Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2025/14.1-07/1422

Rīgā 2025. gada 26. novembrī

Valsts nozīmes kultūras pieminekļa - vēsturiska notikuma vietas - "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" (valsts aizsardzības Nr. 8684) un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa "Īres nams ar veikaliem" (valsts aizsardzības Nr. 7962) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Adresāts: Valsts nozīmes kultūras pieminekļa - vēsturiska notikuma vietas - "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" (valsts aizsardzības Nr. 8684) un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa "Īres nams ar veikaliem" (valsts aizsardzības Nr. 7962) Kultūras pieminekļa (turpmāk tekstā - Kultūras piemineklis) vai tā daļas īpašnieks.

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Kultūras piemineklis iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis - vēsturiska notikuma vieta, tā uzraudzību nodrošina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk - Pārvalde) un kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, uzraudzību nodrošina Rīgas valspilsētas pašvaldība (turpmāk - Pašvaldība). Informācija par Kultūras pieminekli pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv) (turpmāk - Reģistrs).

Aizsardzības Nr.	Nosaukums	Adrese	Kadastra apzīmējums
8684	"Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja""	Rīga, Brīvības iela 61	0100 020 0031 001
7962	Īres nams ar veikaliem

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības atbilstoši Reģistram un 2017. gada arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei ir:

1.1. Celtnes/būves telpiskais risinājums pilsētvides ainavā.

1.2. Būvmasu kārtojums.

1.3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi).

1.4. Konstruktīvie elementi.

1.5. Dekoratīvā fasāžu arhitektūra.

1.6. Īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (portāli, arkādes, balustrādes, skulpturāli veidojumi).

1.7. Ailu aizpildījumi.

1.8. Vitrāžas.

1.9. Interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu).

1.10. Būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles).

1.11. Kāpņu izveidojums, margas un apdare.

1.12. Liftu risinājumi un apdare.

1.13. Oriģinālie logi (to apdares elementi).

1.14. Oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi).

1.15. Oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi).

1.16. Vēsturiskais konteksts (specifiski elementi, kas raksturo represīvo iestāžu darbību).

1.17. Notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi.

1.18. Nemateriālās liecības.

1.19. Piemiņas zīme.

1.20. Zinātniski pamatota rekonstrukcija un eksponāti.

1.21. Informācijas kopums (liecības Kultūras pieminekļa vēsturi).

1.22. Vēsturiskā patina un noskaņa (specifiski elementi, kas raksturo represīvo iestāžu darbību).

2. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu Reģistrā. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi.

Izvirzītās prasības:

2. Kultūras piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā).

2.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes un Pašvaldības norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; laikus informēt Pārvaldi un Pašvaldību par būvniecības iecerēm.

2.1.3. Kultūras pieminekli izmanto tā pamatfunkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā.

2.1.4. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot kvalificētus speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Kultūras pieminekļa atjaunošanas projekts izstrādājams vadoties pēc Arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē norādītajam rekomendācijām un atzīmētajām saglabājamām vērtībām (ar Arhitektoniski mākslinieciskajā izpētes materiāliem var iepazīties Pārvaldes Kultūras mantojuma informācijas centrā).

2.2.3. Kultūras piemineklī pieļaujam saglabājamo vērtību konservācija un aizsegšana, dokumentējot šo vērtību veidojošo elementu faktisko stāvokli pirms konservācijas un aizsegšanas darbu veikšanas.

2.2.4. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina kvalificēti atbilstošas jomas speciālisti ar pieredzi Kultūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā.

2.2.6. Ir pieļaujama Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un jaunu inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols.

2.2.7. Par Kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes vai Pašvaldības atļaujas:

2.3.1. Kultūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina Kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību;

3. Citi noteikumi:

3.1. Plānotās attīstības ieceres realizācijā piesaistāms kvalificēts arhitekts ar pieredzi kultūrvēsturisku ēku projektēšanā, rekonstrukcijā un restaurācijā, balstoties uz arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rekomendācijām un sadarbībā ar Pārvaldi un Pašvaldību.

3.2. Atsavinot Kultūras pieminekli jānodrošina, lai nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar izsniegto vispārējo administratīvo aktu Kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Atsavinot valsts nozīmes Kultūras pieminekli, lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

3.4. Atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3.5. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Kultūras pieminekli.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta