Darbības ar dokumentu

Rīga, 2025

Satura rādītājs

Kopsavilkums

1. Sasaiste ar tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

2. Situācijas apraksts

3. Politikas mērķi un rīcības virzieni

4. Pasākumu plāns

5. Teritoriālā perspektīva

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums

Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) izstrādāts, lai nodrošinātu nepārtrauktu politikas attīstību cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā. Iepriekšējā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.–2023. gadam izvērtējums¹ tika izstrādāts 2024. gadā un tā secinājumi pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.²

Lai gan iepriekšējā plānošanas perioda plāna izpilde vērtēta kā sekmīga, šajā plānošanas periodā izvēlēta pieeja ar mazāku pasākumu skaitu, tādā veidā mazinot administratīvo slogu saistībā ar plāna izstrādi, saskaņošanu un izvērtēšanu. Plāns ir izstrādāts kodolīgs formā, koncentrējoties uz prioritārajiem pasākumiem un apzinot steidzami īstenojamās rekomendācijas (skat. pielikumā), kā arī pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz 2026. gada 15. jūlijam pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvu (ES) 2024/1712, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (turpmāk – Direktīva 2024/1712). Tāpat pasākuma klāstu ierobežo arī iesaistīto institūciju kapacitāte un finansiālais resurss. Šajā politikas plānošanas periodā mērķtiecīgi atlasīti tādi pasākumi, kas vērsti uz esošās sistēmas pilnveidošanu.

Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2025.–2027. gadam mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un nodrošināt efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, koncentrējoties uz cilvēku tirgotāju apkarošanu, upuru atpazīšanas un novirzīšanas uzlabošanu, kā arī atbilstoša atbalsta sniegšanu upuriem. Tādējādi Plānā iekļauti 12 galvenie pasākumi, kas strukturēti četros rīcības virzienos: 1) prevencija; 2) atbalsts upurim; 3) vainīgo saukšana pie atbildības; 4) politikas koordinācija.

Kvantitatīva politikas rezultāta noteikšana ir sarežģīta, jo politika ir kompleksa, tādēļ kā galvenais politikas īstenošanas rādītājs ir izvēlēts ASV Valsts departamenta "Trafficking in Persons" (TIP Report) ziņojuma novērtējums par Latviju. Mērķis ir līdz 2028. gadam sasniegt 1. līmeni, kas nozīmē pilnīgu atbilstību minimālajiem cilvēku tirdzniecības novēršanas standartiem.

Plāna īstenošana paredzēta ikgadēji piešķirtā valsts budžeta ietvarā, izņemot divus pasākumus 101 898,68 euro apmērā, kuru īstenošanai ir piesaistīts papildu finansējums no Noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas fonda (pasākums Nr. 6) un Eiropas Sociālā Fonda Plus programmas (pasākums Nr. 7.1). Viens uzdevums ar ieplānotu papildu finansējumu ir cilvēku tirdzniecības atpazīšanas jeb skrīninga rīka izstrāde, bet otrs pasākums ar papildu finansējumu ir prakses izspēle cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un atklāšanai darba ekspluatācijas jomā.

1. Sasaiste ar tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējas attīstības mērķi

Cilvēku tirdzniecības novēršana ir iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ilgtspējas attīstības 2030 mērķa Nr. 8 "Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem" 8.7. apakšpunktā "Veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai izskaustu piespiedu darbu, mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu bērnu darba ļaunāko formu, tostarp bērnu–kareivju vervēšanas un izmantošanas, aizliegšanu."³

Starptautiskais regulējums

Latvija ir uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā, kas ir būtisks aspekts, pamatojot cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas ietvaru, kā arī politikas plānošanas dokumenta nepieciešamību un saturu.

Sākotnēji jānorāda, ka Direktīvas 2024/1712 19.b pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāizstrādā cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plāns.⁴ Direktīvā ir arī noteikti saturiskie elementi, kas jāiekļauj nacionālajos rīcības plānos.

Papildus pastāv vairāki starptautiski instrumenti, kas kopumā ietekmē gan cilvēku tirdzniecības normatīvā regulējuma izveidi, gan politikas attīstības saturu. Tā 2004. gadā Latvija pievienojās ANO Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolam par cilvēku tirdzniecības, jo īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu (Palermo protokols). Ratificējot šo protokolu, Latvija ir apņēmusies īstenot noteiktu pasākumu kopumu.⁵

Latvija ir ratificējusi arī Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību.⁶ Līdzīgi kā tas ir ar citām Eiropas Padomes ratificētajām konvencijām, tās ieviešanu rūpīgi vērtē speciāli izveidota ekspertu grupa.⁷ Pašreiz, plāna izstrādes laikā 2025. gadā, ekspertu grupa par cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumiem jeb GRETA īsteno 4. novērtējuma kārtu, kuras ietvarā tiek vērtēts, kā Latvija novērš cilvēku tirdzniecības ievainojamības, piemēram, dažādus strukturālos faktorus, migrācijas faktorus, personīgos un psiholoģiskos faktorus u.c.⁸

Tāpat Latvija ir pilnvērtīga dalībniece Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk – EDSO), kurā ir izveidots Īpašā pārstāvja birojs cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Īpašā pārstāvja birojs 2022. gadā veica Latvijas novērtējumu saistībā ar centieniem novērst cilvēku tirdzniecību un sniedza savas rekomendācijas.⁹

ASV Valsts Departaments katru gadu valstīm aicina iesniegt apjomīgu informāciju par īstenotajiem pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanai. Pamatojoties uz saņemto informāciju, ASV Valsts Departaments katru gadu sagatavo TIP Report,¹⁰ kur valstis ierindo 3. līmeņos. Ja valstis neizpilda noteiktu minimālo kritēriju kopumu, valsti var ierindot tā dēvētajā uzraudzības sarakstā (watch list). Pašreiz Latvija atrodas 2. sarakstā.

Sasaiste ar Latvijā pieņemtiem politikas plānošanas dokumentiem

Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP 2027) nav minēta tieša sasaiste ar cilvēku tirdzniecības novēršanu. Jāņem arī vērā, ka kopumā cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits nav liels.¹¹ Tomēr katrs cilvēku tirdzniecības gadījums atspoguļo kopējo valsts spēju preventīvi novērst cilvēku tirdzniecību, ātri sniegt palīdzību, nodrošināt atlabšanu un taisnīgu tiesu. Tā kā cilvēku tirdzniecības jautājums ir plašs un skar plašu jautājumu loku (sociālā neaizsargātībā, vardarbība, nodarbinātībā, noziedzība, atbalsts cietušajam kriminālprocesā, sociālais atbalsts, veselības aprūpe, pamattiesības, efektīva noziegumu izmeklēšana, taisnīga tiesa u.c.), konkrēts NAP 2027 rezultatīvais rādītājs netika sasaistīts.

Ar cilvēku tirdzniecības novēršanu saistītas darbības ir iekļautas Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam. Minētā plāna 9. pasākums paredz: Vienotas prakses un rīcības ieviešana atbilstošu jomu speciālistiem par reaģēšanu un turpmākajām darbībām vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumos. Savukārt, 9.1. rezultāts definēts šādi: izstrādātas vadlīnijas un algoritms par rīcību, ja ir aizdomas vai tiek konstatēta vardarbība pret bērnu ģimenē, seksuālu izmantošanu, vai ir aizdomas par cilvēku tirdzniecības pazīmēm bērnam (izpilde līdz 2027. gada beigām).¹²

Cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumi ir iekļauti arī "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2024.–2027. gadam":

• Cilvēku tirdzniecība ir viens definētajiem pamata riskiem operacionālās telpas novērtējumā (1.4. sadaļa);

• Paredzēta Valsts robežsardzes un citu iesaistīto iestāžu personāla zināšanu un iemaņu stiprināšana par neaizsargāto personu, tai skaitā tādu, kurām nepieciešams psiholoģisks vai fizisks atbalsts, un personu, kuras iespējami ir pakļautas cilvēku tirdzniecības, cilvēku nelikumīgas pārvietošanas vai nelikumīgās migrācijas riska identificēšanā, kā arī personu, kuras pieprasa vai ir šķietami piekritīgas starptautiskajai aizsardzībai, agrīnu identificēšanu atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 1, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 13 un Nr. 14;

• Cilvēku tirdzniecības novēršanas un atklāšanas jomā paredzēts stiprināt Valsts policijas un Valsts robežsardzes, kā arī citu iesaistīto iestāžu un sabiedrisko organizāciju sadarbību, nodrošinot visaptverošo pieeju un īstenojot gan izpratnes veicināšanas un informatīvus pasākumus plašai sabiedrībai, gan specifiskākām riska grupām. Tāpat ir svarīgi nodrošināt regulāras apmācības speciālistiem no pirmās saskarsmes iestādēm, piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, sociālajiem dienestiem, bērnu tiesību aizsardzības institūcijām u.c. Sadarbība it īpaši ir jāstiprina ar nevalstisko sektoru, kas var veikt gan iespējamo upuru identificēšanu, gan sniegt nepieciešamo atbalstu atbilstoši rīcības virzieniem Nr. 5, Nr. 13 un Nr. 14.

2. Situācijas apraksts

Situācijas aprakstā iekļauts īss kopsavilkums ar galvenajiem secinājumiem par situāciju cilvēku tirdzniecības jomā un pasākumiem, kas tiek īstenoti cilvēku tirdzniecības novēršanai. Detalizēta informācija gan par cilvēku tirdzniecības situāciju, gan institucionālo ietvaru ir pieejama ikgadējos pārskatos un dažādu organizāciju veiktajos izvērtējumos.¹³

Pašreiz Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā. Ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji. Tādēļ stratēģiska politikas plānošana prasa īstenot daudzveidīgus pasākumus, kas aptver vairākus virzienus. Šī pieeja būtiski atšķiras no valstīm, kuras galvenokārt ir mērķa valstis vai kurām raksturīga tikai izcelsmes valsts loma.

Jāatzīmē, ka šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riskam pakļautajām grupām un vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Tāpat rodas nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem – piemēram, tulka nepieejamība var būtiski ietekmēt darbu ar cietušo un samazināt palīdzības iespējas. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības apkarošanas kontekstā būtiski paplašinās gan iesaistīto sadarbības iestāžu loks, gan risināmo jautājumu spektrs.

Kopš 2016. gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 – trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.

Identificētie cilvēku tirdzniecības upuri
no 2016.–2024. gadam.¹⁴

Visbiežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības, kā arī piespiešana vai iesaistīšana dažādos noziedzīgos nodarījumos, piemēram, narkotiku pārvadāšanā vai finanšu krāpšanā. Konstatēti arī gadījumi, kad personas, arī nepilngadīgas, ārzemēs iesaista piespiedu ubagošanā.

Paaugstināti riski ir saistīti ar mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, jo cilvēku tirdzniecības problēmu būtiski ietekmē dažādi strukturālie (sociālie, ekonomiskie) faktori, kas nav risināmi tikai šauri cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas ietvaros.

Ņemot vērā identificēto cilvēku tirdzniecības upuru stāstus un gadījuma aprakstus, kopumā pašreiz var noteikt šādas sabiedrības grupas, kas ir pakļautas lielākam cilvēku tirdzniecības riskam:

• Trešo valstu pilsoņi (piemēram, no Tadžikistānas, Uzbekistānas, Kirgizstānas, Moldovas, Ukrainas un Indijas), kuri ierodas Latvijā labākas dzīves meklējumos, visbiežāk tiek nodarbināti būvniecībā un ēdināšanā. Šie cilvēki parasti ir sociāli un ekonomiski neaizsargāti, nepārzina Latvijas normatīvo regulējumu un neuzticas valsts iestādēm.

