Darbības ar dokumentu
Rīgā 2025. gada 1. jūlijā (prot. Nr. 26 27. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākumu "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" (turpmāk – pasākums) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pasākuma trešā atlases kārta);
1.2. pasākuma trešās atlases kārtas mērķi;
1.3. pasākuma trešajai atlases kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Pasākuma trešās atlases kārtas mērķis ir mazināt vēsturiski radīto kaitējumu dabas resursiem pamestajās kūdras ieguves vietās, atjaunojot purvu un ar to saistīto ekosistēmu funkcionalitāti, nodrošinot šo dabisko vai daļēji dabisko ekosistēmu noturību, stāvokļa uzlabošanos un kvalitāti, aizsargājot un palielinot bioloģisko daudzveidību tajās, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņu radītās sekas, izmantojot dabā balstītus risinājumus, nodrošinot pilnvērtīgu teritoriju turpmāku izmantošanu un sekmējot šo vietu iekļaušanos ainavā, kā arī nodrošinot cilvēku labbūtību.
3. Pasākuma trešās atlases kārtas mērķteritorijas un īstenošanas vietas ir Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu 2020.–2030. gadam 3. pielikumā (turpmāk – pamatnostādņu 3. pielikums) minētās teritorijas un tām piegulošās teritorijas, kas atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju, ir Latvijas Republikas īpašumā un nodoti turējumā akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" vai atrodas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā vai valdījumā.
4. Pasākuma trešo atlases kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:
4.1. iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētās zemes platība. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja tiek veikti ieguldījumi Latvijas Republikas īpašumā esošajās pamatnostādņu 3. pielikumā minētajās teritorijās vismaz 7 000 hektāru platībā;
4.2. rezultāta rādītājs – aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta un aprēķināta no projektā iekļautajām teritorijām, sasniedzot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz –4 006 (ietaupījumu vismaz 57 345) oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu gadā;
4.3. nacionālais radītājs – Latvijas Republikas valsts īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte un inventarizācija veikta teritorijās, kuru kopējā platība sasniedz vismaz 10 175 hektārus.
6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7. Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējuma apmērs ir vismaz 35 300 000 euro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 30 005 000 euro, nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums – vismaz 1 890 000 euro, un valsts budžeta līdzfinansējums, kas nepārsniedz 3 405 000 euro.
9. Maksimālais attiecināmais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 42. punkta nosacījumus. Valsts budžeta līdzfinansējums nepārsniedz 10 procentus no pasākuma atlases kārtas kopējām attiecināmajām izmaksām, privātais finansējums ir vismaz pieci procenti no pasākuma atlases kārtas kopējām attiecināmajām izmaksām.
10. Pasākuma trešajā atlases kārtā neizmantoto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu var novirzīt pasākuma nākamajām projektu iesniegumu atlases kārtām.
11. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".
12. Projekta iesniedzējs plāno projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu atbilstoši šo noteikumu 4. punktā minētajiem rādītājiem un šo noteikumu 7. punktā noteiktajam finansējumam.
13. Projekta iesniedzējs šo noteikumu izpratnē ir lielais komersants saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikuma kritērijiem un atbilstoši regulas 651/2014 2. panta 24. punktam.
14. Projekta ietvaros tiek sniegts atbalsts projekta iesniedzēja deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai un saimnieciskajai darbībai, ņemot vērā šādus nosacījumus:
14.1. tiek atbalstīta projekta iesniedzēja valsts pārvaldes uzdevumu īstenošana, kam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, īstenojot projekta darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un Eiropas Savienības nozīmes biotopā 7120 "Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās" un tām piegulošās teritorijās, kā arī veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizāciju;
14.2. projekta ietvaros tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums pārējām projekta īstenošanas darbībām pamatnostādņu 3. pielikumā norādītajās teritorijās, kas nav minētas šo noteikumu 14.1. apakšpunktā.
15. Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ko pievieno projekta iesniegumam, ievērojot, ka:
15.1. projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi;
15.2. projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
15.3. projekta dzīves cikls iekļauj projekta īstenošanas laiku un pēcuzraudzības periodu un ir vismaz 15 gadi;
15.4. projektā vai projekta daļā, kurā netiek sniegts komercdarbības atbalsts, bet kurā tiek īstenoti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi, plānotie ieņēmumi ik gadu projekta dzīves ciklā nepārsniedz 50 procentus no infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem.
16. Projekta iesniedzējs iesniedz vairākus projekta iesniegumus, vienlaikus nodrošinot, ka:
16.1. visi projekti kopā sasniedz šo noteikumu 4. punktā noteiktos uzraudzības rādītājus un nepārsniedz šo noteikumu 7. punktā noteikto Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu;
16.2. iesniedzot vienu vai vairākus projektu iesniegumus par teritorijām, kas minētas šo noteikumu 14.2. apakšpunktā, projektu iesniegumu Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma kopējā summa nav lielāka par 15 000 000 euro.
19. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
20. Projekta iesniegumā paredzētās darbības atbilst Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
21. Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, lai izvērtētu un novērstu vēsturiski radīto kaitējumu dabas resursiem pamestajās kūdras ieguves vietās, atjaunojot purvu un ar to saistītās meža un ūdeņu dabiskās vai daļēji dabiskās ekosistēmas šo noteikumu 3. punktā minētajās teritorijās:
21.1. bioloģiskās daudzveidības vai ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas pasākumi, lai nodrošinātu ekosistēmu ekoloģisko kvalitāti un sasniegtu to labu stāvokli;
21.2. dabā balstīti risinājumi, kā arī zaļās un zilās infrastruktūras izveide, lai panāktu klimatadaptāciju un mazinātu klimata pārmaiņas;
21.3. atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, tostarp veicot augsnes un hidroķīmiskās analīzes un citas analīzes, kas nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai;
21.4. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
21.5. darbības horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;
21.6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
22. Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros nav atbalstāmas šādas darbības:
22.1. jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība un projektēšana, izņemot:
22.1.1. hidrotehnisku būvju izveidi šo noteikumu 24.3.2. apakšpunktā minētajos gadījumos;
22.1.2. ja tas nepieciešams projekta mērķa teritorijai piegulošās teritorijas esošā mitruma līmeņa saglabāšanai, lai neradītu izmaiņas citu personu īpašumā esošajās teritorijās. Pirms tam nepieciešams saņemt hidrologa atzinumu, kas pamato ieguldījumu nepieciešamību. Šādos gadījumos nav atļauta hidrotehnisku būvju (dambju un aizsprostu) izveide;
22.1.3. caurteku izbūvi, ja tā nepieciešama jaunizveidotās vai atjaunotās infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 24.2.4. apakšpunktam;
22.1.4. jaunu meliorācijas grāvju savienojumu izbūvi, ja esošo meliorācijas grāvju pārtīrīšanu nav iespējams veikt sugu vai biotopu aizsardzības prasību dēļ un ūdens novadei nav alternatīvu risinājumu. Šādos gadījumos jāsaņem sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums, ka no jauna būvējamais meliorācijas grāvju savienojums negatīvi neietekmēs sugas un biotopus, kuru dēļ nav iespējams veikt meliorācijas grāvja pārtīrīšanu.
22.2. meliorācijas sistēmas atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (izņemot gadījumu, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns vai sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums), mikroliegumos un Eiropas Savienības nozīmes biotopos (izņemot gadījumu, ja to paredz sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums);
22.3. minerālā un organiskā mēslojuma iegāde un izkliedēšana projekta īstenošanas teritorijās;
22.4. meža ieaudzēšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību, kā arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) un Eiropas Savienības nozīmes biotopos (izņemot gadījumu, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, vai Eiropas Savienības nozīmes biotopu un mikroliegumu gadījumā – sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums);
22.5. koku audzēšana īscirtmeta atvasājos, ātraudzīgo koku audzēšana enerģijas ražošanai, kā arī tādu sugu audzēšana, kas nav vietējās sugas;
22.6. kokaugu sēklu un stādmateriāla iegāde;
22.7. darbības, kas sekmē primāro lauksaimniecisko ražošanu;
22.8. mežsaimnieciskas darbības, kas nav saistītas ar šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu.
24. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:
24.1. projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
24.1.1. hidrologa, sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas speciālista, sertificēta hidromelioratīvās būvniecības speciālista atzinuma sagatavošanas un konsultāciju izmaksas;
24.1.2. hidroloģiskā, hidroģeoloģiskā vai melioratīvā modeļa izstrādes un hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas;
24.1.3. ietekmes sākotnējā izvērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma, kā arī tehnisko noteikumu sagatavošanas izmaksas;
24.1.4. būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
24.1.5. autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
24.1.6. revitalizācijas vai teritorijas atjaunošanas projekta plāna izstrādes un saskaņošanas izmaksas;
24.1.7. atjaunoto teritoriju apsaimniekošanas plānu izstrādes izmaksas;
24.1.8. izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;
24.1.9. agroķīmisko, ūdens un citu projektam nepieciešamo analīžu izmaksas;
24.1.10. projekta iesniedzēja valdījumā, turējumā vai īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas izmaksas;
24.1.11. atjaunojamo teritoriju apsekošanas un esošās infrastruktūras stāvokļa diagnostikas un tehniskā stāvokļa pārbaudes izmaksas;
24.2. teritorijas sagatavošana revitalizācijai, tostarp:
24.2.1. attīrīšana no nevēlamās zemsedzes un uzkrātajiem materiāliem, kas attiecināmi uz revitalizācijas veiksmīgu īstenošanu (celmu, siekstu izvešana, attīrīšana no nevēlamās zemsedzes, paaugas likvidācija un izvākšana, būvju nojaukšana, vēsturiskās būvtehnikas un citu materiālu utilizācija);
24.2.2. virsmas apstrādes izmaksas atkarībā no īstenojamā revitalizācijas veida (līdzināšana, frēzēšana, dziļirdināšana, aparšana un citas līdzīgas tehniskas darbības);
24.2.3. biotehnisko darbību izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu videi raksturīgo struktūru un apstākļus, piemēram, niedru un citu ūdensaugu izpļaušana un to atlikumu izvākšana, bebru dambju nojaukšana, ūdenstilpņu tīrīšana un citas līdzīgas darbības;
24.2.4. projekta īstenošanai un turpmākai apsaimniekošanai nepieciešamās piekļuves infrastruktūras (piemēram, pievedceļu, tehnoloģisko ceļu, brauktuvju un ar to saistītās infrastruktūras) izbūves, atjaunošanas un nojaukšanas izmaksas, kā arī tādu infrastruktūras labiekārtojuma elementu iegādes un izvietošanas izmaksas, kas nepieciešami piekļuves infrastruktūras pieņemšanai ekspluatācijā, nepārsniedzot astoņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
24.3. hidrotehnisko un melioratīvo pasākumu izmaksas atbilstoša hidroloģiskā stāvokļa nodrošināšanai, tostarp:
24.3.1. esošās meliorācijas sistēmas (tai skaitā ūdensnoteku, novadgrāvju un grāvju) atjaunošanas, pārbūves, nojaukšanas vai demontāžas izmaksas;
24.3.2. hidrotehnisko būvju (dambju un aizsprostu) būvniecības vai nojaukšanas izmaksas, lai nodrošinātu atbilstošu mitruma līmeni, īstenojot purvu ekosistēmu renaturalizāciju vai ūdeņu ekosistēmu izveidošanu;
24.3.3. caurteku atjaunošanas, izveidošanas un demontāžas izmaksas;
24.3.4. meliorācijas ūdensnoteku, grāvju un novadgrāvju apauguma tīrīšanas izmaksas;
24.3.5. videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu (piemēram, akmeņu krāvumu, sedimentācijas baseinu, divpakāpju grāvju, meandru un citu risinājumu) ierīkošanas izmaksas;
24.4. purva videi raksturīgo augu donormateriāla ievākšanas izmaksas donorteritorijās un to reintrodukcijas (stādīšanas, izkliedēšanas, transportēšanas) izmaksas;
24.5. meža ekosistēmu atjaunošanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas izmaksas, uzlabojot to noturību, ekoloģisko vērtību un klimatnoturību:
24.5.1. meža ieaudzēšanas izmaksas, veidojot mistraudzes ar Latvijas apstākļiem raksturīgām sugām, izņemot kūdrājos, kur to mazās auglības dēļ ieaudzējamas tikai priežu mežaudzes, vai teritorijās, kur dabiskās koku sukcesijas rezultātā veidojas pioniersugu audzes, primāri veicinot dabisku meža ieaudzēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mežu ieaudzēšanu un teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
24.5.2. agrotehniskās kopšanas izmaksas, lai novērstu lakstaugu, puskrūmu, nevēlamu koku un krūmu atvašu konkurenci;
24.5.3. augsnes ielabošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētos augsnes ielabošanas veidus, kā arī ja teritorijai tuvāk par 50 metriem vai slapju kūdraugšņu meža gadījumā – tuvāk par 100 metriem atrodas Eiropas Savienības nozīmes augsto un pārejas purvu biotopi (šai gadījumā augsnes ielabošana atļauta tikai tad, ja saņemts sertificēta sugu un biotopa eksperta atzinums, ka šī darbība neradīs būtisku ietekmi uz biotopu);
24.5.4. kokaugu individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes un to piemērošanas izmaksas;
24.5.5. kokaugu stādīšanas izmaksas;
24.5.6. ugunsdrošības aizsardzības infrastruktūras izveides izmaksas;
24.6. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
24.7. tiešās attiecināmās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas atbilstoši šo noteikumu 21.6. apakšpunktam, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu likmi sešu procentu apmērā no šo noteikumu 24. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas;
24.8. finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu, iekšzemes komandējumu un transporta pakalpojumu izmaksas:
24.8.1. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" iekļautajiem nosacījumiem;
24.8.2. personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksas (viesnīcas izmaksas, dienas nauda), kurām piemēro metodiku par iekšzemes komandējumu izmaksu segšanu atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" iekļautajiem nosacījumiem;
24.9. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
25. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir projekta izmaksas, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 24. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
26. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu finansējuma izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.
27. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
28. Pasākuma trešās atlases kārtas izmaksu attiecināmība, ja projekta darbības tiek īstenotas šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minētajās teritorijās un tiek piemērots komercdarbības atbalsts, ir šāda:
28.1. attiecināmas ir šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas, ņemot vērā 28.3. apakšpunktā minēto izņēmumu, atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta un 8. punkta nosacījumam;
28.2. šo noteikumu 24.9. apakšpunktā minētās izmaksas 100 procentu apmērā finansē no Taisnīga pārkārtošanās fonda finansējuma, un tas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts;
28.3. nav attiecināmas šo noteikumu 24.1.10. apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī šo noteikumu 25. punktā minētās netiešās izmaksas, ja tās nesniedz tiešu ieguldījumu projekta rezultātu sasniegšanā.
29. Pasākuma trešajā atlases kārtā ir attiecināmas šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas, ja projekta darbības tiek īstenotas šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajās teritorijās un šo teritoriju apsaimniekošana, pārvaldība un aizsardzība ietilpst deleģētajos pārvaldes uzdevumos.
30. Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. aprīļa, taču projekts kopumā nedrīkst būt pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, kas tostarp ir atbilstoši regulas Nr. 651/2014 6. panta 5. punkta "n" apakšpunktam, kurš nosaka stimulējošās ietekmes izņēmumu.
31. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
32. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
33. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
34. Ja attiecināms, projekta īstenošanai nepieciešamos iepirkumus veic, nodrošinot vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma un inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
35. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
35.1. veic savā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo teritoriju inventarizāciju saskaņā ar pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros izstrādāto datnes veidni, kurā norādīts apkopojamo datu veids un daudzums, kas jāiekļauj inventarizācijā;
35.2. veic savā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo teritoriju revitalizāciju, īstenojot piemērotāko revitalizācijas veidu saskaņā ar šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētās inventarizācijas apkopoto informāciju;
35.3. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus atbilstoši regulas 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
35.4. savā tīmekļvietnē ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
35.5. sedz projekta izmaksu pieaugumu no saviem līdzekļiem;
35.6. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
35.7. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no saimnieciskās darbības, kā arī nodalot projekta ietvaros veiktās darbības, par kurām tiek saņemts komercdarbības atbalsts, no darbībām valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei;
35.8. nodrošina, ka nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā visā projekta dzīves ciklā. Ja īpašums tiek atsavināts saskaņā ar publiskas personas mantas regulējošiem normatīvajiem aktiem, jānodrošina, ka tiek saglabāta projektu rezultātu ilgtspēja un ievēroti līguma par projekta īstenošanu nosacījumi;
35.9. atbilstoši šo noteikumu 15.4. apakšpunktam nodrošina ieņēmumu uzskaiti gada griezumā un sadarbības iestādē iesniedz atbilstošu informāciju pēc sadarbības iestādes pieprasījuma, ja projekta dzīves cikla laikā no projektā izveidotās infrastruktūras izmantošanas tiek gūti ieņēmumi. Ja ieņēmumi pārsniedz šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minēto apmēru, finansējuma saņēmējs nekavējoties informē par to sadarbības iestādi;
35.10. nodrošina šo noteikumu 4. punktā minēto rādītāju uzskaiti projekta īstenošanas laikā;
35.11. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu visā projekta dzīves ciklā saskaņā ar spēkā esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāniem vai saskaņā ar ekspertu norādījumiem par teritoriju apsaimniekošanas darbībām pēc projekta noslēgšanas, tostarp nodrošina, ka netiek uzsākta kūdras ieguve;
35.12. nodrošina zemes lietojuma veida maiņas ierosināšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu (ja attiecināms);
35.13. nodrošina, ka meža ieaudzēšanu veic atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām, vai saskaņo ar vietējo pašvaldību, ja teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav tieši norādīts atbilstošs zemes lietošanas mērķis, tostarp:
35.13.1. ieaudzējot mežu, saglabā savrup augošus kokus, koku grupas, rindas un alejas;
35.13.2. meža ieaudzēšanā neveido monoaudzes un plantāciju mežus, izņemot šo noteikumu 24.5.1. apakšpunktā minētajos gadījumos;
35.14. nodrošina, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un Eiropas Savienības nozīmes biotopos projekta darbības tiek īstenotas saskaņā ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju dabas aizsardzības plāniem vai, ja nav spēkā esošu dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plānu, saskaņā ar sugu un biotopu eksperta atzinumu par darbību atbilstošu ietekmi uz biotopiem un sugu dzīvotnēm un hidrologa atzinumu par plānotā ūdens līmeņa režīma izmaiņām un to ietekmi uz apkārtējām teritorijām (ja attiecināms), kā arī atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrām (ja attiecināms);
35.15. nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un ievērošanu;
35.16. nosaka pienākumu būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem ievērot šādas horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" prasības:
35.16.1. projekta ietvaros tiek ievērots koku ciršanas aizliegums putnu ligzdošanas periodā (ja attiecināms);
35.16.2. ja paredzēta meliorācijas sistēmu atjaunošana vai pārbūve normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos, atbalstu par meliorācijas sistēmu atjaunošanu vai pārbūvi var saņemt tikai par videi saudzīgu meliorācijas elementu izveidi. Videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izveide ir piemērojama, atjaunojot un pārbūvējot meliorācijas sistēmas arī ārpus riska ūdensobjektu sateces baseiniem, ja vien tas ir tehniski iespējams, lietderīgi, izmaksu ziņā efektīvi un ja pastāv pietiekami liels notekošo ūdeņu daudzums vai citi būtiski vides ieguvumi;
35.17. plānoto projekta revitalizācijas darbību Latvijas pierobežā un nacionālajai aizsardzībai nozīmīgas infrastruktūras tuvumā koordinē ar Aizsardzības ministriju.
36. Šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētās inventarizācijas rezultātus finansējuma saņēmējs iesniedz atbildīgajai iestādei līdz 2027. gada 1. oktobrim.
37. Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kurus var izmaksāt vairākos maksājumos, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Taisnīgas pārkārtošanās fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.
39. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un 8. punktu, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
39.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
39.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;
39.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts komersantam uzņēmumu grupas līmenī, ja uz kādu no komersantiem attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
39.4. 1. panta 4. punkta "c" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušam komersantam, kuram uzņēmumu grupas līmenī konstatējama vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija;
39.5. 1. panta 5. punkta nosacījumi par pasākumiem, kuriem nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
39.6. 45. panta 3. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu darbībām, kas paredzētas, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku, radītos zaudējumus;
39.7. 45. panta 4. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu remediācijai vai sanācijai pēc elektrostaciju slēgšanas un kalnrūpniecības vai ieguves darbību izbeigšanas;
39.8. 45. panta 5. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu kompensācijas pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību;
39.9. 45. panta 5. punkta nosacījumi par principa "piesārņotājs maksā" ievērošanu.
40. Piešķirtais komercdarbības atbalsts nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piešķirtais komercdarbības atbalsts var tikt kumulēts ar citu komercdarbības atbalstu, ja vien atbalsts attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām.
41. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
42. Maksimālā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma intensitāte šo noteikumu 24. punktā minēto izmaksu segšanai, ievērojot regulas Nr. 651/2014 45. panta 9. punkta "b" apakšpunktu, lielajiem uzņēmumiem ir 70 procenti.
43. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam.
44. Šo noteikumu 39.3. un 39.4. apakšpunktā iekļautos nosacījumus pārbauda uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi un uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē.
45. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts komercdarbības atbalsts.
46. Sadarbības iestāde informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un minēto atbalstu apliecinošos dokumentus glabā 10 gadus no dienas, kad saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts pēdējais atbalsts.
47. Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam un normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.
48. Ja tiek pārkāpti regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
49. Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai tā daļa atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktam tā dzīves cikla laikā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars
 |
 |
 |
 |