Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā saskaņo un slēdz programmas līgumu un izdara grozījumus programmā;

1.2. projektu iesniegumu atlases kārtību, projektu iesniegumu atlases nolikuma saturu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma saturu, tā slēgšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, īstenotāja un partnera partnerības līguma saturu un saskaņošanas kārtību;

1.3. kārtību, kādā publisko informāciju par programmām, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem un nodrošina Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda (turpmāk –  Šveices ieguldījums) publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

1.4. kārtību, kādā programmas apsaimniekotājs un aģentūra izlases veidā veic projekta un iepriekš noteiktā projekta, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – publiskā iepirkuma dokumentācijas un publiskā iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi (turpmāk – pirmspārbaude);

1.5. Šveices ieguldījuma tehniskā atbalsta (turpmāk – tehniskais atbalsts) īstenošanas kārtību;

1.6. kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmu, projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanai, veic maksājumus un sagatavo pārskatus;

1.7. gadījumus un kārtību, kādā vadošā iestāde uz laiku aptur programmas, programmas aktivitātes, projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veikto izdevumu iekļaušanu projekta starpposma maksājuma pieprasījumā vai noslēguma maksājuma pieprasījumā (turpmāk – projekta pārskats);

1.8. kārtību, kādā nodrošina projektu un iepriekš noteikto projektu uzraudzību un kontroli;

1.9. kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projektu un iepriekš noteikto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu attiecināmajās izmaksās;

1.10. kārtību, kādā ziņo par Šveices ieguldījuma vadībā konstatētajām neatbilstībām, kā arī noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus un piemēro proporcionālo finanšu korekciju;

1.11. kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Šveices ieguldījuma vadībā.

2. Īstenotājs, ievērojot Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 16. pantā, šo noteikumu 18. un 19. punktā un normatīvajā aktā par programmas īstenošanu noteiktās prasības vai informāciju, kas minēta informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu, izstrādā partnerības līguma projektu un saskaņo to ar potenciālo partneri. Noslēgto partnerības līgumu īstenotājs iesniedz programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai, ar kuru noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums (turpmāk – līgumslēdzējs), saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu vai ievērojot projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumus.

3. Izvērtējot neatbilstības tehniskā atbalsta izdevumos un ziņojot par tām, piemēro šo noteikumu ​XVI un ​XVII nodaļā noteikto kārtību, bet neatbilstoši veikto izdevumu atmaksai un uzskaitei šo noteikumu XIX nodaļā noteikto kārtību, ciktāl tas attiecināms uz minētajiem izdevumiem.

4. Vadošā iestāde sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju izstrādā programmas līguma projektu un nosūta to saskaņošanai donorvalstij.

5. Ja no donorvalsts saņemti komentāri par programmas līguma projektu, vadošā iestāde sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju tos izskata, precizē programmas līguma projektu (ja attiecināms) un nosūta to saskaņošanai donorvalstij.  Vadošā iestāde nodrošina programmas līguma noslēgšanu ar donorvalsti.

6. Par attiecīgā programmas līguma īstenošanu atbildīgais programmas apsaimniekotājs:

6.1. Izglītības un zinātnes ministrija par programmu "Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija";

6.2. Izglītības un zinātnes ministrija par programmu "Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā";

6.3. Veselības ministrija par programmu "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā";

6.4. Klimata un enerģētikas ministrija  par programmu "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija".

7. Programmas apsaimniekotājs izstrādā programmas grozījumus programmas līgumā noteiktajā kārtībā, tai skaitā ja tie skar iepriekš noteiktā projekta un projekta grozījumus, un saskaņo tos, iesniedzot priekšlikumus programmas vadības komitejā:

7.1. ja atbilstoši programmas līguma noteikumiem programmas grozījumu priekšlikumi ir jāapstiprina donorvalstij, vadošā iestāde pēc grozījumu priekšlikumu apstiprināšanas programmas vadības komitejā tos iesniedz apstiprināšanai donorvalstij;

7.2. ja atbilstoši programmas līguma noteikumiem programmas grozījumu priekšlikumi nav jāapstiprina donorvalstij, programmas vadības komiteja minētos priekšlikumus izvērtē, apstiprina vai noraida un attiecīgo lēmumu iekļauj vadības komitejas protokolā, kuru nosūta visiem vadības komitejas locekļiem. Programmas apsaimniekotājs par programmas vadības komitejas apstiprinātajiem programmas grozījumiem piecu darbdienu laikā informē maksājumu iestādi un revīzijas iestādi, savukārt donorvalsti informē ar nākamo programmas maksājuma pieprasījumu un nākamo programmas gada pārskatu.

8. Vadošā iestāde pēc programmas līguma noslēgšanas vai pēc donorvalsts apstiprinājuma saņemšanas par šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minēto programmas grozījumu priekšlikumiem piecu darbdienu laikā informē programmas apsaimniekotāju, aģentūru, maksājumu iestādi un revīzijas iestādi.

9. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra izstrādā un apstiprina atklātā projektu iesniegumu konkursa (turpmāk – atklātais konkurss) nolikumu (turpmāk – atlases nolikums). Tajā iekļauj vismaz šādu informāciju:

9.1. programmas nosaukums;

9.2. projektu iesniegumu atklātajam konkursam pieejamais Šveices ieguldījuma finansējums un programmas valsts budžeta līdzfinansējums, maksimālā atbalsta intensitāte un nepieciešamais līdzfinansējums atbilstoši normatīvajam aktam par programmas īstenošanu;

9.3. norāde uz normatīvajā aktā par programmas īstenošanu ietvertajām prasībām projekta iesniedzējam un partnerim, ja paredzēta iespēja to pieaicināt, atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām;

9.4. projekta iesnieguma iesniegšanas sākuma un beigu termiņš (projekta iesnieguma iesniegšanas periods ir vismaz divi mēneši);

9.5. projekta iesnieguma noformēšanas un iesniegšanas kārtība;

9.6. projekta iesnieguma veidlapa;

9.7. norāde uz projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku;

9.8. papildus iesniedzamo dokumentu saraksts;

9.9. projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji;

9.10. projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība;

9.11. lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtība;

9.12. projekta līguma projekts;

9.13. norādes uz donorvalsts izstrādāto tiesisko regulējumu un vadlīnijām, kā arī citiem programmas apsaimniekotāja vai aģentūras izstrādātajiem dokumentiem, kas attiecas uz konkrēto projektu iesniegumu atlasi;

9.14. programmas apsaimniekotāja vai aģentūras kontaktinformācija, tai skaitā kontaktinformācija jautājumu uzdošanai un termiņš atbilžu sniegšanai.

10. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra atklāto konkursu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis",  iesniedzot paziņojumu par šīs atlases izsludināšanu, un ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā ievieto atlases nolikumu Šveices ieguldījuma vienotajā tīmekļvietnē https://swiss-contribution.lv (turpmāk – vienotā tīmekļvietne).

11. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vērtē projektu iesniegumus saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot minēto kritēriju piemērošanas metodiku.

12. Atlases nolikumam pievienoto projekta līguma projektu var precizēt atbilstoši projekta specifikai attiecīgi projekta līguma slēgšanas procesā.

13. Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

13.1. atbilstības kritēriji;

13.2. kvalitātes kritēriji.

14. Kritēriju vērtēšanas kārtība tiek noteikta atlases nolikumā, tai skaitā atklātā konkursa gadījumā norādot projektu rindošanas principus.

15. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra izstrādā kvalitātes kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, ņemot vērā attiecīgās programmas specifiku.

16. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra atlases nolikumā iekļauj šo noteikumu 1. pielikumā minētos atbilstības kritērijus un skaidrojumu to piemērošanai.

17. Ja projektu paredzēts īstenot partnerībā, projekta iesnieguma iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno partnerības līgumu vai nodomu vēstuli.

18. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra pārbauda, vai partnerības līguma projektā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

18.1. īstenotāja tiesības un pienākumi;

18.2. partnera tiesības un pienākumi, tai skaitā:

18.2.1. partnera pienākums iesaistīties projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem;

18.2.2. aizliegums partnerim ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumus nodot citai personai;

18.3. savstarpējo norēķinu kārtība, tai skaitā izdevumi, kuri projekta partnerim tiks atmaksāti no projekta budžeta (ja attiecināms);

18.4. netiešo izmaksu aprēķina metode un to maksimālais apmērs (ja attiecināms);

18.5. projekta partneru darbības auditu un pārbaužu nosacījumi;

18.6. detalizēts budžets (ja attiecināms);

18.7. ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš;

18.8. strīdu risināšanas kārtība;

18.9. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas un atgūšanas kārtība (ja attiecināms);

18.10. informācija par īpašumu vai pamatlīdzekļu juridisko piederību un projekta īstenošanas rezultātā radīto vai iegādāto vērtību piederību, kā arī to uzturēšanas un izmantošanas kārtību (ja attiecināms);

18.11. rīcība nepārvaramas varas gadījumā.

19. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra pārbauda, vai īstenotājs ar partnerības līgumu nedeleģē partnerim atbildību par likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajiem īstenotāja pienākumiem, kā arī projekta pārskata iesniegšanu līgumslēdzējam.

20. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra un īstenotājs projekta līgumu noslēdz 30 darbdienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra un īstenotājs iepriekš noteiktā projekta līgumu noslēdz 30 darbdienu laikā no dienas, kad stājies spēkā normatīvais akts par programmu īstenošanu vai pieņemts informatīvais ziņojums par programmas īstenošanu.

21. Pēc īstenotāja pamatota lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ programmas apsaimniekotājs vai aģentūra var pagarināt šo noteikumu 20. punktā minēto projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas termiņu, kas kopumā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet iepriekš noteiktā projekta gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā normatīvais akts par programmu īstenošanu vai pieņemts informatīvais ziņojums par programmas īstenošanu, nepārsniedz 60 darbdienas. Ja īstenotājs projekta līgumu nenoslēdz noteiktajā termiņā, pēc minētā termiņa projekta līguma slēgšana nav pieļaujama.

22. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms projekta līguma noslēgšanas īstenotājs, programmas apsaimniekotājs vai aģentūra var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā nav aktuāla, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 20. un 21. punktā minēto termiņu.

23. Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

23.1. norādi uz programmas līgumu;

23.2. projekta vai iepriekš noteiktā projekta nosaukumu un līguma priekšmetu;

23.3. līgumslēdzēja un īstenotāja rekvizītus;

23.4. kopējo finansējuma summu Šveices frankos, nodalot projektam vai iepriekš noteiktajam projektam apstiprināto maksimālo Šveices finansiālā atbalsta un valsts budžeta līdzfinansējuma (turpmāk abi kopā – programmas finansējums) summu un likmi, kā arī īstenotāja nacionālā līdzfinansējuma summu un likmi (ja attiecināms);

23.5. līgumslēdzēja un īstenotāja tiesības un pienākumus;

23.6. projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteikto darbību izpildes termiņus;

23.7. attiecināmās izmaksas, izmaksu attiecināmības nosacījumus, prasības izdevumu attiecināmības pārbaudei, kā arī laikposmu, kurā projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktos izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem;

23.8. netiešo izmaksu aprēķināšanas metodi un šo izmaksu maksimālo summu (attiecināms, ja to paredz programma);

23.9. projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskatu, tai skaitā šo noteikumu 19. punktā minēto projekta pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību;

23.10. avansa izlietošanas termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem no avansa izmaksāšanas dienas, kārtību, kādā īstenotājs sniedz pārskatu par izlietoto avansu, un nosacījumus noteiktā termiņā neizlietotā avansa atgūšanai (ja attiecināms);

23.11. projekta vai iepriekš noteiktā projekta finanšu kontroles, audita un citu pārbaužu veikšanas kārtību, kā arī norādi, ka īstenotājam un partnerim ir pienākums noteiktajā termiņā sniegt līgumslēdzējam nepieciešamo informāciju, tai skaitā izvērtēšanai nepieciešamo informāciju;

23.12. projekta vai iepriekš noteiktā projekta publicitātes prasības, ieskaitot Šveices ieguldījuma logo izmantošanu;

23.13. nosacījumus, kuru izpildi īstenotājs nodrošina projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas, tai skaitā pēcuzraudzības periodā (ja attiecināms);

23.14. šo noteikumu 27.  punktā minētā paziņojuma iesniegšanas kārtību;

23.15. ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņu;

23.16. piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas apturēšanas, izmaksas turpināšanas, apmēra samazināšanas un atgūšanas noteikumus;

23.17. projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma darbības laiku, kā arī projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

23.18. strīdu risināšanas kārtību;

23.19. norādi uz partnerību līgumiem vai, ja nepieciešams, nodomu vēstulēm;

23.20. saistību tiesību pastiprinājumus (līgumsoda apmēru un aprēķināšanas kārtību) un sankcijas (attiecināms, ja īstenotājs ir privātpersona);

23.21. kārtību, kādā īstenotājs un partneris saskaņo projekta grozījumus, ja projektu īsteno partnerībā un projekta grozījumi skar partnera saistības;

23.22. kārtību, kādā izmaksā finansējumu, tai skaitā kārtību, kādā īstenotājs iesniedz avansa pieprasījumu, projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus un programmas apsaimniekotājs vai aģentūra veic maksājumus īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde, kā arī nosacījumus īstenotāja projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summas apstiprināšanai;

23.23. rīcība nepārvaramas varas gadījumā;

23.24. norādi uz 2022. gada 6. maijā apstiprinātajiem Šveices Attīstības un sadarbības aģentūras un Ekonomisko lietu valsts sekretariāta noteikumiem par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk – donorvalsts noteikumi).

24. Projektu kopā ar projekta budžetu pievieno projekta līgumam pielikumā, un tas kļūst par projekta līguma neatņemamu sastāvdaļu.

25. Ja pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas tajā ir nepieciešami grozījumi, līgumslēdzējs vai īstenotājs ierosina projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumus. Projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumus īstenotājs iesniedz līgumslēdzējam.

26. Šo noteikumu 25. punktā noteiktajā kārtībā saņemtos grozījumus līgumslēdzējs:

26.1. izskata, ja grozījumi skar projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksu pārdali starp budžeta pozīcijām un atbilst ne vairāk kā 99 999 Šveices franku ekvivalentam euro pēc Latvijas Bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi, kā arī lemj par grozījumu veikšanu projektā vai iepriekš noteiktajā projektā. Minētos grozījumus līgumslēdzējs veic šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ja vien normatīvajā aktā par programmas īstenošanu vai informācijā, kas minēta informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu, netiek paredzēta cita kārtība;

26.2. iesniedz latviešu un angļu valodā programmas vadības komitejai, pievienojot programmas apsaimniekotāja izvērtējumu par grozījumu nepieciešamību un pamatotību, ja grozījumi skar iepriekš noteiktā projekta un projekta termiņa pagarinājumu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksu pārdali starp budžeta pozīcijām un atbilst 100 000 vai lielākam Šveices franku ekvivalentam euro pēc Latvijas Bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi. Programmas vadības komiteja izvērtē iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta vai iepriekš noteiktā projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai un lemj par grozījumu veikšanu. Šo noteikumu 7.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā programmas vadības komitejas pieņemto lēmumu, ja grozījumi skar iepriekš noteiktā projekta  un projekta termiņa pagarinājumu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksas, kas atbilst no 100 000 līdz 999 999 Šveices franku ekvivalentam euro pēc Latvijas Bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi, līgumslēdzējs paziņo īstenotājam piecu darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas brīža;

26.3. saskaņā ar šo noteikumu 7.1. apakšpunktu iesniedz latviešu un angļu valodā programmas vadības komitejai, pievienojot programmas apsaimniekotāja izvērtējumu par grozījumu nepieciešamību un pamatotību, ja grozījumi skar projekta vai iepriekš noteiktā projekta izmaksu pārdali starp budžeta pozīcijām un atbilst 1 000 000 vai lielākam Šveices franku ekvivalentam euro pēc Latvijas Bankas publicētā euro atsauces kursa uz grozījumu iesniegšanas brīdi. Līgumslēdzējs par donorvalsts pieņemto lēmumu paziņo īstenotājam piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā  minētās informācijas saņemšanas.

27. Ja pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noslēgšanas mainījušies īstenotāja vai partnera pamatdati (kontaktinformācija, juridiskā adrese un nosaukums), līgumslēdzējs pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas pieņem to zināšanai un ar nākamajiem projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumiem iestrādā tos līguma saturā.

28. Līgumslēdzējs veic atbilstošas izmaiņas, par to vienpusēji paziņojot īstenotājam, ja veicami šādi projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumi:

28.1. maināma projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmā finansējuma gala summa pēc informācijas saņemšanas par projekta vai iepriekš noteiktā projekta izdevumiem, īstenošanas progresu un rādītāju sasniegšanu un projekta noslēguma pārskata izskatīšanas;

28.2. samazināma projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmo izdevumu summa par neatbilstoši veikto izdevumu summu pēc lēmuma par neatbilstības konstatēšanu apstrīdēšanas termiņa beigām;

28.3. veicamas izmaiņas projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma vispārīgajos noteikumos.

29. Grozījumus projekta un iepriekš noteiktā projekta līgumā, ievērojot šo noteikumu 26.1. apakšpunktu, izdara šādā kārtībā:

29.1. īstenotājs iesniedz līgumslēdzējam grozījumu priekšlikumu;

29.2. līgumslēdzējs 20 darbdienu laikā pēc grozījumu priekšlikuma saņemšanas izvērtē iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta vai iepriekš noteiktā projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai un izdara atbilstošus projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma grozījumus vai noraida grozījumu priekšlikumu un informē par to īstenotāju;

29.3. ja līgumslēdzējs noraida grozījumu priekšlikumu, tas pamato atteikumu vai, ja nepieciešams, norāda informāciju par nepieciešamajiem precizējumiem grozījumu priekšlikumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību;

29.4. ja saskaņā ar šo noteikumu 29.3. apakšpunktu grozījumu priekšlikumus nepieciešams precizēt, grozījumu izvērtēšanas termiņu pagarina par precizējumu iesniegšanai un izskatīšanai nepieciešamo laiku, kas nepārsniedz 20 darbdienas no grozījumu precizējumu iesniegšanas dienas.

30. Ja samazinājušās projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzēto darbību izmaksas, īstenotājs grozījumu priekšlikumā var paredzēt projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikt papildu darbības projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanai vai ietaupījumu novirzīt citu projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzēto darbību finansēšanai.

31. Ja normatīvajā aktā par programmas īstenošanu paredzēta prasība īstenotājam veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi vai tās daļu (finanšu analīzi, ekonomisko analīzi vai jutīguma analīzi), potenciālais īstenotājs veic aprēķinus un aizpilda projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanas veidlapu.

32. Lai nodrošinātu iespēju atklāta konkursa kārtas ietvaros savstarpēji salīdzināt projektus, programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, sākot ar atklāta konkursa izsludināšanas dienu, atlases nolikumā iekļauj informāciju par to, kur projekta iesniedzējam ir pieejami aktuālie makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes atbilstoši normatīvajiem aktiem publiskās un privātās partnerības jomā, ko projekta iesniedzējam ir pienākums izmantot, sagatavojot projekta iesniegumu konkrētā atklātā konkursa ietvaros.

33. Šo noteikumu 32. punktā minētos makroekonomiskos pieņēmumus un prognozes piemēro projekta iesnieguma sagatavošanā, vērtēšanā un apstiprināšanā attiecīgā atklātā konkursa ietvaros un projekta īstenošanas laikā.

34. Vadošā iestāde:

34.1. izveido komunikācijas vadības grupu, tajā iekļaujot vadošās iestādes, programmas apsaimniekotāja, aģentūras un iepriekš noteikto projektu deleģētos pārstāvjus, apstiprina tās nolikumu un nodrošina sekretariāta funkcijas;

34.2. izstrādā Šveices ieguldījuma komunikācijas koncepciju (turpmāk – komunikācijas koncepcija);

34.3. koordinē un izplata informāciju plašsaziņas līdzekļos par Šveices ieguldījumu;

34.4. ievieto informāciju par Šveices ieguldījumu vienotajā tīmekļvietnē;

34.5. līdz kārtējā gada 28. februārim apstiprina kopējo programmas apsaimniekotāju vai aģentūru aktualizēto programmu komunikācijas plānu (ja attiecināms) un līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz Šveices institūcijām;

34.6. apkopo informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā programmu apsaimniekotāju un aģentūru īstenotajiem publicitātes un vizuālās identitātes pasākumiem, iekļauj šo informāciju Šveices ieguldījuma gada ziņojumā un līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz to Šveices institūcijās;

34.7. nodrošina programmu apsaimniekotājiem un aģentūrām metodisku atbalstu publicitātes un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanā;

34.8. plāno un īsteno publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus, par plānotajiem pasākumiem informējot Šveices institūcijas.

35. Programmas apsaimniekotājs un aģentūra:

35.1. izstrādā programmas komunikācijas plānu un nodrošina tā īstenošanu;

35.2. līdz kārtējā gada 31. janvārim elektroniskā dokumenta formā iesniedz vadošajā iestādē, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi, aktualizētu programmas komunikācijas plānu (ja attiecināms) un informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā īstenotajiem publicitātes un vizuālās identitātes pasākumiem un sasniegtajiem rādītājiem, kas noteikti komunikācijas koncepcijā;

35.3. izstrādā informatīvos, vizuālos un video materiālus par programmu, projektiem un iepriekš noteiktajiem projektiem, tāpat arī preses relīzes, informāciju par pasākumiem un atklātiem projektu iesniegumu konkursiem un  izplata šos materiālus un informāciju plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos,  kā arī ievieto angļu un latviešu valodā vienotajā tīmekļvietnē, lai veicinātu sabiedrības izpratni un informētību par programmas ietekmi uz attiecīgās nozares attīstību;

35.4. konsultē projektu un iepriekš noteikto projektu potenciālos īstenotājus un īstenotājus;

35.5. ne vēlāk kā mēnesi pirms atklātā projektu iesniegumu konkursa izsludināšanas par to elektroniski informē vadošo iestādi, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi atklātā projektu iesniegumu konkursa sludinājuma tekstu latviešu un angļu valodā;

35.6. sarakstu ar informāciju par projektu iesniegumiem ievieto vienotajā tīmekļvietnē latviešu un angļu valodā  10 darbdienu laikā pēc to apstiprināšanas, bet par iepriekš noteiktajiem projektiem pēc attiecīgo programmu iesniegumu apstiprināšanas. Aktuālo informāciju par noslēgtajiem projektu un iepriekš noteikto projektu līgumiem ievieto vienotajā tīmekļvietnē latviešu un angļu valodā 10 darbdienu laikā pēc to noslēgšanas, norādot:

35.6.1. programmu, no kuras ir piešķirts finansējums;

35.6.2. projekta nosaukumu;

35.6.3. projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma datumu un numuru;

35.6.4. īstenotāja nosaukumu;

35.6.5. īstenotāja kontaktinformāciju;

35.6.6. partnera nosaukumu;

35.6.7. projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietu;

35.6.8. projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laiku;

35.6.9. projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā Šveices finansiālā atbalsta apmēru, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu;

35.6.10. projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķi;

35.6.11. projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātus;

35.7. plāno un īsteno publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus, par plānotajiem pasākumiem informējot vadošo iestādi, ja tie nav iekļauti šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētajā plānā vai informācija par tiem ir mainīta.

36. Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu veikšanas metodiku, nosakot projekta un iepriekš noteiktā projekta iepirkumu pirmspārbaudes veikšanas kārtību, un nosūta programmu apsaimniekotājiem un aģentūrām saskaņošanai. Pēc tam kad programmu apsaimniekotāji un aģentūras ir saskaņojušas pirmspārbaužu veikšanas metodiku, Iepirkumu uzraudzības birojs to apstiprina un nosūta vadošajai iestādei, programmu apsaimniekotājiem un aģentūrām.

37. Īstenotājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums,  iesniedz projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu plānu (2. pielikums) līgumslēdzējam.

38. Ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas laikā mainās iepirkumu plānā minētā informācija, īstenotājs līdz iepirkuma procedūras uzsākšanai iesniedz līgumslēdzējam aktualizētu informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā plānotajiem iepirkumiem. Ja iepirkuma procedūra nav uzsākta plānotajā termiņā, īstenotājs iepirkumu plānā aktualizē informāciju, tiklīdz ir zināms iepirkuma procedūras uzsākšanas termiņš, un aktualizēto informāciju iesniedz līgumslēdzējam.

39. Projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu plāna iesniegšanas pienākums līgumslēdzējam neierobežo īstenotāja tiesības uzsākt iepirkumu, ja attiecīgais iepirkums ir iekļauts projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu plānā vai atbilstoši šo noteikumu 38. punktam aktualizētajā iepirkumu plānā.

40. Līgumslēdzējs izskata šo noteikumu 37. vai 38. punktā  noteiktajā kārtībā saņemto informāciju un:

40.1. 10 darbdienu laikā pēc tās saņemšanas pārbauda to, ievērojot pirmspārbaužu veikšanas metodikā ietvertās prasības;

40.2. pēc šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētās pārbaudes, ja nepieciešams, lūdz īstenotāju piecu darbdienu laikā pēc līgumslēdzēja viedokļa saņemšanas precizēt un iesniegt informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā plānotajiem iepirkumiem atkārtotai izskatīšanai. Ja līgumslēdzējs šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētajā termiņā nav lūdzis īstenotāju precizēt informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā plānotajiem iepirkumiem, uzskatāms, ka iesniegtā informācija ir saskaņota.

41. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc īstenotāja iesniegtā projekta iepirkumu plāna vai aktualizētā projekta iepirkumu plāna saskaņošanas iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā, ja iepirkumi atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

41.1. iepirkumā paredzētā publiskā būvdarbu līguma summa pārsniedz 1 500 000 euro;

41.2. attiecībā uz iepirkumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts sākotnējais paziņojums par līgumu.

42. Iepirkumu uzraudzības birojs, pamatojoties uz šo noteikumu 41. punktā minēto informāciju, izstrādā pirmspārbaužu plānu un izlases veidā veic šo noteikumu 41. punktā minēto iepirkumu pirmspārbaudes.

43. Iepirkumu uzraudzības birojs informē līgumslēdzēju par plānoto iepirkumu pirmspārbaudi, ko tas veic saskaņā ar šo noteikumu 42. punktu, ne vēlāk kā divas darbdienas pirms pirmspārbaudes uzsākšanas.

44. Līgumslēdzējs izlases veidā veic šo noteikumu 37. vai 38. punktā noteiktajā kārtībā iesniegtajos projektu un iepriekš noteikto projektu iepirkumu plānos norādīto iepirkumu pirmspārbaudes, izņemot šo noteikumu 41. punktā minētos iepirkumus.

45. Līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs pēc iepirkuma pirmspārbaudes vai pirmspārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas 20 darbdienu laikā sniedz īstenotājam vienu no šādiem atzinumiem:

45.1. pozitīvu atzinumu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

45.2. atzinumu ar iebildumiem – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst iepirkuma procedūras laikā;

45.3. negatīvu atzinumu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst uzsāktās iepirkuma procedūras laikā un kuri var ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

46. Ja nepieciešama iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaude tādam iepirkumam, kura piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņš atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā ir 20 darbdienas vai īsāks, Iepirkumu uzraudzības birojs pirmspārbaužu veikšanas metodikā nosaka īsāku šo noteikumu 45. punktā minētā atzinuma sniegšanas termiņu.

47. Ja, veicot iepirkuma norises pirmspārbaudi, ir nepieciešams izvērtēt liela apjoma informāciju, šo noteikumu 45. punktā minēto termiņu var pagarināt par informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par 10 darbdienām.

48. Ja līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs par projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā konstatētajiem pārkāpumiem ir sniedzis atzinumu ar iebildumiem, īstenotājs 20 darbdienu laikā pēc atzinuma saņemšanas sagatavo un iesniedz iestādē, kura sagatavojusi atzinumu, rakstisku informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā konstatēto pārkāpumu novēršanu.

49. Līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs pārbauda, vai īstenotājs ir novērsis atzinumā minētos pārkāpumus un vienlaikus nav izdarījis citus neatbilstošus grozījumus nolikumā, un šo noteikumu 45. punktā minētajā termiņā sniedz vienu no šādiem atzinumiem:

49.1. pozitīvu atzinumu, ja īstenotājs ir novērsis atzinumā minētos pārkāpumus;

49.2. negatīvu atzinumu, ja konstatē kaut vienu no šādiem nosacījumiem:

49.2.1. īstenotājs atbilstoši šo noteikumu 48. punktā paredzētajām prasībām nav sniedzis līgumslēdzējam vai Iepirkumu uzraudzības birojam rakstisku informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā konstatēto pārkāpumu novēršanu;

49.2.2. līgumslēdzējs vai Iepirkumu uzraudzības birojs konstatē, ka projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumā pārkāpumi nav novērsti.

50. Ja par projekta vai iepriekš noteiktā projekta iepirkumu ir sniegts negatīvs atzinums, līgumslēdzējs var lemt, ka izdevumi, kuri saistīti ar attiecīgo iepirkumu, ir pilnīgi vai daļēji (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) neatbilstoši.

51. Iepirkumu uzraudzības birojs un līgumslēdzējs līdz kārtējā gada 20. jūlijam un 20. janvārim sniedz revīzijas iestādei pārskatu par iepriekšējā pusgadā veiktajām projekta iepirkuma pirmspārbaudēm (3. pielikums). Pēc revīzijas iestādes pieprasījuma Iepirkumu uzraudzības birojs un līgumslēdzējs iesniedz šo noteikumu 45.3. un 49.2. apakšpunktā minētos atzinumus.

52. Valsts budžeta līdzekļus programmai, iepriekš noteiktajam projektam vai projektam un tehniskā atbalsta īstenošanai plāno kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši programmas līgumā, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā un tehniskā atbalsta līgumā apstiprinātā Šveices finansiālā atbalsta un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai (ja attiecināms).

53. Valsts budžeta līdzekļus plāno:

53.1. programmas finansējuma nodrošināšanai īstenotājiem, kuri nav valsts budžeta iestāde;

53.2. iepriekš noteiktā projekta īstenošanai, ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde;

53.3. programmas apsaimniekotājam un aģentūrai programmas administrēšanas izdevumiem;

53.4. tehniskā atbalsta īstenošanai.

54. Ministrija, kas pilda programmas apsaimniekotāja funkcijas, sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu par attiecīgās ministrijas institucionālajā padotībā esošo īstenotāju, aģentūru un attiecīgo programmas apsaimniekotāju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem un par apropriāciju izmaiņām. Ministrija valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai var pieprasīt informāciju no programmas apsaimniekotāja, aģentūras vai īstenotāja.

55. Ministrija, kas pilda programmas apsaimniekotāja funkcijas, sagatavo šo noteikumu 54. punktā minēto valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, ja:

55.1. iepriekš noteiktā projekta īstenotājs ir valsts budžeta iestāde un iepriekš noteiktais projekts ir apstiprināts atbilstoši likumam, un ir noslēgts programmas līgums;

55.2. iepriekš noteiktā projekta un projekta īstenotājs nav valsts budžeta iestāde un iepriekš noteiktais projekts un projekta iesniegums ir apstiprināts atbilstoši likumam, normatīvajam aktam par programmas īstenošanu vai informācijai, kas minēta informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu, un ir noslēgts programmas līgums.

56. Valsts kase no Šveices institūcijām saņemto Šveices finansiālo atbalstu ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

57. Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā var paredzēt šādus maksājumu veidus īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde:

57.1. avansa maksājumu;

57.2. starpposma maksājumu, ko veic, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem, tai skaitā uz avansa maksājumiem, saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumu;

57.3. noslēguma maksājumu pēc projekta pabeigšanas.

58. Īstenotājam līgumslēdzējs izdevumus atmaksā euro.

59. Ja īstenotājs ir valsts budžeta iestāde:

59.1. tas, īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu, maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras institucionālajā padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde;

59.2. tas projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz līgumslēdzējam projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

59.3. līgumslēdzējs izlases veidā, pamatojoties uz riska novērtējumu, pārbauda šo noteikumu 59.2.  apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas atbilst projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajām prasībām.

60. Ja īstenotājs nav valsts budžeta iestāde:

60.1. tas, īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu, veic maksājumus no saņemtā avansa maksājuma vai saviem līdzekļiem, ja normatīvajā aktā par programmas īstenošanu nav noteikts citādi;

60.2. tas iesniedz projekta pārskatus un tajos iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus līgumslēdzējam projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

60.3. līgumslēdzējs izlases veidā, pamatojoties uz riska novērtējumu, pārbauda šo noteikumu 60.2. apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina projekta pārskatā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas atbilst projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā noteiktajām prasībām;

60.4. līgumslēdzējs atmaksā tā apstiprinātos attiecināmos izdevumus īstenotājam atbilstoši apstiprinātajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā noteiktajai programmas finansējuma likmei un sagatavo lēmumu par avansa maksājuma dzēšanu (ja attiecināms);

60.5. līgumslēdzējs, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā programmas finansējuma.

