Darbības ar dokumentu
Rīgā 2025. gada 27. maijā (prot. Nr. 21 31. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā kārta) un otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā kārta);
1.2. pasākuma mērķi;
1.3. pasākuma pirmajai un otrajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. administratīvais personāls – studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls un cits personāls, kas ir tieši saistīts ar studiju organizēšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību un ietekmē augstākās izglītības institūcijas virzību uz digitālo transformāciju;
2.2. augstskola – saskaņā ar Augstskolu likumu valsts vai privātpersonas dibināta un noteiktā kārtībā Latvijas Republikā reģistrēta un akreditēta augstskola (zinātnes universitāte, mākslu un kultūras universitāte, lietišķo zinātņu universitāte un lietišķo zinātņu augstskola);
2.3. augstākās izglītības institūcija – augstskola un koledža, kas ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.
3. Pasākuma mērķis ir ieviest digitālos risinājumus, tai skaitā koplietošanas risinājumus, studiju vadības sistēmu un procesu modernizācijai, studentcentrēta un elastīga studiju procesa nodrošināšanai un Latvijas augstākās izglītības institūciju konkurētspējas paaugstināšanai.
4. Pasākuma mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijas, studējošie, administratīvais personāls un biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kas pilda valsts pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus.
6. Pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 438 762 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 28 422 947 euro un nacionālais līdzfinansējums – 5 015 815 euro.
7. Maksimālais attiecināmais ESF+ finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
8. Ja šo noteikumu 33. punktā minētais projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja privātā finansējuma (projekta iesniedzēja rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts ar atvieglotiem nosacījumiem).
11. Pasākuma pirmajā kārtā projekta iesniedzējs ir biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kas sagatavo projekta iesniegumu un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajā kārtībā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs).
13. Pasākuma pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 438 762 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 19 922 947 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 515 815 euro.
14. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar zinātnes universitātēm: Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.
15. Pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē projekta iesniedzējs ar katru šo noteikumu 14. punktā minēto sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
16. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanā iesaista augstskolas, tai skaitā mākslu un kultūras universitātes, ņemot vērā to studiju procesa specifiku.
17. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim sasniedzams nacionālais rādītājs – izveidoti augstākās izglītības institūciju studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumi un vienotās atbalsta sistēmas studiju procesa digitalizācijai – 8.
18. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
18.1. studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumu izveide, tai skaitā:
18.1.1. studiju programmu kataloga izveide;
18.1.2. studiju un mācību kursu kataloga izveide;
18.1.3. integrācijas risinājumi ar vienoto izglītību apliecinošo dokumentu reģistru;
18.1.4. elektroniskas studējošās personas lietas (e-lietas) izveide;
18.2. vienoto atbalsta sistēmu izveide augstākās izglītības institūciju studiju procesa digitalizācijai, tai skaitā:
18.2.1. augstākās izglītības institūciju integrētās digitālo resursu un bibliotēku vadības sistēmas izveide dažādu informācijas resursu efektīvai izmantošanai, pārvaldībai un lietotāju pieredzes uzlabošanai;
18.2.2. vienotas studējošo prakses pārvaldības sistēmas izveide, nodrošinot vienotu pieeju prakšu meklēšanai, pieteikšanai un pārvaldībai;
18.2.3. studiju procesa novērtēšanas sistēmas izveide, tai skaitā novērtējuma anketu satura veidošana, nodrošinot savlaicīgu atgriezenisko saiti studiju procesa un kvalitātes nepārtrauktai uzlabošanai;
18.2.4. personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmas izveide studējošo pētījumu veikšanai, nodrošinot skaidru un pārredzamu informāciju par datu apstrādes procesiem, veicinot dalībnieku informētību;
18.3. risinājumi un pielāgojumi studiju vadības koplietošanas risinājumu integrācijai un augstākās izglītības datu apmaiņai ar valsts datu sistēmām, tai skaitā ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu un Eiropas Savienības Vienoto digitālo vārteju;
18.4. risinājumu un darbību salāgošana starp pasākuma pirmās un otrās kārtas projektiem, sadarbības organizēšana un risinājumu saskaņošana ar augstskolām, konsultatīvais atbalsts pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem, nodrošinot efektīvu koplietošanas risinājumu un vienoto atbalsta sistēmu ieviešanu katrā augstākās izglītības institūcijā;
18.5. ar studiju procesu saistītā augstākās izglītības institūciju administratīvā personāla (studiju prorektori, studiju programmu vadītāji, digitalizācijas aģenti, digitalizācijas procesus veicinošais atbalsta personāls) kompetenču pilnveide digitālās transformācijas jomā, ieskaitot tādas kompetences, kas nepieciešamas digitālo tehnoloģiju atbalstīta studiju procesa un mācību digitālo pakalpojumu izveidošanai, organizēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un izvērtēšanai, tai skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi ar ārvalstu augstskolām;
18.6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
18.7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
19. Šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto sistēmu un risinājumu ieviešana ietver arī ar to izveidi un ieviešanu saistītas augstākās izglītības nozares līmeni aptverošas darbības – esošās situācijas analīzi un auditus; vajadzību, prasību un biznesa procesu analīzi; labāko prakšu izpēti; risinājumu un atbalsta sistēmu arhitektūras un tehnisko prasību izstrādi pasākuma otrās kārtas projektu iesniedzējiem; tehnisko standartu izstrādi un ieviešanu; datu struktūru, sistēmu arhitektūras un integrācijas risinājumu izveidi, iekļaujoties Izglītības un zinātnes ministrijas resora vienotajā arhitektūrā un ievērojot nozarē pieņemtos datu standartus; sistēmu projektēšanu, izstrādi, iegādi, pielāgošanu un integrāciju; tāda tehniskā aprīkojuma iegādi vai paplašināšanu, kas tieši saistīts ar projektā plānoto sistēmu vai risinājumu izveidi; datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību; procedūru, nosacījumu un pārvaldības risinājumu izstrādi un ieviešanu; pakalpojumu izveidi vai maiņu; izmaiņu vadību; sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla apmācību; juridiskā ietvara sagatavošanu; ar šīm darbībām saistīto dokumentu un citu materiālu izstrādi.
20. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 17. punktā minētā nacionālā rādītāja sasniegšanai paredzētos studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus un vienoto atbalsta sistēmu izveides risinājumus saskaņo ar augstskolām, tai skaitā ar mākslu un kultūras universitātēm, ņemot vērā to studiju procesa specifiku.
21. Pasākuma pirmās kārtas projektā plāno šādas izmaksu pozīcijas:
21.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
21.1.1. projekta vadības personāla izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.6. un 18.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.1.2. projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu un konsultantu, tostarp ārvalstu, izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5. un 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.1.3. jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
21.1.4. ar apmācību, semināru, diskusiju, darba grupu un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses), šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.1.5. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
21.1.6. ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 18.1., 18.2. un 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kā arī administratīvajam personālam šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
21.1.7. transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
21.1.8. transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.1.9. pakalpojumu un piegādes izmaksas šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4., 18.5. un 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.1.10. licenču iegādes un nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas šo noteikumu 18.1., 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku;
21.1.11. tehniskā aprīkojuma nodrošinājuma izmaksas šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja tā iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto sistēmu un risinājumu izveidei;
21.1.12. izmaksas digitālo risinājumu piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros kanālus (redze, dzirde, tauste) šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā izmaksas programmatūras savietojamībai ar Eiropas Savienībā atzītām individuālām informācijas tehnoloģiju palīgierīcēm cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
21.1.13. pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
21.1.14. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
21.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 21.1.1. un 21.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.
22. Šo noteikumu 21.1.11. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
23. Plānojot šo noteikumu 21.1.1. un 21.1.2. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku.
24. Pievienotās vērtības nodoklis ir uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
25. Ja šo noteikumu 21.1.9. apakšpunktā minētais pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
27. Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Nav attiecināmas izmaksas par darbībām, kas ir pabeigtas uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi.
28. Šo noteikumu 14. punktā minētajam sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 15. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
29. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansu, un to var izmaksāt pa daļām. Avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā ESF+ un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
30. Pasākuma pirmajā kārtā tiek īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Atbalsts sadarbības partneriem nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
31. Šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto informācijas sistēmu izstrādi un ieviešanu finansējuma saņēmējs nodrošina atbilstoši publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ievērojot šo noteikumu 62. punktā minētos nosacījumus.
32. Pasākuma pirmās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā tiek iekļauts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas deleģēts pārstāvis.
33. Pasākuma otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir augstskola, kas sagatavo projekta iesniegumu un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajā kārtībā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.
35. Projekta iesniedzējs pasākuma otrajā kārtā iesniedz vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniegumā iekļauj vismaz šo noteikumu 45.1., 45.3. un 45.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību. Projekta iesniegumā var iekļaut šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību.
36. Sadarbības iestādei ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir tiesības atkārtoti izsludināt jaunu uzsaukumu pasākuma otrās kārtas ietvaros, ja nav apgūts viss pasākuma pirmajā un otrajā kārtā pieejamais finansējums.
