Darbības ar dokumentu

KOPSAVILKUMS

Saturs

Saīsinājumi

I. Plāna kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums

Plāna ieviešanas mehānismi un pārraudzība

Saīsinājumi

I. Plāna kopsavilkums

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (turpmāk - Pamatnostādnes) Rīcības plāns (turpmāk – Plāns) 2025. gadam ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojuma Nr. 436 (prot. Nr. 49 46. §) "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" 4.2. apakšpunktu. Plānā ietverts esošās situācijas raksturojums, definēts izstrādes mērķis, aktualizētas definēto politikas rezultātu rezultatīvie rādītāji vērtības un formulēti rīcības virzienu un to uzdevumu pasākumi, norādot katra pasākuma darbības rezultātu/-s un rezultatīvo/-s rādītāju/-s, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī izpildes termiņu ar precizitāti līdz gada ceturksnim. Planā ir ietverti arī 2024. gada pasākumi un informācija par to izpildi, kā arī norādīts finansējums plāna pasākumu īstenošanai.

Plānā ir ietverts finansējums, kas paredzēts valsts budžeta finansējuma ietvaros, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā. Atbilstoši Finanšu ministrijas norādījumam, ka līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi. 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektus par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Saskaņā ar tiem 2025. gada 21. janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.–2028. gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, un pie šī brīža prognozēm iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ir jāņem vērā pasākumu īstenošanā un plānošanā.

Ieviešot plānā ietvertos pasākumus, tiks izvērtēts, vai pasākuma ietvaros tiks sniegts komercdarbības atbalsts un gadījumā, ja pasākums kvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pasākums, tiks nodrošināta tā atbilstība komercdarbības atbalsta regulējumam.

Plāns ir strukturēts atbilstoši četriem Pamatnostādnēs definētajiem mērķiem un desmit rīcības virzieniem, tas ietver visus izglītības veidus (vispārējā, profesionālā un akadēmiskā) un pakāpes (pirmsskolas, pamata, vidējā un augstākā), kā arī akcentē speciālās izglītības un pieaugušo izglītības aktuālos risināmos jautājumus.

Plāna īstenošanai paredzētas dažādas darbības, kas saistītas ar jaunu vai pilnveidotu risinājumu, modeļu un pieeju izstrādi, normatīvās bāzes pilnveidi vai jauna regulējuma sagatavošanu, vadlīniju, kritēriju un metodiku izstrādi; dažāda veida informatīvu, konsultatīvu un metodisku atbalstu plašam iesaistīto pušu lokam (personāls, izglītojamie, vadītāji, partneri), aktuālo prasmju (t.sk. digitālo) attīstīšanu un nostiprināšanu dažādām mērķa grupām (pedagogiem, akadēmiskajam personālam, izglītojamajiem) sadarbību un partnerību veidošanu, prakses kopienu veidošanu zināšanu un pieredzes pārnesei, mācību vides un infrastruktūras uzlabošanu, datu un informācijas (sistēmu) pārvaldību, kā arī institucionālo un cilvēkresursu pārvaldību.

Plāns iezīmē būtiskākās pārmaiņu iniciatīvas, ko iecerēts īstenot 2025. gadā:

• Vispārējā izglītībā: (1) ilgtspējīgs izglītības finansēšanas modelis "Programma skolā" – izstrādāti kritēriji kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai; (2) secīga pāreja uz vienotu skolu (mācības valsts valodā) un mācību satura pilnveide un pieejas ieviešana visās Latvijas izglītības iestādēs; (3) skolu profesionālā atbalsta sistēma valsts, pašvaldību un skolas līmenī, sniedzot vajadzībās/datos balstītu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.

• Profesionālajā izglītībā: pilnveidots profesionālās izglītības finansēšanas modelis tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanai un mācīšanās kvalitātes un snieguma uzlabošanai atbilstoši darba tirgus prasībām.

• Augstākajā izglītībā: (1) cikliska augstskolu institucionālā akreditācija un (2) akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana.

