Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr. 154

Rīgā 2026. gada 20. martā (prot. Nr. 15 42. §)

Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "E-muita (3. kārta)" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt projekta "E-muita (3. kārta)" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 11 000 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 9 350 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 1 650 000 euro apmērā, kā arī iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts ieņēmumu dienestu iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.

3. Projektu finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu atlases kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".

4. Noteikt Valsts ieņēmumu dienestu par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas, sākot ar 2030. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 550 000 euro gadā. Finanšu ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidente E. Siliņa

Finanšu ministrs A. Ašeradens

Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 20. marta
rīkojumam Nr. 154

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "E-muita (3. kārta)" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)	Valsts ieņēmumu dienests
1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)	---

2. Saistītie projekti

2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums

Muitas joma

2.2. Saistība ar citiem projektiem

Nepastāv dubultā finansējuma risks:

– Laikā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. janvārim Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) tika īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētais projekts "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana" Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001, automatizējot muitošanas procesu atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz elektronisku jeb bezpapīru muitas vidi. Projekta īstenošanas gaitā tika izstrādāta Elektronisko muitas datu apstrādes sistēma (turpmāk – EMDAS) un jauni e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv.

– Turpinot muitas sistēmu attīstību atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām, laikā no 2017. gada 25. aprīļa līdz 2020. gada 24. aprīlim tika realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētais projekts "E-muita (1. kārta)" Nr. 2.2.1.1/17/I/003, kura aktivitātes turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto virzību uz elektronisku jeb bezpapīru muitas vidi. Projekta īstenoto aktivitāšu rezultātā tika pilnveidoti 18 VID pamatdarbības procesi, nodrošinot atsevišķu muitas procesu automatizāciju, pilnveidoti 38 muitas sniegtie e-pakalpojumi, kā arī izveidots 1 jauns e-pakalpojums. Tādējādi tiek veicināts to iedzīvotāju un uzņēmēju īpatsvara pieaugums, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts institūcijām, ņemot vērā, ka muitas deklarāciju un citu muitas dokumentu iesniegšana un apstrāde notiek tikai elektroniski, izmantojot tam paredzētās informācijas sistēmas, kā to nosaka ES un nacionālie normatīvie akti.

– Laikā no 2021. gada 11. oktobra līdz 2023. gada 29. decembrim, projekta "Eksporta un e-komercijas procesi e-muitā" Nr. 2.2.1.1/21/I/004 īstenošanas rezultātā, tika ieviesta jauna Automatizētā eksporta sistēma (AES), kas ir tehniskais atbalsts eksporta procedūru kārtošanai elektroniskā vidē, tika nodrošināts sešu VID darbības procesu un ar to saistīto sniegto e-pakalpojumu nepārtrauktība un pilnveidošana. Papildus, tika pilnveidots viens VID process saistībā ar e-komercijas prasību ieviešanu muitas jomā, ņemot vērā to, ka attīstoties e-komercijai, saskaņā ar ES normatīvajos aktos noteiktajām prasībām komunikācija ar muitas dienestiem ir iespējama tikai elektroniskā veidā.