37. Pasākuma otrajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais publiskais attiecināmais finansējums ir 10 000 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 8 500 000 euro un nacionālais līdzfinansējums – 1 500 000 euro.
38. Pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
38.1. iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 5;
38.2. rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 5.
39. Pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim sasniedzams nacionālais rādītājs – pasākuma ietvaros ieviestos studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus un ieviestās vienotās studiju procesa atbalsta sistēmas izmanto (ir pieslēgušas) augstākās izglītības institūcijas, kurās kopā studē vismaz 80 procenti no visiem Latvijas augstākās izglītības institūciju studējošajiem.
40. Pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz un projektu īsteno individuāli vai sadarbībā ar vienu vai vairākām augstākās izglītības institūcijām, kurās paredzēts izmantot projektā ieviestos risinājumus.
42. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu (ja attiecināms), kurā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Projekta iesniegumā pamato sadarbības partnera izvēli un nepieciešamību un norāda tā iesaisti atbalstāmo darbību īstenošanā.
44. Projekta maksimālais kopējais attiecināmais finansējums tiek noteikts atbilstoši projekta iesniedzēja un sadarbības partneru (ja attiecināms) kopējam studējošo skaitam augstākās izglītības programmās, tai skaitā īsā cikla programmās, šādā apmērā:
44.1. 130 euro par studējošo, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partneru kopējais studējošo skaits ir vismaz 3001;
44.2. 160 euro par studējošo, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partneru kopējais studējošo skaits ir līdz 3000 (ieskaitot).
45. Pasākuma otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
45.1. augstākās izglītības institūciju institucionālo studiju vadības sistēmu attīstība, pielāgošana un integrācija ar studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumiem, kas izveidoti pasākuma pirmajā kārtā, tai skaitā:
45.1.1. institucionālo studiju vadības sistēmu iegāde, izveide, pielāgošana un attīstība, ieskaitot attiecīgo studiju vadības procesu maiņu;
45.1.2. studiju vadības un studējošo datu standartizācija un sakārtošana;
45.1.3. tehnisku un organizatorisku studiju vadības risinājumu izstrāde augstākās izglītības institūciju savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar koplietošanas risinājumiem;
45.2. pasākuma pirmās kārtas ietvaros izveidoto vienoto atbalsta sistēmu ieviešana augstākās izglītības institūcijas studiju procesa digitalizācijai, tai skaitā:
45.2.1. sistēmu pielāgošana augstākās izglītības institūcijas vajadzībām, specifiska satura izstrāde;
45.2.2. sistēmu integrācija ar augstākās izglītības institūcijas mācību un studiju vadības sistēmām;
45.2.3. organizatorisko pasākumu un procedūru izstrāde un ieviešana;
45.3. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
45.4. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
46. Šo noteikumu 45.1. un 45.2. apakšpunktā minēto sistēmu un risinājumu ieviešana ietver arī projekta iesniedzēja un partneru institūciju līmeni aptverošas darbības – esošās situācijas analīzi un auditus; vajadzību, prasību un biznesa procesu analīzi; datu struktūru, sistēmu arhitektūras un integrācijas risinājumu izveidi; sistēmu projektēšanu, izstrādi, iegādi, pielāgošanu un integrāciju; tāda tehniskā aprīkojuma iegādi vai paplašināšanu, kas tieši saistīts ar projektā plānoto sistēmu vai risinājumu ieviešanu; datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību; procedūru, nosacījumu un pārvaldības risinājumu izstrādi un ieviešanu; pakalpojumu maiņu, izveidošanu un ieviešanu; izmaiņu vadību; sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla apmācību; līgumu sagatavošanu; nepieciešamo un saistīto dokumentu un citu materiālu izstrādi.
47. Pasākuma otrās kārtas projektā plāno šādas izmaksu pozīcijas:
47.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 45. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:
47.1.1. projekta vadības personāla izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 45.3. un 45.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
47.1.2. projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu un konsultantu, tostarp ārvalstu, izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 45.1., 45.2. un 45.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
47.1.3. jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
47.1.4. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
47.1.5. transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
47.1.6. transportlīdzekļu noma projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
47.1.7. pakalpojumu un piegādes izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 45.1., 45.2. un 45.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu;
47.1.8. tehniskā aprīkojuma nodrošinājuma izmaksas šo noteikumu 45.1. un 45.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja tā iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto sistēmu un risinājumu ieviešanai;
47.1.9. licenču iegādes un nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas šo noteikumu 45.1. un 45.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku;
47.1.10. izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tostarp digitālo risinājumu piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros kanālus (redze, dzirde, tauste) šo noteikumu 45.1., 45.2. un 45.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā izmaksas programmatūras savietojamībai ar Eiropas Savienībā atzītām individuālām informācijas tehnoloģiju palīgierīcēm cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
47.1.11. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
47.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 47.1.1. un 47.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu vienoto likmi piemēro personāla izmaksām, kuras radušās uz darba līguma pamata.
48. Šo noteikumu 47.1.8. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
49. Plānojot šo noteikumu 47.1.1. un 47.1.2. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku.
50. Pievienotās vērtības nodoklis ir uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
51. Ja šo noteikumu 47.1.7. apakšpunktā minētais pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
52. Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā dienā, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.
53. Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 42. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu. Sadarbības partnerim ir attiecināmas šo noteikumu 47.1. un 47.2. apakšpunktā minētās izmaksas.
54. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta ietvaros plānotajām atbalstāmajām darbībām nodrošina sinerģiju, papildinātību un nepārklāšanos ar citām augstskolas studiju digitalizācijas iniciatīvu un e-risinājumu ieviešanas atbalsta programmām.
55. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansu, kuru var izmaksāt pa daļām. Ja finansējuma saņēmējam ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas statuss un tas projektu īsteno tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Ja finansējuma saņēmējs ir privātpersonas dibināta augstskola, maksimālais avansa apjoms nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma.
56. Finansējuma saņēmējs līdz 2029. gada 30. novembrim uzkrāj datus par šādiem rādītājiem:
56.1. augstākās izglītības institūciju skaits, kas izmanto studiju vadības sistēmu koplietošanas risinājumus, tai skaitā nodrošina datu apmaiņu ar:
56.1.1. studiju programmu katalogu;
56.1.2. studiju un mācību kursu katalogu;
56.1.3. vienoto izglītību apliecinošo dokumentu reģistru;
56.1.4. elektronisko studējošās personas lietu (e-lietu);
56.2. augstākās izglītības institūciju skaits, kurās ir ieviesta integrētā digitālo resursu un bibliotēku vadības sistēma;
56.3. augstākās izglītības institūciju skaits, kas izmanto vienoto studējošo prakses pārvaldības sistēmu;
56.4. augstākās izglītības institūciju skaits, kas izmanto studiju procesa novērtēšanas sistēmu;
56.5. augstākās izglītības institūciju skaits, kas izmanto personas datu izmantošanas piekrišanas pārvaldības sistēmu.
57. Pasākuma otrajā kārtā tiek īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Projekts nav saistīts ar saimniecisko darbību, ja:
57.1. tiek īstenoti izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas paaugstināšanos. Uzskatāms, ka publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, nav saistīta ar saimniecisku darbību;
57.2. ieņēmumi no studējošo mācību maksas par studiju programmu apgūšanu nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem studiju programmu īstenošanai.
58. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.
59. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektā.
60. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
61. Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmējs to sedz no saviem līdzekļiem.
62. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, izvērtējot iespējas īstenot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu. Atbalstāma ir vides prasību un inovatīva risinājuma integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).
63. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.
64. Pasākuma īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija izveido pasākuma pirmās un otrās kārtas projektu uzraudzības padomi (turpmāk – padome), kuras sastāvā iekļauj vismaz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus. Padomes sastāvā novērotāju statusā tiek iekļauti atbildīgās iestādes un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji. Papildus tiem padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām nozarēm un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes. Darbam padomē, ja nepieciešams, var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus un ekspertus. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas kā nozares ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc līguma noslēgšanas par pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanu.
65. Pasākuma pirmās un otrās kārtas finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz padomei ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā par sasniegto rezultātu progresu, saturisko kvalitāti un atbilstību projekta mērķim. Padome var rekomendēt finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē.
66. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
67. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām un publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.
68. Projekts saimnieciskās darbības veikšanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja pasākuma pirmās kārtas sadarbības partnerim, kā arī pasākuma otrās kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) nav ietekmes uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu, tas ir, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
68.1. 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem ir Latvijas iedzīvotāji;
68.2. vairāk nekā 50 procentiem studējošo studiju valoda ir latviešu valoda;
68.3. pasaules universitāšu reitingos attiecīgā augstskola nav iekļauta 500 labāko augstskolu vidū.
69. Finansējuma saņēmējs īsteno horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" vispārīgās un specifiskās darbības un uzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā datus par vismaz viena horizontālā principa rādītāju "Uz tīmekļvietnes un mobilajām ierīcēm izmantojamu pakalpojumu, t. sk. civilās aizsardzības informācijas pakalpojumu, kas atbilst personu ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām, skaits".
70. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par projekta īstenošanas gaitu un aktualizē to, tiklīdz pieejama jaunākā informācija, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde
 |
 |
 |
 |