61. Līgumslēdzējs izvērtē šo noteikumu 57.1. apakšpunktā noteiktā avansa piešķiršanas pamatojumu un lemj, vai īstenotājam avansu var piešķirt normatīvajā aktā par programmas īstenošanu noteiktajā maksimālajā apjomā, daļēji, izmaksāt pa daļām vai noraidīt.

62. Līgumslēdzējs, veicot avansa maksājumus, ievēro nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nedrīkst pārsniegt 40 % no projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtā programmas finansējuma, ja vien normatīvajā aktā par programmas īstenošanu vai informācijā, kas minēta informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu, nav paredzēts citādi.

63. Ja atbilstoši šo noteikumu 59.3. vai 60.3.  apakšpunktam apstiprinātā projekta pārskata attiecināmo izdevumu summa ir mazāka par īstenotāja pieprasīto attiecināmo izdevumu summu, līgumslēdzējs sagatavo pamatojošo dokumentu (aprēķins, lēmums vai cits dokuments), kurā skaidro neapstiprināto izdevumu summu, un izsniedz to īstenotājam. Ja līgumslēdzējs ir apstiprinājis mazāku projekta pārskata attiecināmo izdevumu summu, nekā pieprasījis īstenotājs, jo ir konstatēti neatbilstoši veiktie izdevumi, par minēto summu tiek samazināta kopējā projekta attiecināmo izmaksu summa. Līgumslēdzējs nodrošina minēto gadījumu uzskaiti. Īstenotājam ir tiesības atsaukt līgumslēdzējam iesniegto projekta pārskatu līdz līgumslēdzēja lēmuma pieņemšanai par neatbilstoši veikto izdevumu konstatēšanu, norādot, ka iesniegs precizētu projekta pārskatu.

64. Līgumslēdzējs pārbauda īstenotāja iesniegto projekta pārskatu un tajā iekļautos izdevumus pamatojošos dokumentus, apstiprina attiecināmo izdevumu summu un, ja attiecināms, veic maksājumu īstenotājam atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā līguma noteikumiem vai sagatavo lēmumu par avansa maksājuma dzēšanu šādos termiņos:

64.1. 20 darbdienu laikā pēc starpposma projekta pārskata saņemšanas. Izdevumus pamatojošos dokumentus pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 59.3. un 60.3. apakšpunktu 20 darbdienu laikā pēc visu pieprasīto izdevumus pamatojošo dokumentu saņemšanas;

64.2. 60 darbdienu laikā pēc noslēguma projekta pārskata saņemšanas.

65. Īstenotājs šo noteikumu  64. punktā minētajai pārbaudei nepieciešamos izdevumus pamatojošos dokumentus sniedz piecu darbdienu laikā pēc līgumslēdzēja pieprasījuma saņemšanas vai citā termiņā, par ko vienojas atsevišķi.

66. Šo noteikumu 64. punktā minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas vai ekspertīžu un kompetento institūciju atzinumu izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par 15 darbdienām pēc precizējumu, papildu informācijas vai atzinuma saņemšanas dienas.

67. Šo noteikumu 66. punktā noteiktais termiņa ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad maksājums ir apturēts. Par minēto rīcību un tās iemesliem līgumslēdzējs nekavējoties informē īstenotāju un vadošo iestādi.

68. Pēc noslēguma projekta pārskata izskatīšanas līgumslēdzējs paziņo īstenotājam par projekta attiecināmo izdevumu gala summu.

69. Ja īstenotājam ir piešķirts avanss projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanai, līgumslēdzējs uzrauga avansa izlietošanu atbilstoši projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem.

70. Ja īstenotājs konstatē, ka nevarēs izlietot avansa maksājumu projekta līgumā noteiktajā termiņā, tas informē līgumslēdzēju ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms termiņa beigām.

71. Līgumslēdzējs izvērtē avansa maksājuma atmaksas lietderību, ņemot vērā īstenotāja plānotās projekta aktivitātes, iemeslus, kāpēc piešķirtais avansa maksājums nav izmantots, projekta riskus, starpposma maksājuma apmēru un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu.

72. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par īstenotāja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksas termiņu) vai īstenotājs vēlas to labprātīgi atmaksāt, īstenotājs atmaksā neizmantoto avansa maksājumu līgumslēdzēja norādītajā kontā.

73. Līgumslēdzējs, pamatojoties uz vadošās iestādes lēmumu, uz laiku līdz attiecīgo trūkumu novēršanai aptur programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu vai pēdējā maksājuma pieprasījumā. Maksājumu iestāde nodrošina vadošās iestādes lēmuma izpildes kontroli.

74. Vadošā iestāde var pieņemt šo noteikumu 73. punktā minēto lēmumu apturēt programmā, programmas aktivitātē, projektā un iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājumu vai pēdējā maksājuma pieprasījumā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

74.1. revīzijas iestādes vai ārējā audita ziņojumā konstatēts, ka programmas apsaimniekotāja vai aģentūras vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;

74.2. ministrijas (kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs vai aģentūra) iekšējā audita ziņojumā konstatēts, ka programmas apsaimniekotāja vai aģentūras iekšējās kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi;

74.3. vadošās iestādes rīcībā ir cita objektīva un pamatota informācija par konkrētās programmas īstenošanas būtiskiem riskiem vai par to, ka pastāv iespēja, ka donorvalsts varētu vienpusēji atkāpties no programmas līguma atbilstoši tā noteikumiem.

75. Šo noteikumu 73. punktā minēto lēmumu vadošā iestāde triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta maksājumu iestādei, kā arī attiecīgajam līgumslēdzējam un programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra, un revīzijas iestādei.

76. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā minētā lēmuma saņemšanas sagatavo un nosūta vadošajai iestādei saskaņošanai konstatēto trūkumu novēršanas rīcības plāna (turpmāk – rīcības plāns) projektu. Rīcības plāna projektā līgumslēdzējs norāda veicamos pasākumus un laika grafiku to īstenošanai.

77. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 76. punktā minētā rīcības plāna projekta saņemšanas saskaņo to vai sagatavo komentārus par rīcības plāna projektu un rakstiski iesniedz tos līgumslēdzējam un programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra.

78. Līgumslēdzējs ir atbildīgs par rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši rīcības plānā noteiktajam termiņam un kārtībai. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc plānā noteiktā termiņa beigām rakstiski ziņo vadošajai iestādei par pasākumu īstenošanas progresu, bet aģentūra nosūta kopiju programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālā padotībā tā atrodas. Pamatotos gadījumos var vienoties par rīcības plāna grozījumiem, tai skaitā termiņu pagarināšanu.

79. Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 78. punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda, vai attiecīgais pasākums īstenots atbilstoši rīcības plānam, un argumentēti informē līgumslēdzēju un programmas apsaimniekotāju, kura funkcionālā padotībā ir attiecīgā aģentūra, maksājumu iestādi un revīzijas iestādi par turpmāko rīcību vai šo noteikumu 80. punktā minēto lēmumu.

80. Ja vadošā iestāde ir guvusi pārliecību par rīcības plāna īstenošanu, risku mazināšanu vai novēršanu, tā pieņem lēmumu atsākt programmā, programmas aktivitātē, projektā vai iepriekš noteiktajā projektā veikto izdevumu iekļaušanu programmas starpposma maksājuma vai pēdējā maksājuma pieprasījumā.

81. Ja līgumslēdzējs un vadošā iestāde nespēj vienoties par rīcības plānu vai līgumslēdzējs nav īstenojis pasākumus atbilstoši rīcības plānam, kā arī citu būtisku risku gadījumā vadošā iestāde par to informē Ministru kabinetu.

82. Vadošā iestāde nodrošina tehniskā atbalsta līguma saskaņošanu un parakstīšanu ar donorvalsti.

83. Ja tehniskā atbalsta līgumā nepieciešams izdarīt grozījumus, vadošā iestāde iesniedz donorvalstij saskaņošanai grozījumu pieprasījumu.

84. Pēc tehniskā atbalsta līguma noslēgšanas vai donorvalsts saskaņojuma saņemšanas par līguma grozījumiem, vadošā iestāde piecu darbdienu laikā informē par to maksājumu iestādi un revīzijas iestādi.

85. Tehniskā atbalsta ieviešanā aktivitātes var īstenot un izdevumus var veikt no 2023. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 3. decembrim.

86. Tehniskā atbalsta finansējumu var saņemt vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, Iepirkumu uzraudzības birojs, kā arī citas institūcijas, ja donorvalsts ierosina šo institūciju izdevumus saistībā ar Šveices ieguldījuma ieviešanu segt no tehniskā atbalsta finansējuma.

87. Programmas apsaimniekotājs sagatavo programmas gada pārskatu par iepriekšējo gadu un līdz kārtējā gada 1. februārim iesniedz to vadošajā iestādē saskaņošanai.

88. Programmas apsaimniekotājs līdz kārtējā gada 31. martam iesniedz saskaņoto programmas gada pārskatu donorvalstij un vadošajai iestādei un nosūta to maksājumu iestādei un revīzijas iestādei informācijai.

89. Programmas apsaimniekotājs sagatavo programmas noslēguma pārskatu divu mēnešu laikā pēc programmas līgumā noteiktā programmas īstenošanas beigu termiņa un iesniedz to vadošajā iestādē saskaņošanai.

90. Programmas apsaimniekotājs  atbilstoši šo noteikumu 89. punktam saskaņoto programmas noslēguma pārskatu iesniedz donorvalstij un vadošajai iestādei un nosūta to maksājumu iestādei un revīzijas iestādei informācijai ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc programmas līgumā noteiktā programmas īstenošanas beigu termiņa.

91. Ja programmas līgumā vai tehniskā atbalsta līgumā nav noteikts citādi, programmas apsaimniekotājs par programmu vai Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu  sagatavo un iesniedz maksājumu iestādē:

91.1. līdz kārtējā gada 31. janvārim – programmas  maksājuma pieprasījumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

91.2. līdz kārtējā gada 31. jūlijam – programmas maksājuma pieprasījumu par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

91.3. līdz kārtējā gada 31. janvārim – tehniskā atbalsta maksājuma pieprasījumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

91.4. četru mēnešu laikā pēc programmas vai tehniskā atbalsta līgumā noteiktā programmas vai tehniskā atbalsta īstenošanas termiņa beigām – programmas vai tehniskā atbalsta pēdējā maksājuma pieprasījumu.

92. Programmas apsaimniekotājs programmas maksājuma pieprasījumā  iekļauj attiecīgajā laikposmā:

92.1. veiktos programmas apsaimniekotāja, aģentūras un programmas partnera (ja attiecināms) administratīvos izdevumus;

92.2. īstenotājam veiktos avansa, starpposma un noslēguma maksājumus, kas atbilst šo noteikumu 59.3. un 60.3. apakšpunktā apstiprinātajai projekta pārskatā iekļautajai attiecināmo izdevumu summai.

93. Programmas apsaimniekotājs, sagatavojot maksājuma pieprasījumu par programmu, bet Finanšu ministrija – par tehnisko atbalstu, ņem vērā auditu, kontroļu un revīzijas rezultātus, īstenotājam izmaksāto, bet neizlietoto avansu, programmas ietvaros veiktās atmaksas, konstatētās, tai skaitā iespējamās, neatbilstības un citu to rīcībā esošo informāciju, kas ietekmē maksājuma pieprasījumā iekļaujamo izdevumu attiecināmību.

94. Programmas apsaimniekotājs par programmu, bet Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu kopā ar maksājuma pieprasījumu maksājumu iestādē iesniedz maksājuma pieprasījumā iekļauto izdevumu kopsavilkumu, kā arī citu informāciju atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai kārtībai.

95. Programmas apsaimniekotājs vai Finanšu ministrija informē maksājumu iestādi par personām, kuras ir tiesīgas parakstīt programmas maksājuma pieprasījumu vai tehniskā atbalsta maksājuma pieprasījumu.

96. Maksājumu iestāde pārbauda programmas apsaimniekotāja par programmu vai Finanšu ministrijas par tehnisko atbalstu iesniegtā maksājuma pieprasījuma finanšu datus. Ja maksājumu iestāde secina, ka minētā maksājuma pieprasījuma apstiprināšanai ir nepieciešama papildu informācija vai ir nepieciešams precizēt maksājuma pieprasījumu, programmas apsaimniekotājs par programmu vai Finanšu ministrija par tehnisko atbalstu iesniedz papildu informāciju  un precizēto maksājuma pieprasījumu maksājumu iestādes noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trim darbdienām no maksājumu iestādes pieprasījuma saņemšanas. Programmas apsaimniekotājs vai tehniskā atbalsta īstenotājs var atsaukt maksājuma iestādē izskatīšanā esošo maksājuma pieprasījumu līdz maksājuma pieprasījuma apstiprināšanai, norādot, ka iesniegs precizētu maksājuma pieprasījumu.

97. Maksājuma pieprasījuma pārbaudē maksājumu iestāde:

97.1. pamatojoties uz risku izvērtējumu, izlases veidā pārbauda tehniskajā atbalstā veiktos izdevumus un programmas apsaimniekotāja administratīvos izdevumus un tos pamatojošo dokumentāciju;

97.2. pārliecinās, ka programmas apsaimniekotājs ir izmaksājis īstenotājam, kas nav valsts budžeta iestāde, maksājuma pieprasījumā iekļautos avansa maksājumus un starpposma vai noslēguma maksājumus;

97.3. ja  īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, pārliecinās, ka projekta pārskatā ir iekļauti tie īstenotāja izdevumi, kurus apstiprināja līgumslēdzējs.

98. Programmas apsaimniekotājs un Finanšu ministrija tehniskā atbalsta gadījumā informē maksājumu iestādi par visiem programmas vai tehniskā atbalsta ietvaros konstatētajiem un iespējamiem dubultā finansējuma gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanā.

99. Īstenotājs iesniedz līgumslēdzējam pārskatu par pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras tas un tā partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – PVN pārskats) elektroniskā dokumenta formā (4. pielikums). PVN pārskatā iekļautos īstenotāja un tā partnera dokumentus norāda atsevišķi.

100. PVN pārskatu iesniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā PVN pārskata perioda beigām. Pirmais PVN pārskata periods ir 12 mēneši, sākot no dienas, kad īstenotājs ar līgumslēdzēju ir noslēdzis projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu. Šajā PVN pārskatā iekļauj arī pievienotās vērtības nodokļa attiecināmās izmaksas, kas nav projekta vai iepriekš noteiktā projekta sagatavošanas izmaksas, bet ir veiktas, pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums (ja šīs izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar normatīvo aktu par programmas īstenošanu vai informāciju, kas minēta informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu). Katrs nākamais PVN pārskata periods ir iepriekšējam PVN pārskata periodam sekojošie 12 mēneši. Ja līdz projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas perioda beigām paliek mazāk nekā 12 mēneši, PVN pārskata periods ir atlikušais projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas periods.

101. Īstenotājs neiesniedz PVN pārskatu, ja:

101.1. projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmajās izmaksās neparedz iekļaut pievienotās vērtības nodokli;

101.2. projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros neveic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus vai veic darījumus, uz kuriem nav attiecināms Pievienotās vērtības nodokļa likums.

102. Līgumslēdzējs pārbauda īstenotāja statusu attiecībā uz reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kā arī izvērtē īstenotāja iesniegto PVN pārskatu.

103. Ja, izvērtējot PVN pārskatu, kas iesniegts šo noteikumu 99. punktā noteiktajā kārtībā, tiek konstatētas neprecizitātes, līgumslēdzējs informē īstenotāju par nepieciešamajiem precizējumiem un nosaka termiņu to novēršanai.

104. Pēc PVN pārskata vai to precizējumu saņemšanas līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā to izskata un nosūta Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā dokumenta formā uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.

105. Pēc PVN pārskata saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā to izvērtē un sagatavo atzinumu, aizpildot atbilstošo PVN pārskata sadaļu un norādot pievienotās vērtības nodokļa summu, kuru attiecīgi īstenotājam un tā partnerim ir tiesības vai nav tiesību atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā. Atzinumu nekavējoties nosūta elektroniskā dokumenta formā uz elektroniskā pasta adresi līgumslēdzējam, īstenotājam un tā partnerim zināšanai.

106. Valsts ieņēmumu dienests, ja nepieciešams, ir tiesīgs piecu darbdienu laikā no PVN pārskata saņemšanas pieprasīt īstenotājam un tā partnerim iesniegt papildu informāciju un uzrādīt vai iesniegt darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu oriģinālu atvasinājumus, lai pārbaudītu PVN pārskatā ietverto informāciju.

107. Īstenotājs un tā partneris triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 106. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas uzrāda vai iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus  pārbaudes veikšanai.

108. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā  informē līgumslēdzēju, ja tam, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, kļuvis zināms, ka īstenotājs vai tā partneris pievienotās vērtības nodokli ir atguvis Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.

109. Līgumslēdzējs:

109.1. pievieno PVN pārskatu un Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par minēto PVN pārskatu nākamajam programmas starpposma maksājuma pieprasījumam vai programmas pēdējam maksājuma pieprasījumam;

109.2. pamatojoties uz iesniegto projekta pārskatu, pieņem šo noteikumu 64. punktā minēto lēmumu un atmaksā projekta pārskatā norādīto projekta attiecināmajās izmaksās iekļaujamo pievienotās vērtības nodokļa summu, ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir gūta pārliecība par attiecināmību;

109.3. apstiprinot iesniegto vai nākamo projekta pārskatu, kas iesniegts pēc šo noteikumu 105.  un 108. punktā minētās informācijas saņemšanas, vai noslēguma maksājuma pieprasījumu, ietur pārmaksāto attiecināmajās izmaksās iekļaujamo pievienotās vērtības nodokļa summu, ja tāda ir izveidojusies.

110. Ja īstenotājs nepiekrīt šo noteikumu 109.3. apakšpunktā minētajam lēmumam, tas strīdu var risināt saskaņā ar likumu un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumu.

111. Ja īstenotājs ir apstrīdējis šo noteikumu 109.3. apakšpunktā minēto lēmumu, līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā no šādas informācijas saņemšanas lūdz Valsts ieņēmumu dienestam atkārtoti izvērtēt PVN pārskatu, ņemot vērā īstenotāja iesniegumā norādītos argumentus.

112. Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā pēc atkārtoti izvērtējamā PVN pārskata saņemšanas sagatavo jaunu atzinumu un nosūta līgumslēdzējam.

113. Pēc šo noteikumu 112. punktā minētā atzinuma saņemšanas līgumslēdzējs un īstenotājs turpina strīda risināšanu šo noteikumu 110. punktā noteiktajā kārtībā.

114. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, revīzijas iestāde un maksājumu iestāde izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās funkcionēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iekšējās kontroles sistēmu.

115. Projektu un iepriekš noteikto projektu kontroli nodrošina, veicot:

115.1. pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā;

115.2. projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu (nosacījumi, kuri jāievēro pēc projekta pabeigšanas) izpildes pārbaudi.

116. Līgumslēdzējs nosaka pārbaudes saturu un apjomu, lai gūtu pārliecību par projekta vai iepriekš noteiktā projekta atbilstību normatīvajiem aktiem Šveices ieguldījuma jomā  un ar īstenotāju noslēgtā projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem.

117. Līgumslēdzējs projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā veic:

117.1. plānotās pārbaudes;

117.2. ārpuskārtas pārbaudes.

118. Līgumslēdzējam ir tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, pirms noslēgts projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgums, lai pārliecinātos par faktiskajiem projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas apstākļiem vai projekta iesniegumā vai programmas līgumā sniegtās informācijas patiesumu. Līgumslēdzējs par šo pārbaudi informē potenciālo īstenotāju vismaz trīs darbdienas pirms pārbaudes veikšanas. Līgumslēdzējam ir tiesības veikt minēto pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, par to neinformējot potenciālo īstenotāju, ja:

118.1. ir pazīmes, ka projekta iesniegumā vai programmas līgumā sniegtā informācija nav pilnīga vai tā neatbilst publiski pieejamai informācijai;

118.2. saņemts negatīvs projektu iesniegumu vērtēšanā piesaistītā nozares eksperta atzinums;

118.3. saņemta informācija no trešajām personām, kas ir pretrunā ar projekta iesniegumā vai programmas līgumā norādīto informāciju;

118.4. konstatētas citas pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanas risku.

119. Līgumslēdzējs var veikt šo noteikumu 118. punktā minēto pārbaudi atkārtoti, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams piekļūt projekta īstenošanas vietai.

120. Līgumslēdzējs, pamatojoties uz risku novērtējumu, veic šo noteikumu 115.1. apakšpunktā minētās pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pie partnera. Pārbaužu rezultātus, kas tiek apkopoti atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai formai, pievieno programmas maksājuma pieprasījumam un vienlaikus elektroniski nosūta arī revīzijas iestādei uz oficiālo elektroniskā pasta adresi.

121. Lai nodrošinātu šo noteikumu 115.2. apakšpunktā minēto pārbaudi, līgumslēdzējam, pamatojoties uz risku novērtējumu, ir tiesības veikt pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, tai skaitā pie partnera, vai pieprasīt informāciju, kas apliecina projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumu un to saistību izpildi, kuras jāievēro pēc projekta un iepriekš noteiktā projekta pabeigšanas. Šo noteikumu 115.2.  apakšpunktā minēto pārbaudi līgumslēdzējs veic:

121.1. pirms projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas, ja pēc projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas ir izpildīti konkrēti projekta un iepriekš noteiktā projekta noslēguma nosacījumi;

121.2. reizi gadā pēc projekta vai iepriekš noteiktā projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas, bet, ja programmas līgumā, normatīvajā aktā par programmas īstenošanu,  informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā paredzēta cita kārtība, saskaņā ar minēto kārtību.

122. Līgumslēdzējs var neinformēt īstenotāju par pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā šādos gadījumos:

122.1. lai pārliecinātos, vai materiālās vērtības, kas radītas, iepirktas vai nomātas projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, daļēji vai pilnībā izmantojot Šveices finansiālo atbalstu, atrodas projektā vai iepriekš noteiktajā projektā paredzētajā vietā un tiek izmantotas projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķiem;

122.2. lai pārliecinātos, vai konkrēto darbu izpilde notiek projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā;

122.3. lai pārliecinātos par tādas projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktās darbības īstumu, kuru pēc tās pabeigšanas vairs nebūtu iespējams noteikt.

123. Līgumslēdzējs pēc pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā un īstenošanas laikā vai pēc minēto projektu pabeigšanas īstenotājam nosaka vienu no šādiem rezultātiem:

123.1. pozitīvu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu;

123.2. ar iebildumiem – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst vai ja pārkāpumu vairs nav iespējams novērst, bet tam nav ietekmes uz projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanu, veikto iepirkumu u. tml.;

123.3. negatīvu – ja projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst un kuri var ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu.

124. Līgumslēdzējs pēc pārbaudes projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā vai pēc pārbaudes rezultātu noteikšanai nepieciešamo dokumentu vai informācijas saņemšanas 20 darbdienu laikā informē īstenotāju par pārbaudes rezultātiem.

125. Līgumslēdzējs veic atkārtotu pārbaudi projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas vietā, ja iepriekšējā pārbaudē ir konstatētas atkāpes no projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem un atkārtota pārbaude ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka trūkumi ir novērsti.

126. Līdz kārtējā gada 1. februārim līgumslēdzējs iesniedz maksājumu iestādē, vadošajā iestādē un revīzijas iestādē informāciju par šo noteikumu 115.2. apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem, kas veiktas iepriekšējā gadā.

127. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, maksājumu iestāde, īstenotājs un tā partneris šo noteikumu 115.  punktā minēto pārbaužu laikā, kā arī to auditu, pārbaužu un izvērtējumu laikā, ko veic donorvalsts iestādes vai jebkura donorvalsts pilnvarotā trešā puse, revīzijas iestāde un Valsts kontrole, nekavējoties:

127.1. uzrāda auditoriem, pārbaudes vai izvērtējuma veicējam ar programmas, projekta, iepriekš noteiktā projekta un Šveices ieguldījuma vadību saistītos dokumentus (arī elektroniskā formā);

127.2. nodrošina pieeju visai ar programmu vai projektu un iepriekš noteikto projektu saistītajai finanšu dokumentācijai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo auditu, pārbaudi vai izvērtējumu;

127.3. sagatavo nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas;

127.4. sniedz auditoriem, pārbaudes vai izvērtējuma veicējam informāciju par programmu,  projektu un iepriekš noteikto projektu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

128. Vadošā iestāde ir tiesīga ierosināt līgumslēdzējam veikt pārbaudi projekta īstenošanas vietā saskaņā ar likuma 7. panta  otrās daļas 1. punktu.

129. Pārbaudē projekta īstenošanas vietā, ko veic līgumslēdzējs, ir tiesības piedalīties vadošajai iestādei, maksājumu iestādei un revīzijas iestādei.

130. Neatbilstība šo noteikumu izpratnē ir jebkurš ietvarlīguma otrajā pantā noteiktā Šveices ieguldījuma regulējuma vai jebkurš Latvijas Republikas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu apzināts vai neuzmanības dēļ izraisīts pārkāpums, kas ir radījis vai varētu radīt kaitējumu Šveices ieguldījuma plānošanai vai īstenošanai un finansiālus zaudējumus (ja attiecināms).

131. Par neatbilstību uzskata tādus pārkāpumus (bet ne tikai) kā nepamatota līdzekļu izmantošana, korupcija, zādzība, piesavināšanās, krāpšana un citi noziegumi pret īpašumu, dokumentu viltošana, nepamatota dāvanas vai cita labuma pieņemšana, neatrisināts interešu konflikts, ētikas kodeksu pārkāpšana, seksuāla izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, atbilstošas informācijas slēpšana, sensitīvas informācijas izmantošana un, ja attiecināms, izpaušana, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi.

132. Par neatbilstību neuzskata nebūtiskas vienreizējas administratīvās kļūdas, kuras neatkārtojas un  ir radušās  neuzmanības dēļ.

133. Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina, lai izdevumi, kas radušies, īstenojot  tehnisko atbalstu vai programmu, projektus un iepriekš noteiktos projektus, atbilstu nosacījumiem, kas izriet no ietvarlīguma, kā arī no specifiskajiem noteikumiem, kas noteikti attiecīgās programmas vai tehniskā atbalsta līgumā.

134. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde izvērtē katru tās konstatēto iespējamo neatbilstību.

135. Ja vadošā iestāde, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde ir konstatējusi iespējamu neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, tā 10 darbdienu laikā vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē programmas apsaimniekotāju par iespējamu neatbilstību un sniedz ieteikumu finanšu korekcijas piemērošanai.

136. Programmas apsaimniekotājs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes šo noteikumu 135. punktā noteiktajā kārtībā sniegto informāciju, izvērtē iespējamo neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pēc šo noteikumu 158. punktā noteiktā donorvalsts saskaņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu un atbilstoši precizē programmas maksājuma pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājuma pieprasījumu, ja šie izdevumi nebija ieturēti jau iepriekš.

137. Ja programmas apsaimniekotājs (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošā iestāde, maksājumu iestāde vai revīzijas iestāde konstatē iespējamu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, tā 10 darbdienu laikā pēc iespējamās neatbilstības konstatēšanas vai ar revīzijas ziņojumu, izmantojot savu oficiālo elektroniskā pasta adresi, informē līgumslēdzēju.

138. Sniedzot šo noteikumu 137. punktā minēto informāciju līgumslēdzējam, institūcija, kura konstatējusi iespējamu neatbilstību, norāda (attiecināms, ja tās rīcībā ir atbilstoša informācija):

138.1. īstenotāju, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēta iespējamā neatbilstība;

138.2. tā projekta vai iepriekš noteiktā projekta nosaukumu, kurā konstatēta iespējamā neatbilstība;

138.3. iespējamās neatbilstības rezultātā radušos neatbilstoši veikto izdevumu summu (tai skaitā dalījumā pa izmaksu pozīcijām);

138.4. iespējamās neatbilstības būtību;

138.5. iespējamās neatbilstības atklāšanas veidu.

139. Līgumslēdzējs, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju, kā arī programmas apsaimniekotāja (ja tas nav līgumslēdzējs), vadošās iestādes, maksājumu iestādes vai revīzijas iestādes sniegto informāciju par projektā vai iepriekš noteiktajā projektā konstatēto iespējamo neatbilstību, izvērtē iespējamo neatbilstību, tās smagumu, veidu un radīto zaudējumu apmēru un pēc šo noteikumu 158. punktā noteiktā donorvalsts saskaņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstības konstatēšanu.

140. Līgumslēdzējam ir tiesības saņemt no Sodu reģistra informāciju par īstenotājiem, kuri ir sodīti par Latvijas Republikas normatīvajos aktos minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai kuriem ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja īstenotājs ir privāto tiesību juridiska persona) par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai konstatētu šo noteikumu 139. punktā minēto neatbilstību.

141. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka neatbilstoši veikto izdevumu summu nav iespējams konkrēti noteikt vai būtu nesamērīgi samazināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmās izmaksas par visu izdevumu summu, kas neatbilst normatīvo aktu un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma noteikumiem, līgumslēdzējs finanšu korekciju piemēro saskaņā ar vadošās iestādes vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu un atgūšanu.

142. Līgumslēdzējs par neatbilstoši veikto izdevumu summu samazina kopējā projekta vai iepriekš noteiktā projekta attiecināmo izmaksu summu, kā arī nodrošina šā samazinājuma dēļ atbrīvotā finansējuma uzskaiti.

143. Ja revīzijas iestāde ierosina piemērot finanšu korekcijas (tai skaitā ja ieteikums revīzijas ziņojuma trūkumu novēršanas plānā norādīts kā nesaskaņots), programmas apsaimniekotājs programmas maksājuma pieprasījumā  vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā neiekļauj izdevumus, tai skaitā ietur iepriekšējos programmas maksājuma pieprasījumos iekļautos izdevumus, kurus revīzijas iestāde ir atzinusi par neatbilstošiem.

144. Programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 143. punktam ieturētos izdevumus iekļauj programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā tikai tad, ja revīzijas iestāde šos izdevumus vēlāk ir atzinusi par atbilstošiem vai ir saņemts šo noteikumu 158. punktā noteiktais donorvalsts saskaņojums par šo izdevumu iekļaušanu maksājuma pieprasījumā.

145. Maksājumu iestāde, izskatot programmas maksājuma pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājuma pieprasījumu, pārliecinās par šo noteikumu 143. un 144. punktā minēto nosacījumu ievērošanu.

146. Programmas apsaimniekotājs nekavējoties iesniedz vadošajā iestādē Finanšu ministrijas izveidotajā vienotajā neatbilstību reģistrā (turpmāk – vienotais neatbilstību reģistrs)   atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai tūlītēju ziņojumu par iespējamu vai konstatētu neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, ja:

146.1. konstatētie fakti norāda uz darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, kas skar programmas administratīvos izdevumus;

146.2. neatbilstība apdraud programmas sekmīgu īstenošanu un, ja attiecināms, liecina par būtisku saimnieciskuma principa pārkāpumu, kas ietekmē programmas administratīvos izdevumus.

147. Līgumslēdzējs nekavējoties iesniedz vadošajā iestādē un programmas apsaimniekotājam (ja tas nav līgumslēdzējs) vienotajā neatbilstību reģistrā atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai tūlītēju ziņojumu par iespējamu vai konstatētu neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas, ja:

147.1. konstatētie fakti norāda uz darbību vai bezdarbību, kas rada aizdomas par noziedzīgu nodarījumu projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā;

147.2. neatbilstība apdraud programmas vai projekta vai iepriekš noteiktā projekta sekmīgu īstenošanu un, ja attiecināms, liecina par būtisku saimnieciskuma principa pārkāpumu, kas ietekmē programmas, projekta vai iepriekš noteiktā projekta finansējuma izmantošanu.

148. Līgumslēdzējs šo noteikumu 151. punktā minētajos termiņos ziņo vadošajai iestādei un programmas apsaimniekotājam (ja tas nav līgumslēdzējs) vienotajā neatbilstību reģistrā:

148.1. par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā, ko kārtējā ceturksnī konstatējusi Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītā institūcija;

148.2. par šo noteikumu 147. punktā un 148.1. apakšpunktā minēto iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanas pasākumiem (ja neatbilstība nav noslēgta), sagatavojot attiecīgus progresa ziņojumus;

148.3. ja neatbilstības apmērs ir 10 000 Šveices franku ekvivalents euro vai lielāks, ņemot vērā Latvijas Bankas pārpublicēto Eiropas Centrālās bankas publicēto euro atsauces kursu (norādot arī izmantoto kursu) dienā, kad pieņemts lēmums par neatbilstības konstatēšanu, iesniedzot arī neatbilstību ziņojumu atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai par iespējamo un konstatēto neatbilstību projektā vai iepriekš noteiktajā projektā.

149. Programmas apsaimniekotājs šo noteikumu 151. punktā minētajos termiņos ziņo vadošajai iestādei vienotajā neatbilstību reģistrā par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību programmas administratīvajos izdevumos, ko kārtējā ceturksnī konstatējusi Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītā institūcija.

150. Ja neatbilstības apmērs ir  10 000 Šveices franku ekvivalents euro vai lielāks, programmas apsaimniekotājs papildus šo noteikumu 149. punkta nosacījumiem iesniedz vadošajai iestādei vienotajā neatbilstību reģistrā arī ziņojumu atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai.

151. Līgumslēdzējs atbilstoši šo noteikumu 148. punktam un programmas apsaimniekotājs atbilstoši šo noteikumu 149. punktam ziņo vadošajai iestādei par iespējamām vai konstatētajām neatbilstībām šādos termiņos:

151.1. par kārtējā gada I ceturksni – līdz kārtējā gada 15. aprīlim;

151.2. par kārtējā gada II ceturksni – līdz kārtējā gada 15. jūlijam;

151.3. par kārtējā gada III ceturksni – līdz kārtējā gada 15. oktobrim;

151.4. par kārtējā gada IV ceturksni – līdz nākamā gada 15. janvārim.

152. Ja vadošā iestāde šo noteikumu 151. punktā minētajā attiecīgajā termiņā nesaņem informāciju (par laikposmu līdz ceturkšņa beigām) no līgumslēdzēja un programmas apsaimniekotāja par konstatētajām neatbilstībām vai par iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai veiktajiem pasākumiem, uzskatāms, ka šajā ceturksnī līgumslēdzējs un programmas apsaimniekotājs neatbilstības nav konstatējis vai nav veikti pasākumi iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanai.

153. Līgumslēdzējs un programmas apsaimniekotājs nodrošina informācijas uzskaiti vienotajā neatbilstību reģistrā par katru iespējamo un konstatēto neatbilstību programmā, projektā un iepriekš noteiktajā projektā un veiktajiem pasākumiem konstatētās neatbilstības novēršanai.

154. Vadošā iestāde ziņo donorvalstij par vadošās iestādes, programmas apsaimniekotāja, aģentūras, maksājumu iestādes un revīzijas iestādes iespējamām un konstatētajām neatbilstībām un veiktajiem pasākumiem iepriekš ziņoto neatbilstību novēršanā atbilstoši ietvarlīgumam:

154.1. par tūlītēju neatbilstību vadošā iestāde atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai iesniedz ziņojumu piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 147. punktā minētā ziņojuma saņemšanas par konstatētajām neatbilstībām;

154.2. ja neatbilstības apmērs ir 10 000 Šveices franku ekvivalents euro  vai lielāks, vadošā iestāde atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai iesniedz ziņojumu par konstatēto vai iespējamo neatbilstību  un šo noteikumu 148.2. apakšpunktā saņemto progresa ziņojumu divu mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām;

154.3. ja neatbilstības apmērs ir mazāks nekā 10 000 Šveices franku ekvivalents euro, vadošā iestāde par konstatēto vai iespējamo neatbilstību iesniedz informāciju vienkāršotā formā, kas saskaņota ar donorvalsti, divu mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām.

155. Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc informācijas sniegšanas donorvalstij par konstatētajām neatbilstībām un veiktajiem pasākumiem iepriekš konstatēto neatbilstību novēršanā  ievieto informāciju vienotajā neatbilstību reģistrā.

156. Līgumslēdzējs vai programmas apsaimniekotājs, iesniedzot vadošajā iestādē ziņojumu par iespējamām un konstatētajām neatbilstībām atbilstoši šo noteikumu 136. un 139. punktam, norāda piemērojamo  finanšu korekciju (ja attiecināms).

157. Vadošā iestāde, iesniedzot donorvalstij ziņojumu par iespējamām un konstatētajām neatbilstībām, iekļauj priekšlikumu par finanšu korekcijas piemērošanu (ja attiecināms). Ja donorvalsts nepiekrīt ierosinātajai finanšu korekcijai, vadošā iestāde ņem vērā donorvalsts apsvērumus un saskaņo ar donorvalsti piemērojamo finanšu korekciju.

158. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 157. un  159. punktā noteiktā saskaņojuma saņemšanas par finanšu korekcijas piemērošanu ievieto informāciju par minēto saskaņojumu vienotajā neatbilstību reģistrā. Līgumslēdzējs piecu darbdienu laikā pēc šajā punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par neatbilstību un par to rakstiski paziņo īstenotājam.

159. Pēc donorvalsts pieprasījuma vadošā iestāde var lūgt programmas apsaimniekotājam, aģentūrai, maksājumu iestādei un revīzijas iestādei piecu darbdienu laikā vai citā termiņā iesniegt papildu informāciju vai ziņojumu par šo noteikumu 154.3. apakšpunktā minēto iestāžu konstatēto vai iespējamo neatbilstību atbilstoši donorvalsts izstrādātajai veidlapai. Ja donorvalsts nepiekrīt ierosinātajai finanšu korekcijai par neatbilstību, vadošā iestāde ņem vērā Šveices apsvērumus un saskaņo ar donorvalsti piemērojamo finanšu korekciju.

160. Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir valsts budžeta iestāde, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas:

160.1. ja iespējams, neatbilstoši veiktos izdevumus ietur no projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskata;

160.2. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 160.1. apakšpunktu un vienam projektam vai iepriekš noteiktajam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;

160.3. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 160.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 160.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem projektā vai iepriekš noteiktajā projektā un ievieto to vienotajā neatbilstību reģistrā. Maksājumu iestādi informē, ka pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma.

161. Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā vai iepriekš noteiktā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu vai iepriekš noteikto projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, līgumslēdzējs:

161.1. ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta vai iepriekš noteiktā projekta pārskata;

161.2. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;

161.3. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 161.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu un ievieto to vienotajā neatbilstību reģistrā. Maksājumu iestādi informē, ka pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma.

162. Līgumslēdzējs triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 160.1., 161.1. un 168.1. apakšpunktā minētās neatbilstoši veikto izdevumu faktiskās ieturēšanas, kura veikta pēc šo noteikumu 158. punktā minētā donorvalsts saskaņojuma saņemšanas,  informē par to attiecīgo īstenotāju.

163. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 161.3. apakšpunktā minēto lēmumu, īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus atmaksā triju mēnešu laikā no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas vai atbilstoši šo noteikumu 166. punktā minētajam atmaksas grafikam.

164. Ja pieņemts lēmums par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 160.1. vai 161.1. apakšpunktu un par attiecīgajiem izdevumiem ir iesniegti maksājuma pieprasījumi donorvalstij, līgumslēdzējs informē maksājumu iestādi. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad līgumslēdzējs veicis maksājumu par apstiprināto projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus, vai, ja maksājuma veikšana nav attiecināma, dienu, kad līgumslēdzējs ir apstiprinājis projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus.

165. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 161.3. apakšpunktu, tas par minēto lēmumu informē maksājumu iestādi un par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad naudas līdzekļi par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem ir ieskaitīti pilnā apmērā šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā.

166. Īstenotājs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šo noteikumu 161.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām informē līgumslēdzēju par nespēju lēmumā noteiktajā termiņā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus un 10 darbdienu laikā vienojas par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiku.

167. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 160.3. apakšpunktā minēto lēmumu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienu. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 161.3. apakšpunktā minēto lēmumu un neatbilstoši veiktie izdevumi nav atmaksāti lēmumā par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu noteiktajā termiņā vai saskaņā ar atmaksas grafiku, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad Ministru kabinetā izskata šo informāciju vai kad īstenotājs ir izpildījis Ministru kabineta lēmumu. Par Ministru kabineta lēmumu attiecīgais programmas apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās Ministru kabineta sēdes elektroniski informē maksājumu iestādi, revīzijas iestādi un līgumslēdzēju.

168. Ja īstenotājs, kura īstenotajā projektā ir konstatēta neatbilstība, kuras dēļ radušies neatbilstoši veikti izdevumi, ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, līgumslēdzējs pēc neatbilstības konstatēšanas:

168.1. ja iespējams, ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no projekta pārskata;

168.2. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 168.1. apakšpunktu un vienam projektam vienas neatbilstības dēļ neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 euro, neatbilstoši veiktos izdevumus neatgūst un noraksta izdevumos;

168.3. ja neatbilstoši veiktos izdevumus nav iespējams ieturēt saskaņā ar šo noteikumu 168.1. apakšpunktu vai piemērot šo noteikumu 168.2. apakšpunktā paredzēto kārtību, pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu. Lēmuma kopiju nosūta maksājumu iestādei, ja lēmumu pieņem pēc programmas pēdējā pārskata nosūtīšanas donorvalstij un attiecīgie neatbilstoši veiktie izdevumi nebija ieturēti no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma.

169. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis šo noteikumu 168.3. apakšpunktā minēto lēmumu, īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus atmaksā triju mēnešu laikā no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas vai saskaņā ar šo noteikumu 172. punktā minēto atmaksas grafiku.

170. Ja līgumslēdzējs ir pieņēmis lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 168.1. apakšpunktu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad līgumslēdzējs veicis maksājumu vai, ja maksājumu neveic, apstiprinājis projekta pārskatu, no kura ietur neatbilstoši veiktos izdevumus. Ja līgumslēdzējs pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 168.3. apakšpunktu, par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas dienu uzskata dienu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi ir ieskaitīti pilnā apmērā šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā.

171. Ja līgumslēdzējs šo noteikumu 160.2., 161.2. un 168.2. apakšpunktā minētos neatbilstoši veiktos izdevumus noraksta izdevumos, tas sagatavo grāmatvedības izziņu, kurā norāda programmas un projekta nosaukumu, projekta numuru, kopējo neatbilstoši veikto izdevumu summu un tās sadalījumu pa finansējuma avotiem, kā arī datumu, kad neatbilstoši veiktie izdevumi norakstīti izdevumos. Minēto datumu uzskata par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas datumu.

172. Īstenotājs ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šo noteikumu 168.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām informē līgumslēdzēju par nespēju lēmumā noteiktajā termiņā atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus un 10 darbdienu laikā vienojas par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiku.

173. Ja īstenotājs šo noteikumu 168.3. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā vai atbilstoši šo noteikumu 172. punktam saskaņotajā neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafikā neatmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, tas par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu – 6 % gadā no neatmaksātās summas.

174. Nokavējuma naudu nepiemēro par laikposmu, kad tiek saskaņots neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas grafiks atbilstoši šo noteikumu 172. punktam. Pēc grafika saskaņošanas nokavējuma nauda netiek piemērota, ja īstenotājs veic maksājumus grafikā noteiktajā laikā.

175. Informāciju saistībā ar lēmumiem par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kuri pieņemti atbilstoši šo noteikumu 160., 161. un 168. punktam, kā arī informāciju par šo noteikumu 161. punktā minēto izdevumu faktisko ieturēšanu un informāciju par šo noteikumu 165. punktā minēto neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu līgumslēdzējs iesniedz maksājumu iestādē kopā ar programmas maksājuma pieprasījumu vai programmas pēdējo maksājuma pieprasījumu atbilstoši maksājumu iestādes noteiktajai kārtībai.

176. Programmas apsaimniekotājs par neatbilstoši veiktiem izdevumiem, ja uz tiem attiecināma šo noteikumu 160.2., 160.3., 161.2., 161.3., 168.2. un 168.3. apakšpunktā noteiktā kārtība, samazina programmas maksājuma pieprasījumu, kas tiek sagatavots par periodu, kurā tika pieņemti attiecīgie neatbilstību lēmumi.

177. Par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas no Šveices atbalsta uzskata brīdi, kad programmas apsaimniekotājs maksājuma pieprasījumā ir iekļāvis projekta pārskata izdevumus, no kura ir ieturēti neatbilstoši veiktie izdevumi, saskaņā ar šo noteikumu 160.1., 161.1. un 168.1. apakšpunktu un, ja attiecināms, samazinājis maksājuma pieprasījumu saskaņā ar šo noteikumu 176. punktu.

178. Ievērojot vienošanos ar donorvalsti, neatbilstoši veikto izdevumu rezultātā atbrīvotais finansējums var tikt atkārtoti izmantots citam projektam vai iepriekš noteiktajiem projektam, vai tās pašas programmas administratīvajām izmaksām, vai tajā pašā projektā vai iepriekš noteiktajā projektā.

179. Pamatojoties uz donorvalsts lēmumu, vadošajai iestādei ir tiesības apturēt vai atjaunot maksājumus programmā. Vadošā iestāde nekavējoties informē attiecīgo programmas apsaimniekotāju, aģentūru, revīzijas iestādi un maksājumu iestādi par maksājumu apturēšanu vai atjaunošanu. Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs un aģentūra veic visus atbilstošos un nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus vai programmas finansējuma zaudējumus.

180. Ja donorvalsts vienpusēji atkāpjas no programmas līguma vai donorvalsts un vadošā iestāde savstarpēji vienojas par programmas līguma izbeigšanu, vadošā iestāde nekavējoties informē attiecīgo programmas apsaimniekotāju, aģentūru, revīzijas iestādi un maksājumu iestādi par programmas līguma izbeigšanu un nodrošina programmas finansējuma apturēšanu.

181. Īstenotājs neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu atmaksā līgumslēdzēja norādītajā kontā Valsts kasē.

182. Neatbilstības apmēru norāda euro. Ja ar neatbilstību saistītie izdevumi ir iekļauti programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā, tos norāda arī Šveices frankos, izmantojot projekta maksājuma pieprasījumā vai projekta pēdējā maksājuma pieprasījumā lietoto valūtas maiņas kursu.

183. Līgumslēdzējs uzrauga, lai īstenotājs atmaksātu neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā.

184. Līgumslēdzējs pēc neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas, ja neatbilstība tika konstatēta un atgūšana veikta pēc programmas  pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas donorvalstij, nodrošina atgūtā programmas finansējuma atmaksu donorvalstij. Ja neatbilstoši veiktie izdevumi netika iekļauti programmas maksājuma pieprasījumā vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījumā vai tika ieturēti, līgumslēdzējs šo noteikumu 181. punktā minētajā kontā atgūtos neatbilstoši veiktos izdevumus un nokavējuma naudu pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.

185. Līgumslēdzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem grāmatvedības uzskaites jomā veic ieturēto vai atgūstamo un atgūto neatbilstoši veikto izdevumu grāmatvedības uzskaiti.

186. Ja donorvalsts piemēro finanšu korekciju, programmas apsaimniekotājs ietur neatbilstoši veiktos izdevumus no programmas maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma. Ja neatbilstoši veiktos izdevumus nevar ieturēt no programmas  maksājuma pieprasījuma vai programmas pēdējā maksājuma pieprasījuma un tie ir atmaksājami donorvalstij no valsts budžeta, programmas apsaimniekotājs nekavējoties informē Ministru kabinetu. Ministru kabinets lemj par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanai.

187. Revīzijas iestāde sagatavo Šveices ieguldījuma audita stratēģiju par laikposmu no 2019. gada līdz 2029. gadam, kurā apliecina revīzijas iestādes funkcionālo neatkarību, paskaidro riska novērtējumu, izklāsta revīzijas veikšanas metodiku, tostarp būtiskuma robežvērtības, revīzijas paraugu atlases metodes un revīziju indikatīvo plānošanu.

188. Audita stratēģiju iesniedz donorvalstij apstiprināšanai deviņu mēnešu laikā pēc ietvarlīguma parakstīšanas. Ja nepieciešams, to atjaunina katru gadu un iesniedz donorvalstij līdz katra kalendāra gada beigām.

189. Lai sniegtu atzinumu donorvalstij par Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas efektivitāti, revīzijas iestāde veic:

189.1. Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas auditu Šveices ieguldījuma līmenī. Auditu veic vismaz vienu reizi;

189.2. programmu vadības un kontroles sistēmu auditus programmu apsaimniekotāju vai aģentūru līmenī. Pirmos programmu apsaimniekotāju vai aģentūru vadības un kontroles sistēmu auditus veic pirms pirmās Šveices finansiālā atbalsta atmaksāšanas.

190. Lai sniegtu atzinumu par izdevumu likumību un pareizību, revīzijas iestāde, pamatojoties uz atbilstošu izlasi, veic izdevumu revīzijas pie programmas apsaimniekotāja, aģentūrā, Finanšu ministrijā, pie īstenotāja un partnera.

191. Pēc šo noteikumu 189. punktā minēto vadības un kontroles sistēmu auditu vai 190.  punktā minētās izdevumu revīzijas veikšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna projektu. Minētajā plānā iekļauj ieteikumus, nosakot termiņus konstatēto trūkumu novēršanai un komentāru sagatavošanai. Ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna projektu nosūta auditētajai institūcijai, vadošajai iestādei un maksājumu iestādei. Ieteikumu ieviešanas termiņu nosaka prioritāri, izvērtējot trūkumu ietekmi uz Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmu.

192. Auditētā institūcija 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 191. punktā  minētās informācijas saņemšanas sagatavo un nosūta uz revīzijas iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi un ziņojuma sagatavotāja elektroniskā pasta adresi:

192.1. pamatotus komentārus par vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojuma projektu un ieteikumiem (ja iespējams, dokumentāri pamatotus);

192.2. pasākumu plānu konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, norādot amatpersonu, kas ir atbildīga par ieteikumu ieviešanu.

193. Ja objektīvu apstākļu dēļ šo noteikumu 191. punktā minēto informāciju 10 darbdienu laikā nevar iesniegt, auditētā institūcija, vienojoties ar revīzijas iestādi, var pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu.

194. Ja iespējama šo noteikumu 191. punktā minēto ieteikumu finansiāla ietekme uz konkrēto projektu, auditētā institūcija informē īstenotāju par konstatētā trūkuma iespējamās finansiālās ietekmes apmēru un norāda, ka īstenotājs piecu darbdienu laikā no šīs informācijas saņemšanas brīža var iesniegt auditētajai institūcijai savus komentārus un papildu informāciju.

195. Ja revīzijas iestāde šo noteikumu 192. ​​​​​vai 193. punktā minētajā termiņā nav saņēmusi komentārus no auditētās institūcijas, ziņojums uzskatāms par pamatotu un saskaņotu.

196. Revīzijas iestāde izvērtē auditētās institūcijas komentārus, to pamatotību un veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, sagatavo vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojumu un pievieno trūkumu novēršanas plānu.

197. Ja, izvērtējot šo noteikumu 192. punktā minēto informāciju, revīzijas iestāde nemaina ieteikumu būtību, tā sasauc saskaņošanas sanāksmi ar institūciju, kas nepiekrīt ieteikumu ieviešanai. Ja sanāksmē ieteikumi netiek saskaņoti un revīzijas iestāde negūst pietiekamu pamatojumu ieteikumu maiņai, vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojumā un trūkumu novēršanas plānā attiecīgos ieteikumus norāda kā nesaskaņotus.

198. Šveices ieguldījuma vadības un kontroles sistēmas audita un izdevumu revīzijas ziņojumu un trūkumu novēršanas plānu apstiprina revīzijas iestādes vadītājs. Apstiprināto ziņojumu un trūkumu novēršanas plānu revīzijas iestāde nosūta auditētajai institūcijai oficiālā vēstulē un informē vadošo iestādi, maksājumu iestādi, kā arī īstenotāju (ja revīzija veikta pie īstenotāja).

199. Auditētā institūcija ir atbildīga par trūkumu novēršanas plānā iekļauto pasākumu īstenošanu atbilstoši termiņam, kas saskaņots ar revīzijas iestādi, un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā ieteikuma ieviešanai noteiktā termiņa beigām sniedz revīzijas iestādei informāciju par ieteikuma ieviešanas statusu.

200. Ja pēc ziņojuma un trūkumu novēršanas plāna apstiprināšanas auditētās institūcijas (programmas apsaimniekotāja, Finanšu ministrijas, vadošās iestādes, maksājumu iestādes, aģentūras vai īstenotāja) rīcībā nonāk jauni fakti, kas nebija un nevarēja būt zināmi, apstiprinot vadības un kontroles sistēmas audita vai izdevumu revīzijas ziņojumu un kuru dēļ auditētā institūcija pieņem satura ziņā citādu lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanu, norakstīšanu izdevumos vai atgūšanu, par to informē revīzijas iestādi. Revīzijas iestāde sniedz viedokli auditētajai institūcijai par pieņemtā lēmuma pamatotību, kā arī informē vadošo iestādi un maksājumu iestādi.

201. Ja šo noteikumu 191. punktā minētais ieteikums netiek saskaņots vai auditētā institūcija neievēro šo noteikumu 199. punktā minēto termiņu, revīzijas iestāde izvērtē nesaskaņotā vai laikus neieviestā ieteikuma ietekmi uz vadības un kontroles sistēmu un, ja nepieciešams, saskaņā ar likuma 9. panta  piekto daļu informē par to Ministru kabinetu.

202. Lai revīzijas iestāde varētu veikt šo noteikumu 189. punktā minēto vadības un kontroles sistēmas auditu un šo noteikumu 190. punktā minēto izdevumu revīziju, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, Finanšu ministrija, vadošā iestāde, maksājumu iestāde, īstenotājs un partneris atbilstoši šajos noteikumos norādītajām funkcijām nodrošina:

202.1. pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo revīziju;

202.2. pieeju finanšu dokumentiem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar projektu īstenošanu;

202.3. nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;

202.4. informāciju par projektu apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.

203. Līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. martam revīzijas iestāde iesniedz donorvalstij gada audita ziņojumu, kurā ir izklāstīti saskaņā ar audita stratēģiju veikto vadības un kontroles sistēmas auditu un izdevumu revīziju konstatējumi, kā arī pasākumi, kas veikti trūkumu novēršanai. Gada audita ziņojumam pievieno parakstītu revidenta atzinumu.

204. Gada audita ziņojuma pārskata periods ir iepriekšējais grāmatvedības gads (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), izņemot pirmo ziņojumu. Pirmais gada audita ziņojums attiecas uz pārskata periodu no ietvarlīguma parakstīšanas dienas līdz nākamā gada 30. jūnijam.

205. Kopā ar programmas noslēguma pārskatu revīzijas iestāde iesniedz donorvalstij noslēguma deklarāciju, kurā novērtē noslēguma pārskatā pieprasītā noslēguma maksājuma atbilstību donorvalsts noteikumiem.