Darbības ar dokumentu

Saistošie noteikumi Rēzeknes novada pašvaldības domes konsolidētajā redakcijā uz 2025. gada 30. oktobri

Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8

Rēzeknē 2021. gada 2. septembrī

Par Rēzeknes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

APSTIPRINĀTI
Rēzeknes novada pašvaldības pagaidu administrācijas
2021. gada 2. septembra sēdē
(prot. Nr. 10, 1. §)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 14. panta astoto daļu, 15. pantu,
17. panta otro daļu, 21.¹ panta otro daļu,
21.² panta otro daļu, 21.⁶ panta otro daļu,
21.⁷ panta pirmo daļu, 21.⁹ panta otro daļu,
24. panta pirmo daļu
(Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošo noteikumu Nr. 62 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas (pašvaldības īpašumā, valdījumā vai nomā esošas dzīvojamās telpas) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai pieņem Rēzeknes novada dome.

3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai pieņem Rēzeknes novada dome (turpmāk – Dome), izņemot lēmumus, kurus dome deleģējusi pieņemt Rēzeknes novada pašvaldības Sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests). Pieņemot lēmumu, dome ievēro Rēzeknes novada domes sociālo un veselības aizsardzības jautājumu komitejas (turpmāk – Komiteja) atzinumu.

4. Pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā reģistru (turpmāk – reģistri) uzturēšanu veic Dienests.

5. Tiesības saņemt palīdzību ir personām, kuras uz tiesiska pamata savu dzīvesvietu ir deklarējušas pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem, personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas, un speciālistiem, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu.

II. Palīdzības un reģistru veidi, personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību

7. Pašvaldība sniedz palīdzību personām, kurām tā sniedzama neatliekami:

7.1. Ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un nav atjaunojama, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai nodrošinot to ar pagaidu dzīvojamo telpu likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 23. pantā noteiktajā kārtībā;

7.2. Ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot tai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšana" 26. pantā noteiktajā kārtībā un atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, Rēzeknes novada pašvaldība izīrē attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

7.3. Iesniegumu neatliekamās palīdzības saņemšanai (Noteikumu 1. pielikums) persona iesniedz Dienestam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas.

7.4. Iesniegumam tiek pievienots:

7.4.1. dokumenta, kas apliecina terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.), uzrādot oriģinālu;

7.4.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas valdījuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā vai īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

7.5. Atzinumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai Dienests sniedz 2 (divu) darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas un sagatavo lēmuma projektu izskatīšanai domes sēdē. Sniedzot palīdzību šajā punktā minētajā gadījumā, netiek piemēroti šo noteikumu 3. sadaļas noteikumi.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

8. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iekārtojot attiecīgus reģistrus:

8.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

8.2. sociālās dzīvojamās telpas izīrēšana (2. reģistrs);

8.3. īrētās pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu (3. reģistrs);

8.4. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

8.5. dzīvojamās telpas izīrēšana citām personu grupām vispārējā kārtībā (5. reģistrs).

9. Pašvaldības 1. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā":

9.1. 14. panta pirmās daļas 1.–5. punktu;

9.2. 14. panta septītās daļas 1. punktu – personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā uz ordera vai īres līguma pamata, un to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un ja ienākumi vienam cilvēkam personas ģimenē nepārsniedz minimālo mēneša darba algu;

9.3. 14. panta septītās daļas 2., 3. punktu.

10. Pašvaldības 2. reģistrā sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek reģistrētas:

10.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ panta pirmajā daļā minētās personas (ģimenes);

10.2. pensijas vecumu sasniegusi persona, kura uz pašvaldības lēmuma pamata pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē un tai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, ja:

10.2.1. personai nepieder nekustamais īpašums;

10.2.2. persona nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā;

10.2.3. sniegts Dienesta atzinums par to, ka persona spēj dzīvot patstāvīgi.

10.3. maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo tās apgādībā esošs nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar I vai II invaliditātes grupu, ja:

10.3.1. persona pēdējo piecu gadu laikā vismaz trīs gadus īrē fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu Rēzeknes novadā un deklarējusi tajā pamata dzīvesvietu;

10.3.2. izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz Dzīvojamo telpu īres likuma 25. panta pirmās daļas 1., 2. punktā paredzētajos gadījumos;

10.4. (svītrots ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62);

10.5. trūcīga vai maznodrošināta persona (ģimene) ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem (arī aizbildnībā esošiem vai audžuģimenē ievietotiem bērniem līdz pilngadības sasniegšanai) un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no tās īpašumā esošas dzīvojamās telpas.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

11. Pašvaldības 3. reģistrā – pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu tiek reģistrētas personas, kuras:

11.1. vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

11.2. lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem;

11.3. pašvaldības īrēto dzīvojamo telpu vēlas savstarpēji apmainīt, ja pašvaldības izīrēto telpu īrnieki par to rakstveidā ir vienojušies un tam piekrīt īres līgumos ierakstītās personas;

11.4. veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā;

11.5. vismaz 3 (trīs) gadus ir īrējušas pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt to pret citu neizīrētu dzīvojamo telpu;

11.6. Pašvaldības 3. reģistrā reģistrētajām personām īrēto dzīvojamo telpu apmaiņa tiek veikta, ja personai (ģimenei) par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, un persona ir pildījusi citus pienākumus, kas noteikti īres līgumā.

11.7. Noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas maiņa tiek veikta, ievērojot atbilstību sākotnēji īrētās dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšanas pamatojumam un saglabājot šo atbilstību, slēdzot jauno īres līgumu. Dzīvojamo telpu maiņa savstarpēji netiek veikta personām, kuras īrē dzīvojamās telpas, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, un personām, kuras īres tiesības ir ieguvušas citādi. Dzīvojamo telpu maiņa netiek veikta personām, kuras ir saņēmušas pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, īrējot sociālās dzīvojamās telpas un dzīvojamās telpas speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

11.8. Noteikumu 11.4. apakšpunktā minētajām personām dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja neviena no pašvaldības attiecīgajā reģistrā prioritāri reģistrētām personām nav izteikusi un apliecinājusi nepieciešamību īrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā, vai dzīvojamā telpa ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

12. Pašvaldības 4. reģistrā – speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu reģistrē personas (turpmāk – speciālists) saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.¹ pantu:

12.1. Pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstāmajā nozarē – tūrisms, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā aprūpe, kultūra, sports, būvniecība, nodarbinātam kvalificētam speciālistam saskaņā ar speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kurā norādīts, kādā jomā saskaņā ar šo punktu nodarbināts speciālists un kopējā nodarbinātības situācija pašvaldībā speciālista pārstāvētajā jomā vai profesijā (amatā).

12.2. Speciālistam, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu tūrisma, izglītības, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, kultūras, sporta, būvniecības jomās, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, saskaņā ar speciālista darba devēja iesniegtu pieprasījumu speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kurā norādīts, kādā jomā saskaņā ar šo punktu nodarbināts speciālists, un pamatots nepietiekamais kvalificētu speciālistu nodrošinājums jomā, profesijā (amatā), kurā nodarbināts speciālists.

12.3. Lēmumu par dzīvojamās platības izīrēšanu pašvaldības 4. reģistrā reģistrētajam speciālistam pieņem Dome atbilstoši Rēzeknes novada pašvaldības noteikumiem par Rēzeknes novada pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrēšanas kārtību.

13. Pašvaldības 5. reģistrā – dzīvojamās telpas izīrēšana citām personu grupām vispārējā kārtībā reģistrē personas:

13.1. Personas ar I un II grupas invaliditāti, kurām ir apgādnieki, bet pamatotu iemeslu dēļ tiem nav iespējams nodrošināt savus apgādājamos ar dzīvojamo telpu.

13.2. Pensionāriem, kuriem ir apgādnieki, bet pamatotu iemeslu dēļ tiem nav iespējams nodrošināt savus apgādājamos ar dzīvojamo telpu.

13.3. Persona (ģimene), kura ir noslēgusi laulību pēdējā gada laika, ja viens no laulātajiem savu dzīves vietu ir deklarējis Rēzeknes novada pašvaldībā.

13.4. Ja dzīvoklī uz viena īres līguma pamata dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīvesvietu personas, kuras izveidojušas vairākas pilnas (vīrs un sieva) ģimenes, bet katrai ģimenei lietošanā nav izolēta dzīvojamā istaba.

13.5. Maznodrošināta persona (ģimene), kuras aizgādībā ir divi un vairāk nepilngadīgie bērni;

13.6. Daudzbērnu ģimene, kuras aizgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni, ja:

13.6.1. tā īrē pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu, kurā kopēja platība ir ne lielāka kā 9 (deviņi) m² uz vienu cilvēku vai arī tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām (izņemot laulātos) vai tā īrē dzīvojamo telpu no privātpersonas;

13.6.2. ģimenes locekļu īpašumā/valdījumā nav dzīvošanai derīga nekustamā īpašuma.

13.7. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, ja:

13.7.1. personai ir izsniegta Ministru kabineta noteikta parauga apliecība, kas apliecina Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu;

13.7.2. personas dzīvesvieta pēdējo piecu gadu laikā nepārtraukti deklarēta Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā.

13.7.3. personas vai tās laulātā/ās īpašumā/valdījumā nav dzīvošanai derīga nekustamā īpašuma, un tie nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.

III. Kārtība, kādā personas tiek reģistrētas reģistros

14. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, iesniedz Dienestam iesniegumu (1. pielikums), norādot palīdzības veidu un pievienojot dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

15. Noteikumu 9.1. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši attiecināmi dokumenti:

15.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 1., 1.¹, 2. punktā minētajām personām:

15.1.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu,

15.1.2. pensijas vecumu sasniegušas vai politiski represētās personas apliecības vai atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti vai invaliditātes apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.1.3. lēmuma par aizgādnības nodibināšanu kopija, uzrādot oriģinālu, ja šī informācija nav Dienesta rīcībā;

15.1.4. kopā dzīvojošas maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas pensionāra apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.1.5. kopā dzīvojošas maznodrošinātas personas ar invaliditāti atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti vai invaliditātes apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.1.6. politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.1.7. Dienests pievieno iesniegumam lēmumu par maznodrošinātās personas statusa noteikšanu iesniedzējam un ar to kopā dzīvojošām personām iesnieguma iesniegšanas brīdī.

15.2. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 3. punktā minētajām personām:

15.2.1. lēmuma par ārpusģimenes aprūpi bez vecāku gādības palikušam bērnam kopija, uzrādot oriģinālu, ja šis dokuments nav Dienesta rīcībā.

15.3. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 4. punktā minētajām personām:

15.3.1. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu;

15.3.2. arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas kopija, uzrādot oriģinālu.

15.4. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 4.¹punktā minētajām personām:

15.4.1. politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.4.2. Dienests pievieno iesniegumam lēmumu par maznodrošinātās personas statusa noteikšanu iesniedzējam iesnieguma iesniegšanas brīdī.

15.5. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētajām personām:

15.5.1. izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopija, kurā norādīts faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, uzrādot oriģinālu;

15.5.2. izziņa, ka personai nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms notiesāšanas aizņemtajā dzīvojama telpā;

15.5.3. Dienests pievieno iesniegumam lēmumu par maznodrošinātās personas statusa noteikšanu iesniedzējam iesnieguma iesniegšanas brīdī.

16. Noteikumu 9.2. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši attiecināmi dokumenti:

16.1. Dokumenta, kas apliecina, ka māja, kurā persona dzīvo, ir denacionalizēta vai atdota likumīgajam īpašniekam kopija, uzrādot oriģinālu;

16.2. Personai izsniegta ordera vai noslēgta īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

16.3. Personas (ģimenes) ienākumus apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

17. Noteikumu 9.3. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta septītās daļas 2. vai 3. punktā noteikto statusu.

18. Noteikumu 10.1. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši attiecināmi dokumenti:

18.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

18.2. personas ar invaliditāti atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti vai invaliditātes apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

18.3. bērna invalīda vai pilngadīgas personas ar invaliditāti, kas atrodas personas aprūpē, atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti vai invaliditātes apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

18.4. Dienests pievieno iesniegumam lēmumu par maznodrošinātās vai trūcīgās personas (ģimenes) statusa noteikšanu iesniedzējam iesnieguma iesniegšanas brīdī.

19. Noteikumu 10.2. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti:

19.1. Dienesta pievieno iesniegumam atzinums par to, ka persona spēj dzīvot patstāvīgi;

19.2. Dienests pievieno iesniegumam pašvaldības lēmuma par personas ievietošanu sociālās aprūpes iestādē kopiju.

20. Noteikumu 10.3. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši attiecināmi dokumenti:

20.1. ar personu kopā dzīvojošās aizgādnībā esošas personas lēmuma par aizgādnības nodibināšanu kopija, uzrādot oriģinālu, ja šī informācija nav Dienesta rīcībā;

20.2. ar personu kopā dzīvojošās personas ar I vai II invaliditātes grupu atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti vai invaliditātes apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

20.3. dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

20.4. dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikuma personai pagarināt īres līgumu, kur norādīts atteikuma pamatojums, kopiju, uzrādot oriģinālu;

20.5. Dienests pievieno iesniegumam lēmumu par maznodrošinātās personas (ģimenes) statusa noteikšanu iesniedzējam iesnieguma iesniegšanas brīdī.

21. Noteikumu 10.5. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši attiecināmi dokumenti:

21.1. tiesas sprieduma par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

21.2. lēmuma par ārpusģimenes aprūpi bez vecāku gādības palikušam bērnam kopija, uzrādot oriģinālu, ja šis dokuments nav Dienesta rīcībā;

21.3. Dienests pievieno iesniegumam lēmumu par trūcīgās vai maznodrošinātās personas (ģimenes) statusa noteikšanu personai iesnieguma iesniegšanas brīdī.

22. Noteikumu 11. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti:

22.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

22.2. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotas izziņas par personas veselības stāvokli kopija, uzrādot oriģinālu;

22.3. izziņa par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību.

23. Noteikumu 12. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti:

23.1. speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu;

23.2. speciālista izglītību (kvalifikāciju) apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

23.3. darba līguma (valsts iestādes speciālistam – rīkojuma par iecelšanu amatā) un amata apraksta kopiju, uzrādot oriģinālu.

24. Noteikumu 13. punktā norādītajām personām iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti:

24.1. personām ar I un II grupas invaliditāti – atbildīgās institūcijas lēmuma par invaliditāti vai invaliditātes apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

24.2. daudzbērnu ģimene – īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

24.3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks – Ministru kabineta noteikta parauga apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu.

25. Iesniegumu aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

26. Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, Dienesta darbiniekam ir tiesības pārbaudīt iesniedzēja sniegto ziņu patiesību un par iesniedzēju iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem.

27. Dienests pārbauda informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personas īpašumiem pirms reģistrācijas reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.

28. Personas, kuras saskaņā ar Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas Dienestam iesniegumu Noteikumos noteiktajā kārtībā attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Lēmums par personas iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā tiek paziņots personai rakstveidā.

29. Persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par cita palīdzības veida saņemšanu, ja tā vēlas saņemt attiecīgo palīdzību. Saskaņā ar Domes lēmumu persona tiek reģistrēta citā reģistrā, ievērojot iesnieguma saņemšanas datumu.

30. Ne retāk kā reizi gadā Dienests pārbauda reģistros iekļautos datus, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Dienests lūdz personas sniegt aktuālo informāciju. Reizi mēnesī Dienests reģistros aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

31. Pēc domes lēmuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu spēkā stāšanās persona tiek izslēgta no attiecīgā pašvaldības reģistra.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un izīrēšanas kārtība

32. Dzīvojamo telpu uzskaiti veic Dienests, izmantojot dzīvojamo telpu uzskaites sistēmu "Bridzis".

33. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

33.1. dzīvojamā telpa – dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

33.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), dabasgāzes, elektrības apgādi (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

33.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

33.4. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

33.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

33.6. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālās dzīvokļa statuss vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā.

34. Ja pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu Noteikumu 7. punktā noteiktajā kārtībā.

35. Personai ar veselības traucējumiem tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

36. Personai ar invaliditāti, kas saistīta ar kustību traucējumiem, tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām.

37. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:

37.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;

37.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.

38. Līgums par pagaidu dzīvojamās telpas īri, kas noslēgts ar personu, kurai sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. panta pirmās daļas 1. punktu, tiek parakstīts no pašvaldības puses divu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

39. Pašvaldība izīrē:

39.1. dzīvojamās telpas uz laiku līdz trīs gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna, ja īrnieks ir saglabājis tiesības saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

39.2. sociālās dzīvojamās telpas (sociālos dzīvokļus) uz laiku līdz diviem gadiem un īres līgums tiek slēgts no jauna, kad saņemts īrnieka iesniegums par jauna līguma slēgšanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvojamo telpu

39.3. dzīvojamās telpas uz laiku līdz septiņiem gadiem tiek nodrošinātas bez vecāku gādības palikušiem bērniem atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

40. Attiecīgās dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas no jauna pamatotību vērtē Dienests un atbilstoši Dienesta nolikumam sniedz domei atzinumu.

41. Iesniegumu ar lūgumu noslēgt jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁸ panta otrajā daļā noteiktajam persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, šādā termiņā:

41.1. ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, ja tiek vērtēts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss;

41.2. pārējos Noteikumos minētajos gadījumos – ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sociālās dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

42. Ja 41.1. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, sociālā dzīvokļa īres līgums var tikt noslēgts, ja Dienests atzīst iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un ja persona pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

43. Iesniegums par dzīvojamās telpas īres līguma un speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna īrniekam jāiesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.

44. Dome lemj par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā:

44.1. dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi;

44.2. Dienesta veiktu īrnieka ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējumu.

45. Dome lemj par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu no jauna ievērojot normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā:

45.1. speciālista dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildi;

45.2. speciālista darba izpildes un tās rezultātu novērtējumu.

46. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks maksā 25 procentus no sociālās dzīvojamās telpas īres maksas, apkures, kanalizācijas/asenizatora, aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas. Atlikušie 75 procenti no īres maksas, apkures, kanalizācijas/asenizators, aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas, pamatojoties uz dzīvojamās telpas apsaimniekotāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

47. Speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldība var izīrēt ne vairāk kā 6 (sešus) procentus no pašvaldības dzīvojamo telpu skaita.

V. Sociālo dzīvokļu uzturēšanas pienākums

(Nodaļas nosaukums Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošo noteikumu Nr. 62 redakcijā)

48. Sociālo dzīvokļu uzturēšanas pienākums ir pašvaldības iestādei – apvienības pārvaldei (turpmāk – apvienības pārvalde), kuras teritoriālajā vienībā atrodas dzīvoklis.

(Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošo noteikumu Nr. 62 redakcijā)

49. Apvienības pārvaldei kā atbildīgajai personai par sociālo dzīvokļu uzturēšanu saskaņā ar saistošajiem noteikumiem un noslēgto sociālā dzīvokļa īres līgumu ir sekojoši pienākumi:

49.1. veikt sociālo dzīvokļu visu telpu apskati, pārbaudīt labierīcību un ierīču funkcionēšanu un sastādīt par to apsekošanas aktu;

49.2. ja sociālā dzīvokļa telpas nav derīgas dzīvošanai, organizēt sociālo dzīvokļu remontu;

49.3. nodot īrniekam dzīvojamo telpu lietošanas kārtībā saskaņā ar dzīvojamās telpas pieņemšanas-nodošanas aktu;

49.4. koordinēt sociālo dzīvokļu uzturēšanu un kontrolēt apsaimniekotāja pienākumu izpildi;

49.5. kontrolēt sociālo dzīvokļu īrnieku apmaksu par komunālajiem pakalpojumiem.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

50. Apvienības pārvaldei kā sociālā dzīvokļa īres līguma slēdzējai un komunālo pakalpojumu sniedzējai saskaņā ar noslēgto sociālā dzīvokļa īres līgumu ir sekojoši pienākumi:

50.1. slēgt sociālā dzīvokļa īres līgumu;

50.2. nodrošināt siltumenerģijas padevi;

50.3. nodrošināt ar auksto ūdeni un kanalizāciju;

50.4. kontrolēt sociālo dzīvokļu līguma saistību ievērošanu, vienu mēnesi iepriekš rakstiski brīdinot sociālo dzīvokļu īrniekus par līguma termiņa beigām;

50.5. katru mēnesi iesniegt Rēzeknes novada sociālajam dienestam informāciju par sociālo dzīvokļu īres līguma saistību izpildi.

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

51. Dienesta sociālais darbinieks:

51.1. kontrolē iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu sociālajos dzīvokļos;

51.2. Ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts personai (ģimenei).

(Grozīts ar Rēzeknes novada domes 16.10.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 62)

VI. Noslēguma jautājumi

52. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem, tās tiek pārreģistrētas šo Noteikumu noteiktajos reģistros un tām ir tiesības Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.

53. Ar Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

53.1. Rēzeknes novada pašvaldības 2020. gada 18. jūnija saistošos noteikumus Nr. 65, "Par Rēzeknes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Rēzeknes novada ziņas, 2020, Nr. 2 (67))

53.2. Viļānu novada pašvaldības 2019. gada 27. jūnija saistošos noteikumus Nr. 116 "Par Viļānu novada pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" (Viļānu novada vēstnesis, 2019, Nr. 4 (57)) .

Pagaidu administrācijas vadītājs M. Švarcs