• Līdzīgā situācijā ir arī Latvijas pilsoņi, kuri dodas darba meklējumos uz citām valstīm, galvenokārt Eiropas Savienībā. Viņi bieži vien nepārzina nodarbinātības jomas normatīvo regulējumu un neuzticas valsts pārvaldes iestādēm. Latvijas valstspiederīgie ārzemēs visbiežāk tiek ekspluatēti būvniecības, lauksaimniecības, ražošanas un viesmīlības nozarēs.

• Seksuālajai ekspluatācijai pakļautas sievietes vecumā no 16 līdz 46 gadiem, kurām raksturīga zema socializācijas pakāpe, ir vielu lietošanas traucējumi, naivums. Dzīvokļu-bordeļu veidošanos, kas rada sutenerisma un potenciāli arī cilvēku tirdzniecības seksuālās ekspluatācijas riskus, veicina trešo valstu pilsoņu ierašanās Latvijā prostitūcijas pakalpojumu sniegšanai.

• Izteikti neaizsargāta grupa ir personas ar vielu lietošanas traucējumiem, bez noteiktas dzīvesvietas vai citos sociāli un ekonomiski trūcīgos apstākļos. Šīs personas bieži tiek vervētas piespiedu ubagošanai citās Eiropas Savienības valstīs vai iesaistītas dažādās finanšu krāpšanās.

• Arī nepilngadīgas personas, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē vai apgūst kādu no speciālās izglītības programmām (internātskolas), ir uzskatāma par riska grupu.

Cilvēku tirdzniecības identificēšanā pašlaik darbojas divas pieejas. Valsts policija atzīst personu par cietušo no cilvēku tirdzniecības kriminālprocesa ietvaros. Paralēli nevalstisko organizāciju komisija var atzīt personu par cilvēku tirdzniecības upuri¹⁵, lai nodrošinātu piekļuvi sociālās rehabilitācijas pakalpojumam. Piemēram, 2024. gadā nevalstisko organizāciju komisija par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina 33 personas, savukārt Valsts policija par cietušajiem atzina 5 personas. Visas šīs personas varēja saņemt sociālas rehabilitācijas pakalpojumu.

Visbiežāk personas vēršas pēc palīdzības pašas vai arī cilvēku tirdzniecību atklāj tiesībsargājošās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Piemēram, 2024. gadā no 38 identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem 28 pirmo reizi saskārās ar nevalstiskajām organizācijām. Vienā gadījumā personu novirzīja Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, četras personas novirzīja bāriņtiesa, divas – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa, savukārt trim cietušajiem pirmā saskarsme bija ar Valsts policiju.

Kriminālprocesi cilvēku tirdzniecības lietās ir sarežģīti, jo prasa gan plašu objektīvo pierādījumu bāzi, gan rūpīgu darbu ar cietušajiem, kuri ne vienmēr vēlas sadarboties, kā arī piedzīvotā traumatiskā pieredze var ietekmēt sniegtās liecības. Kopumā ik gadu tiek ierosināti vidēji 2–4 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 154.¹ panta. Lietas izmeklēšana līdz nodošanai kriminālvajāšanā, atkarībā no lietas sarežģītības, var ilgt arī vairāk par gadu.

Lietu iztiesāšana šajos gadījumos parasti ir ilgstoša. Plāna izstrādes laikā tiesās (jebkurā instancē) atradās 11 lietas pēc Krimināllikuma 154.¹ panta, kur senākā lieta ir no 2015. gada.

Jautājumā par atbalsta pakalpojumiem cilvēku tirdzniecības upuriem, jānorāda, ka Labklājības ministrija ik pēc diviem gadiem izsludina iepirkumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem. Šos pakalpojumus sniedz divas organizācijas – biedrība "Centrs MARTA" un biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Ieplānotais finansējums 2025. un 2026. gadam ir 200 993 euro. Tāpat arī jānorāda, ka, ja persona ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, tad iespējamais atbalsta grozs ir vēl plašāks.¹⁶

Savukārt jautājumā par Latvijas kopējo politiku un pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vieglākam pārskatam un galveno vēstījumu atspoguļošanai ir izmantota SVID pieeja.

SVID analīze par cilvēku tirdzniecības
novēršanas ietvaru Latvijā

3. Politikas mērķi un rīcības virzieni

Šī politikas plāna galvenais uzdevums ir ieviest Latvijai izteiktās rekomendācijas (skat. pielikumu), kā arī nodrošināt Direktīvas 2024/1712 transponēšanu Latvijas normatīvajā regulējumā. Daļa rekomendāciju, kā arī Direktīvā 2024/1712 veiktie grozījumi pārklājas. Tomēr jānorāda, ka, ņemot vērā kapacitāti, finansējumu un iespējas, šajā plānošanas periodā ir jāizvirza prioritāri izpildāmi pasākumi.

Ņemot vērā minēto, par Plāna virsmērķi tiek izvirzīts:

Stiprināt institucionālo kapacitāti un efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vēršoties pret cilvēku tirgotājiem, pilnveidojot atpazīšanu un potenciālo upuru novirzīšanu, kā arī sniedzot atbilstošu atbalstu upuriem.

Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti vairāki uzdevumi, kas iedalāmi galvenajos rīcības virzienos atbilstoši 4P (prevention, protection, prosecution, partnership) modelim:

1. Prevencija – izpratnes veicināšanas pasākumi sabiedrībai kopumā un riska grupām. Ir virziens, kas tiek minēts visās rekomendācijās un ir noteikts arī Direktīvā 2024/1712. Konkrēti pasākumi un mērķa grupas (vispārējās izglītības iestādes, bērni ārpusģimenes aprūpē, trešo valstu pilsoņi, sociāli neaizsargātas personas) noteiktas, ņemot vērā Latvijas situāciju.

2. Atbalsts upurim – šis rīcības virziens fokusējas uz agrīnu cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un tūlītējiem pasākumiem, kas nodrošina cietušo aizsardzību un nepieciešamo atbalstu. Šī plānošanas perioda ietvaros lielāka uzmanība tiks pievērsta cilvēku tirdzniecības agrīnai identificēšanai un normatīvajam regulējumam, kas ļauj īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību, lai novirzītu iespējamo upuri tūlītējam atbalstam. Normatīvā regulējuma izstrāde ir arī daļa no Direktīvas 2024/1712 transponēšanas Latvijas normatīvajā regulējumā. Tāpat plānots īstenot vairākas apmācības pirmās saskarsmes institūcijām un izstrādāt cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas rīku, tādējādi ceļot pirmo saskarsmes institūciju kapacitāti.

3. Vainīgo saukšana pie atbildības – šis rīcības virziens koncentrējas uz pasākumiem, kas spēcina izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesvedības procesus cilvēku tirdzniecības lietās. Šajā pārskata periodā iekļauts pasākums Direktīvas 2024/1712 transponēšanai Latvijas normatīvajā regulējumā. Direktīva kriminalizē apzinātu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanu un nosaka stingrākus sodus, tostarp līdz desmit gadu ilgu ieslodzījumu smagos gadījumos. Daļa šo prasību jau ir iekļautas Krimināllikumā, taču daļa līdz 2026. gada jūlijam būs jāievieš Latvijas normatīvajā regulējumā.

4. Politikas koordinācija – lai veicinātu pierādījumos balstītu politiku, šī plānošanas perioda ietvarā tiks sagatavots priekšlikums neatkarīgā ziņotāja izveidei Latvijā. Savukārt regulārai koordinācijai plānots izveidot pastāvīgu ekspertu darba grupu, kas nebūs piesaistīta konkrētam politikas plānošanas dokumentam, kā tas ir bijis līdz šim.

Ņemot vērā, ka šī politikas joma ir saistāma ar dažādiem rādītājiem, kuru izmaiņas, cita starpā, var dažādi interpretēt, nav korekti izvirzīt vienu vai dažus kvantitatīvus politikas rādītājus. Precīzākam politikas novērtējumam ir jāizmanto kvantitatīvi un kvalitatīvi dati, kas jāaplūko no dažādām perspektīvām. Tādēļ kā galvenais politikas īstenošanas rādītājs tiek izvirzīts ASV Valsts departamenta vērtējums par cilvēku tirdzniecības novēršanu Latvijā. ASV Valsts departaments šādu ziņojumu sagatavo katru gadu, pamatojoties uz visu iesaistīto pušu iesniegto informāciju. Pēc informācijas analīzes veikšanas, valstis tiek ierindotas attiecīgos līmeņos, kur 1. līmenis ir visaugstākais novērtējums, savukārt 3. līmenis ir viszemākais novērtējums. Pašreiz Latvija ir ierindota 2. līmenī.

Politikas rezultatīvais rādītājs

4. Pasākumu plāns

5. Teritoriālā perspektīva

Plānā iekļautie pasākumi ir mērķēti uz visu Latvijas sabiedrību un tiks īstenoti gan Rīgā un Pierīgā, gan reģionos.

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Saite: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02011L0036-20240714

• Nepieciešams papildināt Krimināllikuma 154.² pantā definēto cilvēku tirdzniecības jēdzienu, iekļaujot jaunas cilvēku tirdzniecības formas – surogāciju, piespiedu laulību un nelikumīgas adopcijas ekspluatāciju (2. panta 3. punkts).

• Nepieciešams papildināt Krimināllikumu, nosakot atbildību pastiprinošu apstākli, ja cilvēku tirdzniecību ir veikusi valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, kā arī, ja nodarījuma izdarītājs ir veicinājis vai veicis attēlu, video vai citu līdzīgu seksuāla rakstura materiālu, kuros iesaistīts cietušais, izplatīšanu (4. panta 3. punkts).

• Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka personas, kuras ir atbildīgas par cilvēku tirdzniecības nozieguma izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ir atbilstoši apmācītas. Dalībvalstis tiek mudinātas attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savām nacionālajām tiesību sistēmām tiesībaizsardzības iestādēs un prokuratūrās izveidot specializētas vienības (9. panta 3. punkts).

• Ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem jāizveido viens vai vairāki mehānismi, kuru mērķis ir agrīni atklāt un identificēt cietušos, kā arī sniegt palīdzību un atbalstu identificētajiem cietušajiem un personām, kuras tiek uzskatītas par cietušajiem. Šis process jānodrošina sadarbībā ar atbilstošām atbalsta organizācijām, kā arī jāieceļ kontaktpunkts cietušo pārrobežu nosūtīšanai (11. panta 4. punkts).

• Lai atbilstu Direktīvas prasībām, nepieciešams izveidot normu, kas paredz kriminālatbildību par visu cilvēku tirdzniecības cietušo pakalpojumu izmantošanu (18.a pants).

• Dalībvalstis veicina vai piedāvā regulāru un specializētu apmācību speciālistiem, kuri varētu nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības cietušajiem vai potenciālajiem cietušajiem, tostarp: policijas darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, palīdzības un atbalsta dienestiem, darba inspektoriem, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes darbiniekiem (18.b panta 1. punkts).

• Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Eiropas Savienībā, dalībvalstis veicina gan vispārēju, gan specializētu apmācību tiesnešiem un prokuroriem, kuri iesaistīti kriminālprocesā (18.b panta 2. punkts).

• Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatorus un līdzvērtīgus mehānismus, nodrošinot tiem pietiekamus resursus efektīvai pienākumu izpildei (19. panta 1. punkts).

• Dalībvalstis var arī izveidot neatkarīgas struktūras, kuru uzdevums ir uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, sniegt ziņojumus par problēmjautājumiem, kam kompetentajām valsts iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, kā arī veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču analīzi (19. panta 3. punkts).

• Visām dalībvalstīm ir jāpieņem cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plāni (19.b punkts).

Saite: https://www.iem.gov.lv/lv/greta-tresas-kartas-novertejuma-zinojums-par-eiropas-padomes-konvencijas-par-cinu-pret-cilveku-tirdzniecibu-ieviesanu-latvija

Tiesības uz informāciju

> GRETA aicina Latviju pastāvīgi popularizēt palīdzības un konsultācijas tālruņus, izmantojot sociālos plašsaziņas vai citus līdzekļus.

> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāstiprina sistemātiska informācijas sniegšana iespējamiem un identificētiem cilvēku tirdzniecības upuriem par viņu tiesībām, pieejamajiem pakalpojumiem un piekļuves iespējām. Ir jānodrošina rakstisku materiālu izstrāde dažādās valodās, kuros izskaidrotas upuru tiesības. Tāpat ir jānodrošina, ka policijas un imigrācijas darbinieki materiālus nodod upuriem. Policijas amatpersonām, darba inspektoriem un personālam, kuri sniedz konsultācijas un palīdzību, ir jābūt apmācītiem un instruētiem par to, kā pienācīgi izskaidrot cilvēku tirdzniecības upuriem viņu tiesības, ņemot vērā viņu kognitīvās prasmes un psiholoģisko stāvokli. Tāpat darbiniekiem, kas strādā patvēruma uzņemšanas un aizturēšanas centros, arī turpmāk jābūt apmācītiem un instruētiem par to, kā proaktīvi sniegt informāciju personām un grupām, kas pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam.

Juridiskais atbalsts un bezmaksas juridiskā palīdzība

> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai atvieglotu un garantētu tiesu pieejamību cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši nodrošinot, ka:

– tiklīdz ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris, tiek iecelts specializēts jurists, tai skaitā pirms persona ir izlēmusi, vai sadarbosies ar iestādēm un/vai sniegs oficiālu liecību;

– jāveicina juristu apmācību un specializāciju, lai varētu sniegt juridisko palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem. Tāpat ir jānodrošina, ka specializēta advokāta iecelšana ir sistemātiska.

Psiholoģiskā palīdzība

> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirdzniecības upuriem vajadzības gadījumā pēc sešu mēnešu rehabilitācijas programmas tiek sniegta ilgtermiņa psiholoģiskā palīdzība, tādējādi palīdzot pārvarēt piedzīvoto traumu un panāktu ilgstošu atveseļošanos un sociālo integrāciju.

Darba, profesionālās apmācības un izglītības pieejamība

> GRETA uzskata, ka Latvijai cilvēku tirdzniecības upuru ekonomiskajai un sociālajai iekļaušanai ir jāveicina efektīva piekļuve darba tirgum, nodrošinot profesionālo apmācību un iekārtošanu darbā, palielinot dažādu darba devēju informētību un veicinot mazo uzņēmumu, sociālo uzņēmumu un publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp izmantojot valsts atbalstītas nodarbinātības programmas, lai radītu atbilstošas darba iespējas cilvēku tirdzniecības upuriem.

Kompensācija

> GRETA mudina Latviju pielikt papildu pūles, lai garantētu cilvēku tirdzniecības upuriem efektīvu piekļuvi kompensācijai, jo īpaši:

– pilnībā izmantot normatīvajā regulējumā paredzētās tiesības par līdzekļu iesaldēšanu un atsavināšanu, kā arī starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu kompensāciju cilvēku tirdzniecības upuriem un nodrošinātu, ka atgūstamā manta, kas konfiscēta kriminālprocesā, pēc iespējas ātrāk tiek atdota cietušajam vai izmantota, lai cietušajam izmaksātu kompensāciju;

– iekļaut jautājumu par kompensāciju advokātu, prokuroru un tiesnešu apmācību programmās un mudināt viņus izmantot visas iespējas, ko piedāvā normatīvais regulējums ar mērķi apmierināt cilvēku tirdzniecības upuru prasības pēc kompensācijas.

Izmeklēšana, kriminālvajāšana, sankcijas un pasākumi

> GRETA atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, un aicina Latvijas iestādes turpināt stiprināt spēju atklāt, arestēt un konfiscēt nelegāli iegūtu līdzekļus, tostarp nodrošinot izmeklētāju specializāciju un šādu speciālistu klātbūtni visās struktūrvienības, kas izmeklē ar cilvēku tirdzniecību saistītus noziedzīgus nodarījumus.

> GRETA mudina Latvijas iestādes veikt pasākumus, lai stiprinātu krimināljustīciju cilvēku tirdzniecības gadījumos, tostarp:

– nodrošināt, ka cilvēku tirdzniecības nodarījumi ir proaktīvi un ātri izmeklēti, izmantojot īpašās izmeklēšanas metodes, lai savāktu materiālus, dokumentārus, finanšu un digitālos pierādījumus, nepaļaujoties tikai uz cietušo vai liecinieku liecībām;

– informēt prokurorus un tiesnešus par cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām, nodrošinot apmācību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, un veicinot specializācijas attīstību par cilvēku tirdzniecības lietām;

– nodrošināt, ka par cilvēku tirdzniecības noziegumu notiesātajiem tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

> GRETA arī uzskata, ka Latvijā ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiesvedības ilgums cilvēku tirdzniecības lietās ir saprātīgs saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (saistībā ar ECTK 6. panta 1. punktu) un Eiropas Komisijas par tiesiskuma efektivitāti (CEPEJ) noteiktajiem standartiem.

Noteikums par nesodāmību

> Atzinīgi vērtējot Administratīvo pārkāpumu kodeksā ieviestās izmaiņas tiesību aktos un iepriekš minēto Latvijas Republikas Tiesībsarga atzinumu, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecības upuru nesodīšanas principa efektīvu konsekventu piemērošanu par iesaistīšanos nelikumīgās darbībās, tiktāl, cik personas bija piespiestas ekspluatācijas rezultātā. Ir jāizstrādā norādījumi policijas darbiniekiem un prokuroriem par nesodāmības noteikuma darbības jomu un piemērošanu, tostarp attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 379. panta 5. punkta piemērošanu.

Cietušo un liecinieku aizsardzība

> GRETA mudina Latviju pilnībā izmantot pieejamos pasākumus, lai aizsargātu cietušos un lieciniekus un novērstu iebiedēšanu izmeklēšanas laikā, kā arī tiesvedības laikā un pēc tās.

Specializētās iestādes un koordinējošās struktūras

> GRETA atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenota policijas darbinieku un prokuroru specializācija cilvēku tirdzniecības lietās. Uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveicina arī darba inspektoru un tiesnešu specializācija un apmācība cīņai pret cilvēku tirdzniecību. GRETA arī uzskata, ka Latvijas ir jānodrošina, lai prokuratūras reorganizācijai nebūtu negatīvas ietekmes uz prokuroru specializāciju cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā.

> Turklāt GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi un tehniskie resursi specializētās policijas nodaļas cīņai pret cilvēku tirdzniecību darbībai.

Starptautiskā sadarbība

> GRETA atzinīgi vērtē Latvijas uzsāktos sadarbības pasākumus gan krimināltiesību jomā, gan Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros, un aicina turpināt sadarbības tīklu izveidi ārpus Baltijas Jūras valstu reģiona, jo īpaši attiecībā uz finanšu izmeklēšanu un kompensācijas rīkojumu izpildi.

Horizontālie jautājumi

> GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveicina sieviešu informētība par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem viņu tiesību pārkāpumu gadījumos, tostarp ar Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja starpniecību.

> GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu bērniem piemērotas procedūras cilvēku tirdzniecības lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnēm par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, tostarp pasākumus, lai nodrošinātu, ka visā valstī ir pietiekams skaits bērniem draudzīgu interviju/pratināšanas telpu.

> GRETA atzinīgi vērtē iepriekš minētās iniciatīvas un uzskata, ka Latvijas iestādēm jāstiprina sadarbība ar privāto sektoru saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībā un cilvēktiesībās un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2016)3 par cilvēktiesībām un uzņēmējdarbību, lai palielinātu informētību par uzņēmumu svarīgo lomu un atbildību cietušo rehabilitācijas un atveseļošanās atbalstā, kā arī, lai nodrošinātu piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

> GRETA uzskata, ka Latvijai vispārējā korupcijas apkarošanas politikā jāiekļauj pasākumi pret korupciju cilvēku tirdzniecības kontekstā, kā arī jānodrošina šādu pasākumu efektīva ieviešana.

Latvijai raksturīgās turpmākās tēmas

Attīstība tiesiskajā, institucionālajā un politiskajā satvarā cīņai pret cilvēku tirdzniecību

> GRETA uzskata, ka ir jāturpina regulārs starpinstitūciju darbs, lai uzraudzītu Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.–2023. gadam ieviešana. Turklāt GRETA aicina paredzēt atbilstošu finansējumu politikas ieviešanai;

> GRETA aicina Latvijas iestādes noslēgt neatkarīgā ziņotāja izveidošanas procesu vai deleģēt citu jau pastāvošu neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu efektīvu valsts institūciju cilvēku tirdzniecības apkarošanas darbību uzraudzību un priekšlikumu sniegšanu attiecīgām personām un iestādēm (sk. Konvencijas 29. panta 4. punktu un paskaidrojuma ziņojuma 298. punktu).

> Tā kā pašreiz vēl nav iecelts neatkarīgais ziņotājs, GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina ārējs un neatkarīgs Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021.–2023. gadam novērtējums.

> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jānodrošina, ka Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2021. – 2023. gadam īstenošana tiek atbalstīta ar atbilstošu un šim mērķim paredzētu finansējumu.

Pasākumi, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā

> Atzinīgi vērtējot pasākumus, kas Latvijā veikti kopš otrās kārtas novērtējuma, lai novērstu un atklātu cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm šis darbs ir jāturpina, tostarp:

– jāstiprina Valsts darba inspekcijas cilvēkresursus, lai pilnveidotu cilvēku tirdzniecības novēršanu un atklāšanu. Tostarp ir jāstrādā ar faktoriem, kas izraisa lielu personāla mainību Valsts darba inspekcijā;

– veicināt drošas ziņošanas procedūras ārvalstu darba ņēmējiem;

– stiprināt darbā pieņemšanas un pagaidu darba komersantu uzraudzību;

– pārskatīt tiesisko regulējumu, lai novērstu to, ka ārvalstu darbā pieņemšanas komersanti veicina migrējošo darba ņēmēju ekspluatāciju;

– izstrādāt vadlīnijas profesionāļiem, lai stiprinātu cilvēku tirdzniecības atklāšanu un izmeklēšanu;

– turpināt attīstīt sadarbību ar arodbiedrībām cilvēku tirdzniecības darbaspēka ekspluatācijas nolūkā novēršanai;

– veicināt regulāras un koordinētas vairāku iestāžu kontroles pasākumus un ciešāku sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, lai stiprinātu cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu darbavietās un šo nodarījumu izmeklēšanu.

Pasākumi pieprasījuma mazināšanai

> Atzīmējot pasākumus, kas veikti kopš otrās novērtējuma kārtas, lai mazinātu pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem, GRETA uzskata, ka Latvijas iestādēm sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām un privāto sektoru jāturpina centieni mazināt pieprasījumu pēc cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumiem. To var īstenot ar dažādiem normatīva regulējuma, administrācijas, izglītības, sociālos un kultūras pasākumiem, tādā veidā mazinātu pieprasījumu, kas veicina visu veidu ekspluatāciju, kuras rezultātā notiek cilvēku tirdzniecība.