• Pieaugušo izglītībā: pieaugušo izglītības pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu sabiedrības un darba tirgus vajadzībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu, t.sk. veidojot sadarbību un kopīgu cilvēkkapitāla pārvaldību starp publisko sektoru (IZM, EM, LM, kā arī citām iesaistītajām institūcijām) sociālajiem partneriem un nozarēm.

2024. gada 27. jūnijā Plāns tika publicēts Tiesību aktu portālā (tiesību akta lietas ID: 24-TA-1631) sabiedriskajai apspriešanai, kā arī saskaņošanai ar nozaru ministrijām, institūcijām un partneriem.

II. Esošās situācijas raksturojums

Izvērsts situācijas apraksts ir sniegts Pamatnostādņu 4. nodaļā "Esošās situācijas un būtiskāko izaicinājumu raksturojums". Aktuālākie izglītības attīstības izaicinājumi (jeb risināmie jautājumi) ir: pedagogu (un akadēmiskā personāla) profesijas konkurētspēja un pievilcība (t.sk. ataudze un atalgojums); mūsdienīgs izglītības piedāvājums (t.sk. interešu izglītībā un pieaugušo izglītībā); iekļaujoša un emocionāli droša vide izglītības iestādē; vienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētās un laukos (t. sk. mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas riska mazināšana); motivācija mācīties un iesaistīties pieaugušo izglītībā; darba tirgū aktuālo prasmju, t.sk. digitālo prasmju, attīstīšana; datu pārvaldība un izglītības kvalitātes vadība izglītības iestāžu un nacionālā līmenī un izglītības iestāžu tīkls vispārējā un augstākajā izglītībā.

Plāna saturs ir veidots saskaņā ar:

• starptautiska un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga dokumentiem: ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas); Eiropas Prasmju programmai (2020) (sekmēt iedzīvotāju un nodarbināto prasmju pilnveidi); Eiropas sociālo tiesību pīlāra (2017) principiem (vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba apstākļi; sociāla aizsardzība un iekļaušana);

• nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" rīcības virzieniem (izglītības sistēmas attīstība un izglītības pieejamība, kvalitātes un tehnoloģisko risinājumu nodrošināšana); Nacionālā attīstības plāna 2027 prioritātēm (Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei); Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. g. (prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai); izglītības un citu jomu pamatnostādnēm (t.sk. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. g., Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. g., Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. g., Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.–2027. g. u.c.).

Detalizēta informācija par sasaisti ar ES, starptautiska un nacionāla līmeņa stratēģiskās plānošanas dokumentiem ir norādīta Pamatnostādņu 5. nodaļā "Izglītības politikas mērķu sasaiste ar Latvijas, Eiropas Savienības un globāliem attīstības un politikas plānošanas dokumentiem".

Plāna izstrādes mērķis ir Pamatnostādņu ieviešana, lai nodrošinātu tajās noteikto mērķu – augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; atbalsts ikviena izaugsmei; ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība – sasniegšanu.

Plāna pasākumu darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji ir veidoti, balstoties uz Pamatnostādnēs izvirzītajiem politikas rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem¹, kuru ir atspoguļoti Plānā (MS excel datne ar nosaukumu: IZM_pamatn_RP_2025_).

Plāna ieviešanas mehānismi un pārraudzība

Lai nodrošinātu Plāna sekmīgu un pārskatāmu ieviešanu, kas ietver visu iesaistīto pušu efektīvu koordinēšanu, ir izstrādāts ieviešanas un uzraudzības mehānisms. Plāna ieviešanas un uzraudzības procesi ir veidoti ar mērķi radīt vienkāršu un labi funkcionējošu pieeju, nedublējot esošos sadarbības veidus.

Plāna ieviešana tiks īstenota, paredzot trīs līmeņu uzraudzību:

1. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Darba plāns;

2. Finanšu uzraudzība caur Eiropas Savienības fondu finansējuma procedūrām;

3. Konsultatīva uzraudzība sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.