Ministru kabineta noteikumi Nr. 562
Rīgā 2025. gada 23. septembrī (prot. Nr. 39 6. §)
Izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likuma
5. panta trešo daļu, 6. panta septītās daļas 1. un
2. punktu, 8. panta ceturtās daļas
1. un 2. punktu, 11. panta trīspadsmito daļu,
12. panta ceturto daļu un 15. panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 248. nr.; 2023, 198. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt ar 25.1 punktu šādā
redakcijā:
"25.1 Attaisnojuma dokumentu, ar kuru labo vai atsauc
(anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai
(rēķinu) (turpmāk - koriģējošais rēķins), kurš noformēts kā
strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts
darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā
strukturētu elektronisko rēķinu. Sagatavojot koriģējošo rēķinu,
tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai
atsaukts."
2. Svītrot 31. punktu.
3. Papildināt ar 31.1 punktu šādā
redakcijā:
"31.1 Ja attaisnojuma dokuments noformēts kā
strukturēts elektronisks rēķins, tad šādu strukturētu
elektronisku rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā
attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot
atvasinājumu papīra formā (izdrukas)."
4. Papildināt ar 33.1 punktu šādā
redakcijā:
"33.1 Par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī
rēķinu, ko izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks,
kurā nav visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā
noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un
informācija, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:
33.11. ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt
saimnieciskā darījuma dalībniekus - uzņēmuma nosaukums vai vārds
un uzvārds (fiziskai personai);
33.12. darījuma datums;
33.13. saimnieciskā darījuma (preces vai pakalpojuma)
apraksts;
33.14. saimnieciskā darījuma novērtējums naudas
izteiksmē un valūta;
33.15. rēķina numurs vai cits unikāls
identifikators."
5. Papildināt ar 34.1 punktu šādā
redakcijā:
"34.1 Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir
informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru
uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai
pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja avansa rēķina (priekšapmaksas
rēķina) apmaksa (viens vai vairāki maksājumi) ir veikta pilnā
piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad
papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu) var
nesagatavot. Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu
apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu
apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas
nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā
saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu)."
6. Papildināt ar 34.2 punktu šādā
redakcijā:
"34.2 Darījumos starp uzņēmumiem šo noteikumu
34.1 punktu piemēro, ja uzņēmums izsniegto avansa
rēķinu (priekšapmaksas rēķinu) citam uzņēmumam sagatavo
strukturēta elektroniskā rēķina veidā."
7. Papildināt ar 53.1 punktu šādā
redakcijā:
"53.1 Ja preču piegādes dokuments vai pārvadājuma
dokuments sagatavots elektroniski saskaņā ar šo noteikumu 42.
punktu, preču piegādes dokumenta vai pārvadājuma dokumenta papīra
kopiju pie reģistra var nepievienot, ja tiek nodrošināta šo
dokumentu attēlošana datora vai citas elektroniskas ierīces
ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, ir iespēja
veidot un izsniegt tā atvasinājumu papīra formā (piemēram,
izdruku)."
8. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā:
"68. Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī
prasījumu un saistību (arī ārpusbilances posteņu) summas
inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem
dokumentiem. Prasījumu un saistību summas salīdzina ar
attiecīgajiem saimniecisko darījumu dalībniekiem (debitoriem un
kreditoriem), ievērojot šādus nosacījumus:
68.1. var izmantot pašapkalpošanās portālu risinājumus vai citus
savstarpēji saskaņotus elektroniskos datu un informācijas
apmaiņas kanālus;
68.2. ja darījuma partneris līdz inventarizācijas termiņa beigām
nav informējis uzņēmumu par atšķirībām starp tā grāmatvedības
uzskaites datiem un uzņēmuma datiem par iepriekšējo saimniecisko
gadu, datus uzskata par salīdzinātiem."
9. Papildināt ar 68.1 punktu šādā
redakcijā:
"68.1 Bezskaidras naudas atlikuma inventarizāciju
uzņēmums veic, pamatojoties uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja
(Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē)
nodrošināto informāciju par klientam sniegtu finanšu
pakalpojumu."
10. Izteikt 71. punktu šādā redakcijā:
"71. Bibliotēkas krājuma (bibliotēkā esošo dokumentu kopuma)
inventarizāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citās
bibliotēkās, uz kurām attiecas Bibliotēku likums, veic
normatīvajos aktos bibliotēku krājumu jomā noteiktajā kārtībā un
termiņos. Muzeju krājuma inventarizāciju veic normatīvajos aktos
muzeju krājumu jomā noteiktajos krājuma esības pārbaužu
termiņos."
11. Izteikt 72. punktu šādā redakcijā:
"72. Budžeta iestādes pārskata gada slēguma inventarizācijā veic
prasījumu, saistību un bezatlīdzības darījumu salīdzināšanu ar
vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru
kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina
Centrālā statistikas pārvalde, un speciālās ekonomiskās zonas,
ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem, ievērojot
kārtību, kāda noteikta uz Likuma par budžetu un finanšu vadību
pamata pieņemtajos normatīvajos aktos par gada pārskata
sagatavošanas kārtību."
12. Papildināt ar 72.1 punktu šādā
redakcijā:
"72.1 Uzņēmumi pārskata gada slēguma inventarizācijā
salīdzina Valsts kasē atvērto kontu atlikumus, ievērojot kārtību,
kāda noteikta uz Likuma par budžetu un finanšu vadību pamata
pieņemtajos normatīvajos aktos par kārtību, kādā Valsts kase
nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu."
Ministru prezidente E. Siliņa
Finanšu ministrs A. Ašeradens