Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2025/14.1-07/1236

Rīgā 2025. gada 21. oktobrī

Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Viesnīcas ēka" (valsts aizsardzības Nr. 5477) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Adresāts: Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Viesnīcas ēka" ar valsts aizsardzības Nr. 5477 (turpmāk tekstā - Kultūras piemineklis) vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720. "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Kultūras piemineklis iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija par Kultūras pieminekli pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv) (turpmāk - Reģistrs).

Kultūras piemineklis vēsturiski saistīts ar reģiona nozīmes kultūras piemineklis "Viesnīcas administrācijas ēka" (valsts aizsardzības Nr. 5336) un atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni" (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā.

Norādījumi attiecināmi uz Kultūras pieminekli ar aizsardzības numuru un adresi:

Aizsardzības Nr.	Nosaukums	Adrese	Kadastra apzīmējums
5477	Viesnīcas ēka	Jūrmala, Jomas iela 29/31	1300 009 2405 001

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā)

2.1. Būvmasu kārtojums

3.1. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi)

4.1. Konstruktīvie elementi

5.1. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra

6.1. Torņi

7.1. Jumta forma

8.1. Jumta un torņu smaiļu dekoratīvie noformējuma elementi (vējrāži, krusti, gaiļi u.c.)

9.1. Būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles, iekšējie slēģi u.c.)

10.1. Kāpņu izveidojums, margas un apdare

11.1. Žogi un to detaļas

12.1. Ārtelpas detaļiekārtas (ārtelpas iekārtojuma elementi - paviljoni, tiltiņi, soli, kāpnes, skulptūras, strūklakas, apgaismes ķermeņi u.c.).

2. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu Reģistrā. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izvirzītās prasības:

3. Kultūras piemineklī un tā teritorijā:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

3.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli.

3.1.3. Ar Kultūras pieminekļa aizsardzību uzturēšanas režīmu var iepazīties Reģistrā sadaļā "Režīmi un ĢEO".

3.1.4. Kultūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

3.1.5. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Kultūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Lai saglabātu vēsturiskos interjera elementus un būvgaldniecības izstrādājumus, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

3.1.6. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Kultūras pieminekli.

3.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus speciālistus darbu veikšanai.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.

3.2.2. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

3.2.3. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, darbus nepieciešamas saskaņot Pārvaldē un saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Plašāks izklāsts pieejams Pārvaldes tīmekļa vietnē - https://www.nkmp.gov.lv/ (Būvniecības dokumentācijas saskaņošana) vai vēršoties Pārvaldē.

3.2.4. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina kvalificēti atbilstošas jomas speciālisti ar pieredzi Kultūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā.

3.2.5. Kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.

3.2.6. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

3.2.7. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi, durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

3.2.8. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja tie nepārveido kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tā uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas kultūras pieminekļa ārējā veidolā, īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi.

3.2.9. Par Kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

3.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

3.3.1. Kultūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģijas, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

4. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā:

4.1. Uzturēšanas režīms:

4.1.1. Kultūras piemineklim pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Kultūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra; Kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no Kultūras pieminekļa.

4.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

4.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgais plānojums un telpiskā struktūra, atbilstoša vide, ainava, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturs, kā arī jānodrošina Kultūras pieminekļa netraucēta vizuālā uztvere.

4.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap Kultūras pieminekli, kā arī Kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

4.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi Kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt Kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

5. Citi noteikumi:

5.1. Plānotās attīstības ieceres realizācijā piesaistāms kvalificēts arhitekts ar pieredzi kultūrvēsturisku ēku projektēšanā, rekonstrukcijā un restaurācijā, balstoties uz arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rekomendācijām.

5.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu Kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

5.3. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Arhitektūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

5.4. Atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

5.5. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Kultūras pieminekli.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

6.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@nkmp.gov.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta