Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 575

Rīgā 2025. gada 30. septembrī (prot. Nr. 40 12. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumos Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma
10. panta 4. punktu un 24.² pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumos Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 8. nr.; 2020, 104. nr.; 2021, 194. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību;

2) Komisijas 2024. gada 13. marta Deleģētās direktīvas 2024/1262/ES, ar ko attiecībā uz iestādēm un dzīvnieku aprūpei un izmitināšanai izvirzītajām prasībām un attiecībā uz dzīvnieku nogalināšanas metodēm groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES.";

1.2. izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.3. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 4. decembrī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs V. Valainis

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 30. septembra
noteikumiem Nr. 575

"3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 8. janvāra
noteikumiem Nr. 1

Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem un to uzņēmumiem

I. Telpas

1. Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etioloģiskās vajadzības. Telpas projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu personu piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu.

2. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir aktīva apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā.

3. Turēšanas telpās:

3.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, lai tajās uzturētu apmierinošus higiēnas standartus;

3.2. sienas un grīdu noklāj ar virsmas materiālu, kurš izturīgs pret stipru nolietošanos, ko rada izmēģinājumu dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē izmēģinājumu dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties, turklāt aizsargā aprīkojumu vai ierīces, lai izmēģinājumu dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties;

3.3. nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus vai izmēģinājumu dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā, bet plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus - arī saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā.

4. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās procedūru telpās:

4.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, ja nepieciešams, ir pieejams laboratorijas aprīkojums vienkāršām diagnosticējošām pārbaudēm, pēcnāves apskatei un tādu paraugu noņemšanai, kuru plašāka laboratorisku izmeklēšana notiek citur. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās telpas ir pieejamas, kad procedūras vai novērojumi nav vēlami izmēģinājumu dzīvnieku turēšanas telpās;

4.2. ir vietas, kurās var izolēt jauniegūtus izmēģinājumu dzīvniekus līdz to veselības stāvokļa noteikšanai un novērtēšanai un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem;

4.3. ir vietas, kurās turēt atsevišķi slimus vai ievainotus izmēģinājumu dzīvniekus.

5. Palīgtelpas:

5.1. noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas, ciktāl tas iespējams, ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, ko var piesārņot vai kas var radīt apdraudējumu izmēģinājumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi;

5.2. tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu;

5.3. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodrošina nobeigušos izmēģinājumu dzīvnieku un izmēģinājumu dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un drošu iznīcināšanu. Ja iznīcināšana konkrētajā uzņēmumā nav iespējama vai nepieciešama, to nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;

5.4. ķirurģiskām procedūrām sterilos apstākļos nodrošina vienu vai vairākas pienācīgi aprīkotas telpas, kā arī pēcoperācijas atveseļošanās telpas.

II. Vide un tās kontrole

6. Vēdināšana un temperatūra:

6.1. izolācija, apsilde un ventilācija turēšanas telpās ir tāda, lai gaisa cirkulāciju, putekļu daudzumu un gāzu koncentrāciju uzturētu tādā līmenī, kas ir nekaitīgs izmēģinājumu dzīvniekiem;

6.2. temperatūru un relatīvo mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai un vecuma grupai, ko tajās izmitina. Temperatūru mēra un reģistrē katru dienu;

6.3. izmēģinājumu dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu.

7. Apgaismojums:

7.1. ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu izmēģinājumu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un garantētu apmierinošu darba vidi;

7.2. apgaismojums atbilst izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām;

7.3. nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti;

7.4. turot albīnus izmēģinājumu dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu.

8. Troksnis un vibrācija:

8.1. trokšņa, tostarp ultraskaņas, līmenis nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;

8.2. uzņēmumu signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst izmēģinājumu dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem;

8.3. turēšanas telpas, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem;

8.4. ūdensdzīvnieku gadījumā troksni vai vibrāciju radošās iekārtas, piemēram, elektroenerģijas ģeneratori vai filtrēšanas sistēmas, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt dzīvnieku labturību;

9.1. uzņēmumos, kuros izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu galvenos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka signalizācijas sistēmas pašas spēj darboties bez atteices;

9.2. apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm;

9.3. skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos ir novietotas labi redzamā vietā;

9.4. ir izstrādāti efektīvi ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību, ja uzņēmumā nedarbojas būtiski tehniskie elementi.

III. Dzīvnieku kopšana

10. Veselība:

10.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs ir izveidojis stratēģiju, lai izmēģinājumu dzīvniekiem uzturētu tādu veselības stāvokli, kas nodrošina to labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst:

10.1.1. regulāras veselības pārbaudes;

10.1.2. mikrobioloģiskās uzraudzības programma;

10.1.3. plāni rīcībai, ja rodas veselības traucējumi;

10.1.4. veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai;

10.2. izmēģinājumu dzīvniekus vismaz reizi dienā pārbauda kompetenta persona, kas identificē visus slimos vai ievainotos izmēģinājumu dzīvniekus un īsteno atbilstošus pasākumus.

11. Savvaļā sagūstīti dzīvnieki:

11.1. sagūstīšanas vietās ir pieejami konkrētajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transportlīdzekļi, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanai vai ārstēšanai;

11.2. īpašu uzmanību pievērš savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, audzēšanai un kopšanai un īsteno atbilstošus pasākumus, kā arī, ja nepieciešams, nosaka kārtību to palaišanai brīvībā pēc procedūru pabeigšanas.

12. Izmitināšana un vides dažādošana:

12.1. izmēģinājumu dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Izmēģinājumu dzīvnieku iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu jau izveidotās grupās rūpīgi novēro, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem;

12.2. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Izmēģinājumu dzīvniekiem ļauj daļēji kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītas uzvedības izpausmes;

12.3. uzņēmumos ir piemērotas vides dažādošanas metodes, lai paplašinātu izmēģinājumu dzīvniekiem pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides dažādošanas aprīkojumu izmēģinājumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieku sugai un individuālajām vajadzībām. Uzņēmumos regulāri pārskata un atjaunina vides dažādošanas stratēģijas.

13. Dzīvnieku sprosti:

13.1. izmēģinājumu dzīvnieku sprosti ir gatavoti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanai un dezinfekcijai, ja vien tie nav paredzēti vienreizējai lietošanai;

13.2. izmēģinājumu dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus.

14. Barošana:

14.1. barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst izmēģinājumu dzīvnieku uztura un uzvedības vajadzībām;

14.2. izmēģinājumu dzīvnieku uzturs ir kvalitatīvs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs nodrošina, lai līdz minimumam ir samazināts ķīmiskais, fizikālais un mikrobioloģiskais piesārņojums;

14.3. barība tiek iepakota, pārvadāta un uzglabāta tā, lai nepieļautu tās piesārņojumu, bojāšanos vai iznīcināšanu. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, sterilizē;

14.4. katram izmēģinājumu dzīvniekam dod iespēju piekļūt barībai un nodrošina pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sacensību.

15. Dzirdīšana:

15.1. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens;

15.2. ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, tās regulāri pārbauda, apkopj un skalo. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku;

15.3. īsteno pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.

16. Atpūtas vietas un guļvietas:

16.1. nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus vai konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas izmēģinājumu dzīvniekiem;

16.2. atbilstoši sugas vajadzībām nodrošina tādu sprostu, lai visiem izmēģinājumu dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta, kā arī tīras un sausas visas guļvietas.

17. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs īsteno izmēģinājumu dzīvnieku pieradināšanas un apmācības programmas, kas piemērotas procedūrām un projekta ilgumam.

IV. Sprosti pa dzīvnieku sugām

18. Pelēm, žurkām, smilšu pelēm, kāmjiem un jūrascūciņām sprosta augstums ir vertikālais attālums no sprosta grīdas līdz tā augšējai horizontālajai daļai, un šādā augstumā ir vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides dažādošanai paredzētu ierīču pievienošanas. Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai visā pētījuma laikā būtu nodrošināta pietiekama platība:

18.1. peles

Nr. p.k.	Peles	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm2)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.1.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 20	330	60	12
		virs 20 un līdz 25	330	70	12
		virs 25 un līdz 30	330	80	12
		virs 30	330	100	12
18.1.2.	Vaislai		330 Monogāmam pārim (autbrīdings/ inbrīdings) vai trio (inbrīdings). Par katru papildu mātīti, kurai ir metiens, to palielina par 180 cm2		12
18.1.3.	Krājumos pie audzētājiem*, ja sprosta lielums 950 cm2	līdz 20	950	40	12
18.1.4.	Krājumos pie audzētājiem*, ja sprosta lielums 1500 cm2	līdz 20	1500	30	12
* Peles pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ja vien dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nepasliktina dzīvnieku labklājību, piemēram, neizraisa agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

18.2. žurkas

Nr. p.k.	Žurkas	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm2)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.2.1.	Krājumos un procedūru laikā*	līdz 200	800	200	18
		virs 200 un līdz 300	800	250	18
		virs 300 un līdz 400	800	350	18
		virs 400 un līdz 600	800	450	18
		virs 600	1500	600	18
18.2.2.	Vaislai		800 Mātīte un metiens. Par katru papildu pieaugušo dzīvnieku, ko pastāvīgi iemitina sprostā, to palielina par 400 cm2		18
18.2.3.	Krājumos pie audzētājiem**, ja sprosta lielums 1500 cm2	līdz 50	1500	100	18
		virs 50 un līdz 100	1500	125	18
		virs 100 un līdz 150	1500	150	18
		virs 150 un līdz 200	1500	175	18
18.2.4.	Krājumos pie audzētājiem**, ja sprosta lielums 2500 cm2	līdz 100	2500	100	18
		virs 100 un līdz 150	2500	125	18
		virs 150 un līdz 200	2500	150	18
* Ilgtermiņa pētījumos, ja, tuvojoties pētījuma beigām, katram dzīvniekam atvēlētā telpa kļūst mazāka par norādīto, prioritāra ir stabilu sociālo struktūru saglabāšana. ** Žurkas pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ja vien dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nepasliktina dzīvnieku labklājību, piemēram, neizraisa agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

18.3. smilšu peles

Nr. p.k.	Smilšu peles	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm2)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.3.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 40	1200	150	18
		virs 40	1200	250	18
18.3.2.	Vaislai		1200 Monogāms pāris vai trio ar mazuli		18

18.4. kāmji

Nr. p.k.	Kāmji	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm2)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.4.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 60	800	150	14
		virs 60 un līdz 100	800	200	14
		virs 100	800	250	14
18.4.2.	Vaislai		800 Mātīte vai monogāms pāris ar metienu		14
18.4.3.	Krājumos pie audzētājiem(*)	līdz 60	1500	100	14
* Kāmjus pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai, ja vien dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nepasliktina dzīvnieku labklājību, piemēram, neizraisa agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.

18.5. jūrascūciņas

Nr. p.k.	Jūrascūciņas	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (cm2)	Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)	Minimālais sprosta augstums (cm)
18.5.1.	Krājumos un procedūru laikā	līdz 200	1800	200	23
		virs 200 un līdz 300	1800	350	23
		virs 300 un līdz 450	1800	500	23
		virs 450 un līdz 700	2500	700	23
		virs 700	2500	900	23
18.5.2.	Vaislai		2500 Pāris ar metienu. Katrai papildu vaislas mātītei to palielina par 1000 cm2		23

19. Trušu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām. Sprostā izvieto paaugstinājumu, uz kura dzīvnieks var gulēt un sēdēt un zem kura brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk kā 40 % grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ paaugstinājumu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33 % vienam trusim un par 60 % diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55 × 25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot:

19.1. truši, kas vecāki par 10 nedēļām

Nr. p.k.	Galīgā ķermeņa masa (kg)	Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem, kas labi sadzīvo (cm2)	Minimālais augstums (cm)	Optimālais izmērs paaugstinājumiem sprostos
				Optimālais lielums (cm x cm)	Optimālais augstums no sprosta grīdas (cm)
19.1.1.	Līdz 3	3500	45	55 x 25	25
19.1.2.	Virs 3 līdz 5	4200	45	55 x 30	25
19.1.3.	Virs 5	5400	60	60 x 35	30
Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem. Papildu grīdas platība vienam trusim ir vismaz 3000 cm2 trešajam, ceturtajam, piektajam un sestajam trusim, bet, ja to ir vairāk, par katru trusi papildus pievieno vismaz 2500 cm2 lielu platību.

19.2. trušu māte un metiens

Nr. p.k.	Trušu mātes masa (kg)	Sprosta minimālā platība (cm2)	Papildplatība migām (cm2)	Minimālais augstums (cm)
19.2.1.	Līdz 3	3500	1000	45
19.2.2.	Virs 3 līdz 5	4200	1200	45
19.2.3.	Virs 5	5400	1400	60

19.3. truši, kas jaunāki par 10 nedēļām

Nr. p.k.	Vecums	Minimālā sprosta platība (cm2)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)	Minimālais augstums (cm)
19.3.1.	No atšķiršanas līdz 7 nedēļām	4000	800	40
19.3.2.	No 7 līdz 10 nedēļām	4000	1200	40
Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem

20. Kaķus neizmitina pa vienam ilgāk kā 24 stundas pēc kārtas. Kaķus, kas vairākkārt ir bijuši agresīvi pret citiem kaķiem, izmitina atsevišķi tikai tad, ja tiem nevar atrast piemērotu sabiedroto. Visus īpatņus, kas izvietoti pa pāriem vai grupās, vismaz reizi nedēļā novēro, vai neveidojas sociālais stress. Kaķenes ar kaķēniem, kas nav sasnieguši četru nedēļu vecumu, vai kaķenes grūsnības pēdējās divās nedēļās var izmitināt atsevišķi. Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem. Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.

Nr. p.k.	Kaķi	Grīda* (m2)	Plaukti (m2)	Augstums (m)
20.1.	Minimums vienam pieaugušam dzīvniekam	1,5	0,5	2
20.2.	Katram papildu dzīvniekam vēl papildus	0,75	0,25	-
* Grīdas platība bez plauktiem.

21. Suņiem, ja iespējams, nodrošina āra aplokus. Suņus neizmitina pa vienam ilgāk kā četras stundas pēc kārtas. Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50 % no minimālās platības, kas jāatvēl sunim saskaņā ar 21.1. apakšpunktā noteikto. Telpas lieluma pamatā ir prasības, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl lielāka platība, nekā norādīts 21.1. apakšpunktā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu. Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m² sunim līdz 20 kg, 4 m² sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajos noteikumos minētās procedūras, ja zinātniskiem mērķiem tādai nošķiršanai ir būtiska nozīme. Periods, kad suns tiek šādi izmitināts, nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas. Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem:

21.1. suņi

Nr. p.k.	Masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem (m2)	Katram papildu dzīvniekam vēl vismaz (m2)	Minimālais augstums (m)
21.1.1.	Līdz 20	4	4	2	2
21.1.2.	Virs 20	8	8	4	2

21.2. suņu saime pēc atšķiršanas no mātes

Nr. p.k.	Suņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā grīdas platība vienam (m2)	Minimālais augstums (m)
21.2.1.	Līdz 5	4	0,5	2
21.2.2.	Virs 5 un līdz 10	4	1,0	2
21.2.3.	Virs 10 un līdz 15	4	1,5	2
21.2.4.	Virs 15 un līdz 20	4	2	2
21.2.5.	Virs 20	8	4	2

22. Baltie seski

Nr. p.k.	Baltie seski	Minimālā sprosta platība (cm2)	Minimālā grīdas platība vienam (cm2)	Minimālais augstums (cm)
22.1.	Dzīvnieki ar ķermeņa masu līdz 600 g	4500	1500	50
22.2.	Dzīvnieki ar ķermeņa masu virs 600 g	4500	3000	50
22.3.	Pieauguši tēviņi	6000	6000	50
22.4.	Mātīte un metiens	5400	5400	50

23. Jaunus primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, no mātes neatšķir no 6 līdz 12 mēnešu vecumam (atkarībā no sugas). Vidē, kurā šie primāti atrodas, jābūt iespējai īstenot virkni sarežģītu ikdienas darbību. Sprosts sniedz tiem drošības izjūtu, kā arī nodrošina pietiekami dažādu vidi, lai būtu iespējama daudzveidīga uzvedība, t. i., dzīvnieks varētu skriet, staigāt, rāpties un lēkt:

23.1. parastie kalitriksi un tamarīni. Parastos kalitriksus un tamarīnus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam

Nr. p.k.	Parastie kalitriksi un tamarīni	Minimālā sprosta grīdas platība vienam* vai diviem dzīvniekiem kopā ar mazuļiem vecumā līdz pieciem mēnešiem (m2)	Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par pieciem mēnešiem (m3)	Minimālais sprosta augstums (m)**
23.1.1.	Parastie kalitriksi	0,5	0,2	1,5
23.1.2.	Tamarīni	1,5	0,2	1,5
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos. ** Sprosta augšai jāatrodas vismaz 1,8 m no grīdas.

23.2. vāverpērtiķi (saimiri). Vāverpērtiķus no mātes neatšķir līdz sešu mēnešu vecumam

Minimālā grīdas platība vienam* vai diviem dzīvniekiem (m2)	Minimālais tilpums uz papildu dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem (m3)	Minimālais sprosta augstums (m)
2,0	0,5	1,8
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos

23.3. makaki un zaļie pērtiķi. Makakus un zaļos pērtiķus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam.

Nr. p.k.	Makaki un zaļie pērtiķi*	Minimālā sprosta platība (cm2)	Minimālā sprosta kubatūra (m3)	Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)	Minimālais sprosta augstums (m)
23.3.1.	Dzīvnieki, kas jaunāki par trim gadiem**	2,0	3,6	1,0	1,8
23.3.2.	Dzīvnieki no trīs gadu vecuma***	2,0	3,6	1,8	1,8
23.3.3.	Dzīvnieki, ko tur vaislai****			3,5	2,0
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos. ** Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par trim dzīvniekiem. *** Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem. **** Audzēšanas kolonijās papildu vieta (kubatūra) nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

23.4. paviāni. Paviānus no mātes nenošķir līdz astoņu mēnešu vecumam.

Nr. p.k.	Paviāni*	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā sprosta kubatūra (m3)	Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)	Minimālais sprosta augstums (m)
23.4.1.	Dzīvnieki, kas jaunāki par četriem gadiem**	4,0	7,2	3,0	1,8
23.4.2.	Dzīvnieki no četru gadu vecuma**	7,0	12,6	6,0	1,8
23.4.3.	Dzīvnieki, ko tur vaislai***			12,0	2,0
* Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos. ** Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem. *** Audzēšanas kolonijās papildu vieta (kubatūra) nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.

24. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, par teļu labturības prasībām un cūku labturības prasībām:

24.1. liellopi

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)	Siles platība neierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)	Siles platība ierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)
24.1.1.	Līdz 100	2,50	2,30	0,10	0,30
24.1.2.	Virs 100 un līdz 200	4,25	3,4	0,15	0,50
24.1.3.	Virs 200 un līdz 400	6,00	4,80	0,18	0,60
24.1.4.	Virs 400 un līdz 600	9,00	7,50	0.21	0,70
24.1.5.	Virs 600 un līdz 800	11,00	8,75	0,24	0,80
24.1.6.	Virs 800	16,00	10,00	0,30	1,00

24.2. aitas un kazas

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)	Minimālais šķērssienas augstums (m)	Siles platība neierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)	Siles platība ierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)
24.2.1.	Līdz 20	1,0	0,7	1,0	0,10	0,25
24.2.2.	Virs 20 un līdz 35	1,5	1,0	1,2	0,10	0,30
24.2.3.	Virs 35 un līdz 60	2,0	1,5	1,2	0,12	0,40
24.2.4.	Virs 60	3,0	1,8	1,5	0,12	0,50

24.3. cūkas un pundurcūkas

Nr. p.k.	Dzīvsvars (kg)	Minimālā sprosta platība* (m2)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)	Minimālā guļamā platība vienam dzīvniekam (termiski neitrālos apstākļos) (m2/dzīvnieks)
24.3.1.	Līdz 5	2,0	0,20	0,10
24.3.2.	Virs 5 un līdz 10	2,0	0,25	0,11
24.3.3.	Virs 10 un līdz 20	2,0	0,35	0,18
24.3.4..	Virs 20 un līdz 30	2,0	0,50	0,24
24.3.5.	Virs 30 un līdz 50	2,0	0,70	0,33
24.3.6.	Virs 50 un līdz 70	3,0	0,80	0,41
24.3.7.	Virs 70 un līdz 100	3,0	1,0	0,53
24.3.8.	Virs 100 un līdz 150	4,0	1,35	0,70
24.3.9.	Virs 150	5,0	2,50	0,95
24.3.10.	Pieauguši (parastie) kuiļi	7,5		1,3
* Cūkas īsu laiku var turēt mazākā sprostā, piemēram, sadalot galveno sprostu ar starpsienām, ja tam ir veterināri vai eksperimentāli iemesli, piemēram, ja ir vajadzīga individuāla barības uzņemšana.

24.4. zirgi. Sprostu īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 reizes augstākai par dzīvnieka skausta augstumu. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā.

Nr. p.k.	Skausta augums (m)	Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)			Minimālais sprosta augstums (m)
		katram dzīvniekam, ko tur pa vienam vai grupās līdz trim dzīvniekiem	katram dzīvniekam, ko tur grupās pa četriem vai vairāk dzīvniekiem	atnešanās steliņģis/ķēve ar kumeļu
24.4.1.	No 1,00 līdz 1,40	9,0	6,0	16	3,00
24.4.2.	Virs 1,40 un līdz 1,60	12,0	9,0	20	3,00
24.4.3.	Virs 1,60	16,0	(2 x WH)2*	20	3,00
* Lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas, atvēlēto vietu katram dzīvniekam aprēķina, ņemot vērā tā skausta augstumu.

25. Putnu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām, normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību un normatīvajos aktos par labturības prasībām cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai. Izmitinot savvaļā sagūstītus putnus, 25.1.- 25.10. tabulā paredzēto platību piemēro ikreiz, kad putni tiek turēti ilgāk par 24 stundām. Ja putnus tur īsāku laiku, īsteno pasākumus, kas līdz minimumam samazina dzīvnieku labturības risku:

25.1. mājas vistas. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m².

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā platība vienam putnam (m2)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.1.1.	Līdz 200	1,00	0,025	30	3
25.1.2.	Virs 200 un līdz 300	1,00	0,03	30	3
25.1.3.	Virs 300 un līdz 600	1,00	0,05	40	7
25.1.4.	Virs 600 un līdz 1200	2,00	0,09	50	15
25.1.5.	Virs 1200 un līdz 1800	2,00	0,11	75	15
25.1.6.	Virs 1800 un līdz 2400	2,00	0,13	75	15
25.1.7.	Virs 2400	2,00	0,21	75	15

25.2. mājas tītari. Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m² un minimālo augstumu 50 cm putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 0,6 kg, 75 cm - putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 4 kg, un 100 cm - putniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot tabulā norādīto atvēlamo telpu.

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (kg)	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālā platība vienam putnam (m2)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.2.1.	Līdz 0,3	2,00	0,13	50	3
25.2.2.	Virs 0,3 un līdz 0,6	2,00	0,17	50	7
25.2.3.	Virs 0,6 un līdz 1	2,00	0,30	100	15
25.2.4.	Virs 1 un līdz 4	2,00	0,35	100	15
25.2.5.	Virs 4 un līdz 8	2,00	0,40	100	15
25.2.6.	Virs 8 un līdz 12	2,00	0,50	150	20
25.2.7.	Virs 12 un līdz 16	2,00	0,55	150	20
25.2.8.	Virs 16 un līdz 20	2,00	0,60	150	20
25.2.9.	Virs 20	3,00	1,00	150	20

25.3. paipalas

Nr. p.k.	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (m2)	Platība vienam papildu putnam, izmitinot pārī (m2)	Platība vienam putnam, izmitinot grupā (m2)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.3.1.	Līdz 150	1,00	0,5	0,10	20	4
25.3.2.	Virs 150	1,00	0,6	0,15	30	4

25.4. pīles un zosis. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m². Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 25.4. tabulā norādīto atvēlamo telpu.

Nr. p. k.	Ķermeņa masa (g)	Minimālā sprosta platība (m2)	Platība vienam putnam (m2)*	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)
25.4.1.	Pīles
25.4.1.1.	līdz 300	2,00	0,10	50	10
25.4.1.2.	virs 300 un līdz 1200**	2,00	0,20	200	10
25.4.1.3.	virs 1200 un līdz 3500	2,00	0,25	200	15
25.4.1.4.	virs 3500	2,00	0,50	200	15
25.4.2.	Zosis
25.4.2.1.	līdz 500	2,00	0,20	200	10
25.4.2.2.	virs 500 un līdz 2000	2,00	0,33	200	15
25.4.2.3.	virs 2000	2,00	0,50	200	15
* Ietver dīķi ar minimālo platību 0,5 m2 uz 2 m2 sprosta platības un minimālo dziļumu 30 cm. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības. ** Putnus pirms apspalvošanās var turēt sprostos ar minimālo augstumu 75 cm.

25.5. dīķa minimālais izmērs* pīlēm un zosīm

Nr. p. k.	Putni	Platība (m2)	Dziļums (cm)
25.5.1.	Pīles	0,5	30
25.5.2.	Zosis	0,5	no 10 līdz 30
(*) Dīķa lielums 2 m2 sprostam. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības.

25.6. baloži. Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2 × 1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus.

Nr. p. k.	Grupas lielums	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)	Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)
25.6.1.	Līdz 6	2	200	5	30
25.6.2.	Virs 6 un līdz 12	3	200	5	30
25.6.3.	Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 12	0,15		5	30

25.7. svītrainās žubītes (amadīni). Sprosti ir gari un šauri, piemēram, 2 × 1 m, lai putniem būtu iespējami īsi lidojumi. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās atbilstoši bagātinātās novietnēs ar minimālo grīdas platību 0,5 m² un minimālo augstumu 40 cm. Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu.

Nr. p. k.	Grupas lielums	Minimālā sprosta platība (m2)	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības trauku skaits
25.7.1.	Līdz 6	1,0	100	2
25.7.2.	Virs 6 un līdz 12	1,5	200	2
25.7.3.	Virs 12 un līdz 20	2,0	200	3
25.7.4.	Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 20	0,05		1 uz sešiem putniem

25.8. mājas strazdi

Nr. p. k.	Grupas lielums	Sprosta minimālā platība (m2 )	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)	Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)
25.8.1.	Līdz 6	2,0	200	5	30
25.8.2.	7 līdz 12	4,0	200	5	30
25.8.3.	13 līdz 20	6,0	200	5	30
25.8.4.	katram papildu putnam, kad skaits ir no 21 līdz 50	0,25		5	30
25.8.5.	katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 50	0,15		5	30

25.9. mājas zvirbuļi

Nr. p. k.	Grupas lielums, ja nav vizuālu barjeru	Grupas lielums, ja vizuālas barjeras ir	Sprosta minimālā platība (m2 )	Minimālais augstums (cm)
25.9.1.	līdz 10	līdz 15	2,4	180
25.9.2.	11 līdz 20	16 līdz 35	4,8	180
25.9.3.	21 līdz 30	36 līdz 60	7,3	180
25.9.4.	katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 30	katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 60	0,11

25.10. lielās zīlītes un zilzīlītes

Nr. p. k.	Grupas lielums	Sprosta minimālā platība vienam putnam (m2 )	Minimālais augstums (cm)	Minimālais barības trauku skaits	Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)
26.1.	1	3	180	1	100
26.2.	2-10* (viens dzimums)	1	180	2	40
26.3.	1 mātīte un 1 tēviņš	2	180	2	100
* Par 10 īpatņiem lielākas grupas atļautas tikai ar noteiktu novērošanas grafiku, pēc kura novērojumus veic pietiekami bieži, lai atklātu un mazinātu agresiju.

26. Bezastainie abinieki:

26.1. ūdens astainie abinieki

Nr. p. k.	Ķermeņa garums(*) (cm)	Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)	Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.1.1.	Līdz 10	262,5	50	13
26.1.2.	Virs 10 un līdz 15	525	110	13
26.1.3.	Virs 15 un līdz 20	875	200	15
26.1.4.	Virs 20 un līdz 30	1837,5	440	15
26.1.5.	Virs 30	3150	800	20
* Mēra no mutes līdz kloākai.

26.2. ūdens bezastainie abinieki*

Nr. p. k.	Ķermeņa garums(**) (cm)	Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)	Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.2.1.	Līdz 6	160	40	6
26.2.2.	Virs 6 līdz 9	300	75	8
26.2.3.	Virs 9 un līdz 12	600	150	10
26.2.4.	Virs 12	920	230	12,5
* Šie nosacījumi attiecas uz turēšanas (t. i., audzēšanas) tvertnēm, bet ne uz tvertnēm, ko izmanto dabiskai pārošanai un superovulācijai efektivitātes labad, jo šīm procedūrām vajadzīgas mazākas atsevišķas tvertnes. Vajadzīgā telpas platība noteikta pieaugušu īpatņu lieluma kategorijām; jaunuļus un kurkuļus vai nu neieskaita, vai izmēru pielāgo saskaņā ar noteikto mērogu. ** Mēra no mutes līdz kloākai.

26.3. daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abinieki

Nr. p. k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā sprosta platība** (cm2)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam, kuru tur grupā (cm2)	Minimālais sprosta augstums*** (cm)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.3.1.	Līdz 5,0	1500	200	20	10
26.3.2.	Virs 5,0 un līdz 7,5	3500	500	30	10
26.3.3.	Virs 7,5	4000	700	30	15
* Mēra no mutes līdz kloākai. ** Viena trešdaļa sauszemes un divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt. *** Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

26.4. daļēji uz sauszemes dzīvojoši bezastainie abinieki

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā sprosta platība** (cm2)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais sprosta augstums*** (cm)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
26.4.1.	Līdz 5,0	1500	200	20	10
26.4.2.	Virs 5,0 un līdz 7,5	3500	500	30	10
26.4.3.	Virs 7,5	4000	700	30	15
* Mēra no mutes līdz kloākai. ** Viena trešdaļa sauszemes un viena trešdaļa ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt. *** Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

26.5. koku bezastainie abinieki

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā sprosta platība** (cm2)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais sprosta augstums*** (cm)
26.5.1.	Līdz 3,0	900	100	30
26.5.2.	Virs 3,0	1500	200	30
* Mēra no mutes līdz kloākai. ** Divas trešdaļas sauszemes un viena trešdaļa baseina, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt. *** Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

27. Rāpuļi:

27.1. ūdens bruņrupuči

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)	Minimālā ūdens virsmas platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
27.1.1.	Līdz 5	600	100	10
27.1.2.	Virs 5 un līdz 10	1600	300	15
27.1.3.	Virs 10 un līdz 15	3500	600	20
27.1.4.	Virs 15 un līdz 20	6000	1200	30
27.1.5.	Virs 20 un līdz 30	10000	2000	35
27.1.6.	Virs 30	20000	5000	40
* Mēra taisnā līnijā no bruņu priekšējās līdz aizmugurējai malai.