Sociālās un ekonomiskās iniciatīvas pret cilvēku tirdzniecību neaizsargātām grupām

> GRETA uzskata, ka Latvijai ir jāturpina ieguldīt sociālajos, ekonomiskajos un citos pasākumos, mazaizsargātām grupām, kas ir pakļautas riskam iekļūtu cilvēku tirdzniecībā. Jāturpina centieni veicināt dzimumu līdztiesību, apkarojot dzimumu stereotipus un ar dzimumu saistītu vardarbību. Jāatbalsta īpaša politika sieviešu un meiteņu iespēju paplašināšanai, kas vienlaikus ir līdzeklis cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu apkarošanai.

Cilvēku tirdzniecības upuru identifikācija

> GRETA atzinīgi vērtē starpdisciplināras komisijas izveidi cilvēku tirdzniecības gadījumu identifikācijai. Šajā komisijā tiek identificēti neaizsargāti patvēruma meklētāji un cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī tiek īstenota uz vajadzībām balstītu palīdzība. Tomēr GRETA uzskata, ka Latvijai jāpieņem noteikumi vai norādījumi par procedūrām patvēruma meklētāju, nelikumīgo migrantu skrīningu attiecībā uz cilvēku tirdzniecības gadījumu konstatāciju. Šajās vadlīnijās vai norādēs jābūt skaidri noteiktai cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas rīcībai, tai skaitā ātrai izņemšanai no ārzemnieku aizturēšanas vietām. Tāpat ir jānodrošina pakalpojums, kas atbilst upuru vajadzībām;

> Turklāt GRETA uzskata, ka ir jāturpina regulāras apmācības par cilvēku tirdzniecības upuru konstatāciju nelikumīgās migrācijas un patvēruma procedūras laikā. Praktiskās apmācības ir jānodrošina Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonām.

Atbalsts upuriem

> GRETA uzsver Latvijas pienākumu izveidot palīdzības sistēmu, pamatojoties uz cilvēku tirdzniecības upuru faktisko vajadzību novērtējumu. Lai to panāktu, GRETA aicina Latviju:

– nodrošināt, ka finansējums, kas paredzēts valsts finansētai palīdzībai cilvēku tirdzniecības upuriem, ir pietiekams, lai apmierinātu visu identificēto cietušo vajadzības, tostarp piemērotu un drošu izmitināšanu, un ļautu sniegt palīdzību tik ilgi, cik nepieciešams, lai panāktu viņu atveseļošanos;

– izstrādāt grozījumus tiesību aktos un noteikumus, kas nodrošinātu cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijas pakalpojumu/programmu finansēšanai, pamatojoties uz viņu vajadzībām;

Bērnu tirdzniecības novēršana un no cilvēku tirdzniecības cietušo bērnu identificēšana un palīdzība

> GRETA vēlreiz aicina Latviju atcelt imigrācijas aizturēšanu nepavadītiem un nošķirtiem nepilngadīgajiem un pieņemt saistošus protokolus cilvēku tirdzniecībā cietušo identificēšanai;

> Turklāt GRETA uzskata, ka Latvijai jāievieš stabila bērnu aizsardzības sistēma, kas ļautu identificēt cilvēku tirdzniecības pazīmes to bērnu vidū, kuriem ir uzvedības problēmas, un bērniem, kuri atrodas aprūpes iestādē;

Atveseļošanās un pārdomu periods

> GRETA mudina Latviju pārskatīt tiesību normas par nogaidīšanas periodu, lai ievērotu Konvencijas 13. pantu, nodrošinot, ka visiem iespējamiem cilvēku tirdzniecības upuriem, tostarp ES un EEZ pilsoņiem, šajā laikposmā tiek efektīvi piedāvāti visi aizsardzības un palīdzības pasākumi, kas paredzēti Konvencijas 12. panta 1. un 2. punktā.

Palielināt valsts mēroga centienus izmeklēt cilvēku tirdzniecības noziegumus, kā arī saukt pie atbildības un notiesāt cilvēku tirgotājus saskaņā ar cilvēku tirdzniecības pantu (Krimināllikuma 154.1 pants), nevis par noziegumiem ar mazāk bargiem sodiem.

Saite: https://www.state.gov/reports/2024-trafficking-in-persons-report/latvia/

• Proaktīvi identificēt cilvēku tirdzniecības upurus, īpaši bērnus institūcijās, kuri ir piespiesti iesaistīties komerciālajā seksā, un piespiedu darba upurus no neaizsargātām grupām un trešo valstu valstspiederīgo vidū visā valstī.

• Izstrādāt un ieviest nacionālo novirzīšanas mehānismu, kas ietvertu vadlīnijas identificēšanai, novirzīšanai un informācijas apmaiņai starp iesaistītajām pusēm.

• Nodrošināt, ka visi upuri ir informēti par savām tiesībām, pieejamajiem pakalpojumiem, formālas identificēšanas par cilvēku tirdzniecības upuriem sekām un iespējām saņemt valsts aizsardzību.

• Palielināt pret cilvēku tirdzniecības apmācību tiesībsargājošajām iestādēm, īpaši reģionālajiem policijas darbiniekiem, par darbu ar upuriem, pierādījumu vākšanu un visu cilvēku tirdzniecības veidu un psiholoģiskās piespiešanas izpratni.

• Paplašināt normatīvo regulējumu, lai visi potenciālie ārvalstu upuri, neatkarīgi no tā, vai iestādes tos klasificē kā formāli identificētus cilvēku tirdzniecības upurus, varētu pietiekami ilgi uzturēties valstī, lai apsvērtu iespēju palīdzēt iestādēm kriminālprocesos.

• Paplašināt centienus izglītot tiesvedībā iesaistītās amatpersonas, īpaši prokurorus un tiesnešus, par visiem cilvēku tirdzniecības veidiem un pret cilvēku tirdzniecības likumu piemērošanu.

