Darbības ar dokumentu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 116

Rīgā 2025. gada 27. novembrī (prot Nr. 45, 9. p.)

Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) 2025. gada 25. jūlijā saņēma akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls", reģistrācijas numurs: 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (turpmāk - AS "Augstsprieguma tīkls"), 2025. gada 25. jūlija iesniegumu Nr. 2.5/2025/3047, ar kuru AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu regulatīvajam periodam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Papildus Regulators 2025. gada 27. augustā saņēma AS "Augstsprieguma tīkls" 2025. gada 27. augusta iesniegumu Nr. 2.5/2025/3509, 2025. gada 8. oktobrī - 2025. gada 8. oktobra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4255, 2025. gada 23. oktobrī - 2025. gada 23. oktobra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4550, 2025. gada 29. oktobrī - 2025. gada 28. oktobra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4602, 2025. gada 14. novembrī - 2025. gada 13. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4872, 2025. gada 21. novembrī - 2025. gada 21. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4954, 2025. gada 24. novembrī - 2025. gada 24. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4958, kā arī 2025. gada 25. novembrī - 2025. gada 25. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/5023, ar kuriem AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza nepieciešamo papildu informāciju un elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projekta precizējumus (turpmāk visi iesniegumi kopā - Tarifu projekts).

Regulators konstatē

1. Ar Regulatora 2023. gada 22. maija lēmumu Nr. 64 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem" Regulators noteica regulatīvo periodu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. decembrim, kā arī piešķīra AS "Augstsprieguma tīkls" atļauju katram tarifu periodam pašai noteikt elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja jāveic plānoto ieņēmumu korekcija. Īstenojot piešķirtās tiesības, AS "Augstsprieguma tīkls" 2023. gada 30. novembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (232. nr.) publicēja paziņojumu par jauniem elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem. Regulatora padomes 2023. gada 19. decembra sēdē Regulators nolēma atzīt AS "Augstsprieguma tīkls" noteiktos diferencētos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus un to pamatojuma atbilstību Regulatora 2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/18 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk - Metodika), līdz ar to minētie tarifi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.

2. Tarifu projekts ir aprēķināts un iesniegts saskaņā ar Metodiku un Regulatora 2022. gada 29. augusta lēmumu Nr. 1/12 "Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika" (turpmāk - Kapitāla izmaksu metodika) un atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk - Likums) 19. panta pirmajai daļai un 20. pantam.

3. AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi jāpārskata, ņemot vērā, ka:

3.1. 2025. gada 31. decembrī beidzas spēkā esošais regulatīvais periods;

3.2. Kapitāla izmaksu metodikā veiktas izmaiņas attiecībā uz regulējamo aktīvu bāzes aprēķinu pieeju;

3.3. atbilstoši Metodikā noteiktajam ir noteikta jauna diferencēto tarifu lietotāju grupa - 330 kV kopnes.

4. AS "Augstsprieguma tīkls" paziņojumu par tarifu projekta iesniegšanu Regulatorā publicēja 2025. gada 1. augustā (Latvijas Vēstnesis, 2025, 146.nr.). AS "Augstsprieguma tīkls" saņēma biedrības "Būvniecības ražotāju asociācija" iesniegumu ar priekšlikumiem par tarifiem (adresēts arī Regulatoram), kurā tiek norādīts uz būtisku personāla un kapitāla izmaksu pieaugumu, kas pasliktina elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī uz nepieciešamību pārskatīt izmaksu attiecināšanu elektroenerģijas ražotājiem, tādā veidā sabalansējot izmaksas starp lietotājiem un elektroenerģijas ražotājiem. Papildus AS "Augstsprieguma tīkls" saņēma SIA CIS Liepāja iesniegumu ar lūgumu AS "Augstsprieguma tīkls" noteikt tai speciālu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, ņemot vērā tās plānoto elektroenerģijas patēriņu. Savukārt PurpleGreen Energy B SIA lūdza AS "Augstsprieguma tīkls" sniegt skaidrojumu par tarifu piemērošanu elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, par pagaidu ekspluatācijas paziņojuma ietvaros elektroenerģijas ražotāju tarifa piemērošanu, kā arī par to, vai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes, tiks piemēroti 110 kV elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi. Regulators 2025. gada 26. septembrī saņēma SIA Gren Latvija iesniegumu par elastīgu pārvades jaudas maksu noteikšanu centralizētās siltumapgādes elektrifikācijas veicināšanai, kas paredzētu noteikt speciālu tarifu energoapgādes komersantiem centralizētās siltumapgādes nozarē, kuri, veicot elektrifikāciju (uzstādot elektrokatlus vai siltumsūkņus), spētu līdzdarboties elektroenerģijas balansēšanas tirgū. SIA Gren Latvija ieskatā, plānotie elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi nestimulē centralizētās siltumapgādes komersantus izvēlēties šāda veida risinājumus.

5. Regulators ar 2025. gada 7. augusta vēstuli Nr. 3-2.42/1933, 2025. gada 15. septembra vēstuli Nr. 2-2.42/2243, 2025. gada 8. oktobra vēstuli Nr. 2-2.42/2467, 2025. gada 14. oktobra vēstuli Nr. 2-2.42/2506, 2025. gada 3. novembra vēstuli Nr. 2-2.42/2712 un 2025. gada 24. novembra vēstuli Nr. 2-2.42/2851 nosūtīja informācijas pieprasījumu AS "Augstsprieguma tīkls" par tarifu projekta izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un nepieciešamajiem precizējumiem. 2025. gada 27. augustā, 8. oktobrī, 23. oktobrī, 29. oktobrī, 14. novembrī, 21. novembrī, 24. novembrī un 25. novembrī AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza Regulatora pieprasīto papildu informāciju un precizētu Tarifu projektu.

6. Likuma 1. pants noteic Likuma un sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķi - nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Saskaņā ar Likuma 5. pantu Regulators pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

7. Atbilstoši Likuma 20. panta pirmajai daļai tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie normatīvie akti neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz aprēķināto tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.

8. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 16. panta pirmo daļu pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus nosaka Regulators Likumā paredzētajā kārtībā vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar Regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta Regulatora atļauja.

9. Saskaņā ar Metodikas 3. punktu regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu.

10. Saskaņā ar Metodikas 11. punktu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz šādas tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas:

10.1. kapitāla izmaksas, kas saskaņā ar Kapitāla izmaksu metodikā noteikto, ietver kapitāla atdevi un pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu. Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus:

10.1.1. Regulators ar 2025. gada 3. jūlija lēmumu Nr. 50 "Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekta aprēķināšanai" (turpmāk - Lēmums Nr.50) noteica kapitāla atdeves likmi 5,82% apmērā, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2026. gadā;

10.1.2. regulējamo aktīvu bāze (turpmāk - RAB) atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtības aprēķinos iekļauj komersanta īpašumā esošo aktīvu vai to daļu vērtību, kas nepieciešami efektīvai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā arī aktīvos uzskaitītos maksājumus par dalību starptautiskajos elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izveides projektos, un saistības, kas izriet no lēmumiem par ieguldījumu izmaksu sadali (Kapitāla izmaksu metodikas 6. punkts);

10.1.3. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti) (Kapitāla izmaksu metodikas 7. punkts);

10.2. nodokļu izmaksas, kas ietver nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas;

10.3. ekspluatācijas izmaksas, kas ietver:

10.3.1. uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu, tehnoloģiskā procesa, avārijas izmaksas, kuras nosaka kā reizinājumu starp prognozēto zudumu un tehnoloģiskā patēriņa apjomu un prognozēto elektroenerģijas cenu (Metodikas 17., 19. un 20. punkts);

10.3.2. ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu, kuru nosaka saskaņā ar ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk - EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem, ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem un elektroenerģijas izmaksām tranzīta zudumu segšanai (Metodikas 21. punkts);

10.3.3. pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas, kuras ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību (Metodikas 22. punkts);

10.3.4. pārvades sistēmas aktīvu nomas maksu, kuras aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa, kas nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu (Metodikas 23. punkts);

10.3.5. ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, kuru nosaka saskaņā ar fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām un avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo (Metodikas 24. punkts);

10.3.6. personāla un sociālās izmaksas, kuras aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vērtēšanas principi noteikti regulatora personāla izmaksu aprēķināšanas vadlīnijās (Metodikas 25. punkts);

10.3.7. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas ietver ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos (Metodikas 26. punkts).

11. Tarifu projektā izmantota Latvijas Bankas prognozētā inflācija 2026. gadam - 2,1% un 2027. gadam - 2,8%, bet 2028. gadam plānota inflācija atbilstoši 2026. gada un 2027. gada vidējiem rādītājiem - 2,5% apmērā.

12. Saskaņā ar Metodikas 11., 12. un 35. punktu, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora atļautos ieņēmumus, papildus ņem vērā:

12.1. ieņēmumu korekciju, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm;

12.2. plānoto izmaksu samazinājumu saistībā ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora darbības efektivitātes uzlabošanu, ko nosaka kā reizinājumu starp efektivitātes koeficientu un izmaksu summu no kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Izmaksu efektivitātes koeficients tiek noteikts 50 procentu apmērā no nākamā kalendārā gada, kas ir nākamais efektivitātes noteikšanas gads, prognozētā patēriņa cenu indeksa (inflācijas), bet nav mazāks par nulli un lielāks par 1,5;

12.3. par uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļu, kura atbilstoši Metodikas 16. punktam nav izmantota jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai, pārvades sistēmas operators var iesniegt Regulatoram pamatotu lūgumu šos ieņēmumus novirzīt pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Ja Regulators secina, ka pārvades sistēmas operatora lūgums ir pamatots, šī pārslodzes ieņēmumu daļa tiek iekļauta tarifu aprēķinā nākamā regulatīvā perioda atļautajos ieņēmumos atbilstoši Metodikas 11. punktā noteiktajam.

13. Saskaņā ar Metodikas 4. punktu, aprēķinot tarifu projektu, atļautie ieņēmumi tiek aprēķināti visam regulatīvajam periodam:

13.1. regulatīvajā periodā, kurā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi un kāds no tarifu periodiem ir garāks par vienu gadu, tad uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs tiek noteikts proporcionāli tarifu perioda ilgumam;

13.2. plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem attiecināma ieņēmumu korekcija.

14. Saskaņā ar Metodiku ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem aprēķina šādi:

14.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo tarifu periodu un palielināt noteiktos nākamā tarifu perioda plānotos ieņēmumus, kas veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz desmit procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām. Desmit procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena (Metodikas 31.1. apakšpunkts);

14.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, tiek samazināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām (Metodikas 31.2. apakšpunkts);

14.3. ieņēmumu korekcija tiek attiecināta atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim (Metodikas 5. punkts).

15. Atbilstoši Metodikas 27., 28. un 28.¹ punktam elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā ne vēlāk kā sešus mēnešu pirms tarifu perioda beigām uzskaita:

15.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā, ko nosaka, summējot faktisko starpību par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozēto starpību aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem;

15.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksām, ko nosaka, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu noslēgtajos tarifu perioda mēnešos un aprēķina brīdī prognozēto elektroenerģijas cenu pārējiem tarifu perioda mēnešiem. Nosakot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksu starpību, aprēķinos izmanto elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu daudzumu. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības ņemt vērā elektroenerģijas zudumu daudzumu faktiskajā apmērā, ja pārvades sistēmas operators iesniedz attiecīgu pamatojumu un daudzuma izmaiņas ir saistītas ar tehnoloģisko procesu nodrošināšanu;

15.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

15.4. starpību starp plānoto un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

15.5. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem;

15.6. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem, ja pārvades sistēmas operators pierāda, ka veicis nepieciešamās darbības, lai palīgpakalpojumu iepirkumu izmaksas būtu iespējami zemākas;

15.7. ja iepriekšējā vai esošajā tarifu perioda ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru;

15.8. regulatīvajā rēķinā par pirmo tarifu periodu pārvades sistēmas operators uzskaita starpību starp prognozētajām un faktiskajām kapitāla izmaksām par iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējo tarifu periodu.

16. Atbilstoši Metodikas 35.2. apakšpunktam, ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo regulatīvo periodu un samazināt nākamā regulatīvā perioda plānotos ieņēmumus.

17. Atbilstoši Metodikas 33. punktam, ja pārvades sistēmas operators regulatīvā perioda laikā īstenojis efektivitātes uzlabošanas pasākumus un saskaņā ar tiem iepriekšējā regulatīvā perioda tarifu projekta aprēķinā ņēmis vērā izmaksu efektivitātes koeficientu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskajiem izmaksu ietaupījumiem, kas noteikti, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūtos izmaksu ietaupījumus.

18. Atbilstoši Metodikai plānotos ieņēmumus elektroenerģijas pārvades sistēmas operators attiecina uz Metodikā noteiktajām četrām pārvades sistēmas lietotāju grupām atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim. Izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus un ieviešanu pārvades sistēmas operators saskaņo ar Regulatoru (Metodikas 5. punkts). Metodikas 39. punktā atbilstoši elektroietaišu piederības robežai noteiktas šādas pārvades sistēmas lietotāju grupas:

18.1. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes;

18.2. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas;

18.3. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes;

18.4. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 6-20 kV pusē.

19. Atbilstoši Metodikai maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka visiem pārvades sistēmas lietotājiem. Nosakot uzturētās jaudas apmēru, ņem vērā katra pārvades sistēmas lietotāja pieslēguma vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteikto tehnisko jaudu (Metodikas 42. punkts).

20. Atbilstoši Metodikas 2.2. apakšpunktam diferencētie tarifi ir tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, kuru elektrostacijas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai, un elektroenerģijas uzkrātuves operatori, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai.

21. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5. panta otro daļu elektroenerģijas tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un Likumā paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

22. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 16. panta otro daļu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Ir pieļaujamas citas atšķirības tarifos, ja Regulators tādas ir noteicis tarifu aprēķināšanas metodikā.

23. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu Nr. 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Regula Nr. 2019/943):

23.1. lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tīkla tarifi būtu jānosaka un jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī (preambulas 39. punkts un 18. panta 1. punkts);

23.2. regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot elektroenerģijas pārvades tarifus un sadales tarifus, jāņem vērā Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras (turpmāk - ACER) paraugprakses ziņojums (18. panta 10. punkts).

24. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010. gada 23. septembra Regulas Nr. 838/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (turpmāk - Regula Nr. 838/2010) pielikuma B daļas 1. un 3. punktu vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,50 EUR/MWh, bet attiecīgajā maksā netiek ietvertas ražotāju maksas par fiziskiem aktīviem, kas nepieciešami savienojumam ar sistēmu vai sistēmas modernizācijai, ražotāju maksas saistībā ar papildpakalpojumiem un īpašas sistēmas zudumu maksas, ko maksā ražotāji.

25. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 16. pantu Regulators var sniegt pārvades sistēmas operatoram atļauju pašam noteikt pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus. Saskaņā ar Metodikas 66. punktu, ja Regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16. panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, tostarp:

25.1. publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

25.2. vienlaikus iesniedz Regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību.

26. AS "Augstsprieguma tīkls" pilnvarotais pārstāvis Regulatora padomes sēdē atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

Regulators secina

1. AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķinātais Tarifu projekts atbilst Metodikas prasībām:

1.1. Tarifu projektā ietvertās elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas ir ekonomiski pamatotas;

1.2. atļauto ieņēmumu apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai plānotie elektroenerģijas lietotāju maksājumi segtu AS "Augstsprieguma tīkls" ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti, kā to paredz Likuma 20. pants.

2. Salīdzinot ar 2023. gada 22.maijā apstiprināto tarifu aprēķinu, Tarifu projekts paredz vidēji 3,8% izmaksu pieaugumu gadā. Tarifu projekts nodrošinās, ka tīklu uzturēšanas izmaksu segšanā piedalīsies visi elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotāji.

3. Tarifu projekts sagatavots, paredzot 36 mēnešu regulatīvo periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim un trīs tarifu periodus (no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim un no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim).

4. Atbilstoši Metodikas 11. punktam tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļu izmaksas, kā arī izmaksu apmērs, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm, un uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļa. AS "Augstsprieguma tīkls" vidējās regulatīvā perioda elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir 98 080 tūkst. euro gadā. Regulatīvā perioda atļautie ieņēmumi ir 294 240 tūkst. euro, un tie noteikti vienādā apmērā ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām izmaksām. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir ekonomiski pamatotas:

4.1. kapitāla izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā pamatlīdzekļu bilances vērtību 2024. gada 31. decembrī un Regulatora apstiprināto kapitāla atdeves likmi. Iekļautie pamatlīdzekļi ir nepieciešami efektīvai elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai;

4.2. ekspluatācijas izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu;

4.3. nodokļu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem, saskaņā ar Metodikas 14. punktu;

4.4. izmaksu un ieņēmumu korekcija par periodu, kuram noteikti spēkā esošie tarifi, nodrošina, ka uz regulatīvā perioda sākumu nav uzkrāts regulatīvā rēķina atlikums.

5. Aprēķinot regulatīvā perioda pamatotās ekspluatācijas izmaksas, AS "Augstsprieguma tīkls", ievērojot Metodikas 28.3. apakšpunktā noteikto, ņēma vērā Latvijas Bankas 2025. gada 20. jūnijā prognozēto inflācijas līmeni 2026. un 2027. gadam.

6. Atbilstoši Metodikas 16. punktam AS "Augstsprieguma tīkls" lūdza Regulatoram atļauju izmantot pārslodzes ieņēmumu daļu, kuru nav paredzēts izmantot jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai, novirzot to elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Regulators, izvērtējot sniegto informāciju un pamatoto lūgumu, secina, ka pārslodzes ieņēmumu izmantošana izmaksu segšanai nodrošinās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, veicinot labāku infrastruktūras noslodzi, un samazinās izmaksas visiem sistēmas lietotājiem, līdz ar to, ievērojot Regulas Nr. 2019/943 19. panta trešo daļu, ir pieļaujams pārslodzes ieņēmumus 44 411 tūkst. euro apmērā izmantot Tarifu projekta aprēķinā ietverto izmaksu segšanai regulatīvajā periodā.

7. Regulatīvā perioda ilgums - 36 mēneši - ir noteikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas Nr. 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu Nr. 2012/27/ES 66. panta 6. punkta nosacījumus, kas noteic, ka Igaunija, Latvija un Lietuva var atļaut saviem pārvades sistēmu operatoriem turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt enerģijas uzkrātuves ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Igaunija, Latvija un Lietuva ir pievienojušās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai, līdz ar to, beidzoties noteiktajam regulatīvajam periodam, nākamā regulatīvā perioda tarifu aprēķinā nav plānots iekļaut izmaksas, kas saistītas ar enerģijas uzkrātuvju ekspluatāciju un uzturēšanu.

8. Aprēķinot regulatīvā perioda atļautos ieņēmumus, AS "Augstsprieguma tīkls" atbilstoši Metodikas 12. punktam tarifu aprēķinā iekļāva izmaksu samazinājumu - izmaksu efektivitātes koeficientu 1,05% apmērā, attiecinot to uz ikgadējām kapitāla un ekspluatācijas izmaksām. Noteiktais efektivitātes apmērs ir stimuls AS "Augstsprieguma tīkls" uzlabot saimniecisko darbību. Turklāt atbilstoši Metodikas 33. punktā noteiktajam AS "Augstsprieguma tīkls", īstenojot efektivitātes uzlabošanas pasākumus, sasniedzot efektivitātes apmēru, kas pārsniedz aprēķināto izmaksu efektivitāti, un iesniedzot Regulatoram attiecīgu pamatojumu, ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par faktisko izmaksu ietaupījuma apmēru, kas pārsniedz noteikto izmaksu efektivitātes līmeni.

9. Regulatīvā perioda ietvaros vidējais prognozētais pārvadītās elektroenerģijas daudzums noteikts ar 4% pieaugumu pret spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto. Pārvadītās elektroenerģijas daudzuma prognoze noteikta, ievērojot noslēgtos sistēmas pakalpojumu līgumus, kā arī faktiski pārvadītos elektroenerģijas apjomus iepriekšējos gados, papildus tam prognozējot attīstības tendences valstī no atjaunīgajiem energoresursiem.

10. Ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma 13. panta trešajā daļā noteikto pārvades sistēmas operatora atbildību, lai nodrošinātu elektroenerģijas transportēšanu, pārvades sistēmas operatoram jānodrošina un jāuztur pārvades tīkla jauda, kas atbilst sistēmas lietotāju (elektroenerģijas lietotāju un elektroenerģijas ražotāju) pieprasījumam. Sistēmas tehniskā jauda, par kuru pārvades sistēmas operators ar konkrētiem sistēmas lietotājiem vienojies pieslēguma līgumos, pārvades sistēmas operatoram jāuztur (jārezervē) arī periodā, kurā sistēmas lietotāji to neizmanto (nelieto vai neražo elektroenerģiju) vai izmanto mazākā apmērā. Minētais izriet arī no Metodikas 42. punkta. Atbilstoši AS "Augstsprieguma tīkls" sniegtajai informācijai elektroenerģijas lietotājiem sistēmā tiek rezervēta un nodrošināta transformatora jauda, kas atbilst sistēmas lietotāja pieslēguma vai sistēmas pakalpojumu līgumā noteiktajai jaudai, līdz ar to atbilstoši Metodikas 42. punktam pārvades jaudas uzturēšanas maksu AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķināja atbilstoši lietotāju tehniskās jaudas apmēram, un pārvades sistēmas lietotāji maksā par tiem uzturēto jaudu.

11. Vērtējot AS "Augstsprieguma tīkls" izvēlēto pieeju elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā elektroenerģijas ražotājiem kopsakarā ar tiesību aktos noteikto regulējumu, secināms, ka:

11.1. atbilstoši ACER 2019. gada 23. decembra sagatavotajam labās prakses ziņojumam par pārvades tarifu metodikām Eiropā¹, kas saistīts ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem, un ņemot vērā ACER 2014. gada 15. aprīļa dokumentā "Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras viedokli par atbilstošu vērtību diapazonu elektroenerģijas pārvades maksu, ko maksā elektroenerģijas ražotāji"² (turpmāk - ACER viedoklis) noteikto, Regulā Nr. 838/2010 noteiktā pārvades maksas vērtība gadā, kuru maksā ražotāji, attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu maksu. AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķinātie diferencētie elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi elektroenerģijas ražotājiem noteikti atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim, un tas atbilst Regulas Nr. 838/2010 pielikuma B daļas 2. punktam, jo ražotājiem aprēķinātā maksa tiek piemērota par fiziskiem aktīviem, kas nepieciešami savienojumam ar sistēmu;

11.2. ievērojot vēsturiskos apstākļus, sistēmas lietotāja plānoto darbību, kā arī citus apstākļus un īpatnības, iespējami gadījumi, kuros sistēmas lietotāja transformatora uzstādītā jauda ir lielāka, nekā pārvades sistēmas operators apņēmies nodrošināt attiecīgajam lietotājam saskaņā ar pieslēguma līgumu vai sistēmas pakalpojumu līgumu. Līdz ar to attiecīgā sistēmas lietotāja vajadzībām sistēmas operators faktiski uztur (rezervē) mazāku sistēmas jaudu, nekā tā norādīta sistēmas lietotāja transformatora tehniskajā pasē, tādējādi arī sistēmas operatora izmaksas par jaudas uzturēšanu attiecīgajam lietotājam faktiski ir mazākas. Vienlaikus elektroenerģijas ražotājs savu uzstādīto transformatoru jaudu nevar izmantot pilnībā, ja tā pārsniedz uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas, t.i., ražotājs pieslēgumu var izmantot tikai uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu apmērā. Līdz ar to, ja elektroenerģijas ražotāja transformatora tehniskajā pasē norādītā jauda ir lielāka par jaudu, kuru pārvades sistēmas operators apņēmies nodrošināt un faktiski nodrošina attiecīgajam sistēmas lietotājam saskaņā ar pieslēguma līgumu vai sistēmas pakalpojumu līgumu, tad norēķinos par sistēmas pakalpojumiem, ciktāl tas attiecas uz jaudas uzturēšanu, būtu jāpiemēro maksa, kas atbilst attiecīgajā līgumā noteiktajai jaudai. AS "Augstsprieguma tīkls" ņēma vērā iepriekš minētos nosacījumus, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu elektroenerģijas ražotājiem.

12. Ievērojot Regulatora nosūtītos informācijas pieprasījumus, AS "Augstsprieguma tīkls" veica korekcijas sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā, 2025. gada 25. novembrī precizējot sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā iekļautās izmaksas.

13. Attiecībā uz šā lēmuma konstatējošās daļas 5. punktā minētajiem iesniegumiem norādāms turpmāk minētais. Saistībā ar biedrības "Būvmateriālu ražotāju asociācija" iesniegumā ietverto viedokli jānorāda, ka tajā minētie apsvērumi atbilst arī Regulatora secinājumiem, proti, Tarifu projekts tika precizēts, ņemot vērā pamatotu AS "Augstsprieguma tīkls" personāla izmaksu pieaugumu, kā arī atbilstoši Tarifu projektā ietvertajam izmaksu attiecināšanas modelim izmaksas attiecinātas uz elektroenerģijas ražotājiem proporcionāli ražošanas procesā iesaistītajiem elektroenerģijas pārvades aktīviem.

