Darbības ar dokumentu

Saeimas paziņojums

Par atbalstu Ukrainai, pieminot tās pretošanos Krievijas bruņotajai agresijai

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 19. februāra sēdē

godina četrus gadus ilgo varonīgo Ukrainas tautas un bruņoto spēku pretestību Krievijas pilna mēroga militārajam iebrukumam un atgādina, ka Krievijas agresija pret Ukrainu sākās jau 2014. gadā ar nelikumīgo Krimas aneksiju un vairāku Ukrainas austrumu teritoriju daļu okupāciju;

apliecina savu nemainīgo atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību un neatkarību, īpašu uzmanību pievēršot visas Ukrainas tautas drosmei un nesalaužamajai noturībai pret okupantu barbariskajām kara vešanas metodēm, tostarp tādām kā sistemātiski uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, bērnu deportācija, ģimeņu šķiršana, piespiedu identitātes maiņa un rusifikācija;

norāda, ka Krievijas retorika un mērķtiecīgā brutālā rīcība, kas vērsta uz ukraiņu tautas iznīcināšanu, ir genocīds un Krievija ar savu militāro agresiju ir izraisījusi vissmagāko humanitāro katastrofu Eiropā kopš Otrā pasaules kara;

konstatē, ka Krievijas spēja turpināt agresiju un kara noziegumus liecina par nepietiekamu starptautisko spiedienu uz agresorvalsti un nepieciešamību palielināt militāro, finansiālo un humanitāro palīdzību Ukrainai;

atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu un to prezidenta Donalda Trampa ieguldījumu centienos pārtraukt Krievijas agresijas karu Ukrainā un atbalsta pieeju "miers caur spēku" kā efektīvu ceļu uz Krievijas agresijas apturēšanu;

atzinīgi vērtē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) ciešo sadarbību, sniedzot Ukrainai visaptverošu atbalstu, kas tai būtiski palīdz stiprināt valsts noturību un pretoties Krievijas agresijai;

vērš uzmanību uz to, ka Ukraina patiesi vēlas pārtraukt karadarbību un aktīvi iesaistās miera sarunās taisnīgas vienošanās panākšanai, taču Krievija ar dezinformāciju, jauniem nepieņemamiem ultimātiem un pastiprinātiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un energoinfrastruktūrai sabotē miera iniciatīvas un ir atbildīga par kara turpināšanos;

uzsver, ka atbalsts Ukrainai ir stratēģiska nepieciešamība, jo Ukraina ir neatņemama Eiropas vērtību un drošības arhitektūras daļa. Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts augstu vērtē Labas gribas koalīcijas apņemšanos sniegt Ukrainai spēcīgas, politiski un juridiski saistošas drošības garantijas kā neatņemamu jebkāda miera līguma sastāvdaļu;

norāda, ka Latvija nekad neatzīs Krievijas šobrīd okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas - Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem - ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij;

atbalsta Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu efektīvu ilgtermiņa stratēģiju, lai panāktu Krievijas agresijas izbeigšanu un miera noslēgšanu tādā veidā, kas nodrošinātu Krievijas stratēģisku sakāvi un liegtu tai atjaunot militārās spējas;

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības valstu lēmumus iesaldēt Krievijas Centrālās bankas aktīvus uz nenoteiktu laiku un piešķirt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainas tūlītējām finansiālajām vajadzībām;

aicina Latvijas valdību un starptautisko sabiedrību:

- iestāties par tādu miera risinājumu, kas balstīts uz pilnīgu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu un nepieļauj teritoriju aneksiju un okupācijas legalizāciju,

- mudināt visus līdzīgi domājošos partnerus palielināt militāro, īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas, un humanitāro palīdzību Ukrainai, nodrošinot finansējumu un savlaicīgas piegādes,

- būtiski pastiprināt spiedienu uz Krieviju ar visaptverošām sankcijām, pārtraukt visas ekonomiskās saites ar Krieviju, vērst ierobežojošos pasākumus pret Krieviju atbalstošām valstīm, tai skaitā Baltkrieviju, Irānu, Ziemeļkoreju, un turpināt mērķētas sankcijas pret trešo valstu uzņēmumiem, kuri palīdz Krievijai īstenot tās agresiju,

- aktīvi rīkoties, lai mazinātu Krievijas starptautisko partneru, tai skaitā Ķīnas, atbalstu Krievijai, kas ļauj tai turpināt noziedzīgo karu,

- pastiprināt spiedienu uz Krievijas ēnu floti, ieviešot stingrāku kuģošanas kontroli, kā arī sankcijas pret kuģu karogvalstīm, īpašniekiem un saistītiem uzņēmumiem,

- nodrošināt Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu un kompensācijas mehānisma zaudējumu atlīdzināšanai pilnvērtīgu darbību, kā arī paplašināt visu veidu atbalstu Ukrainai, tai skaitā izmantojot arī iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un atgādinot, ka Krievijai kā agresorvalstij ir starptautiski tiesisks pienākums pilnībā atlīdzināt visus zaudējumus, ko tā nodarījusi Ukrainai,

- maksimāli izolēt Krieviju un Baltkrieviju no jebkādiem starptautiskiem pasākumiem, tai skaitā nepieļaujot šo valstu pārstāvju dalību starptautiskās sporta sacensībās un kultūras pasākumos;

apliecina savu apņemšanos iestāties par taisnīgumu Ukrainai, lai Krievijas kara noziedznieki tiktu saukti pie atbildības un Krievija būtu spiesta pilnībā atlīdzināt Ukrainai nodarītos zaudējumus;

atkārtoti uzsver, ka Latvija cieši sadarbojas ar Ukrainu un citiem partneriem, turpinot aktīvi iesaistīties pasākumos, kas tiek veikti, lai nelikumīgi deportētie un piespiedu kārtā pārvietotie Ukrainas bērni pēc iespējas ātrāk un drošākā veidā tiktu nogādāti atpakaļ pie savām ģimenēm vai likumiskajiem pārstāvjiem;

apstiprina, ka Latvija 2026. gadā turpinās atbalstīt Ukrainu, vismaz 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta novirzot Ukrainas militārajam atbalstam un vienlaikus sniedzot Ukrainai civilo un humanitāro palīdzību, lai stiprinātu Ukrainas sabiedrības noturību, veicinātu kritiskās infrastruktūras atjaunošanu un kara upuru rehabilitāciju;

apliecina, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā un NATO. Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem turpinās sniegt politisko un praktisko atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai;

atkārtoti uzsver nepieciešamību bez kavēšanās atvērt Eiropas Savienības sarunu klasterus Ukrainai un Moldovai;

izsaka pateicību visai Latvijas sabiedrībai par tās neatlaidīgo atbalstu Ukrainai un uzsver, ka Ukraina arī turpmāk var paļauties uz konsekventu Latvijas atbalstu.

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!

Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Rīgā 2026. gada 19. februārī