Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atlikto piegāžu plāns – stratēģisko partneru un Aizsardzības ministrijas kopīgi izstrādāts dokuments, kurā ietverta informācija par stratēģiskā partnera spēju ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā papildu apjomā ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, kas tiek saņemti vienīgi mobilizācijas gadījumā un ikdienā netiek lietoti jeb atrodas rezervē;

2.2. konsorcijs – vismaz divu kapitālsabiedrību (sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) apvienība, kas izveidota līdzīgu saimnieciskās darbības mērķu sasniegšanai uz konsorcija līguma pamata.

3. Aizsardzības ministrija nosaka nodrošinājuma projektus, kuros paredzama stratēģiskā partnerība, un izvērtē nosacījumus, pēc kādiem kvalificē kapitālsabiedrību vai jaundibinātu kapitālsabiedrību, kuru šādam mērķim ir izveidojis konsorcijs (turpmāk – kapitālsabiedrība).

4. Ja tiek slēgts stratēģiskās partnerības līgums, Aizsardzības ministrija ar kapitālsabiedrību vienojas par atlikto piegāžu plānu.

5. Vienošanos par atlikto piegāžu plānu noslēdz kopā ar stratēģiskās partnerības līgumu vai sešu mēnešu laikā pēc stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanas, un atlikto piegāžu plānu pievieno stratēģiskās partnerības līgumam kā pielikumu.

6. Atlikto piegāžu plāna izstrādē ņem vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas regulē atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību.

7. Aizsardzības ministrija izvērtē, vai stratēģiskās partnerības līguma priekšmets prioritāri atbilst Valsts aizsardzības koncepcijā, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānā vai Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā noteiktajām kritisko spēju prioritātēm, un izveido partnerību, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumu piegādes drošības veicināšanai, ja Aizsardzības ministrija konstatē šādu nosacījumu vienlaicīgu izpildi:

7.1. kapitālsabiedrības kvalifikācijas nosacījumi:

7.1.1. kapitālsabiedrības ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas process un tā organizēšana notiek Latvijas Republikā;

7.1.2. vismaz trīs gadus pirms stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanas kapitālsabiedrība vidēji strādā ar peļņu, pozitīvu pašu kapitālu un likviditātes koeficientu ar vērtību viens vai vairāk;

7.1.3. kapitālsabiedrības valdījumā ir objekts, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuriem ir noteikts kritiskās infrastruktūras statuss saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.² panta pirmo un otro daļu;

7.1.4. no preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spējas veikt to uzdevumus Nacionālo bruņoto spēku darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

7.1.5. preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja darbības pārtraukšana rada nenovēršamus riskus attiecīgo preču vai pakalpojumu nepārtrauktai pieejamībai valsts aizsardzības vai Nacionālo bruņoto spēku nodrošināšanas vajadzībām, tai skaitā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā;

7.1.6. piegādājamās preces un pakalpojumi atbilst Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) noteiktajiem standartiem vai ir savietojamas ar citām Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajām precēm;

7.2. stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanas kvalifikācijas nosacījumi:

7.2.1. noslēgtā stratēģiskās partnerības līguma kopējā pasūtījuma vērtība visā tā spēkā esības laikā ir vismaz 25 miljoni euro (bez pievienotās vērtības nodokļa);

7.2.2. stratēģiskās partnerības līgumu paredzēts slēgt vismaz uz septiņiem gadiem;

7.2.3. kapitālsabiedrība apliecina gatavību noslēgt vienošanos par atlikto piegāžu plānu stratēģiskās partnerības līguma slēgšanas brīdī vai sešu mēnešu laikā pēc stratēģiskās partnerības līguma noslēgšanas un nodrošināt tajā noteikto, lai iekļautos mobilizācijas sistēmas plānošanā, sagatavošanā un izpildē ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā.

8. Aizsardzības ministrija, izvērtējot šo noteikumu 7. punktā minētos kapitālsabiedrības un līguma noslēgšanas kvalifikācijas kritērijus, ir tiesīga slēgt stratēģiskās partnerības līgumu ar kapitālsabiedrību, nepiemērojot:

8.1. šo noteikumu 7.1.2. apakšpunktu jaundibinātai kapitālsabiedrībai, kuru šādam mērķim izveidojis konsorcijs, kura dalībnieku (akcionāru) vairākums atbilst šo noteikumu 7.1.2. apakšpunktā minētajām prasībām;

8.2. šo noteikumu 7.1.6. apakšpunktu, ja kapitālsabiedrības vai to apvienības produkts ir jauna prece vai pakalpojums, kas vēl nav ieguvis atbilstošu NATO standartu;

8.3. šo noteikumu 7.2.1. apakšpunktu, ja preces vai pakalpojuma specifika nav saistīta ar tādām izmaksām, lai sasniegtu šo noteikumu 7.2.1. apakšpunktā minēto robežvērtību, bet vienlaikus prece vai pakalpojums ir kritiski svarīgs Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un spēju uzturēšanai.

9. Aizsardzības ministrija, ja nepieciešams, ir tiesīga no kapitālsabiedrības pieprasīt:

9.1. informāciju par kapitālsabiedrības biznesa plānu, kurā ietverts apraksts par to, kā kapitālsabiedrības ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas process notiek Latvijas Republikā;

9.2. dokumentus par kapitālsabiedrības gada pārskatiem un bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina izrakstus;

9.3. kapitālsabiedrībai veikt revīziju un iesniegt revidenta atzinuma dokumentāciju.

10. Stratēģisko partnerību izveido, slēdzot stratēģiskās partnerības līgumu.

11. Pēc tam kad izvērtēti nodrošinājuma projekti, kuros slēdzama stratēģiskā partnerība, un konstatēta šo noteikumu 7. punktā minēto nosacījumu izpilde,  Aizsardzības ministrija virza izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par stratēģiskās partnerības līguma slēgšanu.

12. Stratēģiskās partnerības līguma slēgšanu ar kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrību apvienību Aizsardzības ministrija pamato ar preču vai pakalpojumu nodrošināšanas pieejamību Latvijas Republikas teritorijā. Ja šo noteikumu 7. punktā minētajiem nosacījumiem viena stratēģiskās partnerības līguma ietvaros atbilst vairākas kapitālsabiedrības un tās izsaka nodomu izveidot konsorciju, pieprasot Ministru kabineta atļauju, tiek sniegts izvērtējums par iespēju slēgt stratēģiskās partnerības līgumu ar konsorciju.

13. Pēc Ministru kabineta atļaujas saņemšanas sagatavo stratēģiskās partnerības līgumu, ņemot vērā atlikto piegāžu plāna prasības kapitālsabiedrībai nodrošināt atlikto piegāžu spēju, ražot produktus vai sniegt pakalpojumus papildu apjomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā.

14. Aizsardzības ministrijai ir tiesības vienpusēji atkāpties no stratēģiskās partnerības līguma, ja konstatē, ka:

14.1. kapitālsabiedrības preces vai pakalpojumi neatbilst līgumā noteiktajām prasībām;

14.2. kapitālsabiedrība kavē piegādes, kas būtiski ietekmē Nacionālo bruņoto spēku spējas un to uzdevumu izpildi;

14.3. kapitālsabiedrība nepilda Aizsardzības industrijas likumā un stratēģiskās partnerības līgumā paredzētos nosacījumus;

14.4. revidents ir konstatējis būtiskas neatbilstības kapitālsabiedrības gada pārskatos vai iekšējos procesos vai sniedzis negatīvu revīzijas atzinumu;

14.5. kapitālsabiedrība neveic ieguldījumus savu sniegto pakalpojumu attīstībā, nerada jaunus un konkurētspējīgus risinājumus, un tas rezultējas tehnoloģiju novecošanā;

14.6. netiek izpildīts šo noteikumu 5. punktā minētais nosacījums.