Darbības ar dokumentu

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija 

1.2. SPSPL 12. panta septītā daļa noteic, ka persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai, ja tā ir paudusi vēlmi turpināt uzturēties ārpusģimenes aprūpē un aizbildnis, audžuģimene vai specializētā audžuģimene tam ir piekritusi, var, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākās izglītības iestādē (tostarp koledžā), - līdz 24 gadu vecumam.

1.3. Savukārt SPSPL 12. panta astotā daļa nosaka, ka pašvaldības sociālajam dienestam viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pilngadīgu personu, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju, jāizvērtē šīs personas vajadzības, resursi un tai nepieciešamie atbalsta pasākumi līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja persona mācās vai studē, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

1.4. Abos gadījumos Ministru kabinetam ir deleģēts uzdevums noteikt sniedzamā atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Līdz ar to 2024. gada 30. aprīlī tika izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 857), kas stājās spēkā 2024. gada 4. maijā.

1.5. Ar norādītajiem grozījumiem noteikta iespēja pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī personām, kuru adopcija ar tiesas spriedumu atcelta, saņemt jaunus atbalsta veidus - sociālā mentora pakalpojumu, pabalstu 3,29 euro dienā finanšu pratības apguvei un atbalsta grupas pakalpojumu dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei.

1.6. Vienlaikus paredzēts, ka Labklājības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībai, kas nodrošina šos atbalsta pasākumus, piešķir finansējumu līdz 3 565,19 euro kalendāra gadā par vienu personu.

1.7. Pilngadību sasniegušie bērni atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, jo bieži vien viņiem ir ierobežots sociāli labvēlīgo kontaktu loks, nepietiekamas ikdienas problēmu risināšanas prasmes un zemāks izglītības līmenis. Finansiālais nodrošinājums šīm personām ir nepietiekams, kas var veicināt nepieciešamību pārtraukt mācības, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zemais izglītības līmenis samazina iespējas iegūt labi apmaksātu darbu un palielina risku nonākt sociāli nelabvēlīgā situācijā, pakļaujot šīs personas nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

1.8. Sasniedzot pilngadību, ārpusģimenes aprūpē esošo personu ikdienas vadība pāriet uz pašām personām, tādēļ ir būtiski, lai valsts un pašvaldība turpina sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina saudzīgu pāreju uz patstāvīgu dzīvi, garantē pieauguša, atbalstoša cilvēka klātbūtni un palīdz attīstīt prasmes jaunajā dzīves posmā.

1.9. Izskatīšanai Ministru kabinetā sagatavoti grozījumi MK noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 354), nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsta apmērs audžuģimenē ievietota bērna uzturam būs noteikts proporcionāli no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Saistošo noteikumu spēkā esošā redakcija noteic šī pabalsta apmēru 300 euro mēnesī. Ievērojot MK noteikumos Nr. 354 plānoto pabalsta palielinājumu, arī saistošo noteikumu projekts paredz palielināt noteiktā pabalsta bērna uzturam apmēru mēnesī, nosakot to proporcionāli no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

1.10. Tā kā MK noteikumi Nr. 857 nosaka jaunus atbalsta veidus bāreņiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī ir ieplānots veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 354, lai nodrošinātu Saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, ir nepieciešams veikt grozījumus minētajos saistošajos noteikumos, papildinot tos ar 2.3.5. apakšpunktu un 19.¹, 19.², 19.³ punktu un izsakot saistošo noteikumu 5. punktu jaunā redakcijā.

1.11. Lai pilngadību sasniegušie bāreņi pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās varētu saņemt plašāku atbalstu pārejai uz patstāvīgu dzīvi, ir sagatavots saistošo noteikumu grozījumu projekts.

2.2. Aprēķinātais pabalsta finanšu pratības apguvei apmērs vienai personai ir 101,99 euro mēnesī, ja ir 31 diena, 98,70 euro mēnesī, ja ir 30 dienas un 92,12 euro, ja mēnesī ir 28 dienas. Pabalsta izmaksas gadā vienai personai ir 1200,85 euro (vidēji rēķinot 100,00 euro mēnesī).

2.3. 2026. gadā pabalstu finanšu pratības apguvei plānots piešķirt 20 personām. Aprēķinātie izdevumi aptuveni ir: 20 x 100,00 x 12 = 24 000 euro gadā.

2.4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 32.² punktu, Labklājības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem atbalsta pasākumu nodrošināšanai piešķir pašvaldībai, kura sniegusi minētos atbalsta pasākumus (pabalsts finanšu pratības apguvei kopā ar sociālā mentora vai atbalsta grupas pakalpojumu), finansējumu līdz 3 565,19 euro par vienu personu kalendāra gadā.

2.5. Gatavojot pašvaldības 2026. gada budžetu, ieplānoti finanšu līdzekļi pabalsta audžuģimenē ievietota bērna uzturam izmaksai audžuģimenēm 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 2026. gadā 468 euro mēnesī katram audžuģimenē ievietotajam bērnam.

3.2. Saistošo noteikumu projekts paredz lielāku pabalstu Dobeles novada bērnu uzturam, kuri ievietoti audžuģimenēs, kas, ņemot vērā vispārējo pārtikas produktu cenu pieaugumu, ļaus audžuģimenēm iegādāties atbilstošus pārtikas produktus un nodrošināt bērna vecumam un pilnvērtīgai attīstībai atbilstošu kvalitatīvu uzturu.

4.2. Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Dobeles novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4.3. Papildu administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

4.4. Izsludinātie noteikumu grozījumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā un oficiālajā tīmekļvietnē, nodrošinot atbilstību oficiālajai publikācijai un norādot atsauci uz to saskaņā ar Pašvaldību likuma 47. panta astoto daļu.

5.2. Saistošo noteikumu grozījumi neparedz iesaistīt papildu cilvēkresursus un tiks īstenoti esošo cilvēkresursu ietvaros.

6.2. Saistošo noteikumu grozījumu izpildi nodrošinās Dobeles novada Sociālais dienests.

7.2. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, un tās rīcība ir atbilstoša.

8.2. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā: nav.

8.3. Sabiedrības pārstāvju priekšlikumi un iebildumi par saistošo noteikumu projektu: nav.

8.4. Par saistošo noteikumu projektu saņemti viedokļi: nav.

8.5. Cita veida saziņa un konsultācijas par saistošo noteikumu projektu nav notikušas.