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs	Projekta mērķis:Elektroniskās muitas vides tālāka attīstība, nodrošinot datu apmaiņu starp muitas iestādēm un uzņēmējiem visā ES, kā arī ar citām valsts iestādēm, turpinot muitas sistēmu modernizāciju, muitošanas procesu automatizāciju un veicinot uzņēmējdarbības digitalizēšanu:1. Vienloga vides attīstība muitas jomā ES līmenī, tādējādi mazinot muitas un ne-muitas formalitāšu nesaskaņotību, kas rada sarežģītus un apgrūtinošus pienākumus un papildu izmaksas uzņēmējiem;2. Ar muitas formalitāšu kārtošanu saistīto procesu pilnveidošana atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām un muitas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana;3. Muitas kontroles procesu pilnveidošana. Projekta ietvaros plānotas darbības:1. Vienloga sistēmas attīstība un integrācijas ar ārējām informācijas sistēmām:1.1. Integrācija ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX);1.2. API (lietojumprogrammas saskarnes) izstrāde automatizētai datu apmaiņai ar uzņēmēju sistēmām;1.3. Datu pārņemšana atkārtotai izmantošanai starp EMDAS apakšsistēmām (AIS - Automatizētā importa sistēma, IKS2 - Importa kontroles sistēma, TKS2 - Tranzīta kontroles sistēma 2, AES - Automatizētā eksporta sistēma);1.4. Integrācija ar citām ārējām informācijas sistēmām, t.sk. ES Muitas datu centrs, eCMR (electronic consignment note), SKLOIS (Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma)².2. Sistēmu pilnveidošana atbilstoši Eiropas Savienības Latvijas normatīvo aktu prasībām:2.1. Automatizētās importa sistēmas (AIS) pilnveidošana;2.2. Automatizētās eksporta sistēmas (AES) pilnveidošana;2.3. Tranzīta kontroles sistēmas (TKS2) pilnveidošana;2.4. Importa kontroles sistēmas 2 (IKS2) pilnveidošana;2.5. Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) pilnveidošana.3. Elektroniskā transporta dokumenta (tranzīta vienkāršojuma), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēmas izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā:3.1. Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) izstrāde;3.2. Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites izstrāde;3.3. Datu nodošana uz Datu noliktavas sistēmu (DNS).4. Muitas kontroles bloka izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā:4.1. Muitas kontroles dokumentu apstrādes funkcionalitātes izstrāde;4.2. Muitas risku informācijas aprites funkcionalitātes izstrāde;4.3. Muitas atļauju uzraudzības un kontroles funkcionalitātes izstrāde.5. Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) izstrāde EMDAS jaunajā arhitektūrā³:5.1. Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas (EORI) izstrāde, nodrošinot datu apmaiņu ar EK EORI sistēmu;5.2. EORI numura elektroniskās pieteikšanās veidlapas izstrāde.
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)	Projektā paredzēts turpināt EMDAS attīstību, lai nodrošinātu augstu sistēmas veiktspēju un darbības nepārtrauktību, kā arī tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumi ar EMDAS saistītajās informācijas sistēmās – Integrētajā tarifu vadības sistēmā (ITVS) un Datu noliktavas sistēmā (DNS), nodrošinot sistēmu savietojamību, drošību un efektīvu muitošanas procesu atbalstu. Projektā paredzētie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi ir tieši saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta likumā (3. pants) noteiktajām funkcijām un valsts pārvaldes uzdevumu – muitas procedūru administrēšanas, uzraudzības un kontroles – izpildi, saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, Muitas likumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. Muitas informācijas sistēmu attīstībā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem komersantiem iesniegt muitas datus, neatkarīgi no to tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmuma lieluma. Komersantiem tiks nodrošinātas šādas alternatīvas:– programmiskā saskarne (API) – automatizētai datu iesniegšanai lielākiem un tehnoloģiski attīstītiem uzņēmumiem;– komersantu lietotāja saskarne – tīmekļa risinājums manuālai datu ievadei uzņēmumiem, kuri neizmanto integrētus IT risinājumus.Šāda pieeja veicina konkurences neitralitāti un nodrošina taisnīgu piekļuvi muitas pakalpojumiem, nodrošina vienādas datu prasības un validācijas noteikumus, vienādus pakalpojuma pieejamības un drošības nosacījumus. Turpinot tālāku elektroniskās muitas vides attīstību:1) Nepieciešams ieviest integrācijas risinājumu ar Eiropas Komisijas Vienloga sistēmu EU CSW-CERTEX Vienloga vides izveidei muitas jomā, nodrošinot tās ikgadēju paplašināšanu ar jauniem laidieniem un dokumentu veidiem saskaņā ar saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regulu (es) Nr. 2022/2399, ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013;2) Nepieciešams ieviest risinājumus un jauninājumus atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām ārējās tirdzniecības vides uzlabošanai, nodrošināt integrācijas iespējas ar uzņēmēju informācijas sistēmām (API), kā arī datu atkārtotas izmantošanas iespējas, tādejādi paātrinot un vienkāršojot muitas formalitāšu kārtošanu;3) Nepieciešams uzlabot ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus, kā arī ieviest elektroniskos risinājumus muitas kontroles procesu pilnveidošanai, tādejādi paaugstinot muitas pakalpojumu kvalitāti;4) Lai nodrošinātu augstu EMDAS veiktspēju, ātrdarbību un pieejamību, jaunajā arhitektūrā jāizstrādā Elektroniskais transporta dokuments (tranzīta vienkāršojums), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēma, Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēma, kas nodrošina datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas EORI sistēmu, kā arī Muitas kontroles bloks, kas ietver muitas kontroles dokumentu, risku informācijas aprites un atļauju uzraudzības un kontroles funkcionalitātes. Eiropas Savienības prasību izpildeEiropas savienības prasību izpilde aprakstīta 5.1.2. punktā. Valdības rīcības plānsDeklarācijas sadaļa un rīcības joma – III. Labklājīga Latvija Deklarācijā dotā uzdevuma numurs 036.; Pasākuma numurs 36.6. "Nodrošināta produktīva darba vide un ilgtspējīgi IKT risinājumi nodokļu administrēšanas un muitas darbības jomā." Darbības rezultāts:3) Izstrādātas un ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas (EMDAS2) atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pakāpeniski pārnesot jaunajā arhitektūrā un pilnveidojot esošās EMDAS pamatfunkcionalitātes, kā arī nacionālos, ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus. PamatnostādnesDigitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāns 2023.–2027. gadam (4.11.-4. uzdevums) Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošanaLai nodrošinātu Savienības Muitas kodeksā (Regula (ES) Nr. 952/2013) noteikto prasību izpildi un sekmētu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Eiropas Savienības vienotajā tirgū, tiks izstrādātas programmisko saskarnes API, kas ļauj uzņēmējiem deklarācijas iesniegt "system‑to‑system" veidā, nodrošinot reāllaika datu apmaiņu, statusu atgriešanu un notifikācijas, risinājumu veidojot atbilstoši ES dokumentos noteiktajiem datu formātiem un integrācijas principiem. Kiberdrošības un noturības prasību izpilde Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.Ieviešot EMDAS funkcionalitātes jaunā arhitektūrā tiek nodrošināta muitas pamatdarbības procesu nepārtrauktība, stiprinot veiktspēju un samazinoties neplānotiem sistēmas darbības pārtraukumiem, ņemot vērā pieaugošo datu apjomu. Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:Ja Latvijas muitas sistēmas netiek pielāgotas ES normatīvo aktu prasībām, tās vairs nebūs iespējams savietot ar pārējo ES dalībvalstu sistēmām, kā rezultātā Latvija tiks atslēgta no ES kopējās sistēmas, tādejādi nebūs iespējams turpināt elektronisko datu apmaiņu ar ES dalībvalstīm.Ja Latvija nespēj nodrošināt muitas informācijas sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām, uzņēmēji var saskarties ar būtiskiem laika un finanšu zaudējumiem, ikdienā kārtojot muitas formalitātes papīra formā. Tas var veicināt uzņēmēju pārorientēšanos uz kaimiņvalstīm, radot negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka papīra muitas deklarāciju izmantošana (atkāpšanās režīms) ir pieļaujama tikai kā īslaicīgs risinājums ārkārtas situācijās un nevar aizstāt pilnvērtīgu muitošanas digitālo procesu nodrošinājumu. Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu): Auditā konstatētais;Attīstot un pilnveidojot sistēmu, tika konstatētas sistēmas lēndarbības un veiktspējas problēmas. Problēmu izpētei tika pieaicināti neatkarīgie auditori SIA "Corporate Consulting", sistēmas audits notika no 2019. gada 15. aprīļa līdz 4. septembrim. 2019. gada 25. maija ziņojumā "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) produkcijas vides arhitektūras un standarta komponenšu pielietojumu atbilstība industrijas labajai praksei" tiek rekomendēts neturpināt attīstīt EDMAS sistēmu esošā risinājuma ietvaros. Incidentu statistika; Lietotāju aptauja;– Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera ir veikusi aptauju par uzņēmēju interesi izstrādāt API risinājumu. LTRK biedru aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu sagaida būtisku atmuitošanas procesa efektivitātes uzlabojumu, ja deklarācijas būtu iespējams iesniegt "system‑to‑system" veidā.– VID Muitas pārvaldes veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu - ~81% (no 21 respondenta, kuri izteikuši vēlmi izstrādāt API risinājumu savās sistēmās) vēlas un plāno ieviest API jau 2026–2027. gadā, to pamatojot ar lielajiem iesniedzamo deklarāciju apjomiem, kas manuālu datu ievadi un failu apmaiņu padara neefektīvu un laikietilpīgu. Manuālā darba apjoms.Izstrādājot jaunas apakšsistēmas, piemēram, Muitas kontroļu bloku jaunajā arhitektūrā, tiks samazināts manuālā darba apjoms un optimizēts muitnieku darba process.
3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji	Projekta galvenie lietderības aspekti: (atzīmēt piemērojamos) Administratīvā sloga samazināšana; 3.3.1.; 3.3.2.; 3.3.3.; 3.3.4.; 3.3.5.; .3.3.6. Procesu efektivitātes paaugstināšana; 3.3.1.; 3.3.2.; 3.3.3.; 3.3.4.; 3.3.5.; 3.3.6 Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē; Resursu un IKT risinājumu konsolidācija; Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana; 3.3.1.; 3.3.2.; 3.3.3.; 3.3.4.; 3.3.5.; .3.3.6. Cits. 3.3.2.; 3.3.6. ES normatīvo aktu prasību izpilde un sistēmas darbības nepārtrauktība
	Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanu Valsts ieņēmumu dienests
Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI)	Datu avots un aktualizēšanas biežums	Esošā vērtība	Plānotā vērtība		Sasniegšanas laiks (gads)⁴
3.3.1. Pieejamas programmatūras saskarnes (API) muitas klientiem automatizētai datu iesniegšanai no uzņēmēju sistēmām	VID informācijas sistēmas, reizi gadā	0	10 Uzņēmēju skaits, kas izmanto API deklarāciju iesniegšanai muitas sistēmā		2029
3.3.2. Nodrošināta ne-muitas formalitāšu elektroniska apstrāde izmantojot EK Vienloga risinājumu, tādejādi mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem	VID informācijas sistēmas, vienu reizi pēc projekta	5 Ne-muitas formalitāšu skaits	25 Ne-muitas formalitāšu skaits⁵		2029
3.3.3. Automātiski noformēto importa deklarāciju īpatsvars	VID informācijas sistēmas, reizi gadā	74 %	80 %		2029
3.3.4. Automātiski noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars	VID informācijas sistēmas, reizi gadā	82 %	90 %		2029
3.3.5. Automātiski noformēto pagaidu uzglabāšana deklarāciju īpatsvars	VID informācijas sistēmas, reizi gadā	30 %	80 %		2029
3.3.6. EMDAS pieejamība	VID informācijas sistēmas, reizi gadā	99.6 %	99.7 %		2029
3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti	Mērvienība	Sasniedzamā vērtība		Sasniegšanas laiks (gads)
3.4.1. Pilnveidotas VID informācijas sistēmas – EMDAS (AIS, AES, TKS2, IKS2); DNS, ITVS	Skaits	3		2029
3.4.2. Izstrādātas modernizētas, uz jaunām tehnoloģijām balstītas EMDAS apakšsistēmas: EORI, MKB, PUD; ETD	Skaits	4		2029
3.4.3. Izstrādāts API muitas deklarāciju un citu muitošanas procesam nepieciešamo datu iesniegšanai	Skaits	7		2029
3.4.4. Izstrādāta datu apmaiņa ar EK Vienloga risinājumu ne-muitas formalitāšu apstrādei	Ieviesto integrācijas versiju skaits	4		2029
3.4.5. Izstrādāta EORI e-veidlapa	Skaits	1		2029

4. Projekta finansējums un īstenošanas termiņš

4.1. Projekta finansējums

Projekta "E-muita (3. kārta)" kopējais finansējums ir 11 000 000 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 9 350 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 650 000 euro).

4.2. Projekta īstenošanas termiņš

(Norāda projekta īstenošanas termiņu mēnešos)

Projekta īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.

5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā

5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem⁶

Ietekme	Atbilstības novērtējums (var būt vairāki varianti)	Īss ietekmes apraksts
5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana⁷	10 (lielākie loģistikas uzņēmumi)	Tiks izveidotas programmatūras saskarnes (API) muitas klientiem automatizētai datu apmaiņai ar uzņēmēju informācijas sistēmām: 1. API eksporta muitas procedūrām; 2. API importa muitas procedūrām; 3. API Pagaidu uzglabāšanas deklarācija; 4. API Elektroniskais transporta dokuments (ETD)
5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde	- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu - Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra Regula (ES) Nr. 2022/2399), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 - Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu un Eiropas Savienības Muitas dienestu un atceļ Regulu (ES) Nr. 952/2013	- Pamatojoties uz šiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) un dalībvalstis izstrādā kopējās tehniskās specifikācijas, kurām mainoties tiek veiktas izmaiņas EMDAS apakšsistēmās un saistītajās sistēmās. - Eiropas Savienības vienloga vides izveide muitas jomā, kas nodrošina sadarbspējīgu elektronisko pakalpojumu integrētu kopumu Savienības un valstu līmenī, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, lai atbalstītu mijiedarbību un uzlabotu informācijas apmaiņu starp valstu vienloga vidēm muitas jomā un Savienības ne-muitas sistēmām. - Priekšlikuma projekta pieņemšanas gadījumā, tas var atstāt būtisku ietekmi uz kopējiem muitošanas procesiem un tur iesaistītajām sistēmām, radot nepieciešamību tās pielāgot jaunajām prasībām.
5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)	Neatbilst

5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁸

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)

Tiks attīstīta Vienloga vide muitas jomā ES līmenī, nodrošinot automātisku muitas un ne-muitas formalitāšu savstarpējās atbilstības kontroli.

Nodrošināta tehnoloģiskā atbilstība ES normatīvā regulējuma aktuālajām izmaiņām un datu automātiskā apmaiņa ES līmenī.

Izstrādātas programmatūras saskarnes (API) klientiem automatizētai datu apmaiņai ar uzņēmēju informācijas sistēmām, tādejādi paātrinot muitas formalitāšu kārtošanu.

EMDAS apakšsistēmas (ETD, PUD, MKB un EORI) tiks izstrādātas jaunajā arhitektūrā, uzlabojot sistēmas veiktspēju, ātrdarbību un lietojamību.

Papildus, attīstot EMDAS, tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumi saistītajās sistēmās (ITVS un DNS).

Visas fiziskās un juridiskās personas, kuras kārto muitas formalitātes

2029. gada 1. ceturksnis

5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem

Skaits	Pakalpojums (pakalpojumu grupa)	Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)	Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu
	5.3.1. Būtību raksturojošs nosaukums	Norāda vismaz 3 institūcijas	Normatīvā akta numurs
	N/A	---	---

5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

5.4.1. Nosaukums

---

N/A

---

6. Izmaksu un ieguvumu analīze

Sociāli ekonomiskie ieguvumi – uzņēmēju laika un izmaksu ietaupījums

Programmiskās saskarnes (API) ieviešana muitas datu iesniegšanai sniedz uzņēmējiem būtiskus ieguvumus – ievērojamu darbības efektivitātes, datu apmaiņas kvalitātes un drošības pieaugumu, vienlaikus samazinot darbības izmaksas un nodrošinot risinājumu atbilstību ES prasībām, tādējādi veicinot digitālo transformāciju:

- API ļauj uzņēmumiem automatizēt muitas deklarāciju sagatavošanu un iesniegšanu tieši no savām informācijas sistēmām (piemēram, noliktavas, grāmatvedības vai loģistikas sistēmām). Tas nozīmē, mazāk manuāla darba, ātrāka datu apstrāde un samazināts cilvēka pieļauto kļūdu risks;

- API nodrošina tūlītēju saziņu ar muitas sistēmām – deklarāciju statusi, korekcijas vai pieprasījumi tiek saņemti uzreiz. Uzņēmumi var ātrāk reaģēt uz muitas pieprasījumiem un paātrināt kravu apriti;

- Automatizācija samazina uzņēmēju administratīvās izmaksas, dīkstāves un atkārtotu datu ievadi, ir iespēja efektīvāk izmantot darbinieku resursus un samazināt operatīvās izmaksas.

