Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta rīkojums Nr. 673

Rīgā 2025. gada 14. oktobrī (prot. Nr. 43 32. §)
Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un noteikt, ka par tajā norādīto plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.

2. Apstiprināt projekta izmaksas 655 747 euro apmērā, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējumu 541 940 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 113 807 euro apmērā. 

3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt projekta iesniedzēju – Būvniecības valsts kontroles biroju – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – 2.1.3.1.i. investīcija) ietvaros.

4. Projektu finansēt 2.1.3.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.

5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas 2026. gadā projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 29 311 euro, bet, sākot ar 2027. gadu, projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 58 621 euro gadā. Ekonomikas ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒ labklājības ministrs R. Uzulnieks
Klimata un enerģētikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 14. oktobra
rīkojumam Nr. 673
2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Būvniecības valsts kontroles birojs
1.2. Projekta īstenošanas partneriValsts vides dienests1

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukumsNav
2.2. Saistība ar citiem projektiemNav

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta mērķis ir Energokopienu reģistrācijas procesa digitalizācija, nodrošinot pilnībā elektronizētu procesu atbilstoši 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi". Projekta ietvaros paredzēts veikt pilnveidojumus Energoresursu informācijas sistēmas (ERIS) Energokopienas reģistrā un pilnveidot ERIS lietojamību.
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)
ERIS Energokopienu modulis sākotnēji tika izstrādāts pirms 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi". Sākotnējā funkcionalitāte paredzēja tikai informācijas par Energokopienām reģistrēšanu un informācijas uzkrāšanu. Pēc ieviešanas produkcijā tika secināts, ka, lai gan ir izstrādāts Energokopienu reģistrācijas modelis, joprojām Energokopienu reģistrācijas un atļaujas process ir sarežģīts, nav pilnībā digitalizēts, kā rezultātā netiek veicināta jaunu energokopienu izveide un reģistrācija. 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" paredz Energokopienu procesa pilnvērtīgu digitālu pārvaldību, digitalizējot Energokopienu atļaujas procesu, lai veicinātu jaunu Energokopienu izveidi. Esošajā Energokopienu modulī nav iekļautas darba vietas sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem. Ņemot vērā, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem sistēmas operatoriem ir pienākums aktīvi informāciju sniegt vismaz reizi mēnesī un kopējo gada pārskatu, par katru energokopienu ir nepieciešams izveidot darba vietu sistēmas operatoriem, lai tie varētu ērtā veidā sniegt informāciju par tām Energokopienām, ar kurām ir noslēgts līgums.
3.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2VērtībaSasniegšanas laiks (gads)
3.3.1. Palielināsies publiskās pārvaldes sektora efektivitāteNodrošināts digitāls process1 gab.2026
3.3.2. Informācijas pieejamība par reģistrētajām Energokopienām un to ieguvumiemERIS un atvērto datu portālā pieejama publiskā datu kopa par reģistrētajām Energokopienām, nodrošinot datu tālāku atkalizmantošanu1 gab.2026
3.3.3. Energokopienu reģistrācijas, atļaujas izsniegšanas un pārvaldības processE-pakalpojums - Energokopienu reģistrēšana, atļaujas izsniegšana un pārvaldība ERIS1 gab.2026

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4
586 206 euro (summa ar PVN)101 739 euron/a
    
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējumsIzmaksu apmērs (indikatīvi)Maksimālais apmērs5Darbības iznākums
4.3. Energokopienu moduļa pielāgošana atbilstoši MK noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" un ERIS funkcionalitātes uzlabojumi

586 206 euro

1Pilnveidota ERIS un Energokopienas modulis atbilstoši MK noteikumiem

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

SkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss apraksts6Valsts mākonī (jā/nē)Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)Risinājuma lietotāji (skaits)

1

5.1.1. Energoresursu informācijas sistēma Jā – izvēlētais infrastruktūras pakalpojuma sniedzējs LVRTC2025. gada II ceturksnis2026. gada 31. maijs ceturksnis

2000

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

SkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)
 ----
----

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

SkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsTermiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)
 --
--

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

Projekta aktivitātes tiks īstenotas kā vienots projekts, un tā sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu un izveidojot uzraudzības padomi, projekta vadības grupu un projekta darba grupas.

