Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-23

Rīgā 2026. gada 24. februārī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Talsu leprozorija baznīcas, Talsu novadā, Laidzes pagastā, (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam nekustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas. Likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2024. gada 26. janvāra sēde Nr. 08-09.4/1/2024, 2. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes nekustamu vēsturiska notikuma vietu un arhitektūras pieminekli. Ar 2023. gada 10. augusta iesniegumu Nr. TNPCP/23/12-31/2551/N (reģistrēts Pārvaldē 11.08.2023., Nr. 06513/2023) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.2. un 3.5. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts būvēts laikā no 1936.-1938. gadam pēc arhitekta Jūlija Biķa projekta. Tā ir neliela neoklasicisma formās celta halles tipa ēka ar taisnstūra plānojumu, ko noslēdz pusaploces apsīdas daļa. Baznīcas telpa ir 6,15 m augsta, 7 m plata un 10,50 m gara, kopā ar altāra telpu un luktu tās garums ir 14,50 m. Objektam ir vientorņa fasāde ar nedaudz izvirzītu taisnstūrveida formas torni, kuru vainago poligonāla smaile ar krustu. Torņa augstums kopā ar krustu ir 25 m. Tornī saglabājies zvans ar uzrakstu "Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!". Talsu leprozorijs tika izveidots 19. gs. beigās pēc toreizējās Kurzemes guberņas lepras apkarošanas biedrības iniciatīvas un darbību uzsāka 1896. gadā. Jau 1921. gadā pēc mazo leprozoriju likvidēšanas tas kļuva par vienīgo leprozoriju Kurzemē. Laikā no 1936.-1938. gadam Talsu leprozorijs tika paplašināts un pārbūvēts. Domājot par jaunu lūgšanas telpu, leprozorija pacientu dievkalpojumiem ārstniecības iestādes robežās tika uzcelta arī baznīca. Objekts saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu kompozīciju, apdari, plānojumu, būvkonstrukcijas, būvgaldniecības izstrādājumus un interjera apdari. Objekts ir augstvērtīgs neoklasicisma arhitektūras piemērs ar izcilu un detaļās pilnībā saglabājušos vēsturisko interjeru. Objekts ir tipoloģiski unikāla ēka Latvijai, nozīmīga kultūrvēsturiskā aspektā, ainaviski un arhitektoniski veido bijušā leprozorija apbūves dominanti. Talsu leprozorijam ir būtiska nozīme Latvijas medicīnas vēsturē (lepras ārstniecības vēsturē Latvijā, jo tas bijis vienīgais leprozorijs Latvijā no 1936. līdz 2007. gadam), kā arī ir bijis ievērojamu ārstu darbavieta. Objekts ir vienīgais Latvijā, kur vienā būvē reliģiskā funkcija (lūgšanu telpa) apvienota ar praktiskajām - specifisku medicīnas nozari saistītām funkcijām (sekciju un morga telpas).

4.2. Objekta saglabājamās vērtības:

4.2.1. arhitektūras piemineklim - celtnes telpiskais risinājums ainavā, būvmasu kārtojums, plānojums, konstruktīvā sistēma un elementi, lakoniska fasāžu arhitektūra, tornis, oriģinālie logi (to apdares elementi), oriģinālās ārdurvis (vērtnes, to apdares elementi), oriģinālās iekšdurvis (vērtnes, to apdares elementi), interjera dekoratīvā apdare, būvgaldniecības izstrādājumi, kāpņu izveidojums, margas un to apdare;

4.2.2. vēsturiska notikuma vietai - vēsturiskais konteksts, notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi, telpiskais izveidojums, vēsturiskā patina un noskaņa.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Objekta sastāvs: būve ar kadastra apzīmējumu 88680140027002.

7. Atbilstoši Likuma 23. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona pa zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 88680140027 robežu. Apstiprinātais individuālās aizsardzības zonas kartogrāfiskais materiāls ir šā rīkojuma grafiskais pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa, 23. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.2. un 3.5. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401).

Kultūras ministre A. Lāce

Pielikums
Kultūras ministrijas
24.02.2026. rīkojumam Nr. 2.5-1-23

Talsu leprozorija baznīca

Talsu novads, Laidzes pagasts; sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra "Stūrīši" teritorijā.

Kultūras pieminekļa un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns.