Darbības ar dokumentu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 108

Rīgā 2025. gada 20. novembrī (prot. Nr. 44, 2. p.)

Par SIA "Riga Port Electric" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) 2025. gada 4. augustā saņēma SIA "Riga Port Electric", reģistrācijas numurs: 40003752513, juridiskā adrese: Eksporta iela 15 k-1, Rīga, LV-1045, 2025. gada 1. augusta iesniegumu Nr. 02-36/25, ar kuru SIA "Riga Port Electric" iesniedza elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projektu 2026.-2030. gada regulatīvajam periodam. Papildus Regulators saņēma SIA "Riga Port Electric" 2025. gada 8. septembra iesniegumu Nr. 02-47/25, 2025. gada 26. septembra iesniegumu Nr. 02-48/25 un 2025. gada 11. novembra iesniegumu Nr. 02-54/25, ar kuriem SIA "Riga Port Electric" iesniedza nepieciešamo papildu informāciju un tarifu projekta pārrēķinu (turpmāk visi iesniegumi kopā - tarifu projekts).

Regulators konstatē

1. Spēkā esošie SIA "Riga Port Electric" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi ir apstiprināti ar Regulatora 2021. gada 5. augusta lēmumu Nr. 82 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RTO Elektrotīkli" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 152. nr.).

2. SIA "Riga Port Electric" tarifu projekts ir aprēķināts un iesniegts saskaņā ar Regulatora 2022. gada 28. novembra lēmumu Nr. 1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk - Metodika) un Regulatora 2022. gada 29. augusta lēmumu Nr. 1/12 "Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas kārtība" (turpmāk - Kapitāla izmaksu metodika) un atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19. panta pirmajai daļai un 20. pantam.

3. SIA "Riga Port Electric" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķinu, pamato ar:

3.1. lietotāju elektroenerģijas patēriņa samazinājumu;

3.2. kopējo sadales sistēmas operatora izmaksu pieaugumu.

4. SIA "Riga Port Electric" paziņojumu par tarifu projekta iesniegšanu Regulatorā publicēja 2025. gada 8. augustā (Latvijas Vēstnesis, 2025, 151. nr.). Priekšlikumi un ieteikumi par tarifu projektu Regulatorā un SIA "Riga Port Electric" nav saņemti.

5. Regulators ar 2025. gada 21. augusta vēstuli Nr. 3-2.42/2047, 2025. gada 15. septembra vēstuli Nr. 3-2.42/2246 un 2025. gada 22. oktobra vēstuli Nr. 3-2.42/2581 nosūtīja informācijas pieprasījumu SIA "Riga Port Electric" par tarifu projekta izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un nepieciešamajiem precizējumiem. 2025. gada 8. septembrī, 2025. gada 26. septembrī, 2025. gada 4. novembrī un 2025. gada 11. novembrī SIA "Riga Port Electric" iesniedza Regulatorā pieprasīto papildu informāciju.

6. Saskaņā ar Metodikas 4. punktu regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Saskaņā ar Metodikas 2.10. apakšpunktu tarifu periods ir laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

7. SIA "Riga Port Electric" 2025. gada 11. novembra iesniegumā lūdz piešķirt atļauju katram tarifu periodam pašai noteikt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus saskaņā ar Metodiku, ja atbilstoši Metodikas 29. punktam jāveic plānoto ieņēmumu korekcija.

8. Saskaņā ar Metodikas 12. punktu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz šādas tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas:

8.1. kapitāla izmaksas, kas saskaņā ar Kapitāla izmaksu metodikā noteikto ietver kapitāla atdevi un pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu. Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus:

8.1.1. Regulators ar 2025. gada 3. jūlija lēmumu Nr. 50 "Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekta izstrādāšanai" noteica kapitāla atdeves likmi 5,82% apmērā, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2026. gadā;

8.1.2. Regulējamo aktīvu bāze (turpmāk - RAB) atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtībā iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk - aktīvus) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību (Kapitāla izmaksu metodikas 6. punkts);

8.1.3. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti) (Kapitāla izmaksu metodikas 7. punkts);

8.1.4. RAB vērtības aprēķinos izmanto aktīvu vai to daļu jaunākā publiski pieejamā gada finanšu pārskata bilances vērtību gada beigās, neņemot vērā pēc 2021. gada 31. decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu ietekmi. Ja komersantam pamatotu apstākļu dēļ nav informācijas par aktīvu vērtību 2021. gada 31. decembrī, tam ir pienākums saskaņot ar Regulatoru RAB vērtību tarifu projekta aprēķināšanas procesā (Kapitāla izmaksu metodikas 10. punkts);

8.1.5. lai noteiktu RAB vērtību, Regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tas konstatē, ka komersants tarifu aprēķina projektā iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kas netiek izmantoti pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai (Kapitāla izmaksu metodikas 13. punkts);

8.2. nodokļu un ekspluatācijas izmaksas (kas ietver personāla un sociālās izmaksas, elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas):

8.2.1. personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Metodikas 22. punkts);

8.2.2. izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un elektroenerģijas zudumiem nosaka, reizinot prognozēto elektroenerģijas cenu ar prognozēto zudumu un tehnoloģiskā patēriņa apjoma summu (Metodikas 21. punkts);

8.2.3. remontu izmaksas ietver izmaksas, kas saistītas ar aktīvu, ko sistēmas operators izmanto pakalpojuma sniegšanā, uzturēšanu darba kārtībā un saglabāšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas (Metodikas 23. punkts).

9. Saskaņā ar Metodikas 12. punktu, aprēķinot elektroenerģijas sadales sistēmas operatora atļautos ieņēmumus, papildus tiek ņemta vērā:

9.1. ieņēmumu korekcija, kas vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu regulatīvā perioda beigās;

9.2. plānotais izmaksu samazinājums saistībā ar sadales sistēmas operatora darbības efektivitātes uzlabošanu, ko nosaka kā reizinājumu starp efektivitātes koeficientu un izmaksu summu no kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Izmaksu efektivitātes koeficients tiek noteikts 50 procentu apmērā no nākamā kalendārā gada, kas seko efektivitātes noteikšanas gadam, prognozētā patēriņa cenu indeksa (inflācijas). Efektivitātes koeficienta vērtība nevar būt mazāka par nulli un lielāka par 1,5 procentiem (Metodikas 13. punkts).

10. Saskaņā ar Metodikas 5. punktu, aprēķinot tarifu projektu, atļautie ieņēmumi tiek aprēķināti visam regulatīvajam periodam:

10.1. regulatīvajā periodā, kurā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk - plānotie ieņēmumi);

10.2. plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja uz tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem attiecināma ieņēmumu korekcija.

11. Saskaņā ar Metodiku ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem aprēķina šādi:

11.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, tiek palielināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz 10 procentus no tarifu aprēķinā iekļautajām vidējām tarifu perioda ekspluatācijas izmaksām. 10 procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas elektroenerģijas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena, un pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu un citas sadales sistēmas pakalpojuma izmaksu noviržu rezultātā (Metodikas 29.1. apakšpunkts);

11.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, tiek samazināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam, par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām (Metodikas 29.2. apakšpunkts).

12. Atbilstoši Metodikas 26. punktam elektroenerģijas sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām uzskaita:

12.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā;

12.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām vai paredzamajām (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas plānotās izmaksas) elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksām, ņemot vērā elektroenerģijas cenas svārstības un izmantojot elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu apmēru;

12.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto vai paredzamo (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas plānotās izmaksas) inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

12.4. starpību starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

12.5. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām vai paredzamajām (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas plānotās izmaksas) pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām tarifu periodā;

12.6. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām vai paredzamajām (ja iepriekšējā tarifu periodā ir pārskatītas plānotās izmaksas) sadales sistēmas operatora citas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām tarifu periodā;

12.7. pamatotās faktiskās neparedzētās izmaksas ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ, kas radušās attiecīgā regulatīvā perioda iepriekšējā vai esošajā tarifu periodā un nav atgūstamas citādi.

13. Latvijas Bankas prognozētā inflācija 2026. gadam ir 2,1%, 2027. gadam - 2,8%. Ņemot vērā, ka turpmākajiem gadiem Latvijas Banka nesniedz prognozi par paredzamo inflāciju, tarifu projektā plānots, ka 2028., 2029. un 2030. gadā inflācija saglabāsies 2027. gada līmenī, tātad 2,8%.

14. Atbilstoši Metodikai plānotos ieņēmumus elektroenerģijas sadales sistēmas operators attiecina uz Metodikā noteiktajām sprieguma pakāpēm atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim. Izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus un ieviešanu sadales sistēmas operators saskaņo ar Regulatoru (Metodikas 6. punkts). Saskaņā ar Metodikas 35. punktu, ja sadales sistēmas operators, iesniedzot tarifu projektu, pamatotu apsvērumu dēļ nav piedāvājis noteikt cita veida sadalījumu sprieguma pakāpēs, sadales sistēmas operators gūst atļautos ieņēmumus, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un aprēķina diferencētos tarifus katrai no sprieguma pakāpēm:

14.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

14.2. no 6-20kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

14.3. no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

14.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

15. Atbilstoši Metodikas 2.2. apakšpunktam diferencētie tarifi ir specifiski, elektroenerģijas gada patēriņa, atļautās slodzes apjomam vai citam diferencēšanas kritērijam atbilstoši sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tostarp elektroenerģijas ražotāji un elektroenerģijas uzkrātuves operatori, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas sadales sistēmai. Atļautos ieņēmumus sadales sistēmas operators atgūst, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus par tarifiem, kurus veido fiksētā un mainīgā daļa (Metodikas 43. punkts).

16. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5. panta otro daļu elektroenerģijas tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 20. punktam elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji.

17. Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1. pants noteic likuma un sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķi - nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Ievērojot minētā likuma 5. pantā noteikto, Regulators pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

18. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20. panta otro daļu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Tarifu atšķirības ir pieļaujamas starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja tās ir ekonomiski pamatotas un visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas lietotājiem vienādas.

19. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu Nr. 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Regula Nr. 2019/943):

19.1. lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tīkla tarifi būtu jānosaka un jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī (preambulas 39. punkts un 18. panta 1. punkts);

19.2. sadales tarifi var ietvert tīkla pieslēguma jaudas elementus, un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem (18. panta 7. punkts);

19.3. regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot elektroenerģijas pārvades tarifus un sadales tarifus, jāņem vērā Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras (turpmāk - ACER) paraugprakses ziņojums (18. panta 10. punkts).

20. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010. gada 23. septembra Regulas Nr. 838/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (turpmāk - Regula Nr. 838/2010) pielikuma B daļas 1. un 3. punktu vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,5 EUR/MWh.

21. Atbilstoši Metodikas 59. punktam Regulators, izvērtējot tarifu pamatojošās izmaksas, apstiprina vai noraida diferencētos tarifus, vai uzdod sadales sistēmas operatoram veikt diferencēto tarifu pārrēķinu.

22. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20. pantu Regulators var sniegt sadales sistēmas operatoram atļauju pašam noteikt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus. Saskaņā ar Metodikas 62. punktu, ja Regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20. panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, tostarp:

22.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

22.2. vienlaikus iesniedz Regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību.

23. SIA "Riga Port Electric" pilnvarotie pārstāvji Regulatora padomes sēdē uzturēja lūgumu apstiprināt iesniegto tarifu projektu.

Regulators secina

1. SIA "Riga Port Electric" aprēķinātais tarifu projekts atbilst Metodikas prasībām:

1.1. tarifu projektā ietvertās elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas ir ekonomiski pamatotas;

1.2. atļauto ieņēmumu apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai plānotie elektroenerģijas lietotāju maksājumi segtu SIA "Riga Port Electric" ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti, kā to paredz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20. pants.

2. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, iesniegtais tarifu projekts paredz vidēji 12% izmaksu palielinājumu gadā un nodrošinās, ka tīklu uzturēšanas izmaksu segšanā piedalīsies visi sadales sistēmas lietotāji.

3. Iesniegtais tarifu projekts sagatavots, paredzot regulatīvo periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim. Pirmais tarifu periods ir no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, otrais tarifu periods - no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, trešais tarifu periods - no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, ceturtais tarifu periods - no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim un piektais tarifu periods - no 2030. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.

4. Atbilstoši Metodikas 12. punktam tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļu izmaksas, kā arī izmaksu efektivitāte un izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm. SIA "Riga Port Electric" vidējās regulatīvā perioda sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir 1 086,7 tūkst. euro gadā. Regulatīvā perioda atļautie ieņēmumi ir 5 433,7 tūkst. euro, un tie noteikti vienādā apmērā ar elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām izmaksām. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir ekonomiski pamatotas:

4.1. kapitāla izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā pamatlīdzekļu bilances vērtību un Regulatora apstiprināto kapitāla atdeves likmi. Iekļautie pamatlīdzekļi ir nepieciešami efektīvai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai;

4.2. ekspluatācijas izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu;

4.3. nodokļu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem, kas ierīkoti par trešo pušu līdzekļiem, atbilstoši Metodikas 17. punktam;

4.4. efektivitātes koeficients noteikts saskaņā ar Metodikas 13. punktu 1,05% apmērā;

4.5. izmaksu un ieņēmumu korekcija par periodu, kuram noteikti spēkā esošie tarifi, nodrošina, ka uz regulatīvā perioda sākumu nav uzkrāts regulatīvā rēķina atlikums.

5. SIA "Riga Port Electric", prognozējot elektroenerģijas sadales sistēmas ekspluatācijas, personāla, sociālās, īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas un remonta izmaksas, ņēma vērā Latvijas Bankas prognozēto inflācijas koeficientu attiecīgajā regulatīvajā periodā iekļautajam gadam.

6. Regulatīvā perioda laikā prognozēts elektroenerģijas patēriņa samazinājums vidēji par 12% gadā, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu aprēķinu. Apjoma prognoze noteikta, plānojot 5% pieaugumu, salīdzinot ar 2024. gada faktisko patēriņu.

7. Vērtējot SIA "Riga Port Electric" izvēlēto pieeju elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā elektroenerģijas ražotājiem kopsakarā ar tiesību aktos noteikto regulējumu, secināms, ka:

7.1. atbilstoši ACER 2019. gada 23. decembra sagatavotajam labās prakses ziņojumam par pārvades tarifu metodikām Eiropā1, kas saistīts ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem, un ņemot vērā ACER 2014. gada 15. aprīļa dokumenta "Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras viedoklis par atbilstošu vērtību diapazons elektroenerģijas pārvades maksu, ko maksā elektroenerģijas ražotāji"2 (turpmāk - ACER viedoklis) B pielikuma 4.2. apakšpunktu, lai gan Regulā Nr. 838/2010 noteiktā pārvades maksas vērtība gadā, kuru maksā ražotāji, attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu maksu, tomēr, ievērojot, ka elektroenerģijas ražotnes arvien vairāk tiek pieslēgtas elektroenerģijas sistēmai sadales līmenī, ja sistēmas pakalpojuma maksu piemēro elektroenerģijas ražotājiem, kuru objekti pieslēgti sistēmai sadales līmenī, nosakot maksas apmēru, ir jāievēro tādi paši principi un nosacījumi, kādus nosaka Regula Nr. 838/2010;

7.2. SIA "Riga Port Electric" aprēķinātie diferencētie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi elektroenerģijas ražotājiem atbilst Regulas Nr. 838/2010 pielikuma B daļas 1. un 3. punktam, jo vidējā maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,5 EUR/MWh.

8. Ievērojot Regulatora sniegtos priekšlikumus un komentārus, SIA "Riga Port Electric" ir veikusi korekcijas sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā, 2025. gada 8. septembrī, 2025. gada 26. septembrī, 2025. gada 4. novembrī un 2025. gada 11. novembrī precizējot sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā iekļautās izmaksas.

9. Ievērojot, ka regulatīvajā periodā var iestāties apstākļi, saskaņā ar kuriem SIA "Riga Port Electric" plānotie ieņēmumi neatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, lai SIA "Riga Port Electric" būtu tiesiska iespēja savlaicīgi reaģēt, ir pamatoti izdot Regulatora atļauju SIA "Riga Port Electric" pašai noteikt tarifus, ja iestājušies Metodikas 29. punktā minētie apstākļi, ievērojot šādus nosacījumus:

9.1. lai nodrošinātu, ka SIA "Riga Port Electric" regulatīvajā periodā gūst atļautos ieņēmumus to noteiktajā apmērā, Metodika paredz koriģēt plānotos ieņēmumus nākamajam tarifu periodam par ieņēmumu korekciju, ko nosaka atbilstoši Metodikas 29. punktam;

9.2. atļaujas termiņš nosakāms, līdz stājas spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19. pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti SIA "Riga Port Electric" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi.

10. Atbilstoši Metodikas 5. punktam, ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Attiecīgi uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs ir 1 086,7 tūkst. euro apmērā.

11. Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka SIA "Riga Port Electric" iesniegtā tarifu projekta apstiprināšana atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1. pantā ietvertajam mērķim - nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators, izvērtējot tarifu projektu, ir guvis pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5. pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem.

Saskaņā ar Regulatora 2022. gada 28. novembra lēmuma Nr. 1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" 59. un 62. punktu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1. pantu, 5. pantu, 9. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un otro daļu, 20. pantu un 21. panta piekto daļu, Elektroenerģijas tirgus likuma 20. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 55. panta pirmo punktu un 63. panta pirmās daļas 1. punktu,

padome nolemj:

1. noteikt SIA "Riga Port Electric" regulatīvo periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;

2. noteikt SIA "Riga Port Electric" šādus tarifu periodus:

2.1. no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;

2.2. no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim;

2.3. no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim;

2.4. no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim;

2.5. no 2030. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.

3. apstiprināt SIA "Riga Port Electric" šādus elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):

Tarifa veids

6-20kV līnijas 0.4kV kopnes 0.4kV līnijas

S1: Vienas laika zonas tarifs

Maksa par elektroenerģijas piegādi, EUR/kWh*

0,02224 0,04329 0,06685

Maksa par ievadaizsardzības strāvas lielumu, EUR/A gadā**

12,00 18,00

Maksa par ievadaizsardzības strāvas lielumu, EUR/kW gadā***

42,00

Elektroenerģijas ražotāju tarifs, EUR/kW gadā****

0,60 0,60 0,60

* euro par vienu kilovatstundu

** euro par vienu ampēru gadā

*** euro par vienu kilovatu gadā

**** euro par vienu atļautās ražošanas jaudas kilovatu gadā

Skaidrojums par diferencēto tarifu piemērošanu:
Jaudas maksu elektroenerģijas ražotājiem aprēķina par jaudas starpību starp atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu (jauda, ko atļauts nodot sistēmā) un atļauto slodzi (kW), kuru reizinot ar noteikto Elektroenerģijas ražotāju tarifu (EUR/kW/mēnesī) iegūst mēneša maksājumu par jaudas uzturēšanu (EUR/mēnesī). Ja jaudas starpība ir nulle vai mazāka, jaudas maksu elektroenerģijas ražotājam nepiemēro.

4. noteikt, ka šā lēmuma lemjošās daļas 3. punktā apstiprinātie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī;

5. piešķirt SIA "Riga Port Electric" atļauju katram tarifu periodam saskaņā ar Metodikas 62. punktu pašai noteikt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja atbilstoši Metodikai jāveic plānoto ieņēmumu korekcija. Šādā gadījumā SIA "Riga Port Electric" iesniedz Regulatoram aprēķinātos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgā tarifu perioda sākuma;

6. noteikt atļaujas termiņu - līdz stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19. pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti SIA "Riga Port Electric" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi;

7. noteikt, ka gadījumā, ja līdz 2030. gada 31. decembrim nav noteikti elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi, kas būs spēkā no 2031. gada 1. janvāra, 2030. gada 31. decembrī spēkā esošos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus SIA "Riga Port Electric" piemēro līdz jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienai;

8. atcelt no 2026. gada 1. janvāra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2021. gada 5. augusta lēmumu Nr. 82 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RTO Elektrotīkli" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 152. nr.).

Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori vai normatīvais regulējums, kas bija par pamatu šā administratīvā akta pieņemšanai, tostarp kārtība, kādā aprēķina un nosaka elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu vai atcelt šo lēmumu.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu.


1 https://acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Publication/ACER%20Practice%20report%20on%20transmission%20tariff%20methodologies%20in%20Europe.pdf

2 Opinion of the agency for the cooperation of energy regulators on the appropriate range of transmission charges paid by elecricity producers

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes
priekšsēdētājas p.i. padomes locekle A. Upena

20.11.2025