Darbības ar dokumentu

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija 

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1., 3. pants noteic, ka publiskas personas darbībai ir jābūt lietderīgai, mērķētai un tai ir jānovērš publisku finanšu līdzekļu izšķērdēšana un nelietderīga izmantošana.

Arī Valsts kontrole savos atzinumos ir vērsusi uzmanību, ka pašvaldībām ir jāvērtē iedzīvotāju atbalsta piešķiršanas nepieciešamības pamatojums, atbilstība konkrētai iedzīvotāju mērķa grupai un rezultatīvajiem rādītājiem, kurus pašvaldība vēlas sasniegt.

Tukuma novada pašvaldībā ir vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir vispārīgs, nav iespējams izvērtēt šo brīvo iniciatīvu lietderību un sasniedzamos rezultātus, tāpēc pašvaldībai savas brīvās iniciatīvas ir jāpārskata un jārod risinājums, kā iespējams šo atbalstu saviem iedzīvotājiem sniegt mērķtiecīgāk, sedzot konkrētus izdevumus, kas atbilst iedzīvotāju interesēm, maksimāli nepieļaujot, ka atbalsts tiek izlietots citiem mērķiem. Izvērtējot pašvaldībā noteiktos atbalstus un iespējamos risinājumus, kā arī sociālā darba speciālistu ieteikumus, tiek piedāvāti šādi risinājumi:

- samazināt personu grupu, kam ir tiesības saņemt pabalstu apaļajā dzīves jubilejā, nosakot, ka pabalstu apaļajās dzīves jubilejās ir tiesības saņemt personām, sākot ar 80 gadu jubileju. Pabalsta apaļajās dzīves jubilejās mērķis ir izzināt senioru vajadzības, nepieciešamību pēc pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Apkopojot iedzīvotāju anketas, secināts, ka personām, sasniedzot 75 gadu vecumu, tikpat kā nav sociālo problēmu, personas spēj veikt pašaprūpi, ir mobilas, aktīvas, spēj pašas piesaistīt sev pieejamos resursus un retāk vēršas pašvaldībā pēc atbalsta. Savukārt personai sasniedzot jau 80 gadu vecumu, krasi sāk iezīmēties sociālās problēmas, kas saistītas ar pašaprūpes nodrošināšanu, veselības aprūpi un izolētību. Kopumā sabiedrības dzīves un veselības kvalitāte arvien vairāk uzlabojas, palielinās arī vidējais dzīves ilgums. Samazinot personu loku, kurām ir tiesības uz pašvaldības pabalstu apaļajās dzīves jubilejās, netiks ietekmēts kopējais priekštats par pašvaldībā dzīvojošo senioru sociālo situāciju;

- pārtraukt izmaksāt pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei. Esošais pabalsta apmērs ir 100,00 euro gadā. Šāds materiāls atbalsts nav mērķēts uz konkrētu pakalpojumu vai preču iegādi, tas ir vispārīgs, ģimene šo atbalstu var tērēt pēc saviem ieskatiem. Pašvaldība atzīst, ka lietderīgāk un bērna ar invaliditāti interesēm un vajadzībām atbilstošāk ir sniegt atbalstu sociālo pakalpojumu veidā, palielinot un attīstot sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībā. Savlaicīga nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšana bērniem ar invaliditāti ir mērķēts atbalsts, kas attīsta bērna sociālās funkcionēšanas spējas, spēju dzīvot pēc iespējas neatkarīgu dzīvi un veicina bērnu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā.

Pašvaldības sniegti sociālie pakalpojumi bērnam ar invaliditāti:

Sākotnējais pabalsta apmērs bija 50,00 euro, tā mērķis bija apzināt Tukuma novadā dzīvojošos bērnus ar invaliditāti, viņu vajadzības saņemt sociālos pakalpojumus. Apkopojums par izmaksātajiem pabalstiem bērna ar invaliditāti aprūpei:

