Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta rīkojums Nr. 648

Rīgā 2025. gada 7. oktobrī (prot. Nr. 41 38. §)
Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" (turpmāk – projekts) pasi (​pielikums) un projekta izmaksas 1 900 000 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 1 615 000 euro apmērā un valsts līdzfinansējumu 285 000 euro apmērā) un iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Būvniecības valsts kontroles biroju iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros. 

4. Noteikt Būvniecības valsts kontroles biroju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 181 500 euro gadā. Ekonomikas ministrijai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs V. Valainis
Pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 7. oktobra
rīkojumam Nr. 648
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Būvniecības valsts kontroles birojs
1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)Valsts vides dienests1

2. Saistītie projekti

2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukumsEnerģētika
2.2. Saistība ar citiem projektiemProjekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros. Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks.

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta mērķis ir stiprināt Vienotā kontaktpunkta enerģētikā pienākumu izpildei nepieciešamo kapacitāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvā 2023/2413/ES (Atjaunīgo energoresursu direktīva) noteikto pienākumu izpildi ar mērķi vienkāršot administratīvo procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:

1. Jauna Energoresursu informācijas sistēmas (turpmāk – ERIS) publiska moduļa, Enerģētikas kontaktpunkta informācijas portāla (turpmāk - Kontaktpunkts) izveide, satura pārvaldības rīka uzstādīšana, izstrāde un pielāgošana portāla darbības nodrošināšanas vajadzībām;

2. Veikta atļauju jaunas atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai, ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai, atjaunošanai (turpmāk – Atļauja) izsniegšanas un uzraudzības procesa digitalizācija ERIS;

2.1. izveidots risinājums digitālai Atļaujas pieprasīšanai, sagatavošanai, izsniegšanai un uzraudzībai, ar uztveramu un saprotamu procesa soļu un rezultātu attēlojumu;

- izstrādāti jauni procesi, ievērojot vienreizes principu un nodrošinot pēc iespējas automatizētu datu saņemšanu no datu pārziņiem:

1) (elektroenerģijas sistēmas operatori (turpmāk - sistēmas operatori); informācija par objekta pieslēguma ierīkošanu izsniegto tehnisko prasību anulēšanu, izsniegtu atļauju darbam ar elektroenerģijas sistēmu;

2) Valsts zemes dienests; kadastra apzīmējuma adrese un telpiskie dati, īpašumtiesību dati;

3) Uzņēmumu reģistrs (UR); subjekta statusa informācijas pārbaude, subjekta paraksttiesīgās personas;

4) Finanšu izlūkošanas dienests: subjekta informācijas pārbaude Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju neesamībai;

5) Būvniecības valsts kontroles birojs; informācija par objekta būvniecības stadiju.

2.2. jaunas datu kopas par Atļauju datiem izveide un nodošana Latvijas atvērto datu portālam;

2.3. procesos ieviesta Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) koplietošanas komponenšu izmantošana, savlaicīgi risinājuma analīzes fāzē iesaistot Valsts digitālās attīstības aģentūru: Maksājumu modulis, E-adreses komponentes izmantošana, API pārvaldnieka vai Datu izplatīšanas tīkla pakalpojums, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma Uzņēmumu reģistra datu izmantošanai;

2.4. jaunas interaktīvās problēmu pieteikumu formas un tās apstrādes procesu izveide;

2.5. jaunu lietotāja tiesību lomu izveide BIS un ERIS administrēšanas moduļos.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)Eiropas Komisijas plāns REPowerEU Plan un Atjaunīgo energoresursu direktīva paredz vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem un informācijas pieejamību, izmantojot Vienotos kontaktpunktus.

Saskaņā ar Enerģētikas likumu Enerģētikas un vides aģentūra ir Vienotais kontaktpunkts Latvijā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu (ar jaudu sākot ar 500 kilovatiem) ieviesējiem, kuram centralizēti ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām. Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta rīkojumam Nr.533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" ar 2025.gada 1.oktobri Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD).

Lai atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviesējiem nodrošinātu informācijas pieejamību par Atļaujas administratīvo procesu, paredzēts izveidot arī Vienotā kontaktpunkta portālu; portālā arī tiks ievietota informācija par enerģētikas nozares aktualitātēm, enerģētikas nozares telpiskās kartes un datu kopas, kā arī atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju ieviesējiem tiks nodrošināta iespēja pieslēgties ERIS, lai izveidotu un uzraudzītu Atļaujas pieteikumu. Tāpat arī komersanti varēs izmantot iespēju no portāla pieslēgties ERIS, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti normatīvajā regulējumā: piem., pienākumiem energoefektivitātes jomā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumiem Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi", vai izpildītu pienākumu saistībā ar Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 262 "Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām".

Atļauju izsniegšanas un uzraudzības process šobrīd ir digitalizēts, izmantojot Microsoft Office programmatūras risinājumus. Šis risinājums rada vairākus apgrūtinājumus un arī riskus Atļaujas pieprasītājam vai turētājam un sistēmas operatoriem:

- Atļaujas pieprasītājam vai turētājam (turpmāk – klients) viņam ērtā veidā un laikā nav iespējas uzzināt Atļaujas statusu; vienīgā iespēja ir sazināties telefoniski vai rakstiski ar VVD;

- Atļaujas turētājam nav iespēja saņemt automātiskus brīdinājumus par tuvojošos termiņiem, bet pienākumu neizpildes gadījumā piešķirto Atļauju var anulēt;

- sistēmas operatoriem nav pieejama uzticama datubāze, kurā būtu apkopota informācija par izsniegto atļauju aktuālo statusu un tās turētāju.

No VVD puses:

- risks Atļauju reģistra neplānotām datu izmaiņām vai daļējam zudumam;

- Atļauju izsniegšanas procesā jāveic pārbaudes vairākos citos valsts reģistros – Uzņēmumu reģistrā, kadastra datos, Zemesgrāmatā, Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu izlūkošanas dienesta sankciju sarakstā, kas šobrīd tiek veikts manuāli, prasot nozīmīgu laika resursu;

- nav iespējams regulāri informēt Atļaujas turētājus par tuvojošiem svarīgiem termiņiem, jo tas prasītu nesamērīgu laika patēriņu;

- Ministru kabineta noteikumu Nr. 821. "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" 19. punkts paredz, ka Atļaujas turētājs 10 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas uzsāk lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vai esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, ko apliecina ar sistēmas operatoru noslēgta rakstiska vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem (turpmāk – vienošanās par pieslēguma procesa īstenošanu) vai esoša pieslēguma ietvaros – pieslēguma līgums, kuru atļaujas turētājs iesniedz birojā kopā ar apliecinājumu. Saņemtā informācija tiek glabāta atsevišķi no Atļauju datiem, apgrūtinot tās ātru atrašanu un izsekojamību;

- Atļauju dati ir sabiedrībai būtiska datu kopa un ir jānodrošina to regulāra publicēšana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta devītajam punktam.

3.3. Projekta ieguvumi

(KPI – piemēram, kvalitātes, efektivitātes, produktivitātes rādītāji)

Ieguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts)Vērtība (esošā un plānotā)Sasniegšanas laiks (gads)2
3.3.1. Uzlabota efektivitāte

1) samazināts pakalpojuma pieteikšanas laiks un administratīvais slogs elektroenerģijas ražošanas (uzsākšanas) procesa dalībniekiem

1. Mērīšanas metode – samazināts pakalpojuma pieteikšanas laiks. Informācijas pieejamība vienuviet samazinās laiku, kas nepieciešams atjaunīgās enerģijas ražošanas un elektroenerģijas uzkrātuvju projektu ieviesējiem nepieciešamās informācijas iegūšanai.

2. Mērīšanas metode – samazināts pakalpojuma pieteikšanas laiks, kas saistīts ar visu veicamo darbību izpildes pārnešanu uz ERIS digitālā veidā:

2.1) klients Atļaujas pieteikumu var sagatavot un iesniegt ERIS; ERIS brīdinās par nepilnībām norādītajos datos un nepieļaus kļūdas vai kļūdainu iesniegumu iesniegšanu, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem VVD pienākums ir pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju;

2.2) klients var iesniegt VVD pieprasītos precizējumus un nepieciešamos dokumentus nākamajos procesa soļos ERIS, aizstājot šī brīža manuālo darbu šo dokumentu apkopošanai, sagatavošanai, sūtīšanai vai atvešanai iesniegšanai VVD.

Samazinājums klienta patērētajam laikam vismaz par 3 h jeb 30%

Samazinājums klienta patērētajam laikam vismaz par 4,5 h jeb 70%

2029

3.3.2. pāreja uz modernām datu apstrādes pieejāmMērāmais rādītājs – samazināts laiks (procentos) saziņai starp iesaistītajām pusēm; ERIS nodrošina ar pakalpojuma izpildi saistīto saziņu starp iesaistītajām pusēm – klients, VVD, sistēmas operators – un pakalpojuma datu uzturēšanu.Ietaupītais laiks, rēķinot uz vienu Atļauju: samazinājums klientam vismaz 1,5 h jeb 50%.

2029

3.4. Projektā sasniedzamie rezultātiMērvienībaSasniedzamā vērtībaSasniegšanas laiks (gads)
3.4.1. ERIS digitalizēts Atļaujas izsniegšanas un administrēšanas process.Jauns ERIS modulis

1

2028

3.4.2. Pilnveidoti datu apmaiņas procesi.Datu saņemšanas kanālu skaits

6

2029

3.4.3. Latvijas atvērto datu portālā publicēta ar Atļauju datiem saistītā datu kopa.Datu kopu skaits

1

2028

3.4.4. izveidots ERIS publiskais modulis Vienotā kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai.ERIS publiskais modulis

1

2028

4. Projekta finansējums

4.1. Projekta finansējums (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām).
1 900 000 euro (ERAF finansējums 85% apmērā 1 615 000 euro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 285 000 euro)
4.2. Projekta īstenošanas termiņš
36 mēneši

5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā

5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem3

IetekmeAtbilstības novērtējums

(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts
5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaVeicot procesa digitālo transformāciju, turpmāk uzņēmējiem būs iespēja sagatavot un iesniegt atļaujas pieteikumu ERIS. Samazināsies laiks, kas uzņēmējam vajadzīgs šīs informācijas apkopošanai un pārbaudei reģistros. Izsniegtai Atļaujai uzņēmējam nebūs jāiesniedz apliecinājumi no sistēmas operatora, jo šos datus paredzēts saņemt datu apmaiņas veidā starp ERIS un sistēmas operatoru informācijas sistēmām. Atļauju procesa digitālā transformācija un pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām palielinās procesa caurspīdīgumu uzņēmējam.Pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, samazinās birokrātiskās prasības, uzlabojas caurspīdība un procesa skaidrība. Atļauju iegūšana ātrāka, lētāka un digitāli pārskatāma, kas atvieglo uzņēmējdarbības uzsākšanu enerģētikas sektorā.
5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/1024

(2019. gada 20. jūnijs)

par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.

Minētā direktīva uzliek par pienākumu publicēt noteiktas datu kopas, kuras definētas kā sabiedrībai svarīgās datu kopas.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu

Saskaņā ar 14.pantu "Konkrētas augstvērtīgas datu kopas un publicēšanas un atkalizmantošanas kārtība" un I pielikumu.

Saskaņā ar 16.panta 1.punktu valstī izveido vai izraugās vienu vai vairākus kontaktpunktus. Minētie kontaktpunkti pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz norādījumus un palīdzību visa administratīvo atļauju pieprasīšanas un piešķiršanas procesa laikā. Saskaņā ar 3.punktu, Kontaktpunkts dara pieejamu procedūru rokasgrāmatu atjaunojamās enerģijas ražošanas projektu izstrādātājiem un sniedz minēto informāciju arī tiešsaistē, skaidri aplūkojot arī nelielus projektus un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektus. Visas procedūras laikā pieteikuma iesniedzējam neprasa sazināties ar vairāk kā vienu kontaktpunktu. Kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzamā veidā palīdz iziet administratīvo atļauju pieprasīšanas procedūru, tostarp veikt darbības saistībā ar vides aizsardzību, līdz brīdim, kad kompetentās iestādes atļauju piešķiršanas procedūras beigās pieņem vienu vai vairākus lēmumus, sniedz tam visu vajadzīgo informāciju un attiecīgā gadījumā iesaista citas administratīvās iestādes.

5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)Atbilst.ERIS programmatūras un datu izmitināšanai tiks izmantoti centralizēti koplietošanas skaitļošanas un datu apstrādes resursi.

Tiks veikta Valsts informācijas tehnoloģiju risinājumu koplietošanas komponenšu izmantošana, savlaicīgi risinājuma analīzes fāzē iesaistot Valsts digitālās attīstības aģentūru.

5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi4

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts5

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

1

Energoresursu informācijas sistēma (VIRSIS Nr. 1272).ERIS (VIRSIS Nr.1272) tiks pilnveidota funkcionalitāte, nodrošinot vismaz šādas prasības;

1) Izstrādāts jauns ERIS modulis Atļauju pieprasīšanas, izsniegšanas un administrēšanas procesam; paredzētie lietotāji – klienti, VVD darbinieki;

4) paziņojumu funkcionālās komponentes ieviešana, kas nodrošina atgādinājumu un citas informācijas nosūtīšanu klienta e-adresē un e-pastā;

5) izstrādāti jauni procesi, ievērojot vienreizes principu un nodrošinot pēc iespējas automatizētu datu apmaiņu ar iesaistītajām iestādēm/institūcijām (sistēmas operatori, Valsts vides dienests, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistrs (UR)); Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) saskarnes pārizmantošana;

Nekustamā īpašuma Valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) kadastra datu saņemšanai;

6) Atļauju pieprasīšanas, izsniegšanas un administrēšanas procesā ieviesta:

- Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) koplietošanas komponenšu izmantošana:

- maksāšanas iespējai, izmantojot Maksājumu moduli;

- automatizētu paziņojumu nosūtīšanai, izmantojot E-adreses komponenti;

- datu apmaiņa ar sistēmas operatoriem, izmantojot API pārvaldnieku vai Datu izplatīšanas tīklu (konkrēts viens izmantojamais risinājums tiks precizēts tālākajā analīzes fāzē);

- juridisko personu statusa pārbaudei, Uzņēmumu reģistra pakalpojumu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR).

7) Jaunajā modulī pieejams Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) e-paraksta risinājums dokumentu parakstīšanai;

8) veikts esošo Atļauju ierakstu imports ERIS;

9) jaunas interaktīvās problēmu pieteikumu formas un tās apstrādes procesu izveide;

10) jaunu lietotāja tiesību lomu izveide BIS un ERIS administrēšanas moduļos;

11) jauna publiska ERIS moduļa, informācijas portāla (Kontaktpunkta) izveide, satura pārvaldības rīka uzstādīšana, izstrāde un pielāgošana portāla darbības nodrošināšanas vajadzībām.

 Lietotāju skaits no iestāžu puses: jaunajam modulim lietotāju skaits: 5

1676 saimnieciskās darbības veicēji.

 2027.gada II cet.

5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem

Ja pasākuma ietvaros plānots pilnveidot pārvaldes centralizētu funkciju vai koplietošanas pakalpojumu, jānorāda informācija par MK jau apstiprinātu centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (piemēram, Atveseļošanas fonda investīciju ietvaros). Plānojot jaunas centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstību to ilgtspējīgs modelis vispirms jāapstiprina MK.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

 N/A  

5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Pasākumu ietvaros nepieciešams paredzēt datu pieejamību sekundārai izmantošanai (atvērto datu formā) vai mašīnmācīšanas procesiem. Norādiet, kuras datu kopas tiks sagatavotas pieejamībai.

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

1

Aktivitātes ietvaros tiks sagatavota datu kopa par izsniegtajām Atļaujām datu publicēšanai Latvijas Atvērto datu portālā.2028.gada II cet.

6. Izmaksu un ieguvumu analīze

Digitalizējot Atļauju procesu ERIS, būtiskākie ieguvumi paredzami administratīvā sloga samazinājumā sabiedrībai. Digitāli iesniedzama un digitālā veidā Atļaujas tālākā dzīves ciklā pieejamā informācija par Atļaujām ietaupīs Atļauju turētāju laiku un ļaus tiem skatīt aktuālos datus tiem ērtā veidā un laikā. Tāpat digitālā procesa rezultātā būs procesa uzlabojumi un būtisks paātrinājums Atļauju izmaiņu gadījumu pieteikšanā un vadībā. Kopumā Atļauju administratīvais process tiks paātrināts.

Kontaktpunkta risinājuma izveide ļaus realizēt projektu iesniedzējiem vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu, pēc iespējas vairāk nodrošinās informācijas pieejamību vienuviet. Tāpat ikviens interesents varēs iegūt ar nozari saistošo informāciju.

Sociālekonomiskais ieguvums

Ieguvums gadā, EUR

Aprēķins

Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 900 000 euro. Papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi 181 500 euro apmērā, kas Projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā veido 1 815 000 euro. Kopā Projekta izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā veido 3 715 000 euro. Projekta īstenošana nodrošinās elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ātrāku informācijas atrašanu, kā arī lielāku kontroli pār Atļauju un veicamajiem pienākumiem tās dzīves cikla laikā, kā arī attiecīgos ieguldījumus atsver turpmāk minētie būtiskākie sociālekonomiskie ieguvumi 8 001 873,2 EUR apmērā, kuri tiks sasniegti pēc Projekta īstenošanas 10 gadu periodā.
ERIS digitalizēts Atļaujas izsniegšanas un administrēšanas process

Klienta efektivitātes ieguvums

Veicot procesa digitālo transformāciju, turpmāk klientam būs iespēja sagatavot un iesniegt Atļaujas pieteikumu ERIS. Veicot pieteikuma aizpildīšanu, tiks nodrošināta ievadīto datu pārbaude saskaņā ar Kadastra reģistra un Vienotās valsts datorizētās zemesgrāmatas datiem, kā arī ar Uzņēmumu reģistra datiem. Tāpat arī procesa laikā klients varēs uzsākt un veikt drošības naudas iemaksu. Tas kopā rada ātrāku datu apstrādi, nodrošinot arī datu pareizību un ietaupot 1,5 h klienta laika. Jaunajām un esošajām Atļaujām samazināsies kļūdaino pieteikumu skaits un nebūs jāveic atkārtotu datu aizpilde, kā arī samazināsies laiks, kas klientam pašam vajadzīgs šīs informācijas apkopošanai un pārbaudei reģistros. Izsniegtai Atļaujai klientam nebūs jāiesniedz apliecinājumi no sistēmas operatora, jo šos datus paredzēts saņemt datu apmaiņas veidā starp ERIS un sistēmas operatoru informācijas sistēmām. Paredzams, ka kopā veidosies 4 h klienta laika ietaupījums.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 spēkā esošas Atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni Atļaujas pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 5,5 h. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720 Atļaujas) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 13 124 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, ietaupījums 10 gadu laikā sastāda 264 054.88 EUR. 
*Vidējās bruto stundas darba atalgojuma 10 gadu laikā D35 sektorā "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana" aprēķins:
Balstīts uz:
1) Finanšu ministrijas 01.07.2024. prognozi Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības; darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos) vidēji 2028-2047;
2) par privātā sektora vidējo stundas likmi 2025.gadā ņemti Centrālās Statistikas pārvaldes dati par strādājošo mēneša vidējā darba samaksu pa darbības veidiem, par 2024.gadu, privātajā sektorā, D35 tautsaimniecības sektorā "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana", 2024.gadā, norādītajam ikmēneša bruto atalgojumam 2150 EUR pierēķinot darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi 23,59% un iegūto summu dalot ar 160 darba stundām mēnesī, iegūstot 2024.g. vidējo darba algas likmi 16,61 EUR. Tālāk šī likme katru nākamo gadu, sākot ar 2025.gadu, tiek reizināta ar "Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības" norādīto darba algas (bruto) izmaiņas salīdzināmās cenās prognozi un, sākot no 2027. līdz 2037.gadam iegūto likmi summē un dala ar 10 gadiem, iegūstot stundas vidējo likmi 10 gadu periodā 20,12 EUR.

Pilnveidoti datu apmaiņas procesi

Atļauju procesa digitālā transformācija un pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām palielinās procesa caurspīdīgumu klientam, kā arī sistēmas operatoriem, nodrošinās informāciju un samazinās laiku, kas bija veltīts tam, lai sazinātos ar EVA.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta un sistēmas operatora laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 35 min. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 3500 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, 10 gadu laikā ietaupījums sastāda 70 420,00 EUR.

Izveidots ERIS publiskais modulis Vienotā kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai

Kontaktpunktā ievietotā informācija samazinās klientam nepieciešamo laiks informācijas iegūšanai par veicamajām darbībām gan plānojot Atļaujas iegūšanu, gan skatot aktuālo informāciju jau esošai Atļaujai.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais laika ietaupījums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 3 h jaunai Atļaujai un 1 h esošai Atļaujai.
10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs 4720 esošās Atļaujas un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot (4720 h + 3600 h) = 8320 h ietaupījumu. Rēķinot to uz D35 (NACE klasifikators) privātā sektora stundas vidējo bruto stundas atalgojumu 10 gadu periodā 20,12 EUR, ietaupījums sastāda 167 398,40 EUR.

Realizēto projektu atdeve

Prognozēts, ka atļauju saņemšanas procesa vienkāršošana un digitālā transformācija palielinās uzņēmēju interesi un sekmēs projektu ieviešanas ātrumu, mazinot birokrātiskus šķēršļus. Optimizēts un digitalizēts atļauju process veicinās jaunu projektu īstenošanu, vidēji apmēram līdz 5 projektiem gadā. Vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas publiski pieejamajos datus (piemēram, ALTUM projektu līdzfinansēšanas statistika) secināms, ka vidējās atjaunojamās enerģijas projekta izmaksas (nelielas saules, vēja un bioenerģijas stacijas) svārstās no 0,5 līdz 2 miljoniem. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Centrālās statistikas datiem par investīciju multiplikatora efektiem, tipiski enerģētikas projektos vietējā ekonomikā nonāk 10–20% no kopējās investīciju summas (darbaspēks, vietējie pakalpojumi, loģistika). Līdz ar to pieņemot, ka procesa efektivizācija veicinās līdz 5 jaunu projektu gadā, pieņemot, ka vidējās projekta izmaksas ir 1 milj. euro un pieņemot, ka vidēji no katra projekta 10% finansējums atgriežas Latvijas ekonomikā, tad sabiedrības ieguvums vienā gadā ir līdz 500 000 EUR, kas 10 gadu periodā sastāda 5 000 000 EUR.

CO2 emisiju samazināšanās ieguvums

Saskaņā ar vidējiem aprēķiniem par atjaunīgās enerģijas projektu ieguvumiem, secināms, ka viens projekts ar 1 MW jaudu ietaupa no 500 – 1500 tonnām CO2 emisiju gadā. Eiropas Savienības emisiju kvotas cena no 2021. gada līdz 2024. gadam bija robežās no 50 – 65 euro par tonnu. Pieņemot, ka katrs jaunais projekts ietaupīs vidēji līdz 1000 CO2 izmešu gadā un vienas emisijas kvotas tonnas cena ir 50 euro, secināms, ka no viena jauna projekta realizācijas gadā tiks ietaupīti līdz 50 000 euro (1000 tonnas x 50 euro). Līdz ar to vidēji gadā par 5 jaunu projektu realizāciju tiks iegūti līdz 250 000 euro, kas 10 gadu periodā sastāda 2 500 000 euro

7. Cita būtiska informācija

Projekta ieviešanai būs nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai":

• Precizējot iesnieguma iesniegšanas kārtību un sniedzamās informācijas apjomu.

• Precizējot publicējamās informācijas apjomu.

Finansējuma saņēmējs ir tiešā valsts pārvaldes iestāde un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 "Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums" 3.punktam īsteno informācijas sistēmu izstrādi un uzturēšanu būvniecības un enerģētikas jomās. Savukārt projekta īstenošanas partneris – Valsts vides dienests (Klimata un enerģētikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde) ir atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu (ar jaudu sākot ar 500 kilovatiem) ieviesēju vienotais kontaktpunkts, kur centralizēti ir iespējams saņemt visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām.

Finansējuma saņēmējam un projekta īstenošanas partnerim sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai kā komercdarbības atbalsts.

8. Atbildīgā kontaktpersona

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Aivars Bojārs

Būvniecības valsts kontroles birojs, Informācijas sistēmu departaments, Energoresursu informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs

aivars.bojars@bvkb.gov.lv

Tel.: 67013375

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

MK – Ministru kabinets

VARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 


1 Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta rīkojumam Nr.533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” ar 2025.gada 1.oktobri Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, to pievienojot Valsts vides dienestam.

2 Projekta laikā vai 2 gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms

3 Projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts ERAF 1.3.1.1.pasākuma iznākuma rādītāja “saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība” vērtībā.

4 5.2.punktā norādītie lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1.pasākuma rezultāta rādītājā “Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji”.

5 Iekļaujot norādi pakalpojumam, procesam vai produktam, kas izstrādāts – izveidots/pilnveidots un vai reģistrēts VIRSIS)

07.10.2025