Darbības ar dokumentu
Rīgā 2025. gada 22. jūlijā (prot. Nr. 29 54. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" (turpmāk – pasākums) ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pasākuma ceturtā kārta);
1.2. pasākuma ceturtās kārtas mērķi;
1.3. pasākuma ceturtajai kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
1.5. pasākuma ceturtās kārtas atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
2. Pasākuma ceturtās kārtas mērķis ir nodrošināt katastrofu pārvaldības centru būvniecību, tai skaitā visu veidu būvju projektēšanu un būvdarbus (turpmāk – būvniecība), un to atbilstošu aprīkošanu ar iebūvējamām mēbelēm, iekārtām un specializēto tehnoloģisko aprīkojumu, lai izveidotu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, katastrofas draudiem un dažāda mēroga apdraudējumu.
3. Pasākuma ceturtās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra un iestādes un dienesti, kas tiks izvietoti katastrofu pārvaldības centros.
4. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ceturtās kārtas ietvaros piešķir granta veidā.
7. Pasākuma ceturtās kārtas pieejamais finansējums ir 106 424 959 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 24 669 413 euro un nacionālais līdzfinansējums – 81 755 546 euro (no tā valsts budžeta līdzfinansējums – 4 353 426 euro un valsts budžeta līdzfinansējums, kas pārsniedz pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, – 77 402 120 euro). Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
8. Pasākuma ceturto kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus iznākuma rādītājus:
8.1. investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 106 029 189 euro;
8.2. uzbūvēti vismaz 10 katastrofu pārvaldības centri.
9. Pasākuma ceturtajā kārtā paredzēts īstenot vienu projektu – "Katastrofu pārvaldības centru būvniecība". Projekta iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
10. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
11. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi) un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.
12. Atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu, ir šādas:
12.1. vismaz 10 katastrofu pārvaldības centru būvniecība, citi saistītie darbi un pakalpojumi, tostarp arī minēto centru aprīkošana ar iebūvējamām iekārtām, mēbelēm un specializēto tehnoloģisko aprīkojumu, lai nodrošinātu valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu visā Latvijas teritorijā;
12.2. ar projektu tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošana;
12.3. projekta īstenošanas, vadības un administrēšanas nodrošināšana, tostarp projekta vadītāju, būvprojekta vadošo ekspertu un projekta koordinatoru iesaistes nodrošināšana.
13. Šo noteikumu 12. punktā minēto darbību ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
13.1. izmaksas, kas saistītas ar projekta būvuzraudzību, autoruzraudzību, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, projektēšanas un būvprojekta ekspertīzi, ja to paredz normatīvie akti būvniecībā;
13.2. būvju būvniecību, būvju un ar to saistītās infrastruktūras un teritorijas labiekārtošanas un demontāžas izmaksas;
13.3. izmaksas, kas saistās ar iebūvējamo iekārtu, mēbeļu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu;
13.4. bezemisiju atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;
13.5. ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamās ūdenssaimniecības, siltumapgādes un elektroenerģijas pieslēgumu būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tostarp pieslēguma izveidošanas izmaksas efektīvai centralizētas siltumapgādes sistēmai;
13.6. energosertifikācijas un energoaudita izmaksas;
13.7. ārpakalpojuma izmaksas inženierkonsultantu piesaistei;
13.8. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
13.9. projekta tiešās personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 53. panta 1. punktu piemēro kā to attiecināmo izmaksu atlīdzināšanu, kas faktiski radušās finansējuma saņēmējam projekta darbību īstenošanas gaitā.
14. Šo noteikumu 13.1., 13.6. un 13.7. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas kopā ir attiecināmas līdz 10 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
15. Šo noteikumu 13.9. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata.
16. Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto darbību veikšanai finansējuma saņēmējs izvēlas piegādātājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
17. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
19. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos.
21. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
21.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
21.2. nodibina darba tiesiskās attiecības ar projekta vadības, īstenošanas un atbalsta personālu un, paredzot atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), nodrošina, ka personālu nodarbina normālu vai nepilnu darba laiku, tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika izmaksu attiecināmības principu. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
22. Finansējuma saņēmējs pirms pasākuma ceturtās kārtas projektu iesniegumu atlases izsludināšanas izstrādā kārtību, kādā tiks novērsti interešu konflikta un korupcijas riski, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu vai krāpšanas vai korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
23. Īpašuma vai valdījuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Ja nekustamie īpašumi neatrodas Iekšlietu ministrijas īpašumā vai valdījumā, tos pārņem Iekšlietu ministrijas īpašumā vai valdījumā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē, kas tiek plānots perioda beigās.
24. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par:
24.1. faktiski sasniegtajiem šo noteikumu 8. punktā minētajiem rādītājiem;
24.2. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja "Objektu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība, skaits" izpildi;
24.3. horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ievērošanu, aprakstot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti;
24.4. horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ievērošanu, aprakstot darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu;
24.5. horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, aprakstot darbības, kas nodrošina atbilstību tādam aspektam kā pielāgošanās klimata pārmaiņām.
25. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas saskaņā ar regulas (ES) 2021/1060 65. pantu.
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
 |
 |
 |
 |