No 2016. gada līdz 2023. gadam Tukuma novadā tika īstenots Deinstitucionalizācijas projekts, kura ietvaros Tukuma novada pašvaldībā sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši 76 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 46 vecāki. Minētā projekta ietvaros 2022. gadā tika izveidota infrastruktūra sociālās rehabilitācijas centram "Avotiņš", kopējās izmaksas 221 909,00 euro, pašvaldības daļa 25 %, t.i., 55 477,00 euro. Pēc projekta īstenošanas pašvaldība turpina uzturēt rehabilitācijas centru, kā arī sekmīgi turpina attīstīt un nodrošināt pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, sniedzot finansiālu atbalstu šo pakalpojumu saņemšanai. Tukuma novadā 2025. gadā reģistrēti 217 bērni ar invaliditāti. Šogad iespēju saņemt sociālos pakalpojumus ir izmantojuši 93 bērni un 18 bērna ar invaliditāti ģimenes locekļi. Salīdzinoši varam secināt, ka pakalpojumu saņēmēju skaits ir pieaugošs. Pieaug arī sociālo pakalpojumu izmaksas. No nākamā gada būtiski palielinās pašvaldības atbalsts atelpas brīža pakalpojumam, kurš līdz šim netika pieprasīts zemā finansējuma dēļ (likums nosaka atelpas brīža pakalpojumu līdz 30 dienām gadā, līdzšinējais finansējums vidēji sedza izmaksas par 3 pakalpojuma sniegšanas dienām);

- pārtraukt izmaksāt pabalstu zobu protezēšanai un zobu protēžu labošanai. Pabalstu ir tiesības saņemt konkrētai personu grupai, nevērtējot viņu ienākumus. Līdz ar to pabalsts tiek sniegts ne tikai personām ar zemiem ienākumiem, bet arī personām ar salīdzinoši lieliem ienākumiem, pabalstam nav lietderības pamatojuma. Ja pašvaldība vēlas atbalstīt iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, tad nosakāms ienākumu līmenis un ienākumu izvērtēšanas kārtība. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts sociālais pabalsts zobārstniecības pakalpojumiem. Pabalstu ir tiesības saņemt personām, kas dzīvo mājsaimniecībā, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Līdz ar to personas ar zemiem ienākumiem pašvaldības atbalstu zobu protezēšanai un zobu protēžu labošanai varēs turpināt saņemt veselības atbalsta veidā. Savukārt personas, kuru ienākumi ir vidēji un augsti, nav pakļautas riskam, ka finanšu trūkuma dēļ nespēs veikt zobu protezēšanu vai protēžu labošanu. Tādējādi minētais pabalsts vairāk vērtējams kā pašvaldības brīvās gribas žests, bet ne nepieciešamība;

- Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmā daļa nosaka - publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Tukuma novada sociālā dienesta specializētās darbnīcas nodrošina Tukuma novada iedzīvotājiem Tukuma pilsētā zupas virtuves pakalpojumu trīs reizes nedēļā laika periodā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Specializēto darbnīcu nodarbības tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Nodarbību ietvaros tiek pagatavota zupa un veikta zupas izdale iedzīvotājiem, tādējādi tiek nodrošināta specializēto darbnīcu klientu nodarbinātībai nepieciešamo prasmju apguve, kas ir viens no specializēto darbnīcu pakalpojuma mērķiem, vienlaicīgi tiek sniegts atbalsts natūrā iedzīvotājiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Lai izpildītu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmās daļas prasību (finanšu līdzekļu izlietojuma noteikšana ārējā normatīvā aktā), ir nepieciešams ietvert pašvaldības nodrošināto pasākumu - zupas virtuve - saistošajos noteikumos;

- ar saistošajiem noteikumiem paredzēts mainīt kārtību, kādā var saņemt pabalstu aizgādnim. Pabalsts noteikts kā konstanta summa 100,00 euro vienu reizi gadā. Praksē ir situācijas, kad aizgādņa pienākums pildīts nepilnu gadu, pat tikai pāris mēnešus gadā, bet pabalsta apmērs ir tāds pats kā aizgādņiem, kuri savu pienākumu pildījuši visa gada ietvaros. Ir situācijas, kad ir notikusi aizgādņa maiņa - nepilnu gadu viens, nepilnu gadu otrs - un saskaņā ar esošo redakciju pabalstu par visu gadu saņem katrs no viņiem. Lai novērstu šādas situācijas, pabalsts būtu aprēķināms proporcionāli tiem mēnešiem, kuros tiek pildīts aizgādņa pienākums, tādējādi tiktu panākts, ka atbalsts tiek sniegts lietderīgi, definētam mērķim. Nepieciešams mainīt esošo pabalsta pieprasīšanas un aprēķināšanas kārtību.

Saistošajos noteikumos tiek noteikta personu grupa, kurai ir tiesības uz pašvaldības pabalstiem. Personu grupa noteikta, ņemot vērā Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto personu grupu, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju atbalsta sniegšanā.

Vienlaicīgi nepieciešams labot saistošo noteikumu redakcijas stilistikas kļūdas, nemainot tiesību normu saturu.

Zupas virtuves nodrošināšana ietekmi uz budžetu nerada. Specializēto darbnīcu nodarbības tiek īstenotas pakalpojuma sniegšanas ietvaros, un šo nodarbību finansēšana jau ir ietverta pašvaldības budžetā. Papildu finansējums zupas virtuves nodrošināšanai nav nepieciešams, zupas virtuves pakalpojums tiek sniegts pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu apjomā.

Mainot aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību aizgādņa pabalstam, ietekme uz budžetu nav būtiska, budžeta samazinājums aptuveni 5500 euro gadā (2026. gada budžets 500,00 euro, jo par kārtējo gadu saņems tikai tie, kas aizgādņa pienākumu pilda nepilnu gadu. Pārējie par 2026. gadu varēs pieprasīt tikai 2027. gadā, būs nepieciešams 6000,00 euro).

Nosacījums par personu grupu, kurai ir tiesības uz pašvaldības pabalstiem, ietekmi uz budžetu nerada.

Zupas virtuve tiek nodrošināta specializēto darbnīcu nodarbību ietvaros. Specializēto darbnīcu pakalpojums tiek nodrošināts jau šobrīd, tā nav jauna funkcija, līdz ar to papildu cilvēkresursi nav nepieciešami.

Viedokļu satura apkopojums:

1) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta 1. punktā "Mērķis un nepieciešamības pamatojums" norādīto informāciju:

- noteikumu paskaidrojuma rakstā nepieciešams norādīt kādi ir pieejamie pakalpojumi un kādu pakalpojumu pieejamība ir plānota palielināt. Gadījumā ja netiek palielināti citu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti saglabāt Noteikumu III nodaļu "Pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei" esošajā redakcijā.

Paskaidrojuma raksta 1. punktā norādītais papildināts ar informāciju par pašvaldības sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti, kā arī ar informāciju par sniegtā atbalsta apjomu un izmaksām.

2) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta 3. punktu "Sociālā ietekme /…/" norādīto informāciju:

- ir nepatiesi norādīts un apgalvots, ka grozījumiem "nav būtiskas ietekmes". Faktiski tiek likvidēti vairāki sociālie pabalsti, kas ir būtiska sociālā ietekme.

Ar saistošajiem noteikumiem tiek svītrots pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei, novirzot pabalsta finansējumu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kas ir mērķēts atbalsts un ļauj paplašināt un attīstīt sociālo pakalpojuma pieejamību. Esošais atbalsts var tikt izlietots pēc ģimenes ieskatiem, līdz ar to nav iespējams izvērtēt tā lietderību un sociālo ietekmi.

Vēl tiek svītrots pabalsts zobu protezēšanas pakalpojumam. Līdz šim netika vērtēti personas ienākumi, un pabalsts piešķirts nevis tāpēc, ka personai ir zemi ienākumi, bet gan tāpēc, ka tā atbilst konkrētai personu grupai. Personas ar zemiem ienākumiem, kā norādīts paskaidrojuma raksta pirmajā punktā, varēs atbalstu saņemt sociālās palīdzības sniegšanas ietvaros. Izvērtējot viedoklī ietvertos argumentus un augstāk minēto, nav nepieciešams veikt grozījumus paskaidrojuma raksta 3. punktā.

3) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta 8. punktā "Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām" norādīto informāciju:

- paredz tikai 14 dienu viedokļu iesniegšanas termiņu. Saistošie noteikumi tieši skar lielu sabiedrības daļu, tāpēc šāds termiņš neatbilst labas pārvaldības principam, samazina reālu līdzdalību un var tikt uzskatīts par formālu.

Saistošie noteikumi tika nodoti viedokļu sniegšanai, nosakot termiņu divas nedēļas. Minētajā termiņā viedokļus sniedza 6 iedzīvotāji.

Viedokļu iesniegšanas termiņš tika pagarināts vēl uz 5 dienām, šajā termiņā tika saņemts 1 iedzīvotāja viedoklis, kurš saturiski neatšķīrās no citiem viedokļiem. Pašvaldības ieskatā viedokļu sniegšana neprasa īpašu viedokļa noformulēšanas formu, speciālas zināšanas, kas varētu ietekmēt viedokļa sagatavošanu un iesniegšanu, līdz ar to nepiekrīt apgalvojumam, ka viedokļa iesniegšanas termiņš ir bijis noteikts neadekvāts. Turklāt redzams, ka, pagarinot viedokļa iesniegšanas termiņu, nav būtiski palielinājies viedokļu iesniedzēju skaits, tas ir samērā zems un nesamērīgs ieguvumam, ko sniedz savlaicīga saistošo noteikumu izdošana. Šajā gadījumā saistošie noteikumi nosaka izmaiņas pasākumos, kuri tiek īstenoti attiecīgā kalendārā gada ietvaros. Tāpēc ir nozīmīgi, ka saistošie noteikumi ir piemērojami, sākoties kārtējam gadam, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu pieeju atbalsta saņēmējiem visa gada garumā. Pašvaldību likuma 46. panta trešā daļa noteic, ka saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām. Minētā tiesību norma tika izpildīta.

4) Par saistošo noteikumu 1. punktu un 3. punktu, svītrot noteikumu 2.2. apakšpunktu un III nodaļu "Pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei":

- lūgums atstāt spēkā pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei;

- saistošie noteikumi būtu pieņemami, ja pašvaldība vienlaicīgi pieņemtu grozījumus attiecībā uz savu darbinieku atlīdzību, samazinot pašvaldībā strādājošo darbinieku darba algu par 15 %;

- situācijas ir dažādas, bet balstoties uz personīgo pieredzi, bērnam ar invaliditāti ir daudz vajadzību - rehabilitācija, ārsti, speciāli apavi, īpaša aprūpe, diennakts uzraudzība, speciāls transports nokļūšanai uz skolu vai pakalpojuma saņemšanas vietu. Esošais pašvaldības atbalsts 500,00 euro gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ir smieklīga nauda. Tas ir 10-11 nodarbībām gadā. Kad Deinstitucionalizācijas projektā bija iespēja izmantot visus vajadzīgos rehabilitācijas pakalpojumus, bija liels progress, tagad diemžēl regress ir pamanāms. Arī bērnam nepieciešamā veselības aprūpe faktiski nav bezmaksas, Tukumā nav valsts apmaksāta audiologopēda, zobārsts, jo kvotu nav. Bērnam ir nepieciešami speciāli apavi, valsts piešķir vienus, tāpēc sanāk izvēlēties ziemas vai vasaras. Otri jāpērk pašiem. Ir pieejams dienas centrs. Diemžēl nesanāk to izmantot tāpēc, ka nav izdevies atrisināt jautājumu, kā no skolas bērns var nokļūt uz dienas centru. Tas attur mani no strādāšanas. Spiestā kārtā sanāk dzīvot no pabalstiem un vīra algas. Bērnu gribu izaudzināt patstāvīgu, lai viņš nav nasta kādam. Esošais pabalsts 100,00 euro nav liela nauda, bet tā ir apziņa, ka tu rūpi savai dzimtenei, savam novadam, savam pagastam;

- nepiekritu, ka esošais pabalsts nenes pienesumu. Lielākoties bērnam izmantoju maksas pakalpojumus, lai bērns attīstītos un būtu kāds progress fiziskajā un garīgajā jomā. Ne vienmēr un ne visi pakalpojumi ir par valsts līdzekļiem jeb kvotām, citreiz tās jāgaida vairākus mēnešus. Šis pašvaldības sniegtais atbalsts 100,00 euro, kas saskaņā ar saistošo noteikumu aprakstu nenes pienesumu ģimenēm ir nepatiess viedoklis. Tas ļauj bērnu aizvest kaut uz pāris nodarbībām, kuras nes rezultātu bērna attīstībā. Daudzas ģimenes nav turīgas, jo strādā ģimenē tikai viens vecāks vai ģimenes, kurās bērna aprūpi nodrošina viens no vecākiem ir vientuļās mammas un uztur bērniņu vienas un izdzīvo uz pabalstu rēķina;