Veicot muitas klientu aptauju, ap 20 uzņēmēju izteikuši vēlmi pielāgot savas iekšējās sistēmas, lai datu apmaiņa ar muitas sistēmām tiktu automatizēta, izmantojot API risinājumus. Aprēķinu pieņēmumi:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem⁹, vidējās stundas darbaspēka izmaksas (kas ietver gan algas, gan darba devēja izmaksas) 2025. gada 2. ceturksnī bija apmēram 15,92 eiro stundā.

Lai aprēķinātu potenciālos uzņēmēju laika un darbības izmaksu ietaupījums, muitas rīcībā esošie dati par potenciālajiem programmiskās saskarnes (API) izmantotājiem ņemti par laika periodu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, pieņemot, ka Latvijas uzņēmēju ekonomiskā aktivitāte turpmākajos gados saglabāsies pašreizējā līmenī.

Precīzākam aprēķinu rezultātam, deklarācijas nosacīti sadalītas kategorijās:

1. Vienkāršas deklarācijas (vidēji 1–9 preces)

2. Sarežģītas deklarācijas (vidēji 10–270 preces).

Vidējais patērētais laiks iesniedzot datus (stundās):

	Manuāli	Caur API	Laika ietaupījums /h
Vienkārša deklarācija	0,75 h	0,02 h	0,73 h
Sarežģīta deklarācija	1,5 h	0,07 h	1,43 h

Sociāli ekonomisko ieguvumu aprēķina formula = Deklarāciju skaits x laika ietaupījums x darbaspēka izmaksas 15,92 euro/h.

1. API importa muitas procedūrām

	Deklarāciju skaits gadā	Laika ietaupījums/h KOPĀ	Soc.ekon. ieguvums /euro
Vienkārša deklarācija	37 803	27 596	439 331
Sarežģīta deklarācija	1 170	1 673	26 636
KOPĀ			465 967

2. API eksporta muitas procedūrām

	Deklarāciju skaits gadā	Laika ietaupījums/h KOPĀ	Soc.ekon. ieguvums /euro
Vienkārša deklarācija	89 836	65 580	1 044 038
Sarežģīta deklarācija	3 783	5 410	86 122
KOPĀ			1 130 160

3. API Pagaidu uzglabāšanas deklarācija

Vidējais patērētais laiks iesniedzot pagaidu uzglabāšanas deklarāciju datus manuāli ir aptuveni 1,5 h, plānotais laiks caur API risinājumu – 0,07 h, laika ietaupījums, attiecīgi – 1,43 h:

	Deklarāciju skaits gadā	Laika ietaupījums/h KOPĀ	Soc.ekon. ieguvums /euro
Pagaidu uzglabāšanas deklarācija (1-289 preces)	12 271	17 548	279 357
KOPĀ			279 357

Tādejādi, sociāli ekonomiskie ieguvumi uzņēmējiem, sākot ar 2030. gadu, tiek plānoti 1 875 484 euro gadā.

Veicot projekta naudas plūsmas un sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķinu projekta dzīves ciklā (15 gadi), veidojas pozitīva naudas plūsma. Projekta investīciju izmaksas 3 gadu laikā ir plānotas 11 000 000 euro apmērā, savukārt aprēķinātās provizoriskās darbības izmaksas projekta dzīves cikla laikā ir 6 600 000 euro. Līdz ar to, projekta dzīves ciklā darbības izmaksas sastāda 17 600 000 euro.

Savukārt, veicot projekta sociālekonomisko ieguvumu analīzi un aprēķinu, nediskontētā ieguvumu summa projekta dzīves cikla laikā kopā sastāda 24 381 293 euro.

Projekta kopējie ieguvumi = (sociāli ekonomiskie ieguvumi) + (finanšu ieguvumi) –

(projekta izmaksas) – (uzturēšanas izmaksas).

Projekta kopējie ieguvumi = 24 381 293 euro + 0 euro – 11 000 000 euro – 6 600 000 euro = 6 781 293 euro.