14. Izvērtējot SIA Gren Latvija iesniegumu par elastīgā tarifa piemērošanu siltumapgādes komersantiem un AS "Augstsprieguma tīkls" sniegto viedokli, Regulators secina, ka, veidojot jaunu diferencēto tarifu specifiski centralizētās siltumapgādes elektrifikācijas veicināšanai, netiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret pārējām lietotāju grupām, jo no tehniskā viedokļa elektroenerģijas pārvades sistēmas tīkls tiek izmantots tieši tādā pašā veidā, kā tas ir pārējo pārvades sistēmas lietotāju gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka siltumapgādes komersantiem ir iespēja piedalīties elektroenerģijas balansēšanas jaudas tirgū, gūstot papildu ieņēmumus, tādējādi gūstot arī papildu atdevi no veiktajām investīcijām. Savukārt attiecībā uz SIA CIS Liepāja iesniegumu ar lūgumu AS "Augstsprieguma tīkls" noteikt tai speciālu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu norādāms, ka Regulators, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī ņemot vērā vienlīdzības principu, nekonstatē tiesisku un ekonomisku pamatojumu noteikt SIA CIS Liepāja īpašu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu. Attiecībā uz PurpleGreen Energy B SIA lūgumu AS "Augstsprieguma tīkls" sniegt skaidrojumu par tarifu piemērošanu Regulators secina, ka atbilstoši Metodikai ir aprēķināts 330 kV kopņu tarifs, līdz ar to nav aktuāls jautājums par 110 kV diferencēto tarifu piemērošanu.

15. Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka Tarifu projekta apstiprināšana atbilst Likuma 1. pantā ietvertajam mērķim - nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators, izvērtējot Tarifu projektu, ir guvis pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un Likuma 5. pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem.

Saskaņā ar Regulatora 2022. gada 29. augusta lēmuma Nr. 1/18 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" 63. un 64. punktu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1. pantu, 5. pantu, 9. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un otro daļu, 20. pantu un 21. panta piekto daļu, Elektroenerģijas tirgus likuma 16. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 55. panta 1. punktu un 63. panta pirmās daļas 1. punktu,

padome nolemj:

1. noteikt AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu regulatīvo periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;

2. noteikt AS "Augstsprieguma tīkls" šādus tarifu periodus:

2.1. no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;

2.2. no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;

2.3. no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;

3. apstiprināt AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):

Pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi	Mērvienība	Tarifs
Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes:
- elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs	EUR/kWh	0,00139
- tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu*	EUR/kW/gadā**	6,759
Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas:
- elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs	EUR/kWh	0,00145
- tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu*	EUR/kW/gadā**	11,376
Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes:
- elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs	EUR/kWh	0,00198
- tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu*	EUR/kW/gadā**	12,959
Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 6-20 kV pusē:
- elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs	EUR/kWh	0,00251
- tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu*	EUR/kW/gadā**	14,183
Elektroenerģijas ražotāju tarifs
- jaudas maksa elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem***	EUR/kW/gadā	0,81018

4. atļaut AS "Augstsprieguma tīkls" novirzīt pārslodzes ieņēmumu daļu 44 411 tūkst. euro apmērā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai regulatīvajā periodā;

5. noteikt, ka šā lēmuma lemjošās daļas 3. punktā apstiprinātie elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī;

6. piešķirt AS "Augstsprieguma tīkls" atļauju katram tarifu periodam saskaņā ar Metodikas 66.punktu pašai noteikt elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja atbilstoši Metodikai jāveic plānoto ieņēmumu korekcija. Šādā gadījumā AS "Augstsprieguma tīkls" ne vēlāk kā 60 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās informē Regulatoru un pārvades sistēmai pieslēgtos elektroenerģijas sadales sistēmas operatorus par jaunajām plānotajām diferencēto tarifu vērtībām un iesniedz Regulatoram aprēķinātos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā tarifu perioda sākuma;

7. noteikt atļaujas termiņu - līdz stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19. pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi;

8. noteikt, ka gadījumā, ja līdz 2028. gada 31. decembrim AS "Augstsprieguma tīkls" nav noteikti elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi, kas būs spēkā no 2029. gada 1. janvāra, 2028. gada 31. decembrī spēkā esošos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus AS "Augstsprieguma tīkls" piemēro līdz jaunu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienai;

9. atcelt no 2026. gada 1. janvāra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2023. gada 22. maija lēmumu Nr. 64 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2023/100.30) un uz minētā lēmuma pamata noteiktos tarifus.

Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori vai normatīvais regulējums, kas bija par pamatu šā administratīvā akta pieņemšanai, tostarp kārtība, kādā aprēķina un nosaka elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu vai atcelt šo lēmumu.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu.

---

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja A. Ozola