Ministru kabineta rīkojums Nr. 41
Rīgā 2026. gada 3. februārī (prot. Nr. 5 8. §)
Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija rīkojumā Nr. 439 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 109. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā
kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu
valsts un pašvaldību līmenī integrācija" (turpmāk - projekts)
pasi (1. pielikums) un divus centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojuma attīstības plānus (2. un 3. pielikums)
un noteikt, ka par plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu,
rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru
kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Ministru
kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma
saņēmējs."
2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Apstiprināt projekta izmaksas 4 861 810 euro apmērā,
tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma finansējumu 4 095 713 euro apmērā un valsts
budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai
ne vairāk kā 766 097 euro apmērā."
3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu
uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 664 463 euro gadā.
Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas
centram) izmaksu segšanai nepieciešamo finansējumu pieprasīt
saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumiem
Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un
katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā
izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam
termiņam"."
4. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
5. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
6. Papildināt ar 3. pielikumu (3. pielikums).
Ministru prezidentes pienākumu
izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
Iekšlietu ministrijas iesniegtajā
redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
rīkojumam Nr. 41
"1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk - Centrs) |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri |
Valsts policija
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Valstspilsētu un novadu pašvaldības - Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas digitālais centrs", Valmieras novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Pašvaldību koplietošanas platformu programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem |
1) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu
atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes
un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma
"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu
izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un
attīstība" ietvaros projekts "Vienota kontaktu
centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un
publisko pakalpojumu piegādei";
2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" ietvaros projekts "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros". Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar plānotajiem un īstenotajiem projektiem. |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs |
Projekta mērķis ir attīstīt Vienotā notikumu reģistra
(turpmāk - VNR) koplietošanas platformu un papildināt esošo
Vienotās kontaktu centra platformas (turpmāk - VKCP), tajā
skaitā 112 publiskās lietotnes, funkcionalitāti.
Projekta ietvaros tiks veikta valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnālu integrācija ar VNR, nododot ziņas par notikumiem servisu veidā vai ievadot notikumus VNR. Paredzēta VNR iekļaušana jaunajā E-lietas tehnoloģiskajā platformā un integrācija ar citiem E-lietas tehnoloģiskās platformas risinājumiem, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu. VNR moduļos uzkrātie dati un informācija tiks izmantota saistītajās informācijas sistēmās, tai skaitā KRASS, APAS utt. (piemēram, dati par izņemtajām mantām, dokumentiem, transportlīdzekļiem), analītiskām vajadzībām, valsts līmeņa statistikas pilnveidošanai, notikumu likumsakarību meklēšanai un noteikšanai, VNR integrācijai ar Vienotā kontaktu centra platformu (112) (turpmāk - VKCP). Risinājums veicinās pārvaldības procesu uzlabošanu un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm - ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt vienotu pieeju informācijai, kas savukārt kopumā ļaus samazināt izmeklēšanai nepieciešamās informācijas apkopošanas termiņus un izdevumus, jo dati būs pieejami vienuviet. Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par personām, mantām vai dokumentiem. VKCP paredzēts pilnveidot esošo funkcionalitāti un izstrādāt jaunu, tai skaitā: • optimizēt Vienotās elektroniskās kartiņas (VEK) apstrādi, tādejādi paaugstinot 112 ienākošo zvanu apstrādes kvalitāti un optimālu lēmumu pieņemšanu sarežģītos VEK apstrādes gadījumos, kad nepieciešams ātri noteikt optimālos notikuma risināšanā iesaistāmos operatīvos dienestus, izpildītāju skaitu un aprīkojumu; • izveidot resursu vadības bloku "Ierindas ziņas", kur reāllaikā iespējams apkopot informāciju par VUGD iesaistītajiem un pieejamiem resursiem notikuma seku likvidēšanai (tai skaitā ilgtermiņa notikumos) un apzināt pieejamos resursus iespējama apdraudējuma gadījumā; • veikt VKCP risinājuma papildinājumu - ar biznesa analītikas/ inteliģences rīku saistītas komponentes izstrādi, kas nodrošinās automātiskas analītikas un statistikas atskaites, paplašinot un uzlabojot VKCP Resursu pārvaldības funkcionalitāti, kā arī nodrošinot operatīvo dienestu vadībai aktuālu informāciju mērķtiecīgai uz datiem balstītai lēmumu pieņemšanai; • veikt VEK un operatīvo dienestu resursu vizualizēšanas pilnveidojumus VKCP Integrētās ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (IĢIS), kas nodrošinās precīzāku sadarbību starp dažādu operatīvo dienestu ekipāžām mērķtiecīgai un maksimāli efektīvai palīdzības sniegšanai; • papildināt funkcionalitātes 112 mājas lapā un 112 mobilajās lietotnēs (Android un iOS), nodrošinot iedzīvotāju apziņošanu par potenciālo apdraudējumu, palielinot saziņas iespēju ar 112 kontaktu centru paaugstināšana iedzīvotājiem ar dzirdes/ runas traucējumiem, nodrošinot iedzīvotājiem informācijas pieejamību par pašvaldības teritorijā izvietotajām patvertnēm. |
||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) |
Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190
"Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un
policijas reaģēšanas laiku" (turpmāk - Ministru
kabineta noteikumi Nr. 190) nosaka:
• kārtību, kādā Valsts policija reģistrē iesniegumus un informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām, iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas termiņus; • kārtību, kādā pašvaldības policija un ostas policija reģistrē iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas termiņus; • Valsts policijas reaģēšanas laiku, ja ir saņemta informācija par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību; • ka policijas darbinieki, pašvaldības policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki nodrošina ziņu iekļaušanu un papildināšanu reģistrā tiešsaistes datu pārraides režīmā. Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13. punkts nosaka, ka: • pašvaldības policija un ostas policija iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī. Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu sadarbība informācijas aprites jomā nodrošina institūciju koordinētu rīcību un resursu ekonomiju. VNR pilnveidots un attīstīts, lai visām valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm nodrošinātu iespēju informāciju par notikumiem reģistrēt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 190 un likumam "Par policiju". Primāri tiks nodrošināta nepieciešamā integrācija ar esošajiem valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu elektronisko notikumu žurnāliem. Pašvaldībām, kurām līdz šim nav sava notikumu uzskaites elektroniskā reģistra, tiks nodrošināta iespēja datus par notikumiem ievadīt VNR. Projekta ietvaros tiks veikta VNR koplietošanas platformas pilnveide, kā arī nodrošināta integrācija ar VKCP operatīvo dienestu darba atbalstam. Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota valsts mērogā vienota notikumu datubāze, nodrošinot inovatīvu, stabilu un drošu risinājumu, kas uzlabos informācijas apmaiņu un datu pārvaldību, sadarbības efektivitāti, atvieglos datu analītikas procesus, nodrošinās efektīvu sadarbību un resursu izmantošanu. Projekta ietvaros tiks veikta operatīvo dienestu resursu uzskaites pilnveidošana, atskaišu un analītikas komponentes izveide, kas nodrošinās uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu - uzlabos drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu, operatīvo reaģēšanu, un materiāltehniskā nodrošinājuma resursu pārvaldīšanu. Projekta īstenošanas gaitā tiks uzlabota arī VUGD īstenoto pasākumu kvalitāte ārkārtas gadījumu saziņas jomā saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, kas nosaka VUGD pienākumu nodrošināt ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 darbību, tai skaitā ārkārtas gadījumu saziņu un ārkārtas zvanu saņemšanu. Projekta īstenošanas laikā, ja tiks identificēta nepieciešamība un ievērojot projekta īstenošanas termiņu, var tikt pieaicinātas arī citas ieinteresētās tiesībaizsardzības iestādes, to eksperti. |
||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
|
VNR koplietošanas platformas izmantošana pašvaldības
institūcijās.
Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par personām, mantām vai dokumentiem |
Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādes, kas
nodrošina datu ievadi VNR
Esošā vērtība: 12 |
Vismaz 24 | 2026. gada I cet. |
|
Izveidota centralizēta notikumu datubāze, kas veicinās
notikumu analīzi, sadarbības efektivitāti, resursu
plānošanu.
Risinājums veicinās pārvaldības procesu uzlabošanu un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm - ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt vienotu pieeju informācijai, kas savukārt kopumā ļaus samazināt izmeklēšanai nepieciešamās informācijas apkopošanas termiņus un izdevumus, jo dati būs pieejami vienuviet |
Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu
reģistrēto notikumu skaits VNR
Esošā vērtība: 13 150 (gadā) |
170 000 (gadā) | 2026. gada I cet. |
| Pilnveidota informācijas apmaiņa starp operatīvajiem dienestiem un tiem ir pieejama reāllaika operatīvo dienestu resursu pārvaldība un vizualizēšana, nodrošinot precīzāku sadarbību starp dažādu operatīvo dienestu ekipāžām, mērķtiecīgai un maksimāli efektīvai palīdzības sniegšanai | Ieviesta reāllaika resursu pārvaldības funkcionalitāte "Ierindas ziņas" (sākotnējā vērtība 0) | 1 | 2026. gada I cet. |
| Resursu pārvaldības funkcionalitātes papildinājumi VEK, nodrošinot operatīvos dienestus ar aktuālu informāciju mērķtiecīgai uz datiem balstītai lēmumu pieņemšanai | Automātiski ģenerētas analītikas atskaites (sākotnējā vērtība 0) | 10 | 2026. gada I cet. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
| 4 095 713, 00 EUR (bez PVN) | 766 097 | (netiks pieprasīts) |
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
| VNR pilnveide, kas ietvers VKCP un Elektronisko notikumu žurnālu (ENŽ) valsts un pašvaldību līmenī integrāciju | 2 248 329 | N/A |
1. Ieviesta VNR lietojumprogramma IeM E-lietas
tehnoloģiskajā platformā
2. Nodrošināta integrācija un VNR izmantošana vismaz 24 valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēs 3. Nodrošināta integrācija ar VKCP |
| Vienotās kontaktu centra platformas (VKCP), tajā skaitā 112 publiskās lietotnes, esošās funkcionalitātes papildināšana un papildus funkcionalitātes izstrāde | 1 399 752 | N/A |
1. Paaugstināta 112 ienākošo zvanu apstrādes kvalitāte
2. Paplašināta operatīvo dienestu resursu ievades/uzskaites funkcionalitāte 3. Pilnveidota VKCP Integrētās ģeogrāfiskās informācijas sistēma (IĢIS) |
| Projekta administrēšanas izmaksas (projekta ieviešanas personāla izmaksas) | 447 632 | N/A | Īstenots projekts |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
| Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
| 1. | Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma | Tiek pilnveidots VNR integrācijai ar valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnāliem, kā arī VKCP, lai nodrošinātu notikumu uzskaites datu un informācijas apmaiņu, paaugstinot iekšlietu nozares sadarbības efektivitāti un nodrošinot notikumu analīzi, resursu efektīvāku plānošanu | Jā | 2024. gada III cet. | 2026. gada I cet. |
Valsts un pašvaldības institūcijas
Kopā 34 |
| 2. | Vienotā kontaktu centra platforma | Tiek pilnveidota Vienotās kontaktu centra platformas (VKCP), tajā skaitā 112 publiskās lietotnes, esošā funkcionalitātes un izstrādāta papildus funkcionalitāte | Jā | 2025.gada III cet. | 2026. gada I cet. |
Valsts iestādes
(3) Iedzīvotāji (1 875 316 ) |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
| 1. | Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma informācijas par notikumiem apmaiņai un datu pārvaldībai | Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādes, Valsts policija, Ostas policija | Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi | 2026. gada I cet. |
| 2. | Vienotās kontaktu centra platformas lietotnes, t.sk. 112 un resursu pārvaldības koplietošanas pakalpojums |
Valsts policija,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests valsts drošības iestādes un citas tiesībaizsardzības iestādes |
Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi | 2026. gada I cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
| 1. | Datu kopa "Reģistrā uzkrāto notikumu skaits" | 2026. gada I cet. |
| 2. | Datu kopa "Valsts policijas, valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas un ostas policijas iestādēs reģistrētie notikumi, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un to izskatīšanas rezultāti" | 2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
|
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošana un
uzraudzība notiks saskaņā ar Ministru kabineta
2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621
"Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība",
Iekšlietu ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros
noteiktas atbildīgo institūciju īstenošanas un uzraudzības
funkcijas, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada
14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi".
Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai tiks piesaistīti IeM IC, Valsts policijas un IeM pārstāvji, nodrošinot projekta organizācijas formu, kurā ietilps: - projekta uzraudzības padome (turpmāk - PUP); - divi projekta vadītāji (VNR un VKCP aktivitātei); - divas projekta īstenošanas komandas (VNR un VKCP aktivitātei). PUP galvenie uzdevumi: - nodrošināt regulāru projekta mērķu un rezultātu sasniegšanas uzraudzību; - veikt projekta risku pārvaldību; - izvērtēt ārējo faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā; - nodrošināt projekta finanšu izpildes uzraudzību; - risināt citus ar projekta īstenošanu saistītus jautājumus. Projekta vadība un administrēšana tiks nodrošināta divās projekta komandās - t.s. VNR aktivitātei un VKCP aktivitātei. Projekta vadībai un administrēšanai nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki: • divi projekta vadītāji (divas pilnas slodzes) (pienākumi - projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā); • viens projekta grāmatvedis (nepilna slodze) (pienākumi - atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšana, sistematizācija, maksājumu veikšana, nepieciešamo finanšu pārskatu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā); • viens projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze) (pienākumi - projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts); • tehniskie eksperti (pienākumi - tehnisko un funkcionālo prasību definēšana, orientējoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju skatpunkta, risinājuma testēšana, ieviešana u. c.). Projekta īstenošanā tiek iesaistīti Valsts policijas, VUGD un pašvaldības pārstāvji kā sadarbības partneri. Papildus tam katrā no projekta pasākumiem tiks paredzētas atsevišķas pasākumu ieviešanas grupas. Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz divu gadu pieredze ar konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītā jomā. Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
|
Projekta īstenošanas rezultātā:
1. Tiks veikta lietotāju saskarnes pārbūvēšana un optimizācija, ņemot vērā iepriekšējo lietotāju pieredzi. Tas paātrinās informācijas ievadi un apstrādi. 2. Tiks veikta valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu integrēšana vienotajā noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpumu un citu notikumu reģistrēšanas un uzskaites sistēmā. Darba procesu digitalizācijas un automatizācijas rezultātā tiks uzlabota izmeklēšanas procesa efektivitāte un resursu atslogošana. 3. Tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem būs iespēja operatīvi iegūt visu informāciju par katru reģistrēto notikumu, veicinot šo iestāžu sadarbību konkrēta notikuma ietvaros un palielinot sadarbības efektivitāti. 4. Valsts drošības, tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem būs iespēja iegūt pārskatu par visiem notikumiem, veicinot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu. 5. Būs iespēja veikt statistisko datu analīzi, izvērtējot veikto pasākumu rezultativitāti, un prognozēt turpmāko attīstību. 6. Iedzīvotājiem būs iespēja iegūt statistiska rakstura informāciju par situāciju dažādos reģionos. Projekts tiks īstenots esošo darba resursu ietvaros, uz projekta laiku piesaistot papildu īstenošanas personālu. Projekta investīcijas veido 4 095 713, 00 EUR (bez PVN), valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai nepārsniedz 766 097,00 EUR. Sākot ar 2026. gada 1. jūniju, plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 664 463 EUR apmērā katru gadu. Ekonomiskās analīzes veikšanai izmantoti Valsts policijas 2023. gada pārskatā pieejamie dati un ekspertu pieņēmumi par ieguvumiem un to efektivitāti. Lai novērtētu ieguvumu apmērus, izmantoti Oficiālās statistikas portālā pieejamie dati par strādājošo mēneša vidējo darba samaksu valsts struktūrās. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valsts struktūrās 2023. gadā bija 1833 EUR (bruto). Stundas algas likme = mēneša vidējā darba samaksa/vidējais darba stundu skaits mēnesī (2023. gadā tās ir 173,33 h) = 10,58 EUR + sociālā nodokļa darba devēja daļa 2,49 EUR = 13,07 EUR Projekta ekonomiskā analīze veikta par 10 gadu periodu. Ekonomiskās analīzes mērķis ir novērtēt projekta pievienoto vērtību pret tā investīciju apmēriem. Pēc projekta iesniedzēja iecerēm projekta rezultātā tiek plānoti šādi sociālekonomiskie ieguvumi valsts un pašvaldību institūcijām, kuras izmantos projekta ietvaros izveidotos IKT risinājumus: 1. Koplietojamas VNR platformas izmantošana un paplašināšana, palielinot tās izmantošanas efektivitāti kopumā, uzlabos valsts funkciju izpildi un sabiedrībai sniegto pakalpojumu efektivitāti. Tiks izveidota centralizēta datubāze, kas nākotnē var tikt izmantota datu analītikai, resursu efektīvākai plānošanai, valsts līmeņa statistikas pilnveidošanai, notikumu likumsakarību meklēšanai un noteikšanai. Būtisks ir administratīvā sloga un laika samazinājums darbiniekiem, apkopojot izmeklēšanas darba materiālus. Samazināsies patērētais laiks, kuru Valsts policijas darbinieki patērē izmeklēšanas darba materiālu savākšanai, informācijas pieprasīšanai no valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm. VNR platforma nodrošinās, ka visi dati būs vienkopus un tiks glabāti strukturētā veidā. Tiek sagaidīts, ka Valsts policijas darbiniekiem būs iespējams ietaupīt līdz pat 21 067 stundām gadā no laika, kas patērēts informācijas un materiālu apkopošanai, ziņojumu sagatavošanai sociālajiem dienestiem, reģistrēto notikumu apstrādei, paziņojumu sagatavošanai un nosūtīšanai valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm un citas informācijas apmaiņas nodrošināšanai, radot ieguvumu aptuveni 275 345,69 EUR apmērā gadā un kopā vismaz 2 753 456,90 EUR apmērā 10 gadu periodā. Aprēķini veikti tikai par notikumiem, kas reģistrēti ģimenes vardarbības jomā. Ievērojams ieguvums informācijas apkopošanas atvieglošanas un pilnīguma ziņā ir gaidāms arī citās Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu kompetences jomās. Piemēram, informācijas apmaiņa par situācijām skolu apkaimēs, kur datu analīze un prevencijas pasākumi būs lietderīgi tādās jomās kā bērnu drošība un nepilngadīgo noziedzība. 2. VKCP ietvaros 2024. gada I ceturksnī Valsts policija novirzīja pašvaldību policijas iestādēm izpildei 11 189 Vienotās elektroniskās kartītes (VEK)/izsaukumus, kas veido aptuveni 44 756 notikumus gadā, ko valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādes ievada notikumu žurnālos. VNR platformas ieviešanas gadījumā valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnālos netiks atkārtoti ievadīti notikumi, kuri no Valsts policijas tiks novirzīti izskatīšanai valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm, - tas ļaus ietaupīt vidēji 7 minūtes uz katra notikuma apstrādi jeb 5222 stundas gadā, radot ieguvumu aptuveni 68 251,54 EUR gadā un kopā vismaz 682 515,40 EUR 10 gadu periodā. 3. Pilnveidojot un optimizējot VNR lietotāju saskarni, tiek sagaidīts, ka Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu darbiniekiem, kuri izmantos VNR, tiks ietaupīts laiks notikumu datu ievadei un apstrādei vismaz par 2 minūtēm uz katru notikumu. Tā kā pašlaik Valsts policija ievada 285 000 notikumus gadā, tas ļaus ietaupīt vismaz 9500 stundas gadā, radot ieguvumu aptuveni 124 165 EUR gadā un kopā vismaz 1 241 650 EUR 10 gadu periodā. 4. IeM IC aktivitātes ietvaros pilnveidos VNR programmatūru, pielietojot mikroservisu arhitektūras principus tā, lai VNR būtu integrējams esošajā E-lietas platformā, vienlaikus nodrošinot VNR izmitināšanu modernā mērogojamā skaitļošanas infrastruktūrā. Šādā veidā VNR funkcionālais bloks neizmantos līdzšinējo fiziski un morāli novecojušo Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas tehnoloģisko platformu, kas balstīta uz Oracle tehnoloģijām - DBVS, Oracle Forms un Oracle lietojumu serveriem, vienlaikus samazinot arī Oracle produktu licencēšanas/uzturēšanas izmaksas. Pārejot uz modernām tehnoloģijām, optimizējot sistēmas un nodrošinot vienotu tehnoloģisko platformu, IeM IC uzturēšanas izmaksas samazināsies par aptuveni 30 % gadā, kas veido vismaz 80 000 EUR gadā un kopā vismaz 800 000 EUR 10 gadu periodā. 5. Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu un citu institūciju integrēšana vienotajā uzskaites un analīzes sistēmā veicinās izmeklēšanas procesa efektivitātes uzlabošanu un resursu atslogošanu, kā arī valsts spējas preventīvi reaģēt un palīdzēt personām kritiskās dzīves situācijās. Prognozēts, ka gada ietvaros tas ļaus novērst noziedzīgus nodarījumus un saglabāt vismaz viena iedzīvotāja dzīvībai ekvivalentu vērtību. Pēc teorētiskiem aprēķiniem viena miruša cilvēka dzīvības vērtība svārstās no 400 000 līdz 2 500 000 EUR. Pret vardarbību aizsargājamo personu vidējais vecums ir 47 gadi. Pieņemot, ka darbspējas vecums Latvijā ir 15-63 gadi un attiecinot IKP uz vienu nodarbināto (iekšzemes kopprodukts uz vienu nodarbināto 2023. gadā bija 45 927 EUR), statistiskā dzīvības vērtība ir vismaz 45 927 x 16 = 734 832 EUR, 10 gadu periodā veidojot kopsummu vismaz 7 348 320 EUR apmērā. Ieguvumi sabiedrībai un institūcijām, kas rodas, izveidojot VNR platformu: • efektīvāka policijas reaģēšana - integrējot notikumu reģistrus, policija var efektīvāk reaģēt uz incidentiem un nodrošināt sabiedrības drošību; • izmeklēšanas un operatīvā darba uzlabošana - centralizēta informācijas bāze ļauj izmeklētājiem piekļūt visiem nepieciešamajiem datiem, palīdzot uzlabot izmeklēšanas procesu un operatīvo darbu; • efektīvāka resursu izmantošana - netiek veikta datu dublēšana un lieka informācijas apstrāde. Tas ļauj efektīvāk izmantot cilvēkresursus un budžetu; • vienkāršāki procesi - viens centrālais punkts, kurā apkopotā informācija padara procesus vienkāršākus un saprotamākus gan valsts, gan pašvaldību līmenī; • palielināta vispārējā prevencijas efektivitāte - labāka datu pieejamība un sadarbība ļauj uzlabot preventīvos pasākumus un samazināt noziedzības līmeni; • atvērtāka un proaktīvāka komunikācija. |
8. Cita būtiska informācija
|
Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā pastāv iespējami
riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos
rezultātus:
- izmaiņas projekta vadībā; - iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās noslēgšanās bez rezultāta, nepieciešamība atkārtoti uzsākt iepirkuma procedūru, aizkavējot projekta īstenošanu; - būtisks izmaksu sadārdzinājums IT risinājumu izstrādei. Nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu. Normatīvo aktu saskaņošanas process varētu būt ilgstošs un sarežģīts, un tas rada papildu risku. Atbalsts projekta īstenošanā IeM IC un pašvaldībām tiks sniegts tām valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts, tai skaitā Valsts policijai |
|
|
Piezīmes.
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi - ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks - 2026. gads.
3 PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" 2. pielikuma "Attīstības aktivitātes apraksts" 3. punktā.
7 Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pasi, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem."
Iekšlietu ministrijas iesniegtajā
redakcijā
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
rīkojumam Nr. 41
"2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
|
Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma
informācijas par notikumiem apmaiņai un datu
pārvaldībai
Vienotajā notikumu reģistrā (turpmāk - VNR) tiek uzkrāta informācija par iesniegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām. VNR pilnveide un attīstība tiek veikta, lai visām pašvaldības policijas iestādēm nodrošinātu vienveidīgu informācijas par notikumiem reģistrēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumiem Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" un likumam "Par policiju", kā arī nodrošinātu reģistrētās informācijas apriti starp pašvaldību iestādēm, Valsts policiju, citām tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem. Tiks nodrošināta integrācija ar esošajiem pašvaldības policijas elektronisko notikumu žurnāliem un Vienotā kontaktu centra platformu (112) operatīvo dienestu darba atbalstam. Pašvaldībām, kurās līdz šim nav sava notikumu uzskaites elektroniskā reģistra, tiks nodrošināta iespēja datus par notikumiem ievadīt VNR. Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota valsts mērogā vienota notikumu datubāze, nodrošinot inovatīvu, stabilu un drošu risinājumu, kas uzlabos informācijas apmaiņu un datu pārvaldību, sadarbības efektivitāti, atvieglos datu analītikas procesus, nodrošinās efektīvu sadarbību un resursu izmantošanu. Risinājums veicinās pārvaldes procesu uzlabošanu un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm - ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt vienotu pieeju informācijai. Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par personām, mantām vai dokumentiem |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
|
Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC veic tā pārziņā esošo
sistēmu izmitināšanu datu centros un uzturēšanu, nodrošina