- pašvaldības atbalsts 100,00 euro gadā nav summa, kas spēs izārstēt bērnu vai atrisināt ģimeņu ilgstošās grūtības. Šim pabalstam ir cita nozīme. Tas ir pašvaldības attieksmes un cilvēciski atbalstošas nostājas apliecinājums ģimenēm, kuras saskaras ar ikdienas izaicinājumiem, kas prasa ievērojamus emocionālos un finansiālos resursus. Tāpēc īpaši sāpīgi ir redzēt, ka par iespējamo ietaupījumu tiek izvēlēta tieši šī sabiedrības daļa - visneaizsargātākie bērni un viņu vecāki. Aicinu izvērtēt iespējamos alternatīvos risinājumus un saglabāt pabalstu bērnu ar invaliditāti aprūpei kā solidaritātes un cieņas, nevis budžeta iztrūkuma pārvarēšanas simbolu. Lūgums vēlreiz apdomāt šo lēmumu un pameklēt, kur var ietaupīt savādāk, neatņemot cerības jau tā dzīves grūtībās nonākušām ģimenēm;

- atbalstu, ka šis pabalsts tiks saglabāts, šis pabalsts palīdz ģimenei segt kādu no izdevumiem, lai gūtu labumu bērna attīstībai;

- tas pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas nosaka īpašu aizsardzību un atbalstu bērniem ar invaliditāti. Grozījumiem nav veikts bērna labāko interešu izvērtējums.

No sniegtajiem viedokļiem secināms, ka iedzīvotāji pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei izmanto gan veselības aprūpes nodrošināšanai, gan tehnisko palīglīdzekļu iegādei, kas teorētiski ir valsts atmaksāti pakalpojumi, bet faktiski šie pakalpojumi par valsts līdzekļiem nav pieejami nepieciešamajā apmērā. Vairāki viedokļa sniedzēji atzīst, ka atbalsts ir simbolisks attiecībā pret vispārīgām bērnu vajadzībām. Vienlaicīgi viedokļa sniedzēji pozitīvi vērtē pašvaldības vēlmi palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību un attīstību. Iedzīvotāji lūdz pašvaldību rast iespēju saglabāt gan pabalstu, gan arī nesamazināt sociālo pakalpojumu pieejamību. Pašvaldības prioritātes jeb autonomās funkcijas ir noteiktas Pašvaldību likumā, konkrēti likuma 5. panta pirmajā daļā. Minētās tiesību normas 9. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Līdz ar to pašvaldības prioritāte ir sociālie pakalpojumi. Pašvaldība novērtē ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, un vēlas sniegt šīm ģimenēm atbalstu sociālo pakalpojumu veidā, jo tas pašvaldības ieskatā būtiski ietekmē bērna attīstību un ģimenes dzīves kvalitāti. Rezultātā netiek samazināts kopējais finansējums, kas paredzēts attiecīgajai personu grupai, līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka pašvaldība vēlas ietaupīt. Pašvaldība vēlas mainīt turpmākos atbalsta sniegšanas pamatprincipus un stratēģiju, uzsvaru liekot uz mērķētu finanšu līdzekļu izmantošanu un kvalitatīvāku autonomo funkciju izpildi. Pašvaldība uzskata, ka pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošana, attīstot sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībā bērniem ar invaliditāti, ir bērna vislabākajās interesēs, taču, ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus un pausto viedokli, ka pabalsts ir atbalsts šīm ģimenēm un ģimenes to novērtē, kā arī faktu, ka pabalstu saņem 133 bērni, savukārt pakalpojumu 93 bērni, kas ir 70 % no pabalsta saņēmēju skaita, pašvaldība uzskata, ka pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei ir saglabājams, bet kā pamatprincips turpmākai sociālās politikas veidošanai ir jāizvirza sociālo pakalpojumu attīstība, efektivizācija un pieejamība, nosakot konkrētus sasniedzamus mērķus. Pamatojoties uz minēto, nepieciešams mainīt saistošo noteikumu projekta redakciju, no saistošo noteikumu projekta redakcijas svītrojot 1. punktā esošo nosacījumu par 2.2. apakšpunkta svītrošanu, un svītrot saistošo noteikumu 3. punktu "svītrot III. nodaļu "Pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei"".

5) Par saistošo noteikumu 1. punktu svītrot noteikumu 2.7. apakšpunktu "pabalsts zobu protezēšanas pakalpojumiem":

- regresīvs solis un neatbilst Pašvaldību likuma autonomajai funkcijai - sabiedrības veselības uzlabošanai. Lielākā daļa senioru un mazo pensiju saņēmēju netiks kvalificēti trūcīgā statusam, lai gan objektīvi nespēj segt protezēšanas izmaksas.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktu viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību - īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Pašvaldības funkcija nav samaksāt par veselības aprūpes pakalpojumu, līdz ar to plānotie grozījumi nav pretrunā ar Pašvaldību likumā noteikto. Esošais atbalsts tiek sniegts, nevērtējot personas ienākumus, tāpēc tas nerisina konkrētas sociālās problēmas. Pašvaldība turpinās sniegt atbalstu mazturīgām personām, kuru ienākumi ir izvērtēti un atbilst sociālās palīdzības saņemšanas ienākumu līmenim, līdz ar to ir pamatota atbalsta nepieciešamība.