27.2. sauszemes čūskas

Nr. p.k.	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā grīdas platība (cm2)	Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais sprosta augstums** (cm)
27.2.1.	Līdz 30	300	150	10
27.2.2.	Virs 30 un līdz 40	400	200	12
27.2.3.	Virs 40 un līdz 50	600	300	15
27.2.4.	Virs 50 un līdz 75	1200	600	20
27.2.5.	Virs 75	2500	1200	28
* Mēra no mutes līdz astes galam. ** Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.

28. Zivis:

28.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstīgas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Ūdens plūsmai recirkulācijas sistēmās vai tvertņu ūdens filtrēšanai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes parametru uzturēšanu pieņemamā līmenī atbilstoši audzēšanas sistēmas iezīmēm un konkrētās sugas un dzīvnieku dzīves posma prasībām. Ja nepieciešams, ūdens krājumus vai nu filtrē, vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai ir jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem. Ar atbilstošiem pasākumiem panāk, lai pārāk bieži nenotiek pēkšņas pārmaiņas dažādajos parametros, kas ietekmē ūdens kvalitāti. Nodrošina atbilstošu ūdens plūsmu un ūdens līmeni un to uzraudzību;

28.2. skābeklis, slāpekļa savienojumi, oglekļa dioksīds, pH un sāļums. Skābekļa koncentrācijai jāatbilst konkrētās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, atkarībā no audzēšanas sistēmas zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Oglekļa dioksīda un slāpekļa savienojumu (t. i., amonjaka, nitrītu un nitrātu) koncentrācijai jābūt zemākai par kaitīgo līmeni. Ūdens kvalitāti uzrauga, izmantojot noteiktu testēšanas grafiku, pēc kura novērojumus izdara pietiekami bieži, lai atklātu šo kritisko parametru izmaiņas, un īsteno šo izmaiņu mazinošus pasākumus. pH līmeni pielāgo atbilstoši sugas vajadzībām un uztur, cik stabilu vien iespējams. Sāļumu pielāgo konkrētās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāļumu maina pakāpeniski;

28.3. temperatūra un apgaismojums. Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstīgi konkrētās zivju sugas un īpatņu attīstības stadijas vajadzībām un, cik vien iespējams, stabilu. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos;

28.4. turēšanas blīvums un vides dažādība. Zivju turēšanas blīvumu nosaka konkrēto zivju vajadzības attiecībā uz vidi, veselību un labturību. Zivīm nodrošina pietiekamu ūdens daudzumu normālai peldēšanai, ņemot vērā zivju izmēru, vecumu, veselības stāvokli un barošanas metodes. Zivīm nodrošina daudzveidīgu vidi, piemēram, slēptuves vai substrātu tvertnes apakšdaļā, ja vien uzvedības īpatnības neliecina, ka tas nav nepieciešams;

28.5. barošana un apkope. Zivis baro saskaņā ar piemērotām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uz mākslīgo uztutu. Ja ar procedūru nesaistītu iemeslu (piemēram, pārvadāšanas) dēļ barošana uz laiku ir jāaptur, šim laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jāņem vērā zivju lielums un ūdens temperatūra. Ja iespējams, zivis apkopj, tās neizņemot no ūdens. Zivju apkopšanai gan ūdenī, gan ārpus tā jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar zivīm, jābūt samitrinātam. Zivis apkopj atbilstošā ūdens temperatūrā, nepārsniedzot galējo temperatūras robežu, kuru zivis spēj izturēt;

28.6. zebrzivis:

28.6.1. ūdens kvalitāte. Prasītie ūdens parametri zebrzivju izmitināšanas sistēmās.

Nr. p. k.	Ūdens parametri	Minimālās/maksimālās prasības
1.	Temperatūra	24-29 °C
2.	Elektrovadītspēja	150-1700 μS/cm2
3.	Kopējā cietība	40-250 mg/L CaCO3
4.	pH	6,5-8
5.	Slāpekļa savienojumi	NH3/NH4 + < 0,1* mg/L, NO2 - < 0,3 mg/L, NO3 - < 25 mg/L
6.	Izšķīdušais skābeklis	> 5 mg/L
* Vai zem noteikšanas robežas. 0,1 mg/L apzīmē kopējo slāpekli, NH3/NH4 + . Šis daudzums atbilst 0,002 mg/L NH3, ja temperatūra ir 28 °C un pH ir 7,5.

28.6.2. apgaismojums. Gaišajā laikā gaismas daudzums ir nemainīgs, izņemot īsu ausmas un krēslas pāreju, ja tādu izmanto. Tumšajā laikā valda pilnīga tumsa;

28.6.3. turēšanas blīvums un vides dažādība. Pieaugušām zebrzivīm neizmanto ūdens tilpumu, kas mazāks par 1 litru. Turēšanas blīvums nepārsniedz 10 pieaugušu zivju uz litru. Tvertnes izmēram un formai jābūt tādai, lai zivis varētu saglabāt savu dabisko uzvedību un normāli peldēt. Jāvairās tvertnē ilgstoši turēt tikai vienu zivi;

28.7. galvkāji:

28.7.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstošas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Tvertnes konstrukcija un ūdens plūsmas ātrums atbilst dzīvnieka vajadzībām, un tas ietver arī pienācīgu skābekļa pievadīšanu atbilstoši dzīvnieka lielumam, dzīves posmam un ar uzvedību saistītajām vajadzībām. Ūdens temperatūra, sāļums, pH un slāpekļa savienojumu koncentrācija atbilst konkrētās sugas un dzīvības formu vajadzībām. Ja nepieciešams, izmanto pārsegus, ar kuriem novērš galvkāju izbēgšanu un svešķermeņu nejaušu ievazāšanu. Paredz pietiekami ilgu laiku, kurā galvkāji var aklimatizēties un pielāgoties ūdens kvalitātes apstākļu pārmaiņām;

28.7.2. apgaismojums. Gaismas intensitātei un fotoperiodam jāatbilst konkrētās sugas prasībām;

28.7.3. barības režīms. Galvkājiem nodrošina barošanas režīmu, kas atbilst konkrētajai sugai, attīstības stadijai un uzvedības vajadzībām;

28.7.4. vides dažādošana un apkope. Lai būtu iespējama daudzveidīga sugai raksturīga uzvedība, galvkājiem nodrošina piemērotu un pietiekamu daudzumu fizisko, kognitīvo un sensoro stimulu. Turēšanas apstākļos ņem vērā konkrētās sugas sociālās vajadzības, t. i., grupas vai vientuļnieku dzīvesveidu. Ja nepieciešams, ierīko paslēpņus vai alas. Ja iespējams, galvkājus apkopj, tos neizņemot no ūdens. Galvkāju apkopšanai ārpus ūdens jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar dzīvnieku, jābūt samitrinātam.

28.7.5. galvkāji

Nr. p. k.	Dzimta	Grupa	Ķermeņa garums* (cm)	Minimālā ūdens platība (cm2)	Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)	Minimālais ūdens dziļums (cm)
1.	Sepiidae	Sēpijas	līdz 2 > 2 līdz 6 > 6 līdz 12 > 12	100 600 1200 2500	40 200 400 1000	7 15 20 25
2.	Sepiolidae	Sepiolīdas**	līdz 1 > 1 līdz 3 > 3	50 120 150	5 50 100	5 8 12
3.	Loliginidae	Skrimšļkalmāri***, ****	līdz 15 > 15 līdz 25 > 25	2000 4500 6000	400 900 1200	60 90 90
4.	Octopodidae	Astoņkāji****	līdz 10 > 10 līdz 20 > 20	2000 2600 4000	600 700 1200	40 50 50
* Mantijas dorsālās daļas garums. ** Līdz 40 īpatņu grupa. *** Priekšroka cilindriskas formas tvertnēm. Ja izmantotās tvertnes nav cilindriskas, minimālās vērtības palielina par 5 %. **** Pavisam nesen šķīlušos kalmāru un astoņkāju mazuļus (planktona stadijā) tur cilindriskās tvertnēs, kurās katrā ir ne vairāk kā 20 mazuļu uz litru, un ierobežo to vizuālo mijiedarbību.

"

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 30. septembra
noteikumiem Nr. 575

"5. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 8. janvāra
noteikumiem Nr. 1

Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes

1. Nogalinot izmēģinājumu dzīvniekus, izmanto tabulā minētās metodes. Metodes, kuru nav minētajā sarakstā, var izmantot:

1.1. dzīvniekiem, kas ir bezsamaņā, ja dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu;

1.2. dzīvniekiem, ko izmanto lauksaimniecības pētījumos, kad projekta mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās. Šādus dzīvniekus var nogalināt, ievērojot prasības, kas noteiktas Padomes 2009. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā I pielikumā.

2. Dzīvniekus nogalina ar vienu no šīm metodēm:

2.1. apstiprina, ka ir neatgriezeniski apstājusies asinsrite;

2.2. iznīcina smadzenes;

2.3. dislocē kaklu;

2.4. atasiņo vai;

2.5. apstiprina, ka sāk iestāties rigor mortis.

Nāves iestāšanos apstiprina ar metodi, kas atbilst nogalināmā dzīvnieka sugai.

3. tabula

Dzīvnieki - piezīmes/metodes	Zivis	Abinieki	Rāpuļi	Putni	Grauzēji	Truši	Suņi, kaķi, baltie seski un lapsas	Lielie zīdītāj- dzīvnieki	Primāti (izņemot cilvēk- veidīgie)	Galvkāji
Anestēzijas līdzekļu pārdozēšana	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)	(1)
Kaušanas pistole	X	X	(2)	X	X		X		X	X
Oglekļa dioksīds	X	X	X		(3)	X	X	X	X	X
Kakla skriemeļu dislokācija	X	X	X	(4)	(5)	(6)	X	X	X	X
Kontuzēšana/spēcīgs sitiens pa galvu				(7)	(8)	(9)	(10)	X	X	X
Galvas nociršana	X	X	X	(11)	(12)	X	X	X	X	X
Elektriska apdullināšana	(13)	(13)	X	(13)	X	(13)	(13)	(13)	X	X
Cēlgāzes (Ar, N2)	X	X	X		X	X	X	(14)	X	X
Nošaušana ar piemērotām šautenēm, pistolēm un munīciju	X	X	(15)	X	X	X	(16)	(15)	X	X
Hipotermiskais šoks	(17)	X	X	X	X	X	X	X	X	X