Darbības ar dokumentu
Rīgā 2025. gada 22. jūlijā (prot. Nr. 29 52. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā atlases kārta);
1.2. trešās atlases kārtas mērķi;
1.3. trešajai atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2. Trešās atlases kārtas mērķis ir nodrošināt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti un samazināt vidē novadīto piesārņojumu.
3. Trešās atlases kārtas mērķteritorijas ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijās esošās notekūdeņu apsaimniekošanas aglomerācijas (turpmāk – aglomerācijas) ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 2000, bet mazāku par 10 000.
4. Trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamais nacionālais rādītājs un tā vērtība, kas sasniedzama līdz 2029. gada 31. decembrim: iedzīvotāji, kuriem uzlabota sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāte. Nacionālā rādītāja vērtība tiek uzskatīta par sasniegtu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izmantojot jaunākos projekta iesniedzējam pieejamos datus par iedzīvotāju skaitu, kuriem nodrošināti centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pakalpojumi, un demogrāfisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām.
6. Trešās atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
7. Trešās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 33 005 565 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 21 453 617 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais vai pašvaldības līdzfinansējums, – ne mazāks kā 11 551 948 euro.
8. Trešās atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām, un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais vai pašvaldības finansējums, ir vismaz 35 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
10. Trešajā atlases kārtā viena projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 500 000 euro.
11. Trešās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs, kurš sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus vairākās aglomerācijās, var iesniegt ne vairāk kā trīs projekta iesniegumus (par vienu aglomerāciju var iesniegt vienu projekta iesniegumu), katra iesniegtā projekta īstenošanas attiecināmajām izmaksām nepārsniedzot šo noteikumu 10. punktā minēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.
12. Trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums).
13. Trešās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīti projekti tajās aglomerācijās, kurām atbalsts varēja tikt piešķirts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.
14. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
14.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
14.2. prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
14.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
14.4. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
14.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
14.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
14.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).
15. Ja sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība vai tās iestāde, ir pieņemts pārvaldes lēmums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pārvaldes lēmumā norāda:
15.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
15.2. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
15.3. maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem;
15.4. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
15.5. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
16. Ja sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldības aģentūra, ir izdoti pašvaldības saistošie noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Saistošajos noteikumos norāda:
16.1. pašvaldības aģentūras uzdevumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamo sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu veidus;
16.2. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
16.3. maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem;
16.4. prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojumu veidam noteiktajām prasībām;
16.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
16.6. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
16.7. iespējas saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
16.8. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
17. Komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
18. Projekta iesniedzējs – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru uzņēmumu grupas līmenī konstatējama vismaz viena no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā minētajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē projekta iesniedzējam individuāli un tā saistīto personu grupai.
19. Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.
20. Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 14.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
21. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
22. Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav mazāks par 30 gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē (īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē). Ja projektā paredzētas šo noteikumu 27.1. un 27.2. apakšpunktā minētās darbības, projektā iesaistītajam cita īpašnieka zemesgabalam ir noteikts apgrūtinājums.
23. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja interešu konflikta neesību.
25. Projekta iesniedzējs ievēro horizontālos principus "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus vides aizsardzības jomā, tai skaitā:
25.1. sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:
25.1.1. vismaz 70 procenti (pēc masas) no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas nav bīstami un būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) (ja attiecināms);
25.1.2. būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms);
25.2. projektā paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu (ja attiecināms);
25.3. projektā veic siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu (ja attiecināms);
25.4. projektā paredz darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu.
26. Atbalstāmās darbības plāno saskaņā ar Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānu 2021.–2027. gadam vai aglomerācijai atbilstošo Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānu 2021.–2027. gadam, ietverot investīcijas notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošanai vai notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.
27. Projekta iesniegumā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:
27.1. centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana;
27.2. spiedvadu un attīrīto notekūdeņu izvadu izbūve, pārbūve un atjaunošana;
27.3. kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, pārbūve un atjaunošana;
27.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšana, attīrīšanas un iekārtu darbības efektivitātes uzlabošana;
27.5. jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots;
27.6. notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu izbūve, pārbūve un atjaunošana;
27.7. darbības horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;
27.8. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
28. Trešās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta:
28.1. nekustamā īpašuma iegāde;
28.2. atkritumu apglabāšanas, pārstrādes un sadedzināšanas infrastruktūras attīstīšana;
28.3. notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstīšana;
28.4. piesārņoto vietu remediācija un sanācijas darbu veikšana;
28.5. enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana, nomaiņa vai atjaunošana;
28.6. ieguldījumu veikšana dzeramā ūdens ražošanas un piegādes infrastruktūrā.
29. Projekta attiecināmās izmaksas trešās atlases kārtas ietvaros ir:
29.1. projekta iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
29.1.1. finanšu analīzes sagatavošanas izmaksas;
29.1.2. ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā izvērtējuma sagatavošanas izmaksas (ja attiecināms);
29.1.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina sagatavošanas izmaksas (ja attiecināms);
29.1.4. tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas izmaksas (ja attiecināms);
29.1.5. darbību īstenošanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojektu minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;
29.2. tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, ja tās tiešā veidā saistītas ar šo noteikumu 27. punktā minēto darbību īstenošanu, nepārsniedzot 10 procentus no šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajām izmaksām;
29.3. iekārtu, mehānismu un inženiertehnisko risinājumu, kā arī tiem nepieciešamo ražošanas telpu vai to kombinācijas izmaksas, tai skaitā saistīto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izmaksas, ievērojot, ka šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajām darbībām paredzētās izmaksas nepārsniedz 40 procentus no projektā paredzētajām attiecināmajām izmaksām;
29.4. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
29.5. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas;
29.6. neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
29.7. rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 29.6. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
29.8. pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
30. Trešās atlases kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
30.1. ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;
30.2. veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un kurus izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;
30.3. nav radušās uz darba līguma pamata;
30.4. radušās pēc šo noteikumu 32. punktā minētā termiņa.
32. Izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. janvāra. Ja projekts ir pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.
33. Ārpus projekta drīkst paredzēt izmaksas, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 37. punktā minētās prasības.
34. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
36. Finansējuma saņēmējs:
36.1. uzkrāj datus par šo noteikumu 4. punktā minētā rādītāja vērtību un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu;
36.2. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:
36.2.1. klimatdrošināšana;
36.2.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;
36.2.3. nenodarīt būtisku kaitējumu (tai skaitā veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, ja attiecināms);
36.3. no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas, nodrošinot piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu;
36.4. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp nodrošinot, ka projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
36.5. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
36.6. ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
36.7. nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu. Attiecībā uz atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju nodrošina, ka tā (vai atbilstoši grozījumi tajā, ja attiecināms) tiek saņemta vismaz līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam;
36.8. projektā ieguldītās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto projektā paredzētajam mērķim;
36.9. nodrošina ieguldīto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā;
36.10. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
36.11. projekta ietvaros, veicot iepirkumus, ievēro, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, un (ja attiecināms) nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
37. Ja projekta mērķa sasniegšanai tiek īstenotas darbības ārpus projekta vai cita projekta ietvaros, nodrošina, ka visas darbības ir pabeigtas un infrastruktūras objekti ir funkcionējoši līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
38. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā vai sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, pašvaldības iestāde vai aģentūra. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
39. Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars
 |
 |
 |
 |