Veicot projekta naudas plūsmas diskontēšanu, ar diskonta likmi 5%, projekta dzīves cikla laikā kopējās izmaksas ir 14 677 440 euro, savukārt projekta sociālekonomiskie ieguvumi projekta dzīves cikla laikā kopā sastāda 15 979 589 euro.

Tādejādi, ieguvumi no projekta "E-muita (3. kārta)" realizācijas ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām projekta dzīves cikla laikā.

7. Cita būtiska informācija (Projekta gatavības novērtējums)

Norāda būtisku informāciju, kas sniedz informāciju un pamatojumu par projekta gatavības pakāpi, tai skaitā:

informācija par projektu vadības kapacitāti

Projekta vadības kapacitāte

Lai nodrošinātu efektīvu projekta īstenošanu, VID paredzēta šāda projekta vadības struktūra:

Projekta uzraudzības padome

Projekta uzraudzības padomē ir iekļauti par projekta īstenošanu atbildīgo VID pārvalžu vadītāji un/vai viņu vietnieki, VARAM pārstāvis. Projekta uzraudzības padome uzrauga projekta īstenošanas gaitu un projekta vadības grupas darbu, apstiprina projekta plānošanas dokumentus, nosaka un apstiprina stratēģisko risku vadības pasākumus, risina projekta vadības grupas līmenī neatrisinātos jautājumus.

Projekta vadības grupa

Projekta vadības grupas sastāvā ir iekļauti šādi darbinieki - Projekta vadītājs, Izstrādātāja projekta vadītājs, projekta darba grupu vadītāji, par projektā iekļauto pasākumu atbildīgo VID struktūrvienību vadītāji. Projekta vadības grupas uzdevums ir īstenot projekta aktivitātes noteiktajos termiņos un saskaņā ar ES normatīvajos aktos noteiktajām, kā arī nacionālajām prasībām.

Projekta darba grupas

Projekta darba grupas ir atbildīgas par konkrētu darbu izpildi atbilstoši projekta plānā noteiktajām aktivitātēm, sniedz informāciju par veicamo darbu statusu un progresu projekta vadības grupai.

Ārējie izstrādātāji

Sistēmas izstrādes un ieviešanas pakalpojumu sniedzēji, kas darbosies uz līgumu un attiecīgo vienošanās protokolu pamata.

informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

Projekta "biznesa" īpašnieks ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde:

– nosaka muitas procesu un procedūru prasības;

– atbild par Savienības Muitas kodeksa un nacionālo normatīvo aktu prasību ieviešanu;

– definē biznesa vajadzības informācijas sistēmām;

– apstiprina projekta rezultātu atbilstību biznesa mērķiem.

informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

– ES fondu finansējuma pieejamība projekta aktivitāšu īstenošanai;

– Eiropas Komisijas kopējās funkcionālās un tehniskās specifikācijas pieejamas noteiktajos termiņos.

informācija par riskiem

Risks	Riska apraksts	Riska novērtējums	Pārvaldības plāns
Nepietiekama finansējuma risks	Pieejamais finansējums nebūs pietiekams ES normatīvajos aktos noteikto prasību ieviešanai	Vidējs	Projektu īstenošanas gaitā uzraudzīt finansējuma apguvi kontekstā ar ES prasību ieviešanas progresu, lai savlaicīgi identificētu novirzes no plānoto darbību īstenošanai piešķirtā budžeta, savlaicīgi identificējot papildu finansējuma piesaistes nepieciešamību
Iepirkuma norises neprognozējamība	Iepirkumu norises procesa neprognozējamības dēļ var tikt kavēta IS piegādes līgumu noslēgšana, tādējādi pastāv risks kavēt projekta realizācijas termiņus	Vidējs	Izveidota kompetenta iepirkuma komisija, iekļaujot tajā speciālistus atbilstoši iepirkuma priekšmeta specifikai
Projekta īstenošanai pieejamo cilvēkresursu nepietiekamība, tai skaitā ārpakalpojuma kapacitāte	Projekta īstenošanai pieejamo cilvēkresursu nepietiekamība, kā rezultātā var tikt kavēta projekta īstenošana	Vidējs	Projekta īstenošanas gaitā tiek paredzēta pakāpeniska izstrādāto funkcionalitāšu ieviešana produkcijas vidē, tā izlīdzinot īstenošanas personāla noslodzi, optimāli un efektīvi izmantojot cilvēkresursus
ES normatīvajos aktos noteikto sistēmas komponenšu ieviešanas termiņu maiņas risks	Līdz projekta plānotajam beigu termiņam var nebūt pieejamas visas nepieciešamās Eiropas Komisijas kopējās funkcionālās un tehniskās specifikācijas, jo ES normatīvajos aktos noteiktie sistēmas komponenšu ieviešanas termiņi var tikt mainīti, t.i., pārcelti uz vēlāku laiku	Vidējs	Projektu personāla aktīva darbība atbilstošajās EK darba grupās, nodrošinot savlaicīgu nepieciešamo izmaiņu identificēšanu un atbilstošas rīcības noteikšanu

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

---

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

---

8. Atbildīgā kontaktpersona

Vārds Uzvārds	Amats	Kontaktinformācija
Daiga Uzaite	VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas E-muitas attīstības nodaļas vecākā muitas eksperte	e-pasts: Daiga.Uzaite@vid.gov.lv; tālr.: 67120814

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

MK – Ministru kabinets

¹ Skat: Digitālās pārvaldes arhitektūra | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

² Projekta ietvaros nav paredzēta datu apmaiņa ar pamata reģistriem, nav paredzēts izmantot arī koplietošanas datu apmaiņas risinājumus. EMDAS datu apmaiņa notiek ar VID iekšējām sistēmām un ES centrālajām sistēmām.

³ Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI sistēma) ir Eiropas Savienības muitas informācijas sistēma, kas nodrošina ekonomisko operatoru un citu personu reģistrāciju un unikālu identifikāciju muitas vajadzībām, piešķirot tiem EORI (Economic Operators Registration and Identification) numuru.

Sistēmas tiesiskais pamats noteikts Regulā (ES) Nr. 952/2013 (Savienības Muitas kodekss), īpaši 9. pantā, kā arī Komisijas Deleģētā regulā (ES) 2015/2446 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, kas nosaka detalizētus reģistrācijas, datu apstrādes un izmantošanas noteikumus.

EORI sistēma nodrošina:

- vienotu ekonomisko operatoru identifikāciju visā Eiropas Savienības muitas teritorijā;

- datu apmaiņu starp dalībvalstu muitas iestādēm;

- priekšnosacījumu muitas formalitāšu veikšanai, tostarp deklarāciju iesniegšanai un muitas atļauju saņemšanai.

Latvijā piešķirtais EORI numurs ir derīgs visā Eiropas Savienībā un tā dati tiek nosūtīti un reģistrēti ES centrālajā EORI datubāzē. Tādējādi, EORI sistēma nekādā veidā nedublē valsts līmeņa ārvalstu subjektu uzskaiti.

⁴ Projekta laikā vai 2 gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms.

⁵ EK Vienloga risinājums muitas jomā (EU Single Window for Customs) nodrošina vienotu digitālu vidi, kurā uzņēmēji muitas deklarāciju iesniegšanas brīdī var vienlaikus izpildīt arī citu kompetento valsts iestāžu prasības. Vienloga risinājums nodrošina iespēju automātiski apmainīties ar datiem par atļaujām, licencēm un sertifikātiem, kas nepieciešami muitas formalitāšu veikšanai. Muitas sistēma automātiski pārbauda, vai ir spēkā nepieciešamās atļaujas, sertifikāti vai licences (piem., veterinārie, fitosanitārie, CITES u.c.), samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem un manuālo pārbaužu apjomu muitas amatpersonām. Uzņēmējam nav jāiesniedz dokumenti vairākām iestādēm atsevišķi – sistēma pārbauda tos elektroniski, un projekta realizācijas laikā plānots palielināt automātiski pārbaudāmo dokumentu (formalitāšu) skaitu.

⁶ Projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts ERAF 1.3.1.1.pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.

⁷ 5.1.1.punktā norādītie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1.pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji".

⁸ Iekļaujot norādi pakalpojumam, procesam vai produktam, kas izstrādāts – izveidots/pilnveidots un reģistrēts Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS).

⁹ (https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-808-eiro)