6) Par saistošo noteikumu 4. punktu: izteikt 13. un 14. punktu jaunā redakcijā, mainot pabalsta aizgādnim saņemšanas kārtību:

- grozījumi paredz proporcionālu pabalsta samazināšanu, ja aizgādnis pienākumus veic nepilnu gadu. Tas neatspoguļo faktisko slodzi un ir pretrunā samērīguma principam. Aizgādnis veic valsts deleģētu funkciju, un pabalsta samazināšana var mazināt motivāciju.

Tukuma novada domes 2023. gada 25. maija saistošo noteikumu Nr. 9 "Par Tukuma novada pašvaldības pabalstiem" 13. punkts noteic, ka pabalsta aizgādnim mērķis ir finansiāli atbalstīt aizgādņus aizgādņa pienākumu pildīšanā. Saistošajos noteikumos izvirzītais mērķis skaidri paredz, ka pabalsts izmaksājams par laiku, kad veikts pienākums. Pašreiz pašvaldības pabalsts ir noteikta konstanta summa 100,00 euro gadā. Aizgādnis, kas pienākumu pildījis nepilnu gadu, saņem tādu pašu pabalstu kā tas, kurš pienākumu apzinīgi veicis visu gadu. Tas nav ne samērīgi, ne vienlīdzīgi, ne taisnīgi, turklāt nemērķēti tiek izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Pašvaldība piekrīt viedokļa sniedzējam, ka aizgādnis ir valsts veidota institūcija un valstij būtu aizgādņa pienākuma veicējam jāizmaksā samērīga atlīdzība, kas pašvaldības ieskatā būtu vairāk nekā 100,00 euro gadā. Esošais atbalsts nav vērtējams kā atlīdzība, kura atspoguļotu slodzi un samērīgumu par veikto pienākumu.

7) Par saistošo noteikumu 6., 7. punktu, svītrot pabalstu apaļajā dzīves jubilejā 75. dzīves gadā:

- grozījumi ir pretrunā Pašvaldību likumam, jo samazina sociālo atbalstu iedzīvotājiem, kuriem tas objektīvi nepieciešams. Nav veikts sociālās ietekmes izvērtējums par vientulības, veselības un sociālās atstumtības riskiem.

Tukuma novada domes 2023. gada 25. maija saistošo noteikumu Nr. 9 "Par Tukuma novada pašvaldības pabalstiem" 22. punkts noteic, ka pabalsta apaļajā dzīves jubilejā mērķis ir iepazīties ar personu dzīves vidi, dzīves kvalitāti, identificētu viņu sociālās problēmas. Sveicot klātienē jubilārus, tiek aizpildīta anketa, kurā tiek uzdoti jautājumi par senioru funkcionālo spēju, mobilitāti, iesaisti sabiedriskos pasākumos un pieejamajiem atbalsta resursiem ikdienā. Apkopojot anketās esošo informāciju, secināts, ka seniori, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, ir aktīvi, spējīgi pārvietoties, vairāk izmanto ģimenes resursus un mazāk vēršas pašvaldībā pēc palīdzības. Savukārt senioriem, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu, un vecākiem skaidri iezīmējas pāreja no neatkarīgas un patstāvīgas dzīves uz dzīvi ar atbalstu un nepieciešamību piesaistīt sociālos pakalpojumus.

8) Par saistošo noteikumu 10. punktu, papildināt noteikumus ar 66. punktu, kurš ietver viena gada deklarācijas nosacījumu pašvaldības pabalsta saņēmējam:

- tas pārkāpj Satversmes 91. pantu un vienlīdzības principu. Diskriminē remigrantus, jaunās ģimenes un jaunpienācējus.

Satversmes 91. pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. No tiesiskās vienlīdzības principa izriet prasība nodrošināt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās, šajā gadījumā tā ir personu grupa, kura Tukuma novada administratīvajā teritorijā ir bijusi deklarēta ne mazāk kā vienu gadu. Satversmes 91. pants tiek ievērots.