• Palielināt tiesībaizsardzības personāla skaitu, kas ir apmācīts efektīvi izmeklēt cilvēku tirdzniecības lietas.

• Nodrošināt vai atbalstīt NVO, kas sniedz ilgtermiņa palīdzību, piemēram, mājokli, upuriem pēc valsts finansētās palīdzības programmas beigām.

• Izveidot pieejamu un efektīvu mehānismu kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai upuriem, kā arī apmācīt juridiskos speciālistus par tā izmantošanu.

• Iecelt neatkarīgu nacionālo referentu, lai uzraudzītu un novērtētu pret cilvēku tirdzniecības darbības un politikas.

EDSO Cilvēku tirdzniecības novēršanas speciālā pārstāvja koordinācijas biroja izteiktās rekomendācijas Latvijai

Saite: https://www.osce.org/cthb/537401

1. Uzlabot juridisko, politikas un institucionālo ietvaru, veicot šādus pasākumus:

• Ratificēt SDO Konvenciju Nr. 189 par cienīgu darbu mājsaimniecības darbiniekiem.

• Ratificēt 2003. gada Starptautisko konvenciju par visu migrējošo strādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību.

• Grozīt tiesību aktus un politikas vadlīnijas, lai iekļautu skaidras atsauces uz “upura piekrišanas neatbilstību” paredzētajai ekspluatācijai, saskaņā ar starptautiskajiem instrumentiem.

• Pabeigt Krimināllikuma sadaļu par cilvēku tirdzniecību un citiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, 162.¹–165.¹ pantu) analīzi, lai nodrošinātu to pareizu piemērošanu tiesu praksē.

• Paaugstināt Nacionālā cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatora pozīciju, lai nodrošinātu efektīvāku stratēģisko koordināciju visā valdībā un cilvēku tirdzniecības apkarošanas prioritāšu saglabāšanu valdības politiskajā darba kārtībā.

• Nodrošināt, ka starpinstitucionālās darba grupas atjaunotais mandāts un uzdevumi ietver efektīvu koordināciju un stratēģisku lēmumu pieņemšanas procesu, tostarp pilnvaras piešķirt uzdevumus un aktivitātes visām valsts iestādēm un organizācijām, kas piedalās Nacionālā rīcības plāna īstenošanā.

• Piešķirt pietiekamus finanšu resursus Nacionālā rīcības plāna (NAP) īstenošanai, lai izstrādātu un īstenotu stingrus pasākumus, kas veicinātu izpratni par nacionālajiem un starptautiskajiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas tiesību aktiem un to piemērošanu.

• Paredzēt īpašus pasākumus, lai risinātu pieaugošo tiešsaistes bērnu un pieaugušo ekspluatācijas izplatību, tostarp izveidojot partnerattiecības ar privātām aģentūrām, piemēram, tehnoloģiju uzņēmumiem, lai izstrādātu īpašus rīkus; regulāri organizējot apmācības un konsultācijas starp dažādām aģentūrām (piemēram, kibernoziegumu, organizētās noziedzības un cilvēku tirdzniecības apkarošanas iestādēm).

• Pabeigt neatkarīga Nacionālā ziņotāja cilvēku tirdzniecības jautājumos iecelšanas procesu saskaņā ar NAP.

2. Uzlabot upuru identificēšanu, palīdzību un aizsardzību, veicot šādus pasākumus:

• Izstrādāt stratēģijas, lai uzlabotu proaktīvu pieeju un identificētu visu veidu cilvēku tirdzniecības upurus Latvijā, piemēram, izveidojot riska zonas un sektoru kartēšanu, kas ir pakļauti ekspluatācijai.

• Riski, kas saistīti ar tiešsaistes platformām, kuras ignorē vai veicina ekspluatāciju, jārisina, izstrādājot politikas, kas paredz drošības pasākumu īstenošanu.

• Izstrādāt un īstenot regulāras un mērķtiecīgas apmācības attiecīgo iestāžu darbiniekiem (piemēram, policistiem, darba inspektoriem, sociālajiem darbiniekiem un bērnu labklājības iestāžu darbiniekiem).

• Uzlabot pasākumus, lai identificētu cilvēku tirdzniecības upurus patvēruma procesos un aizturēšanas iestādēs, izstrādājot pārbaudes instrumentus.

• Nodrošināt, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana cilvēku tirdzniecības upuriem nav atkarīga no viņu sadarbības ar izmeklēšanas procesiem.

3. Uzlabot kriminālās justīcijas reakciju uz visām cilvēku tirdzniecības formām, veicot šādus pasākumus:

• Izstrādāt un, ja nepieciešams, atjaunināt iekšējos norādījumus par rīcību cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

• Pastiprināt centienus kriminalizēt un saukt pie atbildības cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantotājus saskaņā ar Krimināllikuma 164. pantu.

• Nodrošināt agrīnu policijas un prokuratūras sadarbību visu cilvēku tirdzniecības lietu izmeklēšanas sākumposmā.

• Piešķirt specializētus cilvēkresursus un finanšu resursus tiesībaizsardzības iestādēm un prokuroriem, lai izmeklētu cilvēku tirdzniecību internetā.

4. Uzlabot cilvēku tirdzniecības novēršanu, veicot šādus pasākumus:

• Veicināt izpratni par pieprasījuma mazināšanu, kas veicina visas cilvēku tirdzniecības formas, izmantojot mērķtiecīgus pasākumus izglītības iestādēs.

• Pastiprināt pasākumus, lai identificētu darba ekspluatācijas upurus, veicot uzraudzību nozarēs, kurās bieži notiek ekspluatācija, piemēram, lauksaimniecībā, tekstilrūpniecībā, tūrisma un viesmīlības nozarē, kā arī mājsaimniecības darbā.

• Nodrošināt cilvēku tirdzniecības novēršanu starp personām, kuras bēg no kara Ukrainā, izstrādājot un īstenojot ilgtermiņa palīdzības pasākumus.