to darbības nepārtrauktību, uzrauga, analizē un novērtē tā
pārziņā esošo IKT tehnisko risinājumu un infrastruktūras
stāvokli, pārvalda lietotājus, sniedz konsultācijas,
metodisko un praktisko palīdzību informācijas sistēmu
lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā esošajām informācijas
sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus sistēmas
pielāgošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
VNR plānots kā daļa no IeM IC uzturētās E-lietas tehnoloģiskās platformas, kuras arhitektūra ir mērogojama un izmitināta divos datu centros, paredzot darbības režīmu 24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves. Visi VNR pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte nekavējoties ir pieejami tiešsaistē. IeM IC nodrošinās VNR koplietošanas platformas pieejamību, slēdzot ar pakalpojuma saņēmējiem sadarbības līgumus par informācijas sistēmu lietošanu tiešsaistes režīmā, kuros tiks atrunāti pakalpojuma sniegšanas nosacījumi un pieejamība. Ieguvumi: • VNR nodrošinās informācijas reģistrēšanu elektroniskajā vidē, datu apmaiņu ar reģistriem, lietu izsekojamību; • uzlabota sistēmas ātrdarbība un pilnveidotas lietotāja saskarnes, ņemot vērā iepriekšējo lietotāju pieredzi; • nodrošināta augstāka drošība, iekļaujot VNR kopējā IeM IC E-lietas tehnoloģiskajā platformā; • nodrošināta koplietošanas komponenšu funkcionalitātes pieejamība IeM IC E-lietas tehnoloģiskajā platformā; • pieejama informācija par lietotājiem un to darbībām |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Pašvaldības policija, Valsts policija, ostas policija. |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
| VNR tiks izmitināts IeM IC pārziņā esošajos koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot kompānijas WMware ražoto programmatūru. VNR paredzēts kā WEB bāzēts lietojumu kopums vienotā E-lietas tehnoloģiskajā platformā, kas ir konteinerizēta, kurā jau šobrīd darbojas vairākas informācijas sistēmas un koplietošanas biznesa domēnu moduļi (personu reģistrs, transportlīdzekļu reģistrs, identitāšu un piekļuves modulis, auditācijas modulis u. tml.) un kura ir balstīta uz tādiem atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā, piemēram, Kubernetes, Docker, PostgreSQL, MongoDB, Elastic Stack, RabbitMQ u. c. Izstrādē tiek piemērota DevOps kultūra un automatizēti CD/CI risinājumi Jenkins, Nexus, Helm, Git u. c. |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
|
Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13.
punkts: "Pašvaldības policija un ostas policija
iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem
un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības
drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk
kā 2025. gada 1. janvārī."
Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku". Institūcijām (pašvaldības policija, Valsts policija, ostas policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde, valsts drošības iestādes un citas iestādes) atbilstoši kompetencei un normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu, var tikt piešķirta pieeja koplietošanas platformai |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja
| Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts attiecīgs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt IeM IC esošo budžeta līdzekļu ietvaros nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas
|
Projekta ietvaros tiek būtiski modernizētas/pārbūvētas
esošās sistēmas, kas nodrošina papildu informācijas
uzkrāšanu elektroniskā formā. Tas pēc būtības digitalizē un
optimizē biznesa procesus un vienlaikus uzliek papildu
slodzi gan to uzturēšanā, gan pielāgošanā, tāpēc tieši šā
projekta īstenošanas rezultātā darbinieku skaita
samazinājums neveidojas. Vienlaikus, radot centralizētu
informācijas sistēmu vairāku valsts un pašvaldības iestāžu
tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, valsts līmenī tiek
centralizēta un elektronizēta notikumu reģistrācijas
atbalsta sistēma, kas tiek izmitināta standartizētos
koplietošanas datu centros. Tādējādi notikumu reģistrācijas
atbalsta sistēma kļūst krietni efektīvāka no darbietilpības
viedokļa salīdzinājumā ar modeli, ja katra institūcija šo
procesu elektronizēšanai veidotu savas atsevišķas
informācijas sistēmas dažādos tehnoloģiskajos izpildījumos
ar dažādu brieduma pakāpi.
Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veidos lietojumu izstrādes darbu izmaksas. Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek paredzētas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni. No 2026. gada 1. jūnija ik gadu nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir 450 000 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC nepieciešamās uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas" |
Iekšlietu ministrijas iesniegtajā
redakcijā
3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
rīkojumam Nr. 41
"3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
|
Vienotās kontaktu centra platforma vienotai 112 numura
universālā pakalpojuma un piesaistīto resursu pārvaldības
nodrošināšanai
Vienotā kontaktu centra platforma (turpmāk - VKCP) ir risinājums, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrībai sniedzamo operatīvo dienestu (šī dokumenta kontekstā - Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) pakalpojumu pieejamību, pakalpojuma sniegšanas savlaicīgumu un to kvalitāti, kā arī nodrošināt vienota zvanu kontaktu centra funkcionalitāti valsts publiskās pārvaldes vajadzībām, tādējādi realizējot Universālā pakalpojuma Direktīvas noteikto: numurs 112 ir universāls pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt visu Eiropas valstu iedzīvotājiem un viesiem vienādas iespējas paziņot par ārkārtas notikumu, izmantojot numuru 112, garantējot, ka pieteiktais ārkārtas notikums tiks nodots kompetentajiem dienestiem problēmas risināšanai, un cietušajiem savlaicīgi tiks sniegta nepieciešamā palīdzība. VKCP pilnveide un attīstība tiek veikta, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākošo ziņojumu apstrādes efektivitāti, operatīvo dienestu resursu pārvaldību, sniedzot neatliekamus glābšanas un palīdzības pakalpojumus iedzīvotājiem un uzlabotu operatīvo dienestu sadarbību, kā arī nodrošinātu iespēju risinājumu izmantot arī citām valsts un pašvaldību palīdzības un tiesībaizsardzības sniegšanā iesaistītājām struktūrām. Projekta ietvaros tiks veikta operatīvo dienestu resursu uzskaites pilnveidošana, atskaišu un analītikas komponentes izveide, kas nodrošinās uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu - uzlabos drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu, operatīvo reaģēšanu, un materiāltehniskā nodrošinājuma resursu pārvaldīšanu. Projekta īstenošanas gaitā tiks uzlabota VUGD īstenotā politika ārkārtas gadījumu saziņas jomā saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, kas nosaka VUGD pienākumu nodrošināt ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 darbību, tai skaitā ārkārtas gadījumu saziņu un ārkārtas zvanu saņemšanu. |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
|
Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC veic tā pārziņā esošo
sistēmu izmitināšanu datu centros un uzturēšanu, nodrošina
to darbības nepārtrauktību, uzrauga, analizē un novērtē tā
pārziņā esošo IKT tehnisko risinājumu un infrastruktūras
stāvokli, pārvalda lietotājus, sniedz konsultācijas,
metodisko un praktisko palīdzību informācijas sistēmu
lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā esošajām informācijas
sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus sistēmas
pielāgošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
VKCP ir izstrādāts kā atsevišķs risinājums un plānotie papildinājumi būtiski neietekmē izveidoto risinājumu un tā izmitināšanas nosacījumus. VKCP ir cieši integrēts ar citām IeM IC uzturētām informācijas sistēmām, t.sk., arī E-lietas tehnoloģiskās platformas komponentēm. VKCP risinājums ir mērogojams un izmitināts divos datu centros, paredzot darbības režīmu 24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves. Visi VKCP pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte lietotājiem nekavējoties ir pieejami tiešsaistē, kā arī IeM IC nodrošina lietotāju atbalstu. |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
| VKCP izmitināts IeM IC pārziņā esošajos koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot kompānijas WMware ražoto programmatūru. VKCP - WEB bāzēts risinājums, kas ir konteinerizēts un kas ir balstīts uz tādiem atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā, piemēram, Kubernetes, Docker, PostgreSQL, MongoDB, Elastic Stack, RabbitMQ u. c. Izstrādē tiek piemērota DevOps kultūra un automatizēti CD/CI risinājumi Jenkins, Nexus, Helm, Git u. c. |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
|
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva
2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām
attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem
(universālā pakalpojuma direktīva).
MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumi Nr. 398 "Valsts ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta nolikums" 3. panta "Dienestam ir šādas funkcijas" 3.1. punkts: "īstenot valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā"; Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku". Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13. punkts: "Pašvaldības policija un ostas policija iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī." |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja
| Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts attiecīgs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt IeM IC esošo budžeta līdzekļu ietvaros nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas
|
Projekta ietvaros tiek paplašināta esošās sistēmas
funkcionalitāte, kas nodrošina papildu informācijas
uzkrāšanu elektroniskā formā. Tas optimizē biznesa procesus
un vienlaikus uzliek papildu slodzi gan to uzturēšanā, gan
pielāgošanā, tāpēc šā projekta īstenošanas rezultātā
darbinieku skaita samazinājums neveidojas.
Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veidos lietojumu izstrādes darbu izmaksas. Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek paredzētas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni. No 2026. gada 1. jūnija ik gadu nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski pieaugs par 214 463 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC nepieciešamās uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas" |