Projekta īstenošanas laikā projekta vadība, kā arī biznesa prasību precizēšanā un nodevumu testēšanā tiks iesaistīti esošie cilvēkresursi, kas nosegs nepieciešamās kompetences un kapacitāti.

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Kopsavilkuma informācija par veikto ieguvumu un izmaksu analīzi.

Digitalizējot procesu, būtiskākie ieguvumi paredzami jaunu Energokopienu izveidošanā un reģistrēšanā, administratīvā sloga samazinājumā sabiedrībai.

Balstoties uz turpmāk veiktajiem aprēķiniem, secināms, ka projekta īstenošana ir ekonomiski izdevīga, jo potenciālie sociālekonomiskie ieguvumi un administratīva sloga samazinājums pārsniedz projekta izmaksas, kā arī uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā.

Projekta īstenošanas izmaksas 586 206 euro (summa ar PVN)

Risinājuma uzturēšanas izmaksas ik gadu: 58 621 euro (ar PVN)

Administratīva sloga samazinājums sabiedrībai: 6 099 euro (ar PVN)

Sociālekonomiskais ieguvums gadā: 1 148 960 euro (bez PVN)

Sociālekonomiskais ieguvumsIeguvums gadā, EURAprēķins
Administratīvā sloga samazinājums sabiedrībai6 099Administratīvā sloga samazinājuma aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem:

• vidējie ceļa izdevumi Rīgā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 5,00 euro;

(Aprēķinā pieņemts, ka ceļa garums līdz iestādei un atpakaļ sastāda vidēji 20 km; degvielas 1 l cena – 1,5 euro (1km izmaksas 0,08 euro; 20x0,08=1,6 ~ 2 euro); autostāvvietas izmaksas Rīgā 2h – 5 euro; sabiedriskā transporta biļete Rīgā 1.50 euro (turp un atpakaļ – 3 euro)2. ((2+5+3)): 2= 5 euro

• vidējie ceļa izdevumi reģionā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 17,5 euro;

(Aprēķinā pieņemts ceļš 200km turp un atpakaļ (200x0,08=16 euro); 2h stāvvieta Rīgā – 5 euro; ceļa izdevumi ar sabiedrisko autobusu turp un atpakaļ – 14 euro (biļetes cena Saldus-Rīga-Saldus)3. ((16+5+14):2)=17,5 euro

• klātienes pakalpojumi Rīgā ir 90%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra;

• klātienes pakalpojumi no reģiona ir 95%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra.

• patērētais laiks ceļā, pārvietošanās laiks un EVA apmeklējums – 2,5h; Energokopienas pārstāvja patērētais laiks Energokopienu reģistrēšanai, atkārtotai reģistrēšanai un izslēgšanai no reģistra un darbības procesā nepieciešamās informācijas iesniegšanai un apstrādei:

- Iesnieguma iesniegšana

- Energokopienas statūtu kopijas iesniegšana

- Iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par Energokopienas izveidi un tās reģistrāciju.

• vidējā vienas stundas darba likme Latvijā
2024. gadā – 11.38 euro, 14.06 ar darba devēja VSAOI.

Ieguvuma aprēķins (5 euro * 2 skaits * 17 Rīgas komers.skaits + 14.06 euro/h * 17 * 2.5h)+(17,5 euro * 2 * 76 reģionu komers. skaits +14.06 euro/h * 76 * 2.5h) = 5 027 euro

Paredzēts, ka līdz 2030. gadam Energokopienas būs reģistrējuši 116 pārstāvji.

Sociālekonomiskais ieguvums jaunu energokopienu reģistrēšanai1 148 960Digitalizējot un vienkāršojot Energokopienu reģistrācijas un atļaujas saņemšanas procesu, kā arī nodrošinot tā vienkāršotu pārvaldību paredzams, ka būtiski pieaugs energokopienu izveide. Esošais process tā sarežģītības dēļ kavē komersantus un privātpersonas no energokopienu reģistrēšanas. Atvieglojot šo procesu, tiktu panākts, ka tiek izveidotas un reģistrētas energokopienas un gan komersantiem, gan privātpersonām veidojas būtisks ieguvums no energokopienu izveides.

Aprēķinot sociālekonomisko ieguvumu tika pieņemts, ka balstoties uz procesa digitalizāciju tiks veicināta jaunu energokopienu izveide, kur apmēram līdz 16 energokopienām varētu izveidot kopīgas mājsaimniecības (daudzdzīvokļu namu īpašnieki ar vidējo dzīvokļu skaitu līdz 50 dzīvokļiem) savukārt līdz 100 energokopienām izveidot Latvijas uzņēmumi, kur katra uzņēmuma energopatēriņš gadā ir apmēram 100 000 kWh (atbilst vidējam uzņēmumam ar 100-150 darbiniekiem, mazai ražošanas ēkai vai vidējam loģistikas uzņēmumam ar mērenu elektroenerģijas slodzi).

Sociālekonomiskais ieguvums daudzīvokļu namu īpašniekiem:

Tiek pieņemts, ka uz ēkas ir iespējams izvietot saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 17 kWp. Vidēji Latvijā saules paneļi ražo 1000 kWh gadā, kas būtu ap 17 000 kWh gadā. Tiek pieņemts, ka vidējā elektrības cena ir 0,18 euro/kWh.

(Vidējā cena, aprēķināta pēc statistikas pārvaldes cenu rādītājiem par elektroenerģijas vidējās cenas mājsaimniecībām (EUR/KWH) 2023 – 2024. gadam, kur vidēja mājsaimniecības cena ir 0,25785 eur/kWh4 no tās atņemot vidējo maksu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas līnijās 0,4 kV un 6-20kV 0,058513, tiek iegūta vidējā cena 0,199338 eur/kWh, iekļaujot 10% kļūdas iespējamību vidēja cena samazināta par 0,019934 eur/kWh, kur iegūta vidējā cena 0,179404 eur/kWh, kas aprēķina nolūkos noapaļota uz 0,18 eur/kWh5.

Aprēķinot Energokopienas kopīgi saražotos 17 000 kWh ar vidējo elektrības cenu 0,18 euro/kwh veidojas ieguvums – 3 060 euro uz vienu energokopienu. Paredzot, ka varētu tikt izveidotas līdz 16 šādas privātmāju energokopienas, kopējais ieguvums ir līdz 48 960 euro gadā.

Sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem izveidojot energokopienu:

Tiek pieņemts, ka četri vidējie uzņēmumi izveidos sistēmu ar jaudu līdz 100 kWp. Tiek pieņemts, ka vidēji viens šāds uzņēmums vidēji gadā patērē līdz 100 000 kWh.

Tiek pieņemts, ka uzņēmumiem vidējā elektrības cena ir 0,14 euro/kWh bez PVN.6

(Vidējā cena, aprēķināta pēc statistikas pārvaldes cenu rādītājiem par elektroenerģijas vidējās cenas gala patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (EUR/KWH) 2023 – 2024. gadam, kur vidēja mājsaimniecības cena ir 0,16725 eur/kWh7 no tās atņemot vidējo maksu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģijas līnijās un kopnēs 0,4 kV un 6-20kV 0,049201, tiek iegūta vidējā cena 0,118049 eur/kWh, iekļaujot 10% kļūdas iespējamību vidēja cena samazināta par 0,011805 eur/kWh, kur iegūta vidējā cena 0,106244 eur/kWh, kas aprēķina nolūkos noapaļota uz 0,11 eur/kWh.

Izveidojot energokopienu ar jaudas sistēmu līdz 100 kWp, gadā tiek saražotas 100 000 kWh. Līdz ar to ieguvums izveidojot šādu energokopienu ir apmēram 11 000 euro gadā. Pieņemot, ka procesa vienkāršošana un digitalizācija veicinās līdz šādu 100 energokopienu izveidi, tad veidojas sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem 1 100 000 euro gadā.

Līdz ar to kopējais sociālekonomiskais ieguvums, kas tiek iegūts no procesa digitalizācijas un vienkāršošanas privātpersonām ir 1 148 960 euro gadā.

Ietekmi uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu – pārvaldes darbinieku amata vietu samazinājumu vai palielinājumu – iekļauj izmaksu/ieguvumu analīzē un tieši norāda kopsavilkumā arī tad, ja pārvaldes darbinieku skaita ietaupījums norādīts projekta ieguvumos (3. punktā)

Darbinieku skaita izmaiņas nav plānotas

8. Cita būtiska informācija

Norāda būtisku informāciju, tai skaitā nosacījumus projekta īstenošanai, riskus, projekta sasaisti ar citiem projektiem, sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem.

Norāda informāciju par projekta izskatīšanu IKT vadītāju paplašinātajā forumā, ja attiecināms

Eiropas reģionālās attīstības projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" ietvaros tika izstrādāta ERIS pamata funkcionalitāte un Energokopienu moduļa pamata funkcionalitāte Energokopienu reģistrēšanai un informācijas uzkrāšanai par Energokopienām. Projekts tika pabeigts un ieviests produkcijā 2022. gadā.

Šī projekta ietvaros ir paredzēts pilnveidot līdz šim jau izstrādāto funkcionalitāti, lai nodrošinātu Energokopienas moduļa atbilstību 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi", kā arī nodrošinātu pilnu Energokopienas reģistrācijas, atļaujas izsniegšanas un kopienu pārvaldības procesa digitalizāciju.

2024. gada 16. jūlija Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas sēdē tika izskatīts un atbalstīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais priekšlikums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" investīciju ieceru pirmās kārtas projektiem, starp kuriem atbalsts tika saņemts arī Būvniecības valsts kontroles biroja plānotajam projektam "Vienota kontaktpunkta izveide jaunu elektroenerģijas jaudu ieviešanai". Projekta ietvaros tiks pilnveidota ERIS programmatūra, izveidojot Enerģētikas kontaktpunkta (Kontaktpunkta) portālu un digitalizēts elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem resursiem atļauju process. Minētā projekta ietvaros nav paredzēts ieguldījums ERIS Energokopienu modulī un funkcionalitāte, kas tiek izstrādāta šī projekta (ERIS Energokopienu procesa digitalizācija) ietvaros.

Finansējuma saņēmējs ir tiešā valsts pārvaldes iestāde un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 "Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums" 3.punktam īsteno informācijas sistēmu izstrādi un uzturēšanu būvniecības un enerģētikas jomās. Savukārt projekta īstenošanas partneris – Valsts vides dienests (Klimata un enerģētikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde) īsteno energokopienu reģistra administrēšanu un pilnveidošanu.

Finansējuma saņēmējam un projekta īstenošanas partnerim sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai kā komercdarbības atbalsts.

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

VARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija


1 Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumam Nr. 533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" ar 2025. gada 1. oktobri Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, to pievienojot Valsts vides dienestam

2 https://www.rigassatiksme.lv/lv/biletes/bilesu-klasts-un-cenas-1/laika-bilete/

3 https://www.bezrindas.lv/lv/bus/choose/45/47/1/20250917/0/0/ba501a5748c8c8c1558c4ddf32263e51bdb4896?

4 https://data.stat.gov.lv/sq/26685; https://stat.gov.lv/lv/metadati/3032-elektroenergijas-cena

5 https://likumi.lv/ta/id/342097

6 https://likumi.lv/ta/id/342097

7 https://data.stat.gov.lv/sq/26685; https://stat.gov.lv/lv/metadati/3032-elektroenergijas-cena

14.10.2025