Daugavas upes puses;

506.3. veicot ēkas pārbūvi, saglabā esošo apbūves raksturu, būtiski nemainot ēkas apjomu, kas atšķirtos no esošās apbūves;

507. Jaunbūves apkaimes esošai apbūvei:

507.1. aizsargā svarīgākos pilsētbūvniecības elementus:

507.1.1. vēsturiskās apbūves plānojuma struktūra;

507.1.2. telpiskais izvietojums;

507.1.3. ainava un tās mērogs;

507.1.4. kvartāla telpiskā organizācija.

507.2. saglabā esošo slimnīcas dārzu, neveidojot jaunu apbūvi starp Lielo Dārza ielu un arhitektūras pieminekli "Pilsētas slimnīca (2 ēkas)" (valsts aizsardzības Nr.4754).

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

508. Esplanādes apkaimes purva teritorija.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

509. Ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegtas darbības, kas negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, kā arī:

509.1. putnu mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;

509.2. apzināta olu bojāšana, to izņemšana no ligzdām vai kolekcionēšana;

509.3. putnu vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;

509.4. darbības, kas maina ūdens režīmu gruntsūdeņos, purva teritorijā;

509.5. neattīrītu notekūdeņu ievadīšana purva teritorijā vai citas darbības, kas var piesārņot ūdeni;

509.6. niedru pļaušana, ja tā nav nepieciešama purva apsaimniekošanai;

509.7. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem, ja tā nav nepieciešama tūrisma objektu ierīkošanai.

510. Atļauta apbūve, kas ir saistīta ar ūdens ekosistēmu izpēti un ekoloģisku audzināšanu.

5.5.2. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN51)

5.5.2.1. Pamatinformācija

511. Saudzējamajās ainaviskajās teritorijas gar Daugavas, Laucesas, Meļņičkas un Šunicas upju krastiem.

5.5.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.2.3. Citi noteikumi

512. Saudzējamajās ainaviskajās teritorijās aizliegta:

512.1. darbība, kas pārveido izveidojušos ainavu, ekoloģiskas un estētiskas nozīmes ainavas elementus un kultūrvides īpatnības;

512.2. darbība, kas izmaina ekoloģisko līdzsvaru, izņemot atpūtas vietu, autostāvvietu, izziņas taku un skatu laukumu ierīkošanu;

512.3. darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

512.4. grunts uzbēršana, zemes virskārtas nostumšana;

512.5. minerālmēslu, pesticīdu un citu ķīmisko vielu lietošana;

512.6. jebkādas darbības, kas piesārņo teritoriju.

513. Lai neradītu būtiskas izmaiņas upju ekosistēmās un neradītu ietekmi uz pilsētvides bioloģisko daudzveidību, plānojot ainavas sakopšanas darbības upēs un to aizsargjoslās, ir nepieciešams paredzēt saņemt ikreizēju sertificētu sugu un biotopu eksperta atzinumu/konsultāciju.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

514. Transporta infrastruktūrai (pilsētas pārvadu un tramvaja līniju būvniecībai) rezervētā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

515. Transporta risinājumus nosaka būvprojektā.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

Nenosaka

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PRASĪBAS KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI

516. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās realizējamām jaunbūvēm, kā arī esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju vai konservāciju iekļauj apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojumu un apbūvi veido ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos pilsētainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Pašvaldības institūciju.

517. Veicot būvniecību un zemes vienību robežu pārkārtošanu pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās maksimāli saglabā kultūrvēsturisko vidi:

517.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu, ceļu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra;

517.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi;

517.3. apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam raksturīgu autentisku apbūves raksturlielumu kopums: apbūves blīvums, apbūves augstums un stāvu skaits, fasādes frontes garums un attālums starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija, fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;

517.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, apstādījumi un labiekārtojums;

517.5. labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas (vides raksturam atbilstoši žogi, vārti, celiņi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes un citi ārtelpas elementi).

518. Vienā zemes vienībā izvietotas ēkas būvē savstarpēji saskanīgā arhitektūrā, materiālos un apdarē.

519. Ēku jumtu iesegumiem izmanto apkārtnē raksturīgo jumta ieseguma materiālu vai iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem.

520. Arhitektūras un vēstures pieminekļus saglabā, savlaicīgi veicot atjaunošanas, konservācijas un restaurācijas darbus.

521. Uz arhitektūras pieminekļu un vēstures pieminekļu ēku fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus reklāmas objektus, satelītantenas un citas iekārtas, kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā.

522. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vizuālās ietekmes un uztveres zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

7.2. PILSĒTAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKI OBJEKTI

523. Pilsētas nozīmes kultūrvēsturiski objekti ir arhitektoniski un pilsētbūvnieciski vērtīgas teritorijas un būves, kas saglabājamas vai pārbūvējamas:

523.1. vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis - aizsargdambis posmos: no dzīvojamās mājas Daugavas ielā 51A līdz Varšavas ielai, Gajoka apkaimē esošais aizsargdambis no Ūdensvada ielas līdz 18. novembra ielai, un Grīvas apkaimē esošais aizsargdambis Lielās un Aiviekstes ielu rajonā.

523.2. autentiskās vides apbūves teritorijas (TIN4);

523.3. kultūrvēsturiski vērtīgas teritorijas (TIN43, TIN44);

523.4. vēsturiskās apbūves teritorijas (TIN45, TIN46);

523.5. vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas (TIN47).

524. Veicot pilsētas nozīmes kultūrvēsturisko objektu pārbūvi, atjaunošanu:

524.1. pēc iespējas saglabā ēku proporcijas, un arhitektoniskās vērtības - fasādes, apdari, dekora elementus, kā arī saglabā konstrukcijas un vēsturiski pielietotos būvmateriālus;

524.2. ēkas fasāžu vienkāršošana un redzamo arhitektūras elementu un veidojumu (ailu aizpildījums, rustojums, portāli, vitrīnas, logu apmales, sandriki, lizēnas, pilastri, dzegas, jumta logi u.c.) likvidācija vai pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja ēkas kultūrvēsturiskajā novērtējumā (apsekojumā, inventarizācijā, izpētē), ēka kopumā vai tās attiecīgie elementi atzīti par kultūrvēsturiski mazvērtīgiem vai nevērtīgiem, vai gadījumos, kad šie pārveidojumi neiespaido vai nesamazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

7.3. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

525. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā atbilstoši mēroga 1:10 000 noteiktībai noteiktas un/vai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk.

526. Aizliegta jebkura saimnieciskā darbība vai būvniecība valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslās bez saskaņošanas ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslās bez saskaņošanas ar Pašvaldības institūciju.

7.4. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

527. Pirms šo TIAN spēkā stāšanās apstiprināto detālplānojumu īstenošana jāuzsāk sešu gadu laikā pēc šo TIAN spēkā stāšanās dienas, ja par detālplānojuma īstenošanu nav noslēgts Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31. pantā noteiktais administratīvais līgums. Par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanu uzskatāma būvatļaujas izsniegšana.

528. Ja sešu gadu laikā pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienas šajos TIAN minēto detālplānojumu īstenošana nav uzsākta, Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par detālplānojuma atcelšanu.

529. Pašvaldība, pamatojoties uz zemes vienības īpašnieka ierosinājumu, var lemt par detālplānojuma atcelšanu pirms termiņa, kurā jāuzsāk detālplānojuma realizācija, par ierosinājumu rakstiski informējot detālplānojuma teritorijā esošo zemes vienību un tai pieguļošo zemes vienību īpašniekus pirms domes sēdes, kurā paredzēts izskatīt jautājumu par detālplānojuma atcelšanu.